Mākslinieciski muzikāla pēcpusdiena Neretas novada novadpētniecības muzejā

3.oktobrī Neretas novada bibliotēkas dzejas, mūzikas un mākslas mīļotājus aicināja uz Neretas novada novadpētniecības muzeju, lai baudītu dzejnieces Inese Toras, gleznotājas Solveigas Kļaviņas un mūziķes Ineses Neretas kopīgu veidotu programmu “… šodien atkal bērnība caur manu sirdi runā…”.

Inese Tora, kas vairāk nekā 40 savu dzīves gadu strādājusi par skolotāju bērnudārzā un kopš 43 gadu vecuma savu dvēselisko izjūtu un emociju izpausmei raksta dzeju, stāsta, ka viņa, Inese Nereta un Solveiga Kļaviņa kā cita citu papildinoša komanda sadarbojas jau 10 gadu. Solveiga ar savām gleznām un zīmējumiem papildina dzejnieces dzejas grāmatas, savukārt Inese Nereta dzejas vārsmām piešķir muzikālu skanējumu. Mākslinieces pavadīja arī Mirdza Ankupa, kas fotografēja pasākumu un lasīja Ineses dzeju.

Inese Nereta, iepazīstinot klausītājus ar savu muzikālo daiļradi, stāsta, ka ilgi savām sacerētajām melodijām meklējusi piemērotu dzeju, bet meklējumi bijuši neveiksmīgi. Dziedātāja pēc diviem gadiem  sociālajos tīklos draugiem.lv izlasīja kādu dzejoli, kas iepatikās: ”Iedomājos šo dzejoli pielaikot savai melodijai. Strukturēti vārdi sakrita ar melodijas plūdumu. Tie derēja kā kleita. Pēc tam uzrakstīju vēstulīti Inesei. Un tā mūsu kopīgais ceļš sākās.”

Dzejniece Inese Tora papildināja dziedātājas Ineses Neretas teikto, ka viņu daiļrade ir par mīlestību – tādu mīlestību, ko “ik rītu mēs meklējam sevī, lai ietu un darītu ikdienas darbiņus, nevis trakumā trauktos uz otru pasaules malu.”  “Ar gadiem mīlestība paliek kā ikdiena, notrulinās, pazūd dzirkstelīte, un tā mīlestība – paskatīšanās uz savu mīļoto, bērniem, mazbērniem no jauna –  tā ir tā gaismiņa mūsu acīs,” savu daiļradi raksturo Tora.

Pasākumā laikā bija iespēja aplūkot gleznotājas Solveigas Kļaviņas krāšņās gleznas. Solveiga ikdienā vada Beļavas tautas nama studiju “Krāsu prieks”, kurā šobrīd  ir 12 cilvēku: ”Tur darbojas vienkārši ļaudis, kas vakarā pēc darba dienas var ierasties uz pulciņu. Dažkārt mēs gleznojam līdz divpadsmitiem naktī, laika izjūta pazūd, jo visi sirsnīgi strādā.” Gleznotāja stāsta, ka viņai visvairāk patīk strādāt ar eļļas krāsām, manuprāt, tās ir visnoturīgākās, un daudzi izcili mākslinieki arī strādā šajā tehnikā.

Vairākiem mākslinieču sadarbības rezultātiem ir arī plašāks skanējums. Piemēram, laikā, kad Solveiga vairākus gadus nostrādāja bibliotēkā, viņai bija iecere izveidot izstādi “Ziedu reibumā”, kur būtu ziedi dzejā, gleznās un dziesmā. Tā tapa dziedātājas Ineses Neretas un dzejnieces Ineses Toras dziesma “Ziedu reibumā”.  Gaigalavas  sieviešu deju kopu festivālā “Spīganu saiets ezera atspulgā”  Lēdmanes dāmu deju kopa “Dīva” šo dziesmu izmantoja kā pamatu savai dejas horeogrāfijai un ieguva 3.vietu.  Šobrīd šo Toras un Neretas kopdarbu savā repertuārā iekļāvuši vairāku dāmu deju kolektīvi..

Pasākuma noslēgumā Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis  uzsvēra, ka dzejai mūsu novadā vienmēr ir bijusi gana liela nozīme un popularitāte:”19.gs. pirmie nacionālas nozīmes publicisti Rainis, Aspazija, Veidenbaums, Akuraters – visi bija dzejnieki, un viņiem tiešām bija liels ieguldījums nacionālās pašapziņas celšanā. Arī mēs Neretas novads varam lepoties, ka esam dzejnieku novads: Jānis Jaunsudrabiņš, Velta Toma, Imants Auziņš, Zenta Liepa, Jūlijs Dievkociņš, arī Neretas jaunie dzejnieki, kas apkopoti Lidijas Ozoliņas krājumā “Spēka vārdi”. Mēs dzeju mīlam, lasām, rakstām, tādējādi katrs iegūstot zināmu devu inteliģences.”  Domes priekšsēdētājs pateicās Neretas novada bibliotēkām, kas šo pasākumu organizēja, un Neretas novada novadpētniecības muzeja vadītājai Lidijai Ozoliņai par jauko uzņemšanu, vēlot jaunus dzejas pasākumus arī turpmāk.

 Daiga Meldere

print

Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other