Aktualitātes (Izglītība)

Aktualitātes (Izglītība) (199)

6.februārī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas labākie skolēni saņēma Vītolu fonda stipendijas. Stipendiju piešķiršanas iniciators ir Neretas novada domes deputāts Kaspars Baltacis, mudinot vietējos uzņēmējus finansiāli atbalstīt talantīgākos un sekmīgākos audzēkņus. Stipendiju piešķiršanas brīdī piedalījās arī viens no talantīgo skolēnu atbalstītājiem  - SIA “Liellopu izsoļu nama” vadītājs  Kaspars Ādams.

Gan K.Baltacis, gan K.Ādams dalījās atmiņās par to, kā krājuši savas pirmās stipendijas, lai iegādātos kārotās lietas. Deputāts K.Baltacis iegādājies galdniecības instrumentus, savukārt uzņēmējs K.Ādams – ilgi kārotu, tolaik modernu magnetofonu. ko šobrīd , kā izsoļu nama vadītājs pats smejas, uzskata par vienu no saviem nejēdzīgākajiem pirkumiem dzīvē. Turpmākie pirkumi un naudas tērēšanas paradumi bijuši pārdomāti.

Stipendiju pasniedzēji vēlēja skolēniem dzīvē gūt tādus panākumus, lai arī viņi paši reiz varētu finansiāli atbalstīt gudrus un talantīgus jauniešus. Stipendijas saņēma: Armands Aivis Gorbačovs, Pēteris Pavlovičs, Edīte Grigalovičina, Kristers Spriņģis, Līga Šarkūne, Signe Budre, kā arī Neretas novada uzņēmēju veicināšanas stipendija tika pasniegta Lindai Šmalcei.

Daiga Meldere

1. februārī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā ciemojās pārstāve no Latvijas Aizsardzības ministrijas Daiga Ozola un karavīri no ASV un Kanādas, kā arī Klāvs Bajinskis, bijušais Neretas 513. Jaunsardzes vienības komandieris, tagad strādā Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (turpmāk NBS).

Iesākumam mums rādīja prezentāciju, kurā bija iekļauti attēli ar svarīgiem notikumiem no Latvijas pagātnes. Iepazīstināja ar Aizsardzības ministrijas ikdienas darbu, kā arī ar viņu pienākumiem. Tuvāk iepazīstināja ar NATO veicamo darbu un stāstīja par 5. pantu (Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kolektīvās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.).

Tālāk mums stāstīja, kas ir mūsdienu vides drošības izaicinājumi: militārie (Krievijas apdraudējumi Latvijai pēc karadarbības Ukrainā un Gruzijā), dabas katastrofas, kiberdrošība, informatīvās telpas drošība, arī drošība internetā - troļļi, klikšķu mednieki, informācijas un viedokļu burbuļi.

Vairāk uzzinājām par Latvijas NBS, tās augstākais vadonis ir Latvijas prezidents. NBS ir organizācija un bruņota tautas daļa, tās galvenie uzdevumi ir nodrošināt sauszemes, gaisa un jūras teritoriju drošību. Paskaidroja, kāda ir atšķirība starp profesionālajiem karavīriem un Zemessardzi - profesionālā armija ir kā darbs, kur cilvēki saņem noteiktu algu, veic pienākumus, bet Zemessardze ir brīvprātīgo cilvēku piedalīšanās armijas dzīvē, sevis pilnveidošana un iespēja aizsargāt savu valsti. Latvijā ir 8000 zemessargu, no tiem 16% ir sievietes, profesionālo karavīru – 5000, no tiem 14% sievietes, rezerves karavīri – 3000. Latvijā ir aptuveni 1200 karavīru no NATO. Mums rādīja video, kurā bija redzams, kā Kanādas, ASV un Latvijas karavīri trenējas Ādažos.

Tikšanās beigās mums bija iespēja klausīties karavīru stāstos. Klāvs Bajinskis  mums pastāstīja, kādēļ ir kļuvis par zemessargu.  Viens no ASV karavīriem mums pastāstīja, kāpēc ir izvēlējies šo ceļu, viņš Latvijā ir jau no oktobra un būs līdz jūnijam. Uzzinājām, ka viņam ļoti patīk Latvijas pasākumi. Kanādas armijas karavīram patīk spēlēt hokeju, Latvijā ieradās 18. janvārī un būs līdz 16. jūlijam. Viņš izvēlējās sekot brāļa pēdās - būt karavīram.

Tikšanās noslēgumā kopā tika uztaisīta kopbilde.

Ingūna Dubovska,

10. klases skolniece

7. februārī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā notika kārtējā 11. klases skolēnu izstrādāto zinātniski pētniecisko darbu vai projektu aizstāvēšana. Darbs tiek izstrādāts 10. un 11. klasē.

“Labrīt, mīļie draugi!” tā dalībniekus uzrunāja LU emeritētais profesors, fizikas doktors Andris Broks, kas priecājoties, ka vienu dienu gadā iespējams ar gandarījumu strādāt Neretā. A. Broks atzina -  esot nepacietības pilns klausīties skolēnu paveikto.

5 skolēni aizstāvēja izstrādātos projektus. Artis Davidenis un Armands Aivis Gorbačovs pētīja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 7. – 9. un 10. – 12. klašu skolēnu fizisko aktivitāšu novērtējumu. Artis stāstīja ar pedometrijas metodi, ka tā esot precīzāka nekā viedtālruņos izmantojamās lietotnes. Izrādās, ka 7. – 9. klašu skolēnu fizisko aktivitāšu intensitāte nav pietiekama. Armands Aivis noskaidroja, ka arī 10. – 12. klašu skolēnu fizisko aktivitāšu intensitāte ir zema. Tomass Baļčuns bija veicis pētījumu “Neretas sportistu sasniegumi motokrosā”, intervējot bijušos motokrosa braucējus un iegūstot vērtīgus foto. Kaspars Ozoliņš bija izgatavojis 8 ģeometrisko figūru modeļus, kas tiks izmantoti kā uzskates materiāli matemātikas kabinetā. Artūrs Zastupņevičs bija ieguldījis darbu Ķibildu dzimtas koka izveidošanā datorprogrammā “MyHeritage”.

Pārējie 11 skolēni aizstāvēja izstrādātos zinātniski pētnieciskos darbus. Pārī darbu izstrādāja un arī aizstāvēja Edīte Grigalovičina un Agnija Lazdiņa par tēmu “Jāņa Jaunsudrabiņa kultūras mantojuma popularizēšana Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā „Riekstiņi” 2017. gadā”. Darbs aktuāls – popularizē ne vien Jāņa Jaunsudrabiņa kultūras mantojumu - gleznas, fotogrāfijas, daiļdarbus, tulkojumus -, bet arī mūsu vidusskolu.

Personvārdu izvēli Neretas pagastā no 1998. gada līdz 2017. gadam pētīja Kristaps Možeiks, kas secināja, ka pēdējos 7 gados vecāki bērniem devuši 141 personvārdu, no tiem 67 personvārdi, iespējams, aizgūti no citām valodām, tie ir 48 %. Populārākie personvārdi ir Daniels, Kristaps, Markuss, Mārtiņš, Samanta, Linda, Valters, Viktorija, Evelīna, Kārlis, Kristers, Kristiāns un Rihards.

Pamatīgi lauksaimniecības problēmas Neretas novadā, pētījumā iesaistot 5 intensīvās zemnieku saimniecības (“Blāzmas”, “Zīlītes”, “Brīvkalni”, “Dumpji” un “Pumpuri”) un 2 bioloģiskās saimniecības (“Kalna Pālēni” un “Rimšāni”), ir izpētījusi Linda Šmalce. Secinājusi, ka no 10 Latvijā esošajām lauksaimniecības problēmām 9 ir arī Neretas novadā.

Kristiāns Dimitrijevs strādāja pie Neretas Ķestera skolas maketa izveides, izpētot vecās Neretas fotogrāfijas, uz kurām ir redzama Ķestera skola, tiekoties ar skolotāju Ausmu Burku un noskaidrojot telpu skaitu skolā (nav noskaidrots precīzs telpu izvietojums). Pirms izveidots rasējums un gatavots makets, konsultējies ar arhitektu Jāni Zālīti.

Gunta Ugarenko, kas nākusi no Tērvetes novada, pētīja  zemgaļu un Tērvetes senvēsturi un tās attēlojumu L. Pura romānā “Degošais pilskalns” un secināja, ka rakstnieks L. Purs, rakstot romānu, daļēji balstījās uz vēsturiskajiem faktiem, bet lielākoties notikumi, varoņi, to raksturi, dzimtu likteņi ir autora radošs izdomājums.

 “Brektes. Mākslinieku dzimta” – par šādu tematu stāstīja Samanta Mikalkeviča, kas ir tikusies ar dzimtas 2 paaudžu māksliniekiem. Tika atrasts kopīgais 3 mākslinieku paaudzēs, pirmkārt, glezniecības tehnika – akvarelis, otrkārt, daba kā iedvesmas avots, treškārt, lieliskas darba spējas.

Valters Duks pētīja Latvijas medību saimniecības.

Par izpētīto tēmā “Kreiļu īpašības. Mīti un patiesība” stāstīja Samanta Šidla. Izrādās, ka mūsu skolā ir 7% kreiļu (zinātnieku pētījumos noskaidrots, ka izteikti kreiļi ir 5%).

“Informācija TV 3 vakara ziņu raidījumā” pārvarā ir negatīva, tā izpētījusi Santa Regute, analizējot raidījuma sižetu saturu 2017. gadā 6 mēnešus.

Ieva Madara Glavecka pētījusi aktuālu problēmu “HIV/ AIDS izplatība Latvijā”, pētījuma respondeni – rīdzinieki un valmierieši.

11. klases audzinātāja Sarmīte Sniķere bija sagādājusi saldu pārsteigumu tam, kas vislabāk aizstāvēja savu darbu. Tā bija Samanta Mikalkeviča, kas ar dedzīgi un ar sajūsmu stāstīja par mākslinieku Brektu dzimtu.

Uz Skrīveriem, kur notiks starpnovadu zinātniski pētniecisko darbu konference, tika izvirzīti šādi skolēni: Edīte Grigalovičina, Agnija Lazdiņa, Kristaps Možeiks, Linda Šmalce, Kristiāns Dimitrijevs,  Gunta Ugarenko, Samanta Mikalkeviča un Santa Regute.

Profesors Andis Broks atvadījās līdz 2019. gadam, sakot , ka “labai dzīvei vajag labu izglītību”.

 

Dace Kronīte,

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolotāja

 

Jau 15. gadu pēc kārtas 2018. gada 6. februārī tika atzīmēta Vispasaules Drošāka interneta diena (DID) ar saukli “Drošāks internets sākas ar tevi!”, aicinot ikvienu domāt par to, kā mēs katrs rūpējamies par savu drošību internetā, un kāds ir mūsu ieguldījums, veidojot labāku interneta vidi. Par to Mazzalves pamatskolas 1.-4.klašu skolēniem īpašā pasākumā atgādināja Mazzalves pagasta bibliotekāre Agnija Strautiņa.

Agnija jau krietnu laiku sadarbojas ar pirmsskolu, bet nu interesantā pasākumā iesaistīja sākumskolēnus. Bērni uzzināja 10 svarīgākos noteikumus, lai darbošanās internetā būtu droša, uzzināja, kādi ir draudi, ja sociālajos tīklos publicē pārāk personisku informāciju. Sākumskolas skolotājus, kuri bija pasākumā, pārsteidza, cik daudzos un dažādos sociālajos tīklos bērni ir reģistrējuši savus kontus, lai gan vairumā sociālo tīklu reģistrēšanās paredzēta tikai no 13 gadu vecuma.

Notika neliels tests, kurā 1.-4.klašu skolēni atklāja savas zināšanas un “robus” internetlietošanas drošībā. Tad vingrinājumā “Pasaki komplimentu!” bērni mācījās izprast, cik svarīgi ir dot pozitīvas emocijas citiem internetlietotājiem ar savu darbību.

Noslēgumā katra klase kolektīvi zīmēja supervaroni, kurš novērstu visas problēmas, kas saistās ar drošību internetā, un prezentēja savus zīmējumus. Skolēnus Agnija aicināja piedalīties konkursā, kurš notiek visu februāri mājas lapā drossinternets.lv

Paldies Agnijai par interesanto un vajadzīgo pasākumu!

Žanna Miezīte

23.janvarī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā viesojās Viļa Vītola fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe, lai 9.-12.klašu skolēnus iepazīstinātu ar fonda darbību, kura piešķirtās stipendijas tagad būs pieejamas arī  vidusskolas skolēniem. Stipendiju piešķiršanas iniciators ir Neretas novada domes deputāts Kaspars Baltacis, mudinot vietējos uzņēmējus finansiāli atbalstīt talantīgākos un sekmīgākos audzēkņus.

Vītolu fonda mērķis ir palīdzēt spējīgiem, centīgiem, talantīgiem, maznodrošinātiem jauniešiem palīdzēt studēt un viņus finansiāli atbalstīt. Tā dibinātāji ir Vilis un Marta Vītoli, kas fondu dibinājuši 2002.gada 4.aprīlī. V.Diķe iepazīstināja ar Vītolu fonda darbību un nosacījumiem, kādi nepieciešami, lai vidusskolēni varētu pieteikties mecenātu stipendijai. Lai vidusskolēns varētu saņemt stipendiju, viņa vidējais vērtējums semestrī nedrīkst būt zemāks par astoņām ballēm, un nevienā mācību priekšmetā mācību sekmes nevar būt zemākas par septiņām ballēm. Stipendija tiks piešķirta 10 mēnešus gadā (tā netiks maksāta jūlijā un augustā).

Viens no stipendijas piešķīrējiem ir “Liellopu izsoļu nama” vadītājs Kaspars Ādams, kurš stipendiju fondā šobrīd ir ieskaitījis 2000 eiro.  

Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja V.Diķe  teica, ka līdzšinējā pieredze liecina, ka finansiāls atbalsts mudina jauniešus būtiski uzlabot sekmes, būt centīgiem, jo tas esot kā sacensību gars bobslejā, kur skolās, kur jau ir šāda stipendiju piešķiršanas pieredze, notiek “sacīkstes par simtdaļām”.

Vairāk par nosacījumiem stipendijas saņemšanā var lasīt: www.vitolufonds.lv, stipendijas nolikums: www.neretasskola.lv.

 

 

 

Daiga Meldere

 

25.janvārī Jaunjelgavas vidusskolā 3.-9.klašu dejotāji sadancoja koncertprogrammā “Daugavas krastā”. Koncertā piedalījās Jaunjelgavas vidusskolas 7.-9.klašu dejotāji, Madlienas vidusskolas 3.-4.klašu dejotāji, Seces pamatskolas 3.-5.klašu dejotāji, Aizkraukles vidusskolas 3.klases dejotāji, Valles vidusskolas 4.-6.kl.dejotāji, Jaunjelgavas vidusskolas 3.-5.kl.dejotāji, Aizkraukles vidusskolas 4.kl.dejotāji, Madlienas vidusskolas 5.-6.klašu dejotāji un Mazzalves pamatskolas 1.-4.klašu deju kolektīvs skolotājas Silvijas Ivanovas vadībā. Mazzalvieši dejoja “Madaliņu” un “Vēderiņš burkšķ”, un (kā paši atzina)  pārvarēt uztraukumu viņiem ļoti palīdzējis tas, ka skatītāji ļoti atbalstīja katru uzstāšanos – sita plaukstas, dejoja līdzi. Markuss bija noskatījis, ka ļoti interesanta bija deja ar stabulītēm, ko dejoja Seces pamatskolas 3.-5.klašu un Jaunjelgavas vidusskolas 3.-5.klašu deju kolektīvi, Amandai patika “Dundari, dandari” Jaunjelgavas vidusskolas 7.-9.klašu deju kolektīva izpildījumā. Mazzalvieši saka sirsnīgu paldies savai skolotājai par dejotmācīšanu un ir vienojušies, ka ļoti centīsies, lai varētu uzstāties arī Neretas estrādē Aizkraukles reģiona skolēnu dziesmu un deju svētkos 18.maijā.

 

            Žanna Miezīte

Neretas novada pašvaldība organizē konkursu “Jaunieši veido savu vidi 2018”. Tā mērķis ir veicināt jauniešu atbildību par savas dzīves vides un kvalitātes uzlabošanu, attīstot sadarbību starp vietējo sabiedrību, uzņēmējiem un pašvaldību. Konkursa projektu var īstenot  jaunieši no 13 līdz 25 gadiem (ieskaitot) Mazzalves, Zalves, Pilskalnes un Neretas pagastos. Konkursa projekta piemēri: bērnu rotaļu laukuma ierīkošana, daudzdzīvokļu  ēkas  apzaļumošana  vai  apkārtnes  labiekārtošana, koplietošanas telpu remonts, ceļu, taciņu uzlabošana, sporta laukumu izveide, dabas, atpūtas, tūrisma vai sporta takas izveide, dažādu pasākumu, nometņu organizēšanu, peldvietu labiekārtošana u.c.

Konkursa realizācijai pieejamais finansējums projekta ietvaros ir EUR 1000, ko piešķir no Neretas novada pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Vienam konkursa projektam piešķir ne vairāk kā EUR 250,00. Konkursa vērtēšanas komisijai ir tiesības piešķirt finansējumu projektam daļējā apjomā. Konkursa dalībnieki  var  piedalīties  ar  savu līdzfinansējumu, kā arī piesaistīt finansējumu no citiem finansējuma avotiem.

Projektu  pieteikumu  izvērtēšanu veic ar Neretas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja rīkojumu izveidota vērtēšanas komisija  piecu locekļu sastāvā.

Komisija, izskatot projekta pieteikumus, vērtēs:

  • projekta idejas oriģinalitāti;
  • realizētā projekta pieejamību sabiedrībai;
  • projekta ieguldījumu vietējās sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā;
  • projekta  dalībnieku  līdzfinansējuma nodrošinājumu projekta realizācijā.

Komisija par pieņemto lēmumu līdz 2018.gada 15.maijam rakstiski informē konkursa dalībniekus un konkursa rezultātus publicē Neretas novada domes izdevumā  „Neretas Novada Vēstis”  un  mājaslapā www.neretasnovads.lv.

Projekta  īstenošanas  laiks no 2018.gada 1.jūnija līdz 2018.gada 31.augustam, savukārt konkursa  pieteikumu jāsūta uz Neretas novada pašvaldību: Neretas novada pašvaldība, Rīgas iela 1, Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads, LV-5118, ar norādi „Projektu konkurss ”Jaunieši veido savu vidi 2018”  līdz 2018.gada 2.maijam (saņemšanas datums, pasta zīmogs) vai iesniedzot personīgi līdz 2018.gada 2.maija plkst.17.00.

 

Konkursa nolikumu un projekta pieteikuma anketu skatīt pielikumā

 

Daiga Meldere

 

Līdz 23. februārim turpinās ziemas uzņemšana Jauniešu garantijas izglītības programmās, kurā jaunieši var pieteikties iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju 1 gada laikā bez maksas. Mācības kādā no 25 profesijām piedāvā 17 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā, un šī ir pēdējā uzņemšana programmā Jauniešu garantija, kas tuvojas noslēgumam.

 

Jauniešu garantija Latvijā norit kopš 2014. gada, un programmu absolvējuši jau vairāk nekā 6000 jauniešu. Kā liecina mūsu veiktās absolventu aptaujas iepriekšējos gados, iegūtā izglītība palīdz mazināt jauniešu bezdarbu. Pusgadu pēc izlaiduma ap 70% jauniešu strādā un puse no viņiem - iegūtajā profesijā,” stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane.

Mācībām var pieteikties nestrādājoši jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem. Jaunieši var būt reģistrējušies arī Nodarbinātības valsts aģentūrā kā darba meklētāji vai bezdarbnieki un vienlaikus saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Jauniešu garantijas mācībās uzņem arī strādājošus un pašnodarbinātus jauniešus, kā arī jaunos vecākus, kas atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, taču tikai tad, ja ir vecumā no 17 līdz 24 gadiem, kā arī var savienot darbu vai bērna aprūpi ar mācībām, ņemot vērā, ka programmā mācības notiek klātienē.

Mācību laikā jaunieši saņem stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, ja ir sekmīgi, kā arī nepieciešamos mācību līdzekļus, bezmaksas vietu dienesta viesnīcā un karjeras atbalsta pakalpojumus. Savukārt kvalifikācijas prakses laikā programma apmaksā ceļa izdevumus un naktsmītni, ja tas nepieciešams.

Lai pieteiktos apgūt kādu no Jauniešu garantijas profesijām, jaunietim nepieciešama pamatizglītība, vidējā izglītība vai vidējā profesionālā izglītība. Pieteikties var arī vakarskolu audzēkņi un ikviens, kurš iegūst vidējo izglītību tālmācībā vai studē nepilna laika studiju programmā augstskolā.

Piedāvāto profesiju klāstā ir tādas profesijas kā pavārs, konditors, apdares darbu strādnieks, inženierkomunikāciju montētājs, krāšņu podnieks, drēbnieks, šuvējs, ķīmiskās produkcijas ražošanas operators, galdnieks, kokapstrādes iekārtu operators, kokvedēja automobiļa vadītājs un motorzāģa operators. Pēdējā uzņemšanā ir arī šādas profesijas - lietvedis, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, dārzkopis, kokkopis (arborists), frizieris, vizāžists, elektromontieris, autoatslēdznieks, atslēdznieks, frēzētājs, virpotājs, rokas lokmetinātājs un lokmetinātājs ar mehanizēto iekārtu.

Mācības gadu ilgajās programmās sāksies 26. februārī, un pieteikšanās profesionālās izglītības iestādēs norit līdz 23. februārim. Ar visām Jauniešu garantijas profesijām, izglītības iestādēm, uzņemšanas noteikumiem un priekšrocībām var iepazīties VIAA mājaslapā: www.viaa.gov.lv/jauniesugarantija.

Projekta Jauniešu garantija aktivitāti “Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros” finansē ar Eiropas Savienības Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kā arī no Latvijas valsts budžeta.

Jau tradicionāli Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā otrā semestra otrajā piektdienā notiek karnevāls, par šo pasākumu ir atbildīga 10. klase.

Iespējams, daudzi jaunās paaudzes skatītāji nav redzējuši Rīgas kinostudijā 20. gadsimta otrajā pusē uzņemtās spēlfilmas. Tāpēc gatavošanās sākās jau 21. decembrī, kad klasēs tika noskatīta izlozētā latviešu filma, izvēlēts fargments (1 – 2 minūšu garumā), kas tiks demonstrēts  pirms klases priekšnesuma. Katra klase iestudēja kādu epizodi no filmas,   ļaujot vaļu radošumam: mūsdienu apģērbs, tehnoloģijas, teicieni. Taču lielākoties tika atstāts oriģinālais teksts.

19. janvārī mūsu skolā viesojās izglītojoši izklaidējošais kultūras raidījums “Eksperti dīvānā”. Pasākumu vadīja 10. klases skolnieces Līga šarkūne (Made) un Liāna Roze (Spīdola) , kā arī skolas absolvente Madara Zeltiņa (filmu eksperte Māra Bērziņa, kurai drīz iznāks grāmata “Atskats uz filmām… 21. gadsimtā”) .

 Meitenes pasākuma scenāriju veidoja tā, lai priekšnesumi būtu saprotami, tas ir, iepazīstināja ar 7 Latvijā populārām  animācijas filmām un spēlfilmām, pastāstot par uzņemšanas gadu, režisoru, galvenajām lomām, sižetu un filmas inikalitāti.

5. un 6. klase uz animācijas filmām ”Zaķīšu pirtiņa” un “Desas piedzīvojumi” paskatījās mūsdienīgi. Filmu eksperte akcentēja, ka Roze Stiebra par ieguldījumu latviešu animācijas izveidē 2017. gadā saņēma “Lielā Kristapa” balvu par mūža ieguldījumu. Iepriekšnosauktās ir Rozes Stiebras animētās filmas.

7. klase attēloja epizodi no spēlfilmas "Kapteiņa Enriko pulkstenis", kad uz klasi, kurā mācās Tomiņš, atnāk pateikties pulksteņa īpašnieks. Priekšnesumā piedalījās arī klases audzinātāji Ruta Aukšpole un Mairis Dzenis.

Ar detektīvkomēdijas “Dāvana vientuļai sievietei” fragmentu, kur somu pirtī tiek notverti svešas mantas tīkotāji,  iepazīstināja 8. klase ar audzinātāju Ludmilu Kolpakovu, kas tēloja bufetnieci.

Aktīvā un romantiskā kundzīte Paulīne un viņas māsa Līzbete no filmas “Tās dullās Paulīnes dēļ” nokļūst milicijas redzeslokā, jo ir nodarījušas miesasbojājumus fotogrāfam. Taču tas bija tā vērts, jo pēc dažiem mēnešiem Paulīne apprecas ar to pašu fotogrāfu ... Ar šo stāstu iepazīstināja 11. klase.

Viena no amizantākajām epizodēm spēlfilmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ir pusdienošana un “kāju saspēles” epizode starp Lāsmu, Ēriku, un Olitu, kad Olita saka: “Ērik, tu esi nodzinis ūsas!” Arī Lāsmas un Uģa dialogs par Mirttanti.  To rādīja desmitie.

Ar muzikālo komēdiju „Īsa pamācība mīlēšanā" iepazīstināja devītie, it kā kurlajam Viļņu Jānim apmeklējot potenciālās līgavas un atrodot īsto zālīti – mīļoto.

Skolas padomes vecāki un skolotāji attēloja "Emīla nedarbu" epizodi, kad Emīls uzmauc galvā terīni, apmeklē tirgu un kad pie Emīla uz dzimšanas dienu ierodas nabagmājas iemītnieki. Tas bija viens jestrs dancis, kurā tika “ierauti” arī skatītāji.

Tika dots vārds apsveikumiem vai priekšnesumiem Aknīstes un Viesītes vidusskolu, kā arī Rites un Mazzalves pamatskolu viesiem.

Pirms kultūras raidījums “Eksperti dīvānā” atvadījās, tika “izspēlēts” konkurss, kuram balvas sarūpēja Zanda Ragele, Jolanta Albrehta, “ Kronīšu Kokapstrāde” un “Saules Sporta klubs”. Konkursā palīdzēja Sniegavīri (Aleksandrs Andris Baumanis un Valters Ošiņš).

Tika dots vārds viesmīlīgās mājas saimniecei Laimai Grebskai un skolēnu domes vadītājam Pēterim Pavlovičam, kas ne vien raidījuma vadītājas un Sniegavīrus, bet arī  visus priekšnesumus un viesus apbalvoja ar garšīgām veltēm.

Vakara gaitā bija iespējams apmeklēt 3 pārsteigumu istabas: foto istaba, karaoke – dziesmas no filmām, arī istabu, kurā bija dažādi jautājumi par filmām un teicieniem no tām. Par to atbildēja 12. klase ar audzinātāju Sandru Silavu.

Pulksten 22.30 baudījām skaistu salūtu, kuru tradicionāli bija sarūpējis Juris Budris.

Bija Jaungada balle ar grupu “Marika un Druvis”.

Lai veiksmīgs 2018.!

Dace Kronīte,

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas

10. klases audzinātāja

 

Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
3889288
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
3743
95570
3889288

Sadarbība