Simtgadi sagaidot…

Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” 9. novembrī pulcējās Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēni, skolotāji, Neretas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Zālītis un citi interesenti, lai apbalvotu skolēnu fotokonkursa “Mana Nereta, Latvijas simtgadi gaidot” nominantus, prezentētu ļoti īpašu dzejoļu grāmatiņu “Mēs visi mazas Latvijas esam” un kopīgi atklātu Latvijas valsts simtgadei veltīto ceļojošo, neretiešu adīto rakstaino cimdu izstādi.

Fotokonkursa “Mana Nereta, Latvijas simtgadi gaidot” noslēgums

Jau pavasarī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolotājas, sadarbībā ar muzeja vadītāju un  Jaunsudrabiņa biedrību, izsludināja īpašu fotokonkursu “Mana Nereta, Latvijas simtgadi gaidot”. Tas būtu veltījums arī Neretas 720. gadskārtai. Tika noteikts, ka netiks izdalītas godalgotas vietas, bet labākos darbus izmantos muzeja sagatavotās novadnieku dzejoļu grāmatas “Mēs visi mazas Latvijas esam” ilustrēšanai. Aktivitāte bija liela – 24 dalībnieki un daudzveidīga tematika.  Pasākuma laikā skolotāja Egija Apiņa uzteica katra skolēna redzējumu par savu Neretu. Ikvienu konkursa dalībnieku sveica ar Jaunsudrabiņa biedrības un muzeja  pateicības rakstu, ikkatrs saņēma vienas – labākās fotogrāfijas izdruku. Labākie  astoņi foto attēli tika izmantoti grāmatas ilustrēšanai un fotogrāfiju autori saņēma arī šo dzejoļu grāmatiņu.

Neretas novadnieku 100 dzejoļi Latvijai

Kas ir šis īpašais izdevums? To muzeja vadītāja  atklāja ar Jāņa Jaunsudrabiņa 1952. gadā rakstītiem vārdiem: “Neretas dzejas kalna pakājē sēd Zenta Liepa un vij savu dzejas vainagu; savu laiku augšā pabijis Jānis Jaunsudrabiņš, mierīgi laižas lejup; no otras puses Velta Toma strauji dodas augšup; bet Jānis Veselis stāv pašā augstākajā vietā, kā ar saviem spēka gadiem, tā ar savu pilnvērtīgo mākslu”.

Viņi ir neretieši, trimdinieki, savos darbos iemūžinājuši Neretu, Sēliju, Latviju.  Kā paskaidroja Ilze Līduma, Latvijas simtgadei veltītajā muzeja programmā viens no projektiem bijis izdot mūsu novadnieku Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Veseļa, Zentas Liepas un Veltas Tomas dzejoļu grāmatiņu, ietverot tajā simts dzejoļus. Grāmatas nosaukumam “Mēs visi mazas Latvijas esam” izmantots Zentas Liepas dzejoļa virsraksts. Šajā dzejoļu krājumā pirmo reizi Latvijā ikviens varēs iepazīt Zentas Liepas un arī Jāņa Veseļa dzeju, kurš visiem pazīstams vairāk kā rakstnieks. Pieminot katru autoru, skolēni nolasīja viņu dzejoļus, ko  bija sagatavojuši.

 

100 latviešu rakstainie cimdi Latvijas simtgadei

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un cimdu meistari aicināja ikvienu iesaistīties akcijā “Cimdotā Latvija” un valsts 100. dzimšanas dienā sarūpēt sev pašiem un dāvināt citiem vienu no senākajām Latvijas cilvēku vizītkartēm – rakstainus cimdus.

Kā atklāja Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma, šis projekts radās spontāni, jo sākumā bija vēlme muzejā izveidot nelielu cimdu izstādi. Apzinot vairākus cimdu adīšanas meistarus, kaimiņus un paziņas, atsaucās daudzi (20). Cimdu pāru skaits ātri vien tuvojās simtam. Tas nozīmēja, ka ir iespēja veidot īpašu Latvijas valsts simtgadei veltītu 100 latviešu rakstaino cimdu pāru izstādi. Tādu izstādi bija vērts parādīt visam Neretas novadam. Atklāja to “Riekstiņos”, bet tālāk cimdi aizceļoja uz Neretas novada novadpētniecības muzeju un noslēgumā uz Neretas kultūras namu, kur notiks Latvijas valsts jubilejas svinīgais sarīkojums un tos ikviens varēs apskatīt.

Atklājot cimdu izstādi, muzeja vadītāja Ilze Līduma uzsvēra, ka latviešu rakstainie cimdi ir domāti ne tikai tam, lai sasildītu rokas, bet tajos jau izsenis adītājs iepina stāstījumu par Latvijas vēsturi. Ikviens tajos ieadīja senas rakstu zīmes un Latvijas dabas krāsas. Izstādē varēja aplūkot mūsu novada cilvēku darinājumus, kas tapuši ne tikai mūsdienās, bet arī pagājušajā gadsimtā, izpētīt daudzveidīgos krāsu salikumus un rakstu zīmes. Novērtējumu guva arī Jāņa Jaunsudrabiņa mātes Ievas Jaunsudrabiņas 1920-tos un Lates Zeltiņas 1930-tos gados adīto Neretas cimdu kopijas. Jaunsudrabiņa mātes pašas adītos cimdus varēja skatīt fotogrāfijā. Ikviens izstādes apmeklētājs atzinīgi novērtēja dūraiņu pārus, teju katrs atrada savas mīļākās krāsas un rakstu zīmes. Tāpat muzeja vadītāja mudināja ikdienā nēsāt rokassprādzi ar sev tuvu latviešu rakstu zīmi.

Tradicionāli pasākums noslēdzās pie tējas vai kafijas krūzes ar sarunām – neformālām, bet dziļām un patiesām.

Agnese Rutka

print

Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other