Muzikāla dzejas pēcpusdiena Pilskalnes bibliotēkā

Septembrim piestāv dzeja. No Rīgas dzeja sāk ceļu pa Latviju 11. septembrī – dzejnieka Jāņa Raiņa dzimšanas dienā. Un iet, un iet, un iet… līdz apstaigājusi visu Latviju. Dzejas ceļš sācies vēlā vasaras zaļumā, noslēdzas krāsainā rudenī septembra pēdējās dienās. Neretas novada Pilskalnes pagasta bibliotēkā dzeja atnāca 25. septembra pēcpusdienā. Te uz literāri muzikālo pasākumu pagasta pārvaldes zālē pulcējās kupls šī žanra cienītāju skaits – vietējie pagasta iedzīvotāji, viesi no Mēmeles un Mazzalves dziedātāju kopa (vadītāja Kristīne Ozoliņa). Skaistas un patīkamas lietas runā pašas par sevi. Tām vārdi nav jāmeklē. Tiem, kas dzeju rada.  Dzejas būtība ir katra diena, kad kaut kas tiek uzrakstīts, bet svētki – kad pulcējamies pasākumā un lasām radītos un apkopotos vai tieši šim pasākumam izvēlētos darbus.  Protams, tie ir arī svētki pašiem literātiem, kad viņi tiek iecelti notikumu centrā.

Savu dzeju lasīt bija uzaicinātas pagasta iedzīvotājas  Monika Pavloviča, Aina Gadišķe un Lidija Ozoliņa. Laukos dzīvojošie literāti mūsdienu apstākļos spēj vienoties sava literārā devuma darbu publicēšanai kopkrājumos. Monika Pavloviča iepazīstināja ar septembra sākumā izdoto 15 autoru dzejas kopkrājumu “Ilgu aizvējā”, kurā ievietoti arī viņas darbi. Arī pilskalniete Aina Gadišķe lasīja savu dzeju, noslēgumā klausītājus iepazīstinot ar pavasarī izdevniecībā www.domuperles.lv izdoto septiņu autoru kopkrājumu “Pastāsti man”. Šajā grāmatā publicēti vairāk nekā trīsdesmit A. Gadišķes dzejoļi. Lidija Ozoliņa atsauca atmiņā 1992. gadā izdoto, Lūcijas Ķuzānes sastādīto Jāņa Jaunsudrabiņa dzejas krājumu “No rudens kalna”, lasot dažus novadnieka dzejoļus. Pirms savu jaunāko dzejoļu lasīšanas L. Ozoliņa klātesošos uzrunāja ar J. Jaunsudrabiņa 1923. gadā rakstītos un minētā krājuma ievadā citētos vārdus: “Bet tā dzīve ir gatavais romāns, kuram katra diena pieliek “turpmāk vēl”, un vājš ir tas romāns, kurš uz beigām atslābst. Es tāpēc aizvien ar interesi gaidu savas dzīves nākošos turpinājumus.” Viņa piebilda, ka ir dienas, kad daba pēkšņi uzrunā ar krāsām, ar smaržām vai vēju. Tikai tad pie viņas atlaižas Dzejas Pegazs, ieraudzītais saliekams tēlos un aprakstāms kādā dzejolī, esejā, tēlojumā.

Dzejas starplaikos muzikālā priekšnesumā ar skaistām, skanīgām balsīm klausītājus priecēja Mazzalves dziedāju kopa. Tam pievienojās pilskalnieši. Tā pasākuma dalībniekus dziesmas vienoja kopībā un draudzības siltumā.

Pilskalnes pagasta bibliotēkas

vadītāja Rasma Strode

 

Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other