Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas pagalmā notiek barikāžu atceres pasākums

20.janvārī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas pagalmā jau par tradīciju kļuvusi barikāžu ugunskura iedegšana, atceroties un pieminot traģiskos, asiņainos  janvāra notikumus pirms 29 gadiem, kad tauta apliecināja savu vienotības spēku un spēja parādīt pasaulei, ka brīvības dēļ tā spēj upurēt daudz. Nu jau aug otrā paaudze, kurai 1991. gada notikumi ir visai tāla un vecāku, vecvecāku atmiņās balstīta pieredze, un atmiņu stāsti, kā arī šī laika un notikumu svarīgums un sarežģītība ne vienmēr līdz galam izprotama.

1991. gada 13. janvāra vakarā Rīgā sāka celt barikādes, lai aizsargātu Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. 16. janvārī sāka aktivizēties OMON vienība, tomēr asiņainākie notikumi risinājās 20. janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku.

Neretas novada novadpētniecības muzeja vadītāja Lidija Ozoliņa uzsvēra, ka svarīgi pašiem saprast, ko mēs gribam, nevis būt negatīviem, bieži sakot, ka tagad nekā nav un nekas nav labi, atcerēties, kas ir tas, par ko cīnījāmies. “Tajā gadā janvāris bija ļoti auksts un bija sniegs, vīriem un sievām, kuri sēdēja Zaķusalā pie ugunskuriem, bija sarežģīti, grūti un bailīgi. Un labi, ka varam tādos mierīgos apstākļos  atcerēties, ka izgāzās 1991.gada augusta pučs, ka mēs esam šeit, kur mēs esam. Barikāžu laiks neatnāca negaidīts, tas nāca ilgi, grūti, kā jebkuras pārmaiņas. Viļņošanās sabiedrībā sākās jau 1987.gadā. Man gribētos sacīt – vismaz 1987.gadā,” skolēniem un pārējiem sanākušajiem teica muzeja vadītāja. Viņa nolasīja arī neretieša Egīla Šarkūna atmiņas par Barikāžu laiku – laiku, kad pēc Latvijas Tautas frontes rīkotās manifestācijas Daugavas krastmalā,  daudzi no šī mītiņa vairs neaizbrauca uz mājām, palika sargāt Latvijas Radio, TV, Ministru Padomi.

 L.Ozoliņa, pārskatot no Neretas novada  barikādēs piedalījušos dalībnieku sarakstus, nonākusi pie skaudra secinājuma, ka laiks ir nesaudzīgs un neko negaida –  no Neretas novada uz barikādēm brauca tehnika, vīri, arī sievietes, un daudzi no šiem cilvēkiem tagad ir pensijas vai ļoti cienījamos gados. Taču diemžēl Barikāžu dalībnieku saraksts nav pilnīgs, jo saraksti tika iznīcināti Augusta puča laikā un rakstīti par jaunu.

Skolēni tā laika janvāra tautas vienotības laika gaisotnes radīšanai dziedāja patriotiskas dziesmas un pasākumā noslēgumā cienājās ar tēju un cepumiem.

Daiga Naroga

print

Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other