Dziesmu un deju svētkos piedalās arī mūsu novadnieki

Krāšņā XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku dalībnieku gājienā no Brīvības pieminekļa pa Brīvības ielu līdz ar 47 000 dalībniekiem no visām Latvijas pilsētām, novadiem un ārzemju latviešu kolektīviem u.c. devās arī mūsu novadnieki – 22 dejotāji no Neretas vidējās paaudzes deju kolektīva “Sēļi” vadītājas Initas Kalniņas vadībā (mūsu dejotājus pavadīja arī seši bērni, kas ir deju kolektīva dejotāju atvases) un 22 dziedātāji no Neretas kultūras nama jauktā kora “Nirica” ar tā vadītāju Mārtiņu Kalēju priekšgalā, kas tika pieteikts kā jaunākais diriģents Latvijā. Svētku gājiems šoreiz noslēdzās īpašā tikai dalībniekiem iekārtotā Svētku kvartālā – Skonto stadinā, kur bija izveidoti Goda vārti.  Gājienā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – kopumā svētkiem reģistrējušies bija 43 219 dalībnieku, kas pārstāv 1788 kolektīvus, bet gājienā piedalījās 47 000 dalībnieku.

Gājiens sākās pēc plkst.14.00. Tas bija 1,8 km garš, un tika lēsts, ka dalībnieku vidējais ātrums bija 3,6 kilometri stundā. Svētku dalībnieki gājienā devās noteiktā secībā – pirmie kustību tradicionāli uzsāka Vidzemes novadu kolektīvi, pārstāvot novadu, kuru var uzskatīt par Dziesmu svētku šūpuli, kur 1864.gadā Dikļu mācītājmuižas parkā (tagadējā Neikena kalnā) draudzes mācītājs un rakstnieks Juris Neikens noorganizēja pirmos kopādziedāšanas jeb Dziesmu svētkus, tādējādi liekot pamatus skaistajai latviešu tradīcijai . Tālāk sekoja Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales, diasporas un visbeidzot Rīgas kolektīvi.

 Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis gājienā devās kopā ar pārējiem Sēlijas novadu vadītājiem zem Sēlijas uzraksta, savukārt Neretas novadu pavadīja izglītības un kultūras darba organizatore, Dziesmu un deju svētku Neretas novada koordinatore.

Neretas kultūras nama jauktā kora “Nirica”  vizuāli vienojošais motīvs bija glīti, vienādi mētru un rozīšu vainadziņi, par kuriem parūpējās ziedu veikals “Efejas”. Mazzalviete Zilgma Raupa bija sarūpējusi ziedu pušķus Neretas novada vadībai, kā arī ziedu buķeti, ko nolikt pie Brīvības pieminekļa. Savukārt “Sēļu” dejotāju miežu pušķus bija darinājusi deju kolektīva dejotāja Rita Smirnova. Palīdzīgu roku, pošoties svētkiem un izgatavojot zaļumu vītni autobusam, bija pielikušas “Sēļu” dejotājas Inga Zvilna, Edīte Dābola un Kristīne Grigāne, bet uzrakstu autobusam zīmēja Ivita Jancukoviča. Ozolzarus sagādāja Dzintars Osītis un Guntars Daukša. Cepurītes deju tērpam sponsorēja un uzdāvināja Artis Kronītis, savukārt mēģinājumu krekliņu dizainu izstrādāja Gunita Leite.

Neaizvietojami palīgi Dziesmu un deju svētkos allaž ir arī šoferi. Uz svētkiem dejotājus nogādāja Jānis Kanops, savukārt dziedātājus veda Aivars Kalniņš.

Izglītības un kultūras darba organizatore Ž.Miezīte informēja, ka, pateicoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dāvātajām biļetēm uz Dziesmu un deju svētkiem daudzbērnu ģimenēm, kuru aprūpē ir seši un vairāk bērnu, un Neretas novada Sociālajam dienestam, kas palīdzēja apzināt ģimenes, arī divas ģimenes no Neretas novada varēs doties uz šiem svētkiem.

 Pēc intensīva mēģinājumu maratona, garajām stundām deju laukumā, neskaitāmajiem patērētā ūdens litriem, bez kā neiztika neviens dancotājs, enerģiski slīpējot dejas soli,  apbrīnojamas pacietības un izturības, vairākkārtīgi atkārtojot deju fragmentus, 7. jūlijā mūsu “Sēļi” kopā ar vairāk nekā 18 000 visu  Latvijas novadu un pilsētu dažādu paaudžu  dejotājiem deju lieluzvedumā “Māras zeme” vienotā dejas soļa rakstā izlocīja kāzas, kristības u.c. godus, kā arī rādīja tautas pagātni – no laika, kad baltu ciltis Daugavas apkaimē cēla savas apmetnes un brīža, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz mūsdienām, kad svinam Latvijas simtgadi. Ar laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos tika iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu un viņa laiku, bet katras daļas centrā īpašā aranžējumā bija sadzirdami arī Dziesmu svētku repertuāra motīvi.

Savukārt koriem šie svētki paliks atmiņā ar nupat restaurēto Mežaparka estrādi, kas spēja uzņemt milzīgu skaitu dziedātāju, dejotāju un skatītāju. Piedaloties mēģinājumos un koncertā, saviļņojums pārņēma ikviena kora dalībnieku, izdziedot tik labi zināmo repertuāru, jo, stāvot plecu pie pleca,  milzīgajam kopkorim ir spēks un vara.

 Mūsu “Niricas” dziedātāji uzstājās 8.jūlija noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā”, kura vadmotīvs bija iziešana pa Zvaigžņu ceļu caur likteņa, vēstures, paaudžu un dabas lokiem, krustcelēm, lai vēlāk pa Piena ceļu atgrieztos mājās. Katrā  no koncerta lokiem (daļām) bija ietvertas laika griežu liktenīgās dziesmas un latviešu profesionālās kormūzikas spilgtākie darbi.

Neviltotas bija dalībnieku un skatītāju emocijas, jo kopkoris pieprasīja atkārtot vairākus skaņdarbus – Emīla Dārziņa un Raiņa “Lauztās priedes”, Raimonda Paula un Jāņa Petera “Manai Dzimtenei” un Mārtiņa Brauna un Raiņa “Saule. Pērkons. Daugava”.

Daiga Meldere

print

Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other