Tikšanās ar Māru Daugavieti Neretas novada novadpētniecības muzejā

20.augustā Neretas novada novadpētniecības muzejā notika sarunas ar mākslinieci Māru Daugavieti, kas  pirms atgriešanās savā mītnes zemē Maskavā, tikās ar saviem talanta cienītājiem.

Neretas novada novadpētniecības muzeja vadītāja Lidija Ozoliņa norādīja, ka Māra ne tikai ik vasaru ciemojas sev tik mīļajā Neretā, bet arī šeit rīko regulāras izstādes un pasniedz vērtīgas dāvanas muzeja krājumu papildināšanai.   L.Ozoliņa stāsta: ”Viņa dāvina savas gleznas, dāvina savas dzimtas jauniešu gleznas, savas mammas šķīvjus. “.Neretas novada novadpētniecības muzejs dāvinājumā ir saņēmis trīs mākslinieces Lucijas Daugavietes šķīvjus –  divus muzejs saņēma pagājušogad un vienu – šogad, tāpat muzeja kolekcijā ir viena Māras mammas gatavota bļoda.

Neretas muzejā šobrīd ir apskatāmi arī izcilā grafiķa Kārļa Cīruļa darbi. K.Cīrulis bija Māras mammas kursabiedrs.  Lidija Ozoliņa nedaudz ieskicē darbu, kas turpmāk atradīsies Neretas novada muzeja krājumos, vēsturi: “Padomju laikā Dzintaros bija Mākslinieku radošais nams, kurā sabrauca mākslinieki no visas Padomju Savienības un atpūtās. Kārlis Cīrulis šos darbus ir dāvinājis Lucijai Daugavietei. Tie ir oriģināldarbi, tāpēc tiem  ir milzīga vērtība.”

Latviešu izcelsmes Maskavas māksliniece ar dzimtas saknēm Neretas pusē šoreiz muzejam atvedusi arī daudzas vecas un vērtīgas grāmatas. Lidija Ozoliņa ar aizrautību stāsta, ka ieraudzījusi vienā grāmatā, kas izdota poļu valodā, grāfa Komorovska personīgo parakstu – autogrāfu: ”Grāfs Komorovskis bija Ratkūņu muižas īpašnieks, un tas atrodas pāri upītei pretī Pilkalnes muižai. Grāmatas ir no Pilkalnes muižas bibliotēkas. Kad 1939.gadā Pilkalnes baroni aizbrauca , tad tā laika esošie pilkalnieši ņēma no muižas to, kas viņiem it kā pieder.  Savukārt Māras Daugavietes onkulis Arnolds Daugavietis savāca to, ko apkārtējie kā nederīgu pēc tam izmeta laukā. “ Daugaviete piebilst, ka noiets savdabīgs loks – toreiz grāmatas aizveda uz Maskavu un tagad tās atkal atgriezušās atpakaļ.

L.Ozoliņa nolasīja Māras mammas vēstuli gleznotājam Andrejam Ģērmanim 1968.gada 19.novembrī, kurā māksliniece raksturo dzīvi  Maskavā. Lūciju iepriecinājis spraigais dzīves ritms, kas daudz dod un daudz ņem, tāpēc spēkus smeļas Rīgas braucienos un Latvijas dabā, kas dziļi iesakņojusies sirdī. Jūrmalā – Dzintaros – daudzas tikšanās aizritējušas neaizmirstamās sarunās par dzīvi un mākslu. Turklāt Lucija tolaik lolojusi sapni par izstādi Rīgā, taču paškritiski uzskatījusi, ka   darbu klāsts, kurus  uzdrošinātos, pēc pašas vārdiem, “ rādīt stingrajiem rīdziniekiem, tāds paskops.”  Lai arī Lucijai tā arī neizdevās sarīkot izstādi Rīgā, toties viņas meitas Māras darbi ir skatāmi daudz kur Latvijā.

Māra jūtas gandarīta par sirsnīgajām tikšanās reizēm ar neretiešiem un ka vēlētos saglabāt tradīciju katru gadu kaut ko atvest un uzdāvināt Neretas muzejam, kā arī piebilst:” Un satikties, bet nevis vienkārši satikties, bet būt kopā ar saviem vismīļākajiem draugiem. Pirms garās ziemas gribas uzņemt enerģiju, spēku, uzlādēties un tikties ar labiem cilvēkiem.”

Daiga Meldere

print

Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other