Neretas novadā talko

Pavasara saules un labo laika apstākļu lutināti, Neretas novada talkotāji 27.aprīlī sakopa katrs sava pagasta vietas. Savās mājās un sētās rosījās gan iestāžu darbinieki, gan iedzīvotāji. Šogad Lielās talkas rīkošanas tradīcijai aprit nu jau vienpadsmitais gads.

Neretas novada pašvaldības darbinieki šajā gadā kopa Dienvidsusējas krastu pie Ķesteru kapiem, zāģējot kokus, savācot atkritumus un sakopjot piekrasti. Nākotnē ir iecere izveidot šeit ūdens tuvumā atpūtas vietu, kas varētu paplašināt atpūtas iespējas Neretā. Ik gadu talku rīko arī Neretas Sociālās aprūpes centra darbinieki, kas tās vadītājas Inas Riekstiņas vadībā rosījās savā teritorijā. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēni piedalījās Neretas Dzirnavu saliņas sapošanā.

Saskaņā ar nomas līgumu starp rakstnieci Lūciju Ķuzāni, viņas radiniekiem un biedrību “Upmales mantinieki” Gricgales krogs pakāpeniski tiek pārveidots no dzīvojamās ēkas par muzeju un tūrisma objektu, kas ir atvērts sabiedrībai un dažādām sabiedriskām aktivitātēm. Tādēļ Neretas novada bibliotēku darbinieki ar Neretas Centrālās bibliotēkas vadītāju Regīnu Kviesi priekšgalā Lielajā talkā par savu talkas objektu izvēlējās šo vietu. Bibliotekāriem grūti būtu atrast vēl atbilstošāku vietu talkošanai par rakstnieces dzimtajām mājām. Talkas dienā bibliotekāru galvenais darbs bija veidot jaunu puķu dobi pie Gricgales kroga informatīvā stenda. Bibliotekāres kā pirmās puķes dobē šopavasar iestādīja bārenītes. Tā kā darbs veicās raitāk un ātrāk, nekā bija iecerēts, talcinieki vēl steidza izravēt un sakopt puķu dobes kroga dārzā, lai šis kultūrvēsturiskais un tūrisma objekts būtu skaists visu vasaras sezonu.

Pilskalnieši čakli talkoja ne vien Gricgales krogā, bet arī Strobuku pilskalnā, kuru par savu talkošanas vietu bija izvēlējies arī Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis.

Mazzalvieši šogad par savu sakopšanas vietu bija izraudzījušies Ērberģes estrādi. Iedzīvotāji šogad ir jaunas estrādes gaidās – Latvijas -Lietuvas – Baltkrievijas projekta “Nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, pieejamība un izmantošana kvalitatīvas dzīves vides veidošanā” ietvaros tiks uzbūvēta jauna estrāde Ērberģē.

Zalves pagasta Sproģu peldētavā, tuvojoties siltajam laikam un vasarai, kad apkārtējie iedzīvotāji vēlēsies komfortabli atpūsties ūdens tuvumā tīrā un sakoptā vidē un rūpējoties par to, lai pašiem būtu patīkami uzturēties vasaras atpūtas vietā, talkotāji sagrāba pērnā gada sauso zāli un savāca atkritumus.

27.aprīlis bija zīmīgs ar to, ka tā bija ne tikai Lielās talkas diena, bet todien notika arī Lielais autofotoorientēšanās brauciens “Sēlija 2019”. Brauciena rīkotāji SIA “DigitalZoo” bija nolēmuši apvienot piedzīvojumu kāri ar dzīves praktisko un lietderīgo pusi. Pēc vienošanās ar Zalves pagasta pārvaldi un novadpētnieci Ilgu Ceru autobraucēju maršrutā tika iekļauts Zalves muižas parks kā labo darbu kontrolpunkts, kurā komandas ierodas visas dienas garumā un veic kādu darbu. Katrai komandai darba veikšanai tika atvēlētas septiņas minūtes. Sadarbojoties autofotoorientēšanās sacensību organizatoriem, Zalves pagasta pārvaldei un Ilmai Svilānei, visas dienas garumā Zalves muižas parkā strādāja 60 autobraucēju ekipāžas. Tā kā pirmā mašīna Aizkrauklē startēja plkst. 11:00, tad viesi Zalvē sāka ierasties ap plkst. 12:00, lai sakoptu savu lauciņu parkā. Komandas Zalves kontrolpunktā ieradās laika posmā no plkst.12:00 līdz gandrīz 19:00. Katrā ekipāžā no aptuveni 60 komandām bija vidēji divi līdz pieci cilvēki. Aptuveni rēķinot, talkā piedalījās 240 rallija dalībnieku. Šī pasākuma laikā vismaz puse muižas parka tika sakopta. Zalvieši var būt priecīgi un pateicīgi autorallija talciniekiem par negaidīto palīdzību.

Lielā talka, kas aizsākās kā mērķis līdz Latvijas valsts proklamēšanas 100. gadadienai padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē – dot iespēju dabai atveseļoties, to attīrot no plastmasas pudelēm, gumijas riepām, indīgām krāsu bundžām un citiem atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt, lai Latvija būtu tīrākā un zaļākā valsts pasaulē, ir kļuvusi par tradīciju, kas vēl joprojām vieno iedzīvotājus – kolektīvus, draugus un kaimiņus kopīgam darbam.

Daiga Meldere, Lidija Ozoliņa, Ilma Svilāne

print

Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other