Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce tiekas ar Neretas novada iedzīvotājiem

4.septembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce Neretas kultūras namā tikās ar Neretas novada iedzīvotājiem, lai skaidrotu pašvaldības reformu, kāpēc tā vajadzīga un kādas ir perspektīvas.

Pašvaldību reformas plāns paredz Neretas, Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu un Skrīveru novadus pievienot Aizkraukles novadam. Ar 30 tūkstošiem iedzīvotāju apvienotais Aizkraukles novads būtu 19. lielākais Latvijā.

Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), platības ziņā (2273 km2 ) tas būtu 13. lielākais valstī, uzņēmējdarbībā radītās pievienotās vērtības apjoma ziņā (163 milj. EUR) – 11. lielākais, bet, rēķinot pievienoto vērtību uz 1 iedzīvotāju (5,4 tūkst. EUR), tas būtu 6. vietā starp 35 plānotajām pašvaldību teritorijām.

Neretas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Miezītis pauda bažas par VARAM prezentācijas korektumu. “Nedomāju, ka Kokneses, Skrīveru, Aizkraukles, šo lielo apdzīvoto vietu ievēlētie deputāti, ar sirdi un dvēseli iestāsies par Neretas novada attīstību. Sekas tam būs mūsu novada tālāka traucēta attīstība, ” teica A.Miezītis.  Tāpat viņu reformas kontekstā bažīgu dara Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas nākotne, jo novada ģeogrāfiskais stāvoklis ir tāds, ka nevarēs nodrošināt ierēdņu kritērijos noteikto nepieciešamo skolēnu skaitu. “Lietuviešu bērni diezin vai šeit mācīsies, ” piebilda deputāts.

Uz bažām par to, ka Neretas novada iedzīvotāju intereses pēc jaunās teritoriālās reformas  netiks pārstāvētas, ministrs atbildēja, ka viss ir atkarīgs no pašu vēlētāju aktivitātes vēlēšanās un spējas sadarboties dažādos jautājumos.

Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis  uzsvēra, ka, esot nopietnas reformas priekšā, ir nopietni jāizvērtē visi riski un mīnusi. Pirmām kārtām, jāizvērtē to, kā labāk nedarīt, smeļoties pieredzi no kaimiņiem lietuviešiem, kur pašvaldības izveidotas bijušo rajonu robežās, bet  provinces tagad tur ir aizmirstas.

Iedzīvotāji uzdeva jautājumus par dažādām aktualitātēm, sākot no “Rīgas Satiksmes” finanšu problēmām un bažām par to, vai lauku novadiem nenāksies maksāt par Rīgas nesaimniecisko rīcību, Valsts Vides dienesta uzpūstajiem štatiem, atkritumu šķirošanu u.c. Skolotājus interesēja jautājums par valsts budžeta mērķdotācijām pedagogu darba samaksai, un vai tas ir pieņemami, ka septembrī skolotāji nezina, kāds būs viņu atalgojums. Tāpat izskanēja vaicājums par to, kā tiks risināts darbinieku atlaišanas jautājums. Izskanēja arī piedāvājums veidot Sēlijas novadu, uz ko ministrs atbildēja, ka  šāds priekšlikums nav atbalstāms, jo neviens no  novadiem nav attīstības centrs.

Diskusiju vadīja “Latvijas Avīzes” galvenās redaktores vietnieks Ivars Bušmanis.  Informācijai par administratīvi teritoriālo reformu var sekot VARAM mājaslapas sadaļā “Administratīvi teritoriālā reforma”.

Daiga Meldere

print

Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other