Aktualitātes (Izglītība)

Aktualitātes (Izglītība) (89)

21.februārī Neretas PII “Ziediņš” viesojās Latvijas Jūras spēku pārstāvis Vladimirs Boldaševičs, lai bērniem pastāstītu, kā darbojas kuģis, kas ir katra ierīce  uz peldlīdzekļa un kādi ir Jūras spēku uzdevumi un pienākumi. V.Boldaševičs bija līdzi paņēmis arī kuģa maketu, lai mazie interesenti varētu rūpīgi izpētīt katru detaļu un izvaicāt, kādas funkcijas katra no tām veic. Bērni ar aizrautīgu interesi noskaidroja, kādas ir lifta funkcijas uz kuģa, kāpēc un kādam nolūkam ir nepieciešams enkurs, antena, kāpēc datori un datora pele kuģī ir piestiprināti tā, lai nevarētu nokrist, kam vajadzīgi plosti. Mazie, draudzīgā bariņā, aplipuši ap datora maketu, izpētīja ikkatru niansi pelēkā kuģa āŗēji redzamajās detaļās, pārsteigti konstatējot, ka ne tikai mašīnai, lai tā virzītos uz priekšu, nepieciešama stūre un ka skārienjutīgi ekrāni ir ne tikai viņu vecāku telefoniem, bet tie ir arī uz kuģa.

Bērni uzzināja, ka Jūras spēki nodrošina krasta apsardzi, meklē un glābj cilvēkus jūrā, likvidē avāriju sekas. Tāpat noskaidroja, ka patruļkuģiem doti nosaukumi, kas apzīmē nozīmīgākās Brīvības cīņu norises vietas, – Skrunda, Cēsis, Viesīte, Rēzekne un Jelgava. Mazajiem bija iespēja noskatīties nelielu informatīvu filmiņu par kuģi, kas devies uzdevumā neitralizēt mīnas. Noskaidrot, kas notiek uz kuģa klāja, kādas darbības veic, kur peldlīdzekļa apkalpe guļ, kas ir provianta istaba, kāda izskatās kuģa vadības telpa, kāda izskatās ierīce, kas parāda, cik metru ir līdz sēklim, kā izmantot ūdens strūklu un ka dažreiz ar to var atvairīt arī “ļaunos ienaidniekus”, kas pārvietojas mazākās laivās.

Pēc kuģa uzbūves noskaidrošanas un tā apkalpes galveno uzdevumu izzināšanas bērniem pašiem bija iespēja no papīra salocīt savu kuģīti, izkrāsot un dot tam paša izdomātu vārdu.

Līdz šim bērnudārzā PII “Ziediņš”, pastāstot par savu profesiju, viesojušies policijas un ātrās palīdzības pārstāvji. Savukārt paši bērni ir ciemojušies, lai izzinātu ugunsdzēsēju un aptiekāru darba nianses.

 

Daiga Meldere

10.februārī skola bija rotāta Valentīndienas noskaņās. Pēc iknedēļas organizatoriskās sapulces visi 1.-5.klašu skolēni bija aicināti zālē, lai draudzīgi sacenstos dažādās jautrās stafetēs, kurās uzvaru varēja gūt, tikai kopīgi un ļoti draudzīgi cits citam palīdzot. Skolēni saņēma arī balvas par sirsnīgākajām vēstulītēm saviem draugiem.

februārī Mazzalves pamatskolas kamīnzālē, kura bija bagātīgi rotāta sirsniņām, jo tuvojās Valentīndiena, no plkst. 18:00 līdz 22:00 notika draudzības vakars sesto līdz devīto klašu skolēniem.  Uz mūsu aicinājumu  ierasties uz pasākumu atsaucās arī  Rites un Sproģu pamatskolas skolēni un skolotājas.

Pasākumu ļoti rūpīgi bija izplānojusi skolotāja Sandra Lozina, paldies viņai par izdomu un ļoti daudzajām idejām no visiem skolēniem!

Pasākums sākas ar nelielu uzvedumu par mūsdienu tehnoloģijām, kurš pārliecināja, ka diez vai vienmēr tām var ticēt, atsaucoties uz aicinājumu draudzēties.

Tad visi skolēni bijām sadalīti komandās. Komandu nosaukumi- ”Dona”, kuras kapteinis bija Edgars Ragovs, ”Nezinu”, kuras  komandas kapteinis bija Alens Tomass Griškevičs, ”Dvuhānu dzimta” , kuras kapteinis bija Eduards Guoģis, komanda ”Neidertālika”, kuras kapteinis - Dāvids Laumanis. Komandu cīņa bija ļoti spraiga, bet 1. vietu ieguva komanda “Dona” un 2. vietu komanda “Nezinu”. Vakara gaitā mēs iepazināmies ar jaukiem skolēniem, ieguvām daudz jaunu draugu.

Piedalījāmies dažādās spēlēs, un tas bija interesanti. Paldies mūsu dīdžejiem Alenam Tomasam Griškevičam un Emīlam Bondaram par lielisku mūziku visa vakara garumā! Krietni izdancojāmies! Vakars paskrēja ātri, bija jāšķiras. Žēl gan.

Bet tieši 14. februārī skolēni tika aicināti ierasties sarkanos apģērbos. Aktīvākie izrādījās 2. un 9. klases skolēni. Atsaucība bija arī no pārējām klasēm, tieši šiem skolēniem skolotāja Sandra Lozina bija sagatavojusi jaukus pārsteigumus -  diplomus un svecītes. Sarkanu aksesuāru (puķīti)  sev bija sagatavojusi skolotāja Daiga Pabērza.

Skaista bija Valentīndiena, jauks arī Valentīndienas pasākums!

 Dagne Logina

 

Pērn no 1.novembra visas Neretas novada skolas – Neretas J.Jaunsudrabiņa vidusskola, Mazzalves pamatskola un Sproģu pamatskola - iesaistījās atbalsta programmā „Valsts un ES atbalsts augļu un dārzeņu piegādei skolēniem vispārējās izglītības iestādēs” („Skolas auglis”), un šīs programmas ietvaros notika bezmaksas augļu izdale 1.-9.klašu skolēniem. Augļu izdale paredzēta 3 reizes nedēļā. Atbalsta programmas darbības periods 2016.gada 1.novembris -2017.gada 17.marts.

Skolas atbalsta periodā katra skola organizēja skolēniem nodarbības vai mācību stundas par augļiem un dārzeņiem, kā arī vismaz vienu no šādiem izglītojošiem pasākumiem: mācību ekskursiju uz pārtikas uzņēmumu vai saimniecību, kur nodarbojas ar augļu un dārzeņu audzēšanu vai pārstrādi, konkursu, sporta un veiklības sacensības vai citus pasākumus, lai skolēni gūtu zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, īpašu uzmanību pievēršot augļu un dārzeņu lietošanai.

Neretas novada skolām augļus piegādāja k.s. ”Poceri” no Viesītes novada Saukas pagasta Lones (valdes priekšsēdētājs Modris Lāčplēsis). Paldies par kvalitatīvajiem un ļoti garšīgajiem āboliem! Arī nākamajā ziemā noteikti izmantosim iespēju iesaistīties programmā “Augļi skolai”.

 

Žanna Miezīte

„Labrīt, mīļie draugi!”  - tā jau astoņpadsmito reizi LU profesors Andis Broks uzrunāja vidusskolēnus - skolēnu pētniecisko darbu konferences dalībniekus. No profesora patīkami bija dzirdēt, ka labā skolā dzīvo, iegūst prasmes un pētī. Tas bija teikts par mūsu skolu.

8. februārī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 11. klases skolēni aizstāvēja savus izstrādātos pētnieciskos vai projekta darbus.

Mikus Andersons bija izstrādājis darbu par tēmu „Lauku sēta Sēlijas novadā”. Tika salīdzināta Lejas Grievaltu sēta ar 1922. gadā izstrādāto Būvniecības paraugplānu.

Ingas Berezovskas darba lielākā vērtība – infografikas izveide SIA pirtsskolai „Lielzemenes”. Infografika piedāvāta pirtsskolas īpašniekiem Aelitai un Jurim Batņām.

Jau 4 gadus ģitārspēlē sevi pilnveido Klāvs Zigurds Kalnāre, tāpēc savā darbā bija izvirzījis jautājumu – vai ir iespējams sakomponēt skaņdarbus pēc dzirdes? Jaunietis aptuveni gadu bija radījis 2 oriģināldarbus roka un džeza stilā. Kompozīcijas tika atskaņotas.

Jūgendstils kā tēlotājmākslas un īpaši arhitektūras vērtība noteikti ir viena no spilgtākajām Latvijas atpazīstamības zīmēm – pie šāda secinājuma savā pētījumā bija nonākusi Krista Kristiāna Matisāne.

Plašs pētījums (anketēti 225 skolēni, intervēti 4 Latvijas aptieku darbinieki un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvis, kā arī medmāsa no Taizemes un aptiekāre no Vācijas) veikts Pēterim Pavlovičam, izstrādājot darbu „Skolēnu informētība un rīcība nederīgo zāļu utilizēšanā”.

Laurita Podžuka bija herbarizējusi un aprakstījusi 20 Neretā sastopamo ziedaugu sugas.

Kristīne Poriņa, izstrādājot darbu „Fotogrāfija kā vaļasprieks”, bija tikusies ar Neretas foto kolekcionāru K. Degro, intervējusi V. Klibiķi, O. Osīti, M. Dzeni un U. Grietiņu. Rādīja savus foto – ainavas, klusās dabas un portretus. Nonāca pie secinājuma: lai uzņemtu izcilu fotogrāfiju, ir jāpiemīt talantam un prasmei ieraudzīt mirkli.

Par četru Aknīstes novada amatierteātru vēsturi stāstīja Sintija Prodniece.

Jaunsardzes darbību Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā bija apkopojis Henriks Pupelis, kas pats kopš 2016. gada rudens ir kļuvis par zemessargu. Henriks uzskata, ka jaunsardze iemāca šādas īpašības: disciplinētību, cieņu, gribasspēku, neatlaidību un līderību.

Edijs Seņkovs savā projektā sekoja līdzi „Wild Pride” – Neretas jauniešu instrumentāli vokālā ansambļa – darbībai. Sasniegumi 3 gadu darbības laikā: iegūtas 5 pateicības, saņemti 3 diplomi - Skatītāju simpātiju balva, Labākais ģitārists, I pakāpe Vislatvijas vokālo ansambļu grupu skatē. 3 eksperti intervijās ieteikuši sākt sacerēt un spēlēt oriģināldarbus, jo tie grupu padarīs atšķirīgu no citām.

Kristers Spriņģis aizstāvēja izstrādāto darbu „Autoceļu uzturēšanas darbi AS „LAU” Neretas iecirknī”, atklājot autoceļu uzturētāju ikdienu.

Komisija – skolotājas, kas vadīja skolēnu pētnieciskos vai projekta darbus, - nolēma, ka uz Aizkraukles sadarbības novadu skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferenci Jaunjelgavas vidusskolā 24. februārī savus darbus brauks aizstāvēt Mikus Andersons, Klāvs Zigurds Kalnāre, Krista Kristiāna Matisāne, Pēteris Pavlovičs, Kristīne Poriņa, Sintija Prodniece un Kristers Spriņģis.

Par ieguldīto darbu paldies skolotājām Sandrai Silavai, Lijai Saldoverei, Egijai Apiņai, Ditai Pavlovičai, Viktorijai Trukšai un Dacei Kronītei.

Izvērtējot konferenci, klausītāji – 10. klases skolēni – par visinteresantāko atzina Klāva darbu, jo bija tapušas 2 oriģināldziesmas, bet par vislabāk aizstāvēto uzskatīja Mikus darbu, jo bija drošs, pārliecinoši spēja atbildēt uz komisijas jautājumiem un bija sagatavota interesanta „PowerPoint” prezentācija.

Dace Kronīte,

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolotāja

10.februārī Mazzalves pamatskolas kamīnzālē notika pasākums 5.- 9. klašu skolas bērniem. Pasākumu vadīja  VUGD Aizkraukles brigādes Neretas posteņa vecākais inspektors Juris Gorbačovs. Pasākuma tēma - sniegt  informāciju bērniem  par nelaimes gadījumiem un izskaidrot, kādos gadījumos drīkst izsaukt neatliekamo palīdzības dienestu 112 jebkurā diennakts laikā. Mēs noskatījāmies informatīvu multiplikācijas filmu, uzzinājām interesantus faktus par 112, mūs informēja par to, kā izvairīties no nelaimes gadījumiem, demonstrējot dažādas krīzes situācijas un parādot, kā no tām izvairīties un ko darīt, ja nelaime notikusi. Šī tikšanās rosināja pārdomāt . Pasākuma laikā  varējām uzdot dažādus jautājumus un rast uz tiem atbildes.

Mēs vēlamies teikt lielu paldies par lielisko iespēju uzzināt visu par drošību!

Dagne Logina

3.februārī Mazzalves pamatskolas kamīnzālē notika Sveču dienas pasākums. Tajā piedalījās 1. - 5. klašu skolēni. Pasākumu vadīja Gerda Megija Gercēna. Viņa ļoti interesanti stāstīja par Sveču dienu, par ticējumiem, kas saistīti ar Sveču dienu.

Lāsma Egija Vaičulēna un Paula Spriņģe lasīja spoku stāstus sveču gaismā. Tas bija baisi un satraucoši.

 Skolēni veidoja no maziem, krāsainiem papīriņiem mozaīkas – sveces. Katra svece iznāca citādāka, bet krāsaina un skaista.

Sekoja burvīgs priekšnesums par svecēm, kuras pošas uz balli. To palīdzēja izveidot skolotāja Silvija Lisovska.

Pirms pasākuma katrā starpbrīdī Sintija Misūne, Dagne Logina, Evelīna Ūzane, Diāna Vanaga, Alise Smaida Spriņģe un Laura Anna Piterniece veidoja skaistas frizūras mazajām meitenēm. Pasākuma laikā bija skaisto frizūru demonstrēšana.

Gājām arī rotaļās “Es ar savu cisu maisu ”, ko  palīdzēja vadīt Laura Anna Piterniece.

Noslēgumā bija apbalvošana. Mēs saņēmām konfektes un apsveikumu kartiņas, no kurām visi kopā noskaitījām dzejolīti.

 

9.klases skolniece Dagne Logina.

Gads sācis ceļu pretī pavasarim, bet skolā vēl daudz jāmācās un jālasa. Kamēr vakari gari un ārā auksti, bibliotēkās notiek dažādi lasīšanas pasākumi. Sākumskolas klasēs no 23.līdz 27.janvārim notika Pasaku nedēļa. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 1.-4.klašu skolēni šajā nedēļā klašu audzinātāju vadībā un sadarbībā ar Neretas bērnu bibliotēku cītīgi lasīja, rakstīja un iestudēja pasakas.

Pirmdien, 30.janvārī, Mazās skolas zālē 1.-4.klašu skolēni pulcējās uz kopīgu pasākumu, lai rādītu un stāstītu pasakas. Kopā ar klašu audzinātājām, bērni bija radījuši mazas un skaistas teātra izrādes par izlasītajām pasakām.

Pēc tam pasākumā iesaistījās ciemiņš – skolotāja Lidija Ozoliņa, kura kopīgi ar 1.un 3.klases skolēniem radījusi bērnu dzejoļu grāmatiņu “Kas to būtu domājis?” Skolēni ar grāmatā ietvertajiem dzejoļiem iepazinās vēl pirms grāmatas tapšanas, jo veidoja to ilustrācijas. Skolēni dzejoļus, kuri rakstīti kā pasakas, bija iestudējuši kā uzvedumus. Ēnu teātra formā dzejoli “Pilnmēness nakts jampadracis dārzā” izspēlēja 4.klase audzinātājas Dairas Osītes vadībā. Arī 1., 2.un 3.klases skolēni izjusti runāja un izspēlēja gan dzejoļus par pavasari un pūpoliem, par rūķiem un suni, kuru sapnī kaitina tauriņš.

Pēc skolēnu priekšnesuma L. Ozoliņa atbildēja uz dalībnieku jautājumiem par to, kā top dzejolis, grāmata. Grāmatas autore priecājās par dažu viņas dzejoļu brīnišķīgiem iestudējumiem. Veidojās interesanta saruna. Jautājumu bija daudz, bet skolas zvans audzēkņus aicināja uz stundu.

Paldies 1.- 4.klases skolotājām un skolēniem par jauko pasākumu!

Biruta Petrone,

Neretas bērnu bibliotēkas vadītāja

Noslēdzies kārtējais ,,Bērnu žūrijas” gads.

Pēdējā laikā gan izskan skeptiski spriedelējumi par šī projekta godīgumu, lietderīgumu vai pompozitāti. Katrs ilgstošs projekts, protams, var nogurdināt vai arī zaudēt vienreizīgumu, radošumu un pāriet rutīnā. Šis projekts notiek kopš 2001.gada,  un tajā iegulda daudz līdzekļu un enerģijas.

 Daļēji par godīgumu un precizitāti balsošanā esam tomēr atbildīgi mēs, paši bibliotekāri. Taču pati ideja piesaistīt bērnus un jauniešus lasīšanai ir apsveicama, un arī organizētāju lielais ieguldītais darbs ir atzinības vērts.

Skolēnu sastāvs skolā mainās, tāpēc viņiem no iespējamās rutīnas nav jābaidās.  Esmu ievērojusi to, ka ir skolēni, kas personīgu ambīciju ietekmēti vēlas labāk lasīt pašu izvēlēto literatūru un negrib laiku veltīt norādīto grāmatu lasīšanai un balsošanai.

Mazzalves skola projektā pieteicās 2011.gadā. Skolas bibliotēkā lielākās grūtības rada tas, ka vasaras mēnešos skola nedarbojas un arī lasīšanas aktivitāte samazinās, īstajai lasīšanai paliek tikai kādi 5 mēneši. Ne visi var visu paspēt izlasīt.

Norādītās grāmatas šogad lasīja daudzi, bet līdz galam darbu veica 19 skolēni. Viņi izlasīja katrs 3-8 grāmatas un nobalsoja ,,Lasītkoka” mājas lapā.

 Atkarībā no tā, cik grāmatu izlasīts, tika piešķirts 1.vai 2.pakāpes  ekspertu atzinības raksts.

1.pakāpes atzinības rakstu par 5-8 grāmatu izlasīšanu saņēma: Sabīne Drevinska (2.kl.), Amanda Lokesa (3.kl.), Viktorija Baltace (4.kl.), Mareks Dobrovoļskis(5.kl.), Krista Kristiāna Vaičulena ( 5.kl.). Ričards Niklāvs (7.kl.).

2.pakāpes atzinības rakstu : Krista Kubliņa (2.kl.), Elija Gabuža, Inguna Sakne ( 3.kl.), Zanda Zariņa (4.kl.), Aksels Vitkovskis-Kaktiņš, Niks Linmeijers (5.kl.), Karīna Griķe, Paula Spriņģe, Sendija Spriņģe, Sidnija Andersone ( 6.kl.),  Lāsma Vaičulena, Diāna Vanaga (7.kl.),Elva Laurinoviča (8.kl.).Viņi izlasījuši 3-4 grāmatas.

Grāmatas lasīja un skolēnus mudināja lasīt arī pašas literatūras skolotājas Silvija Lisovska un bibliotekāre un literatūras skolotāja Daiga Pabērza.

Mazajiem lasītājiem vairāk patika L. Žutautes ,,Kika Mika un lielā tumsa”, kas vairāk piesaistīja ar vizuālo noformējumu. 3.-6..klases skolēniem  patika pašreiz populārā un aizraujošā H. Tamma grāmata ,,Nindzja Timijs”, jautrā, viegli lasāmā  K. Krispa grāmata  ,,Tikai ne Aivita Pokita”, Dž. Greja asa sižeta grāmata ,, Zvērači”. Lasītājas meitenes  izteica atzinīgus vārdus par  Dž. Lūisas sirsnīgo un pārdomu pilno grāmatu ,, Sarkanas ibiss” un pusaudžu vidū iecienīto E. Lokhārtas romānu ,,Mēs bijām meļi”.

Mēs, pieaugušie,  priecājāmies par G. Zevina sirsnīgo un reizē skumjo romānu ,,Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi”, kas ir slavinājums labestībai, grāmatām un cilvēkiem, kas tās lasa, kā arī par nu jau zināmo N. Ikstenas darbu ,, Mātes piens”.

 Grāmatas lasīsim arī šogad!

Mazzalves  pamatskolas bibliotekāre Daiga Pabērza

No 18. janvāra divas reizes nedēļā mazajiem Neretas novada iedzīvotājiem Neretas kultūras namā ir iespēja piedalīties tautas deju nodarbībās, ko vada allaž dzirkstošā un smaidīgā pirmsskolas skolotāja Inga Zvilna. Kad atnāku uz deju nodarbību, pacietīgi gaidot dejošanu,  mazie bērni , satupuši uz grīdas, katrs uz savas lapas krāso zīmējumu. Šoreiz uz nodarbību ieradušies bērni mazākā skaitā, jo ir gripas laiks, un tas ir pievārējis daļu dejotāju, taču interese par deju nodarbībām ir liela. Kopā deju nodarbībās piedalās vairāk nekā 30 bērnu. Lielā bērnu un viņu vecāku interese par deju nodarbībām pārsteigusi arī pašu Ingu.

Inga stāsta, ka sākotnēji bijusi  doma visus pieteikušos bērnus mācīt kopā, taču interese bijusi tik milzīga, ka radusies nepieciešamība izveidot  divas mazo ķiparu grupas – vienā ir 4-5 gadu vecie dejotgribētāji, otrā – 6 – 7 gadu vecie.  “Tagad redzu, ka šāds lēmums bija pareizs, jo pašiem mazākajiem nepieciešama spēcīgāka motivācija , viņi prasa daudz vairāk spēka un enerģijas,” piebilst Inga. Viņa arī atzīst, ka ņem visus:” Es nevienam neatsaku. Mans mērķis nav viņus vest uz deju skatēm, mēs to darām sava prieka pēc. Protams, ja piedalītos konkursos, tad, iespējams, notiktu atlase un izvēlētos bērnus, kuriem ir labāka ritma izjūta. Īpaši vecākiem ir grūti to pieņemt, ka ne visiem bērniem ir vienlīdz laba ritma izjūta, taču mans mērķis nav bērnus spīdzināt un uzreiz gribēt konkursu līmeni. Visi ir laipni gaidīti!  ”

Ideju par to, ka nepieciešamas šādas deju nodarbības, Inga klusībā lolojusi jau ilgāku laiku. Pirmkārt, tāpēc, ka bijis pieprasījums. Bērnudārzā ir vairāki pulciņi – angļu valodas nodarbības, māla veidošana, ritmika, taču tautas deju nodarbību nebija. Tā kopā ar kultūras nama vadītāju Initu Kalniņu nolēmušas , ka nepieciešams organizēt deju pulciņu. Inga saka: “Inita bija galvenais dzinulis, kas mudināja mani pieteikties kursos.”

Inga, dzirkstoši smaidot, stāsta, ka tūlīt pēc deju kursu beigšanas bijis tāds enerģijas lādiņš un ideju pilna galva, ka bijusi gatava mesties darbos un īstenot savas radošās ieceres. “Man ir vēlēšanās viņiem iemācīt pareizi dejot – stalta stāja, soļi, nostiepti pirkstgali – tā, lai ir skaisti, nevis uziet uz skatuves un lāčot. Saprotu, ka tas viņiem patīk mazāk, mazie sauc :”Kad mēs dejosim, kad mēs dejosim”, bet bez tehnisko elementu mācīšanās nevar. Tā ir ļoti svarīga daļa, bez kuras nevar iztikt. Tad ir jāizdomā radoša pieeja, piemēram, tipināsim kā pelītes, jāizdomā  kāda pasaka vai stāsts, kurā mēs līdzi darbojamies. ”

Inga stāsta, ka tuvākais pasākums, kam gatavojas  un ko  plašākai publikai varētu parādīt,  ir Lieldienas.  Viņai radusies ideja, kas tematiski saistīta ar Lieldienu laiku – deja par vistām. Lielākie bērni jau esot iemācījušies, bet mazie vēl apgūst deju soļus. “Man ir iecere abus kolektīvus salikt kopā, un visi uzstāsies reizē. ”

Vaicāta, kur smeļas idejas, Inga smaida:” Idejas gūstu, naktī neguļot. Daudz domāju pati. Man ir kursabiedrene, kas māca dejas, arī no viņas gūstu ierosmi kādiem deju elementiem. Arī youtube skatos – ķeru idejas visur, kur vien var. Tāpat šķirstu grāmatas par deju, kur gūstu kādu ierosmi savam darbam. Tā mācīšanās un ideju meklēšana nebeigsies nekad. ”

Kad interesējos, cik ilgi mazo dejotāju skolotāja pati dejo, Inga ir teju vai izbrīnīta par šādu jautājumu, jo viņas dzīvē deja ir tik pašsaprotama, ka  pirmsākumu, kad to sākusi darīt nemaz nevar precīzi pateikt:”  Kopš sevi atceros, kopš skolas laika…  Nu, protams, kaut kādas pauzes ir bijušas – bērnu gaidīšanas periods, bija laiks, kad darba dēļ nesanāca dejot, bet tā – visu laiku.” Inga priecājas, ka beidzot arī savu vīru Guntaru izdevies pierunāt dejot:” Desmit gadus mēģināju viņu pierunāt. Tagad arī viņam ļoti patīk, nesen pat izskanēja tāda frāze: ”Ko mēs darīsim, kad būsim veci?””

Inga  cer, ka dejotāju entuziasms nenoplaks :”Krīzes droši vien būs – bez tām nekas nenotiek. Grūtībām jāmāk tikt pāri, un tas ir jāmāca jau maziem bērniem.”

 

Daiga Meldere

Čalodami, smiedamies un nepacietīgi dīdīdamies krēslos, 27.janvārī mazie Neretas novada bērni pulcējās Neretas kultūras namā, lai noskatītos leļļu teātra “Tims” atvesto viesizrādi “Pasaka par pīlēnu”.  Cits vēl drosmei un kompānijai paņēmis līdzi lelli, ko satrauktā nepacietībā ņurcīja rokās, kāds ieķēries tētim rokā, cits droši ieritinājies mammai klēpī, bet lielākā daļa draudzīgā bariņā atnākuši ar bērnudārza audzinātājām, taču  visus vienoja viens kopīgs gaidu mirklis – ko tad slavenās angļu rakstnieces Enidas Blaitonas nebēdnīgais pīlēns  Tims būs atvedis uz Neretu un galvenais, kā tas izskatīsies.

Ar nu jau aizsaulē aizgājušā aktiera Aivara Pūcīša iedziedāto dziesmu un koši dzeltenas saulītes parādīšanos virs melnajiem podestiem izrāde sākās un savēla veselu notikumu murskuli, kurā visās pīlēna nedienās, jautrajos un bīstamajos piedzīvojumos piedalījās un ampelējās gan draiskais pērtiķis, gan viltīgā lapsa, gan izpalīdzīgais kaķītis Melnītis, gan bite ar saslapinātiem spārniem.

Bērni aktīvi līdzdarbojās, priecīgi sitot plaukstiņas, jo izrāde, lai gan klasisks un sen zināms iestudējums, nekad nenoveco – tā ir par allaž aktuālo un skaisto bērna pieaugšanas laiku, kad gan dzīvnieku, putnu un arī bērnu mazuļi iepazīst plašo un vēl nezināmo pasauli, kad daudzas lietas vēl tikai mācās un laba un ļauna kategoriju iepazīst tikai pieredzes ceļā. Nerātnību un palaidnību jau nav – katrs pieļaujam savas kļūdas un no tām mācāmies.

Lelles dancināja leļļu teātra “Tims” direktora Jura Babra dēls Anrijs Babris.  A.Babris atzina, ka viņam prieks būt Neretā, jo šī nav pirmā reize, kad “Tims”  šeit viesojas  ar izrādēm. Neretieši šeit redzējuši, piemēram, viņu režisēto “No pasakas ar dziesmu”.

 

Daiga Meldere

Seko mums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
1566348
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
1762
125007
1566348

Sadarbība