“Kas zina, ko grib, – spēj, ko grib.” (Rainis)

Nedēļu pirms centralizētā eksāmena latviešu valodā, 15. maijā, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 12. klases skolēni kopā ar audzinātāju Sarmīti Sniķeri un latviešu valodas un literatūras skolotāju Daci Kronīti devās tuvāk iepazīt Aspaziju un Raini.

Izmantojot “Latvijas skolas somas” piedāvājumu, tika apmeklēta  Raiņa un Aspazijas vasarnīca-muzejs. Tā bija dzejnieku darba un vasaras atpūtas vieta no 1927. līdz 1929. gadam.

Vispirms tika skatīta dokumentālā filma “Aspazija un Rainis “Laikarits”, kas paralēli atspoguļoja abu izcilo personību dzīvi. Filma bija jau literatūras stundās iepazītā nostiprināšana, īpaši par dzīvesgājuma svarīgākajiem notikumiem.

Gides pavadībā tika iepazīta ekspozīcija “Es un Tu”, ko veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā dizaina biroju “H2E”. Tā veltīta Raiņa un Aspazijas mīlestībai un daiļrades virsotnēm, ko atklāj viņu kopdzīves mezglpunkti un daiļrades process – nozīmīgākie darbi. Ekspozīcija aizsākas ar dzejnieku iepazīšanos, noslēdzas – ar Raiņa nāvi. Iezīmējas divas līnijas – dzīves horizontāle un daiļrades vertikāle. Vīrietis un sieviete. Spēks un skaistums. Un pāri visam – mīlestība.

Ar interesi tika izstaigātas restaurētās abu dzejnieku dzīves telpas – vasarnīcas un dārza mājiņas augšstāvi.

Vakarā jaunieši apmeklēja Jaunā Rīgas teātra izrādi “Aspazija. Personīgi”, kas arī ir iekļauta “Latvijas skolas soma” apmeklējamo kultūras pasākumu piedāvājumā. Visi skolēni pirmo reizi bija Jaunajā Rīgas teātrī. Ingas Ābele sarakstītās izrādes-pētījuma pamatā ir pazīstamās latviešu literātes un politiķes Aspazijas biogrāfijas meti. Rainis un Aspazija visbiežāk tiek minēti kopā kā mīlestības un radoša tandēma simbols. Aspazija radījusi Raini, un Aspazija ziedojusies Rainim – šāds viedoklis nereti dominē Aspazijas un Raiņa biogrāfiju pētnieku vidū.  Izrāde skatītājiem liek domāt par to, kas Aspazija bija pati? Arī par to tika runāts beidzamajās literatūras stundās.

21. maijā 12. klases skolēni kārtoja centralizēto eksāmenu latviešu valodā, 2. daļā rakstot pārspriedumu, tika izmantoti ne tikai fakti par Raiņa un Aspazijas dzīvi un daiļradi, bet arī noderīgi bija iegūtie iespaidi, skatoties ne vien Latvijas Nacionālā teātra izrādes “Indrāni” un “Svina garša”, bet arī spēlfilmas “Rūdolfa mantojums”, “Melānijas hronika”, “Purva bridējs” un citas. Atmiņā paliekošs bija brauciens septembrī pa Rūdolfa Blaumaņa dzīves vietām “Brakos” un Koknesē. Protams, galvenokārt pārspriedumā tika izmantoti fakti no literatūras stundās analizētajiem latviešu literātu daiļdarbiem. Allaž gandarījumu sagādā skolēni, kas katrā izlasītajā daiļdarbā prot saskatīt dzīves mācību, jo literatūra māca veidot cilvēciskās attiecības, analizēt citu rīcību, izteikt viedokli, kā lasītājs rīkotos varoņu vietā.

Divpadsmitajiem vēlot prast veidot savu neatkārtojamo dzīves ceļu, viņu latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace Kronīte

print

Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other