Neretas novadā talko

Latvijā noteiktais ārkārtas stāvoklis ir satraucis visus Latvijas iedzīvotājus, tāpēc, rūpējoties par iedzīvotāju veselību, šogad Lielā Talka tika pārcelta no aprīļa uz maiju. Turklāt šogad lielāks akcents tika likts uz solo talkām, vienlaikus rosinot cilvēkus neieslēgties savās mājās, bet vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, ko iesaka arī ārsti moža gara uzturēšanai.

15.maijā  Neretas kultūras nama teritorijā  bija laipni gaidīts ikviens Neretas iedzīvotājs, kas vēlējās talkot, Jo īpaši tika gaidīti kultūras nama pašdarbnieki. Talkoja arī Neretas novada pašvaldības darbinieki.  Pirms darba visiem tika atgādināts par  fiziskās distancēšanās ievērošanu un arī citiem drošības noteikumiem darba laikā. Ar talkotāju palīdzību, tika labiekārtota kultūras nama teritorija, veidojot  jaunas dobes augiem. Darbs nebija viegls, jo bija jāuzrok zeme, tā jāatbrīvo no velēnām un  jāsagatavo augu stādīšanai. Kultūras nama fasādes priekšā tika izveidota hortenziju dobe. Sagatavota augsne arī priekš bārbeles krūmiņiem.  Kultūras nama saulainajā pusē tika sagatavotas divas dobes. Tajās būs  augu daudzveidība.  Protams,  darbi vēl ir palikuši, proti, sastādīt visus augus, bet lielie darbi ir paveikti ar  talkotāju līdzdalību.

Neretas kultūras nama vadītāja Inita Kalniņa saka lielu paldies Neretas novada domes priekšsēdētājam Arvīdam Kviesim un pašvaldības izpilddirektoram Rolandam Klibiķim, kuri ierosināja un atbalstīja talku, kā  arī Laurai Dambrānei, kura ikdienā  veic kultūras nama noformētājas darbus, bet šajā reizē uzņēmās plānotājas un darba vadītājas  funkcijas.

Savukārt Mazzalvē Lielā talka šogad tika organizēta Ērberģes muižas parkā. Tajā piedalījās Mazzalves pagasta pārvaldes darbinieki un mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībnieki. Lai darbi ritētu raitāk, Mazzalves pagasta pārvalde nodrošināja traktortehniku, motorzāģi un citus nepieciešamos darbarīkus. No kritušajām lapām un atkritumiem tika notīrītas Leģendu takas, sazāģēti un sakrauti promvešanai vēja gāztie koki, vākti un dedzināti kritušie zari. Lai arī parkā vēl darāmā diezgan, talkas dienā tika izdarīts ļoti daudz! Tāpat pēc dažu ērberģiešu iniciatīvas un pašiem arī piedaloties, tika sakopta upes mala posmā no “Jaunbriģeniekiem” līdz pagriezienam uz “Krācēm”. Šeit tika nozāģēti vecie un novākti kritušie koki, kā arī izcirsti krūmi, kas bija nolīkuši pār ceļa braucamo daļu un apgrūtināja redzamību.

15. un 16. maijā Lielzalves muižas jeb bijušās Zalves pamatskolas parkā pavasara talku rīkoja Sēļu klubs. Skolas darbības laikā tika iekārtotas un koptas puķu dobes un apstādījumi pie skolas ēkas. Skolu slēdza 2009. gadā, un kopš tā laika puķes un košumkrūmi auga savā vaļā. Tā kā Sēļu klubs uzņēmies saistības apsaimniekot bijušās skolas ēku, tās apkārtni  kluba biedri cenšas sakārtot un uzturēt sakoptu un tīru. Ēka ir liela un arī apstādījumu bijis pietiekami daudz, lai priecētu skolēnus, skolotājus, vecākus un visus zalviešus. Stādījumi un arī vecais parks prasa pastāvīgu kopšanu un uzraudzību. Neiztiek arī Zalvē bez nesaprātīgiem un vienaldzīgiem staigātājiem pa parka celiņiem garām skolas ēkai, kam nerūp apkārtnes kārtība un tīrība. Mēs tomēr gribam un darām visu iespējamo, lai ne tikai pati skolas ēka, bet arī tās apkārtne būtu sakopta un mēs visi priecātos par seno muižas parku.

Sēļu kluba valdes priekšsēdētājai Ilmai Svilānei bija patiess gandarījums redzēt nākam talciniekus abās talkas dienās. Nopietns darbs bija veco ceriņu krūmu izzāģēšana, lai augtu jaunās atvases. Paldies pagasta pārvaldniecei Dzintrai Noreikai, kas atsūtīja palīgus. Tika atjaunotas apstādījumu dobes un papildinātas ar jauniem augiem. Parkā aug daudz vecu lapegļu, kam trausli zari un vējā tie piegružo parku, tāpēc zaru vākšana arī bija viens no talcinieku darbiem.

Biedrība “Upmales mantinieki” saka paldies Pilskalnes pagasta pārvaldei un visiem talciniekiem, kuri talkas dienā palīdzēja atrisināt jautājumu par malkas atvešanu no birztaliņas līdz Gricgales kroga jeb “Medņu” skaidienai. Pagājušajā, t.i.2019.gada vasarā, kāda lokāla vētra izlauzīja Lūcijas Ķuzānes iekopto bērzu birztalu.  Gricgalieši ar Jāņa Ķuzāna atbalstu lauzu savāca, nogāztos bērzus sazāģēja klucīšos un pārsedza ar pārklājiem, lai sargātu no slapjuma. Taču problēmas radās ar tehniku, ārkārtas situācijas atcelto pavasara talku, kroga modināšanu šī gada 1.maijā.Šodien talcinieki strādāja ļoti raiti, atbildīgi un saskaņoti. Padarīja tiešām daudz, savedot visu malku no birztiņas un sakraujot grēdās pie kroga. Tagad jāorganizē nākamā talka – malkas skaldīšanai un salikšanai grēdiņās zem jumta. Malkas pietiks vairākiem gadiem.
Biedrība nomā seno Gricgales krogu no rakstnieces Lūcijas Ķuzānes ar mērķi saglabāt un popularizēt pagasta un novada kultūrvēsturi. Šādi krogi 19.- 20.gadsimtā bija saimnieciskās darbības nepieciešamība un atradās ik pēc 3 – 4 kilometriem gar lielceļiem. Tie kalpoja gan muižu saimniecībās peļņas gūšanai, gan pildīja cilvēku socializācijas, atpūtas, līgumu slēgšanas centru funkcijas, gan kalpoja kā viesnīcas nakšņošanai ceļa braucējiem un viņu zirgiem. Biedrība, iznomājot veco krogu, uzņēmusies atbildību par tā uzturēšanu, kopšanu, dārza sakopšanu, atverot to sabiedrībai kā kultūrvēsturisku tūrisma objektu un nelielu kultūras pasākumu centru seno sēļu tradīciju saglabāšanai. Paldies ikvienam, kas atrada laiku un  spēku piedalīties kādā no novadā organizētajām talkām!

                                                          Daiga Naroga, Inita Kalniņa, Solveiga Koklevska, Ilma Svilāne,  Lidija Ozoliņa

print

Jautā pašvaldībai
close slider



Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other