Neretā piemin 1991. gada Barikāžu laiku

Rīgā smaržoja pēc dūmiem un dīzeļdegvielas – tā nereti sākas daudzi atmiņu stāsti, atceroties trauksmaino laiku pirms 28 gadiem. Bija  1991. gada janvāra Barikāžu laiks. Gads, kas sākās ar PSRS agresiju pret Baltijas valstīm, cenšoties gāzt to valdības un atjaunot PSRS kontroli tajās. Konfrontācija bija sasniegusi augstāko pakāpi.

Lietuvas valdībai tika iesniegts ultimāts ar prasību atcelt Lietuvas Republikas Neatkarības aktu, un naktī uz 13. janvāri tika ieņemts Lietuvas parlaments, radio, televīzija u.c. svarīgākie objekti. Notikumi Vilņā lika saprast, ka arī Rīgai draud līdzīgs scenārijs.

Tiklīdz bija saņemtas ziņas par satraucošajiem notikumiem Lietuvā, LTF priekšsēdētājs un LR AP priekšsēdētāja pirmais vietnieks  Dainis Īvāns devās uz Radio, un 13. janvārī 04.45 no rīta uzrunāja tautu. Iedzīvotāji tika aicināti celt barikādes, lai aizstāvētu stratēģiski svarīgākos objektus. Turklāt, lai paustu atbalstu Lietuvai un protestētu pret PSRS agresiju, 13. janvārī ielās izgāja ap pusmiljons cilvēku. Tieši no manifestācijas Daugavmalā daudzi devās celt barikādes Vecrīgā. Tika organizēta lauksaimniecības tehnika dažādu objektu apsardzei. Pievedceļi un tilti nozīmīgiem objektiem tika bloķēti, apsargāja Televīzijas centru un Radio. Brīvprātīgie palīdzēja organizēt ēdināšanu tiem, kas apsargāja barikādes. Barikāžu dalībnieki bez maksas dalījās ar ēdienu, segām, vārīja tēju un smērēja maizītes.

 Pieminot Barikāžu laiku un to dalībniekus, arī Neretā ik gadu atceras Barikāžu laiku. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas pagalmā pulcējās skolēni, skolotāji un vairāki šo trauksmaino janvāra notikumu dalībnieki. Neretas novada novadpētniecības muzeja vadītāja Lidija Ozoliņa aicināja uzklausīt un pierakstīt notikumu aculiecinieku stāstus, jo vairāki Barikāžu laika dalībnieki nemaz nav apzināti, taču laiks rit uz priekšu, daudzi, kas šos notikumus pieredzējuši, jau devušies aizsaulē. Turklāt muzeja vadītāja mudināja jauniešus Barikāžu laiku neuztvert vieglprātīgi kā piedzīvojumu, kurā notika “kaut kāda pašaudīšanās”, jo   šis laiks bija neskaidrs un sekām, ko nevarēja paredzēt.

Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis, kas arī bija viens no Barikāžu dalībniekiem,  teica, ka varam būt pateicīgi par to, kā notikumi vēlāk izvērsās, jo starptautiskais fons nebija mums labvēlīgs – ASV gatavojās operācijai “Desert Storm”(“Tuksneša vētra””) Kuveitā, kas tolaik varēja aizēnot norises Baltijas valstīs.

Sarunās pie tējas tases Neretas novada novadpētniecības muzejā savos stāstos par piedalīšanos 1991.gada janvāra notikumos dalījās arī Zigfrīda un Ģirts Ozoliņš, kas bija  barikāžu dalībnieki, kā arī Vineta un Tamāra Laučiškas, kuras – viena kā dēlu māte, otra kā sieva  – satraukti klausījās radio un tvēra katru ziņu, kas ‘pienāca no Rīgas.

Neretas novada muzejā ir skatāma arī ceļojošā izstāde “Aizkraukles reģiona tautfrontiešu dalība cīņā par Latvijas valsts neatkarību”.

Daiga Meldere

print

Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other