Aktualitātes (Izglītība)

Aktualitātes (Izglītība) (109)

3.martā Vecumniekos notika Vecumnieku novada domes sporta skolas organizētās sacensības florbolā, kurā startēja  2003.gadā dzimušie un jaunāki florbolisti.

Mazzalves pamatskolas florbola komanda sacentās ar četru  vidusskolu sportistiem - Valles, Misas, Vecumnieku un Skaistkalnes vidusskolu komandām.

Mazzalviešiem komandā spēlēja pamatā 2005. un 2007.gadā dzimušie skolēni – Niks Linmeijers, Aksels Vitkovskis – Kaktiņš, Mareks Dobrovoļskis, Rauls Sakne, Inguna Sakne un Ralfs Dobrovoļskis. Tikai Alens Tomass Griškevičs un Reinis Zariņš ir dzimuši 2003.gadā. Rezultāti liecina, ka aug stipra florbola komanda, kura varēs veiksmīgi startēt arī nākamajos gados, jo šoreiz spēja izcili cīnīties pret gados vecākajiem pretiniekiem. Komanda spēlēja saliedēti un rādīja labu saspēli. Mareks ļoti stabili un pārliecinoši sargāja vārtus.

Sacensību formāts bija tāds, ka katra komanda izspēlē ar katru un nosaka turnīra uzvarētāju. Mazzalves pamatskola izcīnīja visas uzvaras un ieguva pirmo vietu. Komandu sacensībām sagatavoja sporta skolotājs Agris Sakne.

Žanna Miezīte

2016.gada 1.septembrī AFS (American Field Service) programmas ietvaros mācības Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā uzsāka  divas viesskolnieces – Paula Amrei Hainz no Vācijas, kas mācās 10.klasē, un Chanikarn Chantara Namtan no Taizemes, kas ir 11.klases skolniece.

AFS ir starptautiska nevalstiska bezpeļņas brīvprātīgo organizācija, kas nodrošina šīs programmas dalībniekiem starpkultūru mācīšanās iespējas. Organizācijā darbojas vairāk nekā 50 valstis. Pirmā un Otrā pasaules kara laikā amerikāņu brīvprātīgie ātrās palīdzības automašīnu šoferi evakuēja ievainotos no kaujaslaukiem. Kad viņi atgriezās mājās no kara dienesta, viņi nolēma kalpot mieram. Viņi ticēja, ka jaunieši dzīvos labāk, ja iepazīs savus starptautiskos kaimiņus, pieņemot un novērtējot atšķirīgo cilvēkos un kultūrās. Iepazinuši citas kultūras, pārvarējuši bailes un aizspriedumus no atšķirīgā, viņi varētu radīt daudz taisnīgāku un mierpilnāku pasauli.  Tā ātrās palīdzības automašīnu šoferi nodibināja vidusskolēnu apmaiņas kustību, kas šobrīd pazīstama kā AFS organizācija.

Šīs programmas dalībnieka – skolēna - galvenais mērķis ir iemācīties adaptēties svešā vidē, iemācīties pieņemt citus cilvēkus, saprast viņu rīcības motivāciju. Līdzās šim mērķim ir papildu ieguvumi  - citas tautas kultūras iepazīšana, valodas zināšanas, jauni draugi un kontakti visā pasaulē, izglītība u.c.  Turklāt AFS starpkultūru apmaiņas programma ilgst vienu mācību gadu, kurā 15 – 18 gadu veci jaunieši pavada svešā zemē, dzīvojot viesģimenē un mācoties vietējā skolā.

Šīs programmas ietvaros savulaik piedalījušies tādi šobrīd ievērojami cilvēki, kā, piemēram, Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda, kas no Francijas devās uz ASV,  “Microsoft” valdes loceklis Helmuts Panke, kas no Vācijas devās pieredzes apmaiņā uz ASV, visprestižākās biznesa izglītības sniedzējas – Hārvarda biznesa skolas – profesors Džons Deitons, kas no ASV devās uz Dienvidāfriku u.c.

 

Kartupeļu pankūkas tādas kā Latvijā

Kad uzrunāju AFS programmas uzņemošās ģimenes pārstāvi, abu meiteņu - Paulas un Namtan -  latviešu mammu, angļu valodas skolotāju Rutu Aukšpoli, viņa ir atsaucīga, un ielūdz mani vakariņās. Meitenes ir sagatavojušas savas dzimtās zemes ēdienus. Namtan, kas dzīvo Taizemes ziemeļdaļā, ir izvārījusi brūnos rīsus ar sēnēm un kokosriekstu piena mērci, kas aizdarīta ar tajiešu garšvielām. Tās uz Latviju atsūtījusi meitenes mamma. Lai gan ēdiens gana stiprs, Namtan smaida un saka: ”Taizemē ēd vēl stiprākus ēdienus, šī ir diezgan maiga versija.” Meiteņu Latvijas mamma R. Aukšpole slavē Namtan – lai gan taizemiešu un latviešu ēšanas paradumi ļoti atšķiras, Namtan nekad nav kritizējusi viņas gatavoto ēdienu, vienmēr visu ēdot, turklāt dažkārt pat paprasot otru porciju. Arī vēlāk sarunā Namtan atzīst, ka nevar nosaukt nevienu latviešu ēdienu, kas viņai negaršotu. Savukārt Paula, kura dzīvo Vācijas ziemeļos – Hamburgā – , ir izcepusi vācu mandeļu kūku. Paulai no latviešu virtuves ļoti garšo debesmanna. Paula secinājusi, ka latviešu un vācu virtuvei ir daudz kopīgā – viņa uzdāvinājusi skolotājai kulinārijas grāmatu ar vācu receptēm un atklājusi, ka tur atrodama tāda pati kartupeļu pankūku recepte , kā to gatavo Latvijā .

 

Mācīties citā skolā un valstī ir interesanti

Jāatzīst, Paula mani pārsteidz ar labām latviešu valodas zināšanām, spēju saprast visu, ko viņai latviski jautā un atbildēt, turklāt pati ātri sajūt kādu savu gramatikas izklupienu un tūdaļ cenšas labot.  AFS rokasgrāmatā skolām lasu, ka AFS programmas izvirzītās prasības kandidātiem ir labas sekmes mācībās, laba veselība un angļu valodas zināšanas sarunvalodas līmenī, tāpēc sākotnēji sarunai gatavojos angļu, nevis latviešu valodā, alojoties, ka diezin vai viena mācību gadā laikā līdz šim nezināmu valodu var iemācīties sarunvalodas līmenī. Taču, izrādās, talantīgā meitene latviešu valodu īsā laika posmā apguvusi tik labi, ka var brīvi sarunāties.

Kad meitenēm vaicāju, kas viņas mudinājis iesaistīties šajā programmā, Paula aizrautīgi stāsta: ” Es gribēju mācīties citu valstu kultūru un valodu. Man šķiet interesanti vienu gadu mācīties kādā citā skolā un valstī, ne visu laiku vienā skolā. Sākumā gribēju nokļūt Skandināvijā, bet tur nokavēju. Izvēlējos Latviju tāpēc, ka, pēc manām domām,  tā ir līdzīga Skandināvijai. Un tā nav angļu valoda, bet cita valoda, ko vēl var papildus iemācīties. Ja es gribu pēc tam braukt ciemos, Latvija nav tik tālu, turklāt man patika, ka tā ir Eiropa. Pirms tam biju lasījusi par Dziesmu svētkiem.  Man ļoti patīk mūzika, es pati spēlēju vijoli un čellu. Tāpēc izlēmu, ka došos uz Latviju.” Vēlāk sarunā meitene atzīsies, ka arī viņas mamma pirms došanās uz Latviju, spriežot pēc Paulas un Latvijas mammas e-pasta sarakstes, nospriedušas, ka skolotāja Ruta ir patīkams cilvēks, kas bijis vēl viens būtisks iedrošinājums  doties uz Neretu.

Paula stāsta, ka sākotnēji viņai bijušas bažas par to, vai spēs iemācīties valodu tā, lai varētu saprasties:” Šaubas nedaudz bija. Kādā pavasarī uz vienu nedēļu pie manis un mammas Hamburgā bija atbraucis kāds puisis no Francijas. Mēs ar mammu nemākam runāt franču valodā, un viņš nevarēja runāt tik labi angliski un vāciski.  Tad mums bija lielas problēmas, lai saprastu, ko viņš grib, un viņam, lai saprastu, ko mēs gribam. Tāpēc man bija bailes, ka man šeit arī būs ļoti, ļoti grūti ar valodu. ”

Namtan atzīst, ka pirms tam par Latviju neko daudz nezināja:” Gribēju iegūt jaunu pieredzi, iegūt draugus, iepazīt citu kultūru. Viena no manām labākajām draudzenēm devās uz Somiju, un tas pamudināja arī mani iepazīt citu tautu cilvēkus. Latviešu valoda ir unikāla, tajā nerunā daudz cilvēku.”  Paula piebilst:” Jums, iespējams, pašiem šeit dzīvojot, tā nešķiet, bet tā ir.”

Smaidīgā taizemiešu meitene stāsta, ka Latvijā viņu visvairāk pārsteidzis sniegs, ko viņa nekad dzīvē nebija redzējusi. Un tas viņu joprojām ļoti sajūsmina. Meitenes dzimtenē ziemā esot +18 grādu. Skolotāja R. Aukšpole labdabīgi smēja, ka Namtan vēso laiku un ziemu izbaudot tik ļoti, ka tad, kad viņas abas ar Paulu satinoties šallēs, silto zemju iemītniece staigājot bez šalles un cimdiem.

Paulu iepriecina tas, ka šeit, Neretā, esot salīdzinoši klusi un mierīgi, nav tādas mašīnu gūzmas un cilvēku pūļu, kā viņas dzimtajā Hamburgā, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir teju vienas Latvijas lielumā. Turklāt viņu pārsteidzis tas, cik Latvija ir zaļa: ” To uzreiz pamanīju, kad braucām no lidostas uz nometni. Tas bija tikai pavisam netālu no Rīgas, bet viss tik zaļš.”

 

“Saglabā mieru kā Namtan!”

Abas meitenes ir ļoti aktīvas sabiedriskajā dzīvē, ar plašu interešu loku. Kā skolotāja R.Aukšpole atzīst, katra diena viņām ir aizņemta ar dažādām nodarbēm. Gan Paula, gan Namtan dejo tautas dejas. Namtan  pie skolotāja Zigurda Kalnāres divreiz nedēļā mācās spēlēt ģitāru. Namtan prot spēlēt arī havajiešu ģitāru jeb ukuleli.  Viņa nodarbojas ar sportu- spēlē arī basketbola komandā, vienu reizi pat piedalījusies sacensībās Aizkrauklē. Kaut arī meitene ir maza auguma, sporta skolotājs atzīst, ka Namtan ļoti labi darbojas plaukstas, un basketbols viņai padodas. Savukārt Paula prot spēlēt vijoli un čellu. Darbojas vizuālās mākslas pulciņā, dzied korī un ansamblī. Paula ir izcilniece arī eksaktajās zinībās – matemātikas olimpiādē ieguvusi pirmo vietu, tāpat ļoti labas sekmes ir ķīmijā un fizikā. Vācu meiteni ļoti interesē arī valodas. Lai gan runāt par konkrētām iecerēm nākotnē vēl pāragri – tās vairāk ir idejas, nevis konkrēti plāni – Paulu interesē grāmatu tulkošana. Viņa labprāt tulkotu tos latviešu darbus, kas vācu valodā nav tulkoti.

Paula un Namtan labprāt apmeklē arī kultūras uz izklaides pasākumus. Esot bijušas uz “Carnival Youth” koncertu, “Melo M” koncertprogrammu “Vecgada operas joks”, kas īpaši esot patikusi Paulai, jo viņa pati spēlē čellu. Tāpat meitenes ar prieku apmeklē pasākumus, kas notiek tepat Neretā.

Meiteņu Latvijas mamma R.Aukšpole atzīst, ka arī viņa daudz ko uzzinājusi un aizguvusi no abām meitenēm. Viņa, sirsnīgi smaidot, stāsta, ka Namtan viņai iemācījusi mazāk uztraukties trakajā ikdienas skrējienā. Tā kā taizemiešu meitenes ģimene praktizē budismu, arī Namtan piemīt iekšējais miers un spēja saglabāt savaldību situācijās, kad šķiet, ka kaut kas tiks nokavēts. Namtan nesteidzoties visur paspēj laikā. Stresa situācijās skolotāja sev atgādinot: ”Saglabā mieru kā Namtan, saglabā mieru kā Namtan!” Tāds arī ir AFS programmas mērķis, kurā savstarpēji bagātinās un ieguvējas ir abas puses – skolēns, kas cenšas adaptēties, iepazīt un saprast svešo, un uzņemošā puse, kas ne tikai nodrošina skolēnu ar dzīvesvietu un cenšas adaptēt skolēnu savās ikdienas gaitās un ģimenes dzīvē, bet arī pati iepazīstas ar pārstāvēto kultūru un personību.

 

Daiga Meldere

Galerijas foto  autors – Mairis Dzenis

 

Šis gads ir Jāņa Jaunsudrabiņa 140. dzimšanas dienas gads. Pateicoties muzeja “Riekstiņi” vadītājai Ilzei Līdumai, 16. februārī Neretas kultūras namā viesojās Bērnu un jauniešu teātra studija “Berķeneles kamolītis” ar izrādi “Spoki”.

Mistiskais ir atrodams arī Jaunsudrabiņa darbos, tostarp “Baltajā grāmatā”. Izrādē astoņi jaunieši, glābjoties no sniegputeņa, stāstīja par to, ko paši piedzīvojuši vai dzirdējuši. Stāstnieki pieminēja neretiešiem zināmas vietas, piemēram, Ķišku un Ķesteru kapsētu.

Priecājamies par jauniešu aizraušanos – teātra spēli. Starp citu, viņi gan dejojot, gan dziedot, starp viņiem viens esot hokejists.

Pēc izrādes teātra studijas vadītāji Inese Bērziņa un Ivars Brakovskis aktīvi izklaidēja skatītājus – mazzalviešus un neretiešus -, iesaistot publiku stāstā par Jaunsudrabiņa laikabiedra Raiņa bērnības piedzīvojumiem Berķeneles pusmuižā. Balvas – brīvbiļetes Berķeneles muižas apmeklējumam.

Ciemiņi pēcāk devās uz  “Riekstiņiem”, kur ne vien iepazinās ar Janča bērnības zemi, bet arī tika pacienāti ar tradicionālajām pupām.

Dace Kronīte,

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolotāja

25.februārī  astoņpadsmit 2.-9.klašu skolēni un skolotājas Daiga Pabērza un Silvija Lisovska devās uz Rīgu , lai apskatītu Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) un Dailes teātra izrādi ,,Toma Sojera piedzīvojumi”.

Pēc renovācijas plašajās un gaišajās LNMM telpās skolēni apskatīja visu muzeju un izstādi, bet 3.stāva ,,labirintā” muzeja sagatavotajās darba lapās meklēja atbildes 7 izcilu latviešu mākslinieku gleznās.  Tāpēc  ilgāku brīdi apstājāmies pie V.Purvīša gleznas ,,Pavasara ūdeņi”un meklējām vienu  lietu, kas it kā esot ,,aplam” iezīmēta  upes atspīdumā, -un sameklējām! Apstājāmies pie viena no ievērojamākajiem t.s. “krievu konstruktīvisma” stila dibinātāja G.Kluča gleznām un meklējām tās formas, kas gleznās ir galvenās. Interesantāk bija vērot J.Rozentāla gleznas un izprast K. Padega zemtekstus. Un, galvenais, nepagājām garām slavenajai T.Zaļkalna cūciņas skulptūrai .

Izrāde ,,Toma Sojera piedzīvojumi” bija spraiga, interesanta, saistoša un pārdomām bagāta. Skolēniem patika aktieri, īpaši Lauris Dzelzītis un Ilze Vazdika, patika skatuves inscenējums, humors un asprātība tekstos.

Sestdiena bija bagāta diena!                        

  Daiga Pabērza

 

Ēnu diena visā pasaulē ir zināma kā Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.-12.klašu skolēniem, kuras laikā skolēni apmeklē kādu sev interesējošu darbavietu un vēro konkrētas profesijas pārstāvja darba ikdienu. Tās mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un labāk sagatavotos darba tirgum, kā arī rosina viņus plānot nākotni jau skolas laikā.

Šogad Ēnu diena notika 15.februārī. Šajā gadā bijusi liela skolēnu interese par “ēnošanu”, reģistrējušies 41 150 potenciālo ēnotāju, iepretim pagājušā gada 29 200 interesentiem. Arī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā 27 skolēni ēnoja dažādu profesiju pārstāvjus.

27.februārī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas Aktu zālē skolēni pulcējās, lai pārrunātu redzēto, dalītos iespaidos un savā skatījumā par to, vai kādas profesijas pārstāvja redzētās ikdienas darbības tuvplānā  ir ietekmējušas līdzšinējos uzskatus par kāroto arodu un būs arī kāda skolēna nākotnes profesija vai, gluži otrādi, – nostiprinājušas pārliecību, ka profesionālā darbība jāmeklē citā nozarē.

Matemātikas un ekonomikas skolotāja Sarmīte Sniķere priecājās, ka šogad interesi par ēnošanu izrādījuši ne tikai vecāko, bet arī jaunāko klašu skolēni. Tāpat prieks, ka interesi un atsaucību izrāda arī vietējie Neretas novada darba devēji – ēnotājus labprāt uzņēma gan pašvaldība, gan “Kronīšu kokapstrāde”, gan SIA “Akači”, gan ziedu veikals “Viesītes Efejas” u.c.  Kā atzina S.Sniķere, tā ir iespēja jauniešiem ieskatīties arī vietējo darba devēju darba niansēs un saprast, vai “tas ir vai nav mans ceļš”, kā arī gūt priekšstatu, vai iedomātais profesijas tēls atbilst reālajam.

Ārsti un IT speciālisti šogad bijušas viskārotākās  jauniešu -“ēnotāju” – profesijas visā Latvijā. Arī Neretas jaunieši  par tām izrādījuši interesi – Silvestrs Ņikitins viesojies SIA “Lattelecom”. Savukārt  Valters Duks apmeklējis Aizkraukles slimnīcu un guvis ieskatu ķirurga-traumatologa Ērika Vizuļa ikdienas darba gaitās. Valters stāstīja, ka aizvadījis septiņu stundu darba dienu, un laiks aizskrējis nemanot – redzējis, kā notiek pārsiešana,  uzzinājis, kas medicīnā  ir blokāde u.c. mediķa darba nianses.  Nākotnē viņš apsverot domu kļūt par ārstu. Sintija Prodniece guvusi ieskatu Jēkabpils NMPD darbā – lai gan doties līdzi izsaukumos viņa nav drīkstējusi, tomēr iespēju kļūt par medicīnas darbinieku viņa apšauba. Iespēju ieskatīties mediķa darba ikdienā izmantoja arī Pēteris Pavlovičs. Pēteris  apmeklēja Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtu. Viņš “ēnoja” Terapeitiskās stomatoloģijas katedras un klīnikas vadītāju profesori Andu Brinkmani. Redzētais šķitis interesants, tāpēc, Pēteraprāt, izvēle kļūt par stomatologu būtu apsverama. Savukārt Gunta Ugarenko  Benu aptiekā guva ieskatu farmaceita darba ikdienā.

Daži jaunieši izvēlējās pārbaudīt, kāda ir uzņēmēju darba “garoza” un priekšrocības. Mikus Andersons un Artūrs Zastupņevičs  bija kokapstrādes uzņēmumā “Kronīšu kokapstrāde”, un puišiem bijusi iespēja gan aplūkot darbagaldus, gan instrumentus, ar kādiem top siltumnīcas. Tāpat ieguvuši ne tikai teorētiskas zināšanas par kokapstrādi, bet arī uzņēmēji ļāvuši praktiski darboties – viņi pārvilkuši plēvi siltumnīcai. Abi jaunieši gan vēl pagaidām nav pārliecināti, vai nākotnē izvēlēsies kļūt par uzņēmējiem. Savukārt Henriks Pupels “ēnoja” SIA “Akači” vadītāju Juri Budri, Ilvars Ņikitins - IK “Viesītes Efejas”, izzinot florista un ziedu veikala darba ikdienu. Terēze Jakundoviča un Inga Berezovska devās uz Rīgu, lai redzētu klātienē, kā noris darbs SIA “Nutricia”, kas darbojas diētiskās pārtikas jomā. Markus Sloka “ēnoja” savu mammu DUS “Avēnija VP”, kur iemācījās noteikt degvielas daudzumu tvertnē, kā rakstīt dokumentus par degvielas daudzumu  u.c. detaļas, kas jāzina, strādājot degvielas uzpildes stacijā.

Neretas novada pašvaldībā iepirkumu speciālista darba gaitām sekoja Ance Ziedāne un Signe Budre.

Lielos uzņēmumus bija izvēlējušies “ēnot” Paula Hainz Amrei, kas sekoja Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas ūdens” darba gaitām, savukārt Zigurds Klāvs Kalnāre bija “ēnotājs” SIA “LMT”.  Līga Šarkūne bija “ēna” DNB bankā. Viņai bankas darba gaitu izzināšana, iespējams, pat nesusi dubultus augļus -  vasarā būšot iespēja tur pastrādāt.

Kā ir būt skolotājam, centās izzināt Saiva Staģīte un Santa Regute.  Santa stāstīja, ka pirmsskolas audzinātāja darbu bija iedomājusies citādu un secinājusi, ka skolotāja darbs ir ļoti grūts. Savukārt Edijs Seņkovs un Kristers Spriņģis bija Valsts Policijas koledžā, Edijs “ēnoja” direktoru, Kristers – Sporta katedras vadītāju. Līga Garbunova un Dana Fedotova  bija “ēnotājas” Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē. Līga bija ļoti gandarīta par iespēju redzēt policijas darba ikdienu, piedalīties un būt klāt izsaukumos un priecājās, ka ir saņēmusi arī piedāvājumu piedalīties Policijas dienā.

Edīte Grigalovičina  ”ēnoja” sabiedrisko attiecību speciālistu Jēkabpils pilsētas pašvaldībā. Edīte secinājusi, ka cilvēkiem, kas veido pašvaldības vai kāda uzņēmuma sabiedrisko tēlu, ir jāzina daudz valodu, jo vizītēs brauc dažādu valstu pārstāvji. Jauniete pati sabiedrisko attiecību jomā gan nevēlas strādāt.  Savukārt Mikus Saldovers  ar Facebook starpniecību uzrunājis sporta žurnālistu Ilvaru Koscinkeviču. Tā viņš ticis pie iespējas redzēt sporta komentētāja darba specifiku.

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore Laima Grebska uzrunā jauniešiem atzina, ka Ēnu diena ir lieliska iespēja  iegūt un nostabilizēt zināšanas par dažādām profesijām un gūt sapratni, kas kuram der vai nav piemērots. Kā atzina direktore,  ļoti liela nozīme ir arī vecāku ieinteresētībai un gatavībai sadarboties.  

 

Daiga Meldere

 

 

18. februārī Mazzalves pamatskolas zēni kopā ar skolotājām Silviju Lisovsku un Andu Freimani apmeklēja Tērvetes dabas parku, kur notika Mežinieku svētki. Pasākuma programma bija veidota 3 daļās: zēni aktīvi iesaistījās koku mizošanā, ēvelēšanā, zāģēšanā, atbildēja uz konkursa jautājumiem,

 Darbnīcas vadīja lielie rūķi. Par paveikto uzdevumu katrs  saņēma rakstainu dzīparu - ja bija savākti 4, tad varēja piedalīties nākamajā konkursā, kurā ieguvām  labas balvas, bet pēc tam bija iespēja baudīt mežinieku putru.  Tā bija izcili garšīga!

Zēni aktīvi sportoja un piedalījās spēlēs, izspēlēja stimulatora spēli.

Patīkami, ka varēja vērot koktēlnieka darbu , kā no liela koka kluča izgriezt skaistu sēni. Zēni ar lielu pacietību vēroja diezgan ilgo darbu. Apmeklēja Skatu torni un izbaudīja lielisko sajūtu no augšas skatīties uz leju.

 Mums visiem bija iespēja pabraukāt ar vilcieniņu, lai nokļūtu uz koku izstrādes laukumu, kurā redzējām meža tehnikas darbību, noklausījāmies stāstījumu par tehnikas darbu cirsmās.

Patīkami pārsteidza laiks , tas bija vienreizējs – saulains, silts. Zēniem tā bija piepildīta un pieredzes bagāta diena. Varbūt dienās kāds no mums izvēlēsies  darbu mežā vai strādās ar meža tehniku.

                                                            Alens Dobrovoļskis

21.februārī Neretas PII “Ziediņš” viesojās Latvijas Jūras spēku pārstāvis Vladimirs Boldaševičs, lai bērniem pastāstītu, kā darbojas kuģis, kas ir katra ierīce  uz peldlīdzekļa un kādi ir Jūras spēku uzdevumi un pienākumi. V.Boldaševičs bija līdzi paņēmis arī kuģa maketu, lai mazie interesenti varētu rūpīgi izpētīt katru detaļu un izvaicāt, kādas funkcijas katra no tām veic. Bērni ar aizrautīgu interesi noskaidroja, kādas ir lifta funkcijas uz kuģa, kāpēc un kādam nolūkam ir nepieciešams enkurs, antena, kāpēc datori un datora pele kuģī ir piestiprināti tā, lai nevarētu nokrist, kam vajadzīgi plosti. Mazie, draudzīgā bariņā, aplipuši ap datora maketu, izpētīja ikkatru niansi pelēkā kuģa āŗēji redzamajās detaļās, pārsteigti konstatējot, ka ne tikai mašīnai, lai tā virzītos uz priekšu, nepieciešama stūre un ka skārienjutīgi ekrāni ir ne tikai viņu vecāku telefoniem, bet tie ir arī uz kuģa.

Bērni uzzināja, ka Jūras spēki nodrošina krasta apsardzi, meklē un glābj cilvēkus jūrā, likvidē avāriju sekas. Tāpat noskaidroja, ka patruļkuģiem doti nosaukumi, kas apzīmē nozīmīgākās Brīvības cīņu norises vietas, – Skrunda, Cēsis, Viesīte, Rēzekne un Jelgava. Mazajiem bija iespēja noskatīties nelielu informatīvu filmiņu par kuģi, kas devies uzdevumā neitralizēt mīnas. Noskaidrot, kas notiek uz kuģa klāja, kādas darbības veic, kur peldlīdzekļa apkalpe guļ, kas ir provianta istaba, kāda izskatās kuģa vadības telpa, kāda izskatās ierīce, kas parāda, cik metru ir līdz sēklim, kā izmantot ūdens strūklu un ka dažreiz ar to var atvairīt arī “ļaunos ienaidniekus”, kas pārvietojas mazākās laivās.

Pēc kuģa uzbūves noskaidrošanas un tā apkalpes galveno uzdevumu izzināšanas bērniem pašiem bija iespēja no papīra salocīt savu kuģīti, izkrāsot un dot tam paša izdomātu vārdu.

Līdz šim bērnudārzā PII “Ziediņš”, pastāstot par savu profesiju, viesojušies policijas un ātrās palīdzības pārstāvji. Savukārt paši bērni ir ciemojušies, lai izzinātu ugunsdzēsēju un aptiekāru darba nianses.

 

Daiga Meldere

10.februārī skola bija rotāta Valentīndienas noskaņās. Pēc iknedēļas organizatoriskās sapulces visi 1.-5.klašu skolēni bija aicināti zālē, lai draudzīgi sacenstos dažādās jautrās stafetēs, kurās uzvaru varēja gūt, tikai kopīgi un ļoti draudzīgi cits citam palīdzot. Skolēni saņēma arī balvas par sirsnīgākajām vēstulītēm saviem draugiem.

februārī Mazzalves pamatskolas kamīnzālē, kura bija bagātīgi rotāta sirsniņām, jo tuvojās Valentīndiena, no plkst. 18:00 līdz 22:00 notika draudzības vakars sesto līdz devīto klašu skolēniem.  Uz mūsu aicinājumu  ierasties uz pasākumu atsaucās arī  Rites un Sproģu pamatskolas skolēni un skolotājas.

Pasākumu ļoti rūpīgi bija izplānojusi skolotāja Sandra Lozina, paldies viņai par izdomu un ļoti daudzajām idejām no visiem skolēniem!

Pasākums sākas ar nelielu uzvedumu par mūsdienu tehnoloģijām, kurš pārliecināja, ka diez vai vienmēr tām var ticēt, atsaucoties uz aicinājumu draudzēties.

Tad visi skolēni bijām sadalīti komandās. Komandu nosaukumi- ”Dona”, kuras kapteinis bija Edgars Ragovs, ”Nezinu”, kuras  komandas kapteinis bija Alens Tomass Griškevičs, ”Dvuhānu dzimta” , kuras kapteinis bija Eduards Guoģis, komanda ”Neidertālika”, kuras kapteinis - Dāvids Laumanis. Komandu cīņa bija ļoti spraiga, bet 1. vietu ieguva komanda “Dona” un 2. vietu komanda “Nezinu”. Vakara gaitā mēs iepazināmies ar jaukiem skolēniem, ieguvām daudz jaunu draugu.

Piedalījāmies dažādās spēlēs, un tas bija interesanti. Paldies mūsu dīdžejiem Alenam Tomasam Griškevičam un Emīlam Bondaram par lielisku mūziku visa vakara garumā! Krietni izdancojāmies! Vakars paskrēja ātri, bija jāšķiras. Žēl gan.

Bet tieši 14. februārī skolēni tika aicināti ierasties sarkanos apģērbos. Aktīvākie izrādījās 2. un 9. klases skolēni. Atsaucība bija arī no pārējām klasēm, tieši šiem skolēniem skolotāja Sandra Lozina bija sagatavojusi jaukus pārsteigumus -  diplomus un svecītes. Sarkanu aksesuāru (puķīti)  sev bija sagatavojusi skolotāja Daiga Pabērza.

Skaista bija Valentīndiena, jauks arī Valentīndienas pasākums!

 Dagne Logina

 

Pērn no 1.novembra visas Neretas novada skolas – Neretas J.Jaunsudrabiņa vidusskola, Mazzalves pamatskola un Sproģu pamatskola - iesaistījās atbalsta programmā „Valsts un ES atbalsts augļu un dārzeņu piegādei skolēniem vispārējās izglītības iestādēs” („Skolas auglis”), un šīs programmas ietvaros notika bezmaksas augļu izdale 1.-9.klašu skolēniem. Augļu izdale paredzēta 3 reizes nedēļā. Atbalsta programmas darbības periods 2016.gada 1.novembris -2017.gada 17.marts.

Skolas atbalsta periodā katra skola organizēja skolēniem nodarbības vai mācību stundas par augļiem un dārzeņiem, kā arī vismaz vienu no šādiem izglītojošiem pasākumiem: mācību ekskursiju uz pārtikas uzņēmumu vai saimniecību, kur nodarbojas ar augļu un dārzeņu audzēšanu vai pārstrādi, konkursu, sporta un veiklības sacensības vai citus pasākumus, lai skolēni gūtu zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, īpašu uzmanību pievēršot augļu un dārzeņu lietošanai.

Neretas novada skolām augļus piegādāja k.s. ”Poceri” no Viesītes novada Saukas pagasta Lones (valdes priekšsēdētājs Modris Lāčplēsis). Paldies par kvalitatīvajiem un ļoti garšīgajiem āboliem! Arī nākamajā ziemā noteikti izmantosim iespēju iesaistīties programmā “Augļi skolai”.

 

Žanna Miezīte

„Labrīt, mīļie draugi!”  - tā jau astoņpadsmito reizi LU profesors Andis Broks uzrunāja vidusskolēnus - skolēnu pētniecisko darbu konferences dalībniekus. No profesora patīkami bija dzirdēt, ka labā skolā dzīvo, iegūst prasmes un pētī. Tas bija teikts par mūsu skolu.

8. februārī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 11. klases skolēni aizstāvēja savus izstrādātos pētnieciskos vai projekta darbus.

Mikus Andersons bija izstrādājis darbu par tēmu „Lauku sēta Sēlijas novadā”. Tika salīdzināta Lejas Grievaltu sēta ar 1922. gadā izstrādāto Būvniecības paraugplānu.

Ingas Berezovskas darba lielākā vērtība – infografikas izveide SIA pirtsskolai „Lielzemenes”. Infografika piedāvāta pirtsskolas īpašniekiem Aelitai un Jurim Batņām.

Jau 4 gadus ģitārspēlē sevi pilnveido Klāvs Zigurds Kalnāre, tāpēc savā darbā bija izvirzījis jautājumu – vai ir iespējams sakomponēt skaņdarbus pēc dzirdes? Jaunietis aptuveni gadu bija radījis 2 oriģināldarbus roka un džeza stilā. Kompozīcijas tika atskaņotas.

Jūgendstils kā tēlotājmākslas un īpaši arhitektūras vērtība noteikti ir viena no spilgtākajām Latvijas atpazīstamības zīmēm – pie šāda secinājuma savā pētījumā bija nonākusi Krista Kristiāna Matisāne.

Plašs pētījums (anketēti 225 skolēni, intervēti 4 Latvijas aptieku darbinieki un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvis, kā arī medmāsa no Taizemes un aptiekāre no Vācijas) veikts Pēterim Pavlovičam, izstrādājot darbu „Skolēnu informētība un rīcība nederīgo zāļu utilizēšanā”.

Laurita Podžuka bija herbarizējusi un aprakstījusi 20 Neretā sastopamo ziedaugu sugas.

Kristīne Poriņa, izstrādājot darbu „Fotogrāfija kā vaļasprieks”, bija tikusies ar Neretas foto kolekcionāru K. Degro, intervējusi V. Klibiķi, O. Osīti, M. Dzeni un U. Grietiņu. Rādīja savus foto – ainavas, klusās dabas un portretus. Nonāca pie secinājuma: lai uzņemtu izcilu fotogrāfiju, ir jāpiemīt talantam un prasmei ieraudzīt mirkli.

Par četru Aknīstes novada amatierteātru vēsturi stāstīja Sintija Prodniece.

Jaunsardzes darbību Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā bija apkopojis Henriks Pupelis, kas pats kopš 2016. gada rudens ir kļuvis par zemessargu. Henriks uzskata, ka jaunsardze iemāca šādas īpašības: disciplinētību, cieņu, gribasspēku, neatlaidību un līderību.

Edijs Seņkovs savā projektā sekoja līdzi „Wild Pride” – Neretas jauniešu instrumentāli vokālā ansambļa – darbībai. Sasniegumi 3 gadu darbības laikā: iegūtas 5 pateicības, saņemti 3 diplomi - Skatītāju simpātiju balva, Labākais ģitārists, I pakāpe Vislatvijas vokālo ansambļu grupu skatē. 3 eksperti intervijās ieteikuši sākt sacerēt un spēlēt oriģināldarbus, jo tie grupu padarīs atšķirīgu no citām.

Kristers Spriņģis aizstāvēja izstrādāto darbu „Autoceļu uzturēšanas darbi AS „LAU” Neretas iecirknī”, atklājot autoceļu uzturētāju ikdienu.

Komisija – skolotājas, kas vadīja skolēnu pētnieciskos vai projekta darbus, - nolēma, ka uz Aizkraukles sadarbības novadu skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferenci Jaunjelgavas vidusskolā 24. februārī savus darbus brauks aizstāvēt Mikus Andersons, Klāvs Zigurds Kalnāre, Krista Kristiāna Matisāne, Pēteris Pavlovičs, Kristīne Poriņa, Sintija Prodniece un Kristers Spriņģis.

Par ieguldīto darbu paldies skolotājām Sandrai Silavai, Lijai Saldoverei, Egijai Apiņai, Ditai Pavlovičai, Viktorijai Trukšai un Dacei Kronītei.

Izvērtējot konferenci, klausītāji – 10. klases skolēni – par visinteresantāko atzina Klāva darbu, jo bija tapušas 2 oriģināldziesmas, bet par vislabāk aizstāvēto uzskatīja Mikus darbu, jo bija drošs, pārliecinoši spēja atbildēt uz komisijas jautājumiem un bija sagatavota interesanta „PowerPoint” prezentācija.

Dace Kronīte,

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolotāja

Seko mums

Pašvaldību vēlēšanas 2017

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
1855271
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
2442
125552
1855271

Sadarbība