Robežsardzes 100-gadei veltīts “Lāpu skrējiens” Neretā

Valsts robežsardzei šis ir īpašs gads, jo tiek svinēta robežsardzes simtgade. Tam par godu visa gada garumā Latvijā notiek virkne dažādu pasākumu. Viens no tiem – “Lāpu skrējiens” apkārt Latvijas valsts robežai, kas tika organizēts, lai godinātu Latvijas brīvvalsts robežsargu un Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu. Skrējiens norisinājās no 19.-23. augustam. 22. augustā Neretā Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjus sagaidīja pašvaldības darbinieki un citi interesenti Neretas parkā pie ozoliem, kas tika stādīti Latvijas simtgadei par godu un kur tika rīkots svinīgs pasākums. 

Lāpu skrējiena maršruts ir cieši saistīts ar akcijas “Apskauj Latviju” stādīto ozolu maršrutu, kas simboliski parāda, ka Lāpu skrējiens ir kā apliecinājums vīriem stipriem kā ozoliem, kuri nesatricināmi stāvēja brīvības sardzē pat visbezcerīgākajos brīžos.

Izglītības un kultūras darba speciāliste Žanna Miezīte, uzrunājot klātesošos ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjus un robežsardzes puišus, uzsvēra, ka 2017.gadā Neretas parkā tika iestādīti pieci ozoli kā simbolisks pagātnes, tagadnes un nākotnes krustojums, jo šos kokus Neretas zemē ielika leģionārs mazzalvietis Jānis Tauriņš, padomju deportācijās cietušais, represētais neretietis Arturs Freimanis, pilskalnieši Osīši, kas laulībā nodzīvojuši 70 gadu, un ir kā simbols tām vērtībām, ko cenšamies atcerēties, cienīt un godāt, kā arī šodienas vērtība – tobrīd jaunākā Zalves pagasta iedzīvotāja Elza Putniņa ar ģimeni kā ģimeniskuma, zemes un dzimtenes mīlestības simbols.

Neretas novada domes priekšsēdētaja vietnieks Aivars Miezītis teica, ka, atskatoties uz notikumiem pirms 30 gadiem, “mēs visi vēlreiz pārliecināmies to, ka tautas karaspēks ir stiprāks par jebkuru svešu karaspēku”. “1989. gada 23.augustā no Tallinas līdz Viļņai vairāk nekā 600 km garumā Baltijas valstu cilvēki nostājās dzīvajā ķēdē vairāk nekā 2 miljonu skaitā un iedvesmoja visus savus tautiešus ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā pasaulē, jo arī visi tie, kas nebija Baltijas brīvības ceļā nostājušies, sirdī un dvēselē bija kopā ar pārējiem. Viņi bija kopā  domās par savas tautas brīvību,” rezumēja A.Miezītis. Domes priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra, ka robežsargi un ugunsdzēsēji, dodoties šajā akcijā pa Latvijas pierobežu, iedvesmo un dod spēku un ticību, ka mums pa spēkam ir jebkuri lieli darbi savas tautas izaugsmē un savas valsts nostiprināšanā. “Tikai kopā mēs varam veikt lielas lietas, ar lielu apņēmību, centību un izpratni, ka neviens cits neizdarīs to, kas jāizdara mums pašiem,” teica A.Miezītis.

Robežsardzes pārstāvis Dainis Ļaksa uzsvēra, ka Latviju sargāt ir robežsargu gods:” Šis skrējiens ir kā cieņas un pateicības apliecinājums  vīriem – stipriem kā ozoliem , kuri pašaizliedzīgi pildīja solīto Latvijas valstij un nesatricināmi stāvēja brīvības sardzē pat visbezcerīgākajos brīžos. Godinot šos vīrus, mēs esam pārliecināti, ka viņu dzimtenes mīlestība, nesavtīgais patriotisma gars ir kopā ar mums.” D.Ļaksa piebilda, ka  Latvijas robežsardzē joprojām stāv tikpat spēcīgi vīri kā toreiz, pirms simt gadiem.

Lāpu skrējiens tika aizsākts Rīgā, Brāļu kapos pie mūžīgās uguns, kur tika aizdegtas divas ceļojošās lāpas. Pēc tam abas lāpas uzsāka ceļu apkārt Latvijai – viena Ainažos, otra – Kolkas virzienā. Izskrienot maršrutu, lāpas atgriezās Rīgā.

Daiga Meldere

print

Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other