Aktualitātes (Izglītība)

Aktualitātes (Izglītība) (123)

No 18. janvāra divas reizes nedēļā mazajiem Neretas novada iedzīvotājiem Neretas kultūras namā ir iespēja piedalīties tautas deju nodarbībās, ko vada allaž dzirkstošā un smaidīgā pirmsskolas skolotāja Inga Zvilna. Kad atnāku uz deju nodarbību, pacietīgi gaidot dejošanu,  mazie bērni , satupuši uz grīdas, katrs uz savas lapas krāso zīmējumu. Šoreiz uz nodarbību ieradušies bērni mazākā skaitā, jo ir gripas laiks, un tas ir pievārējis daļu dejotāju, taču interese par deju nodarbībām ir liela. Kopā deju nodarbībās piedalās vairāk nekā 30 bērnu. Lielā bērnu un viņu vecāku interese par deju nodarbībām pārsteigusi arī pašu Ingu.

Inga stāsta, ka sākotnēji bijusi  doma visus pieteikušos bērnus mācīt kopā, taču interese bijusi tik milzīga, ka radusies nepieciešamība izveidot  divas mazo ķiparu grupas – vienā ir 4-5 gadu vecie dejotgribētāji, otrā – 6 – 7 gadu vecie.  “Tagad redzu, ka šāds lēmums bija pareizs, jo pašiem mazākajiem nepieciešama spēcīgāka motivācija , viņi prasa daudz vairāk spēka un enerģijas,” piebilst Inga. Viņa arī atzīst, ka ņem visus:” Es nevienam neatsaku. Mans mērķis nav viņus vest uz deju skatēm, mēs to darām sava prieka pēc. Protams, ja piedalītos konkursos, tad, iespējams, notiktu atlase un izvēlētos bērnus, kuriem ir labāka ritma izjūta. Īpaši vecākiem ir grūti to pieņemt, ka ne visiem bērniem ir vienlīdz laba ritma izjūta, taču mans mērķis nav bērnus spīdzināt un uzreiz gribēt konkursu līmeni. Visi ir laipni gaidīti!  ”

Ideju par to, ka nepieciešamas šādas deju nodarbības, Inga klusībā lolojusi jau ilgāku laiku. Pirmkārt, tāpēc, ka bijis pieprasījums. Bērnudārzā ir vairāki pulciņi – angļu valodas nodarbības, māla veidošana, ritmika, taču tautas deju nodarbību nebija. Tā kopā ar kultūras nama vadītāju Initu Kalniņu nolēmušas , ka nepieciešams organizēt deju pulciņu. Inga saka: “Inita bija galvenais dzinulis, kas mudināja mani pieteikties kursos.”

Inga, dzirkstoši smaidot, stāsta, ka tūlīt pēc deju kursu beigšanas bijis tāds enerģijas lādiņš un ideju pilna galva, ka bijusi gatava mesties darbos un īstenot savas radošās ieceres. “Man ir vēlēšanās viņiem iemācīt pareizi dejot – stalta stāja, soļi, nostiepti pirkstgali – tā, lai ir skaisti, nevis uziet uz skatuves un lāčot. Saprotu, ka tas viņiem patīk mazāk, mazie sauc :”Kad mēs dejosim, kad mēs dejosim”, bet bez tehnisko elementu mācīšanās nevar. Tā ir ļoti svarīga daļa, bez kuras nevar iztikt. Tad ir jāizdomā radoša pieeja, piemēram, tipināsim kā pelītes, jāizdomā  kāda pasaka vai stāsts, kurā mēs līdzi darbojamies. ”

Inga stāsta, ka tuvākais pasākums, kam gatavojas  un ko  plašākai publikai varētu parādīt,  ir Lieldienas.  Viņai radusies ideja, kas tematiski saistīta ar Lieldienu laiku – deja par vistām. Lielākie bērni jau esot iemācījušies, bet mazie vēl apgūst deju soļus. “Man ir iecere abus kolektīvus salikt kopā, un visi uzstāsies reizē. ”

Vaicāta, kur smeļas idejas, Inga smaida:” Idejas gūstu, naktī neguļot. Daudz domāju pati. Man ir kursabiedrene, kas māca dejas, arī no viņas gūstu ierosmi kādiem deju elementiem. Arī youtube skatos – ķeru idejas visur, kur vien var. Tāpat šķirstu grāmatas par deju, kur gūstu kādu ierosmi savam darbam. Tā mācīšanās un ideju meklēšana nebeigsies nekad. ”

Kad interesējos, cik ilgi mazo dejotāju skolotāja pati dejo, Inga ir teju vai izbrīnīta par šādu jautājumu, jo viņas dzīvē deja ir tik pašsaprotama, ka  pirmsākumu, kad to sākusi darīt nemaz nevar precīzi pateikt:”  Kopš sevi atceros, kopš skolas laika…  Nu, protams, kaut kādas pauzes ir bijušas – bērnu gaidīšanas periods, bija laiks, kad darba dēļ nesanāca dejot, bet tā – visu laiku.” Inga priecājas, ka beidzot arī savu vīru Guntaru izdevies pierunāt dejot:” Desmit gadus mēģināju viņu pierunāt. Tagad arī viņam ļoti patīk, nesen pat izskanēja tāda frāze: ”Ko mēs darīsim, kad būsim veci?””

Inga  cer, ka dejotāju entuziasms nenoplaks :”Krīzes droši vien būs – bez tām nekas nenotiek. Grūtībām jāmāk tikt pāri, un tas ir jāmāca jau maziem bērniem.”

 

Daiga Meldere

Čalodami, smiedamies un nepacietīgi dīdīdamies krēslos, 27.janvārī mazie Neretas novada bērni pulcējās Neretas kultūras namā, lai noskatītos leļļu teātra “Tims” atvesto viesizrādi “Pasaka par pīlēnu”.  Cits vēl drosmei un kompānijai paņēmis līdzi lelli, ko satrauktā nepacietībā ņurcīja rokās, kāds ieķēries tētim rokā, cits droši ieritinājies mammai klēpī, bet lielākā daļa draudzīgā bariņā atnākuši ar bērnudārza audzinātājām, taču  visus vienoja viens kopīgs gaidu mirklis – ko tad slavenās angļu rakstnieces Enidas Blaitonas nebēdnīgais pīlēns  Tims būs atvedis uz Neretu un galvenais, kā tas izskatīsies.

Ar nu jau aizsaulē aizgājušā aktiera Aivara Pūcīša iedziedāto dziesmu un koši dzeltenas saulītes parādīšanos virs melnajiem podestiem izrāde sākās un savēla veselu notikumu murskuli, kurā visās pīlēna nedienās, jautrajos un bīstamajos piedzīvojumos piedalījās un ampelējās gan draiskais pērtiķis, gan viltīgā lapsa, gan izpalīdzīgais kaķītis Melnītis, gan bite ar saslapinātiem spārniem.

Bērni aktīvi līdzdarbojās, priecīgi sitot plaukstiņas, jo izrāde, lai gan klasisks un sen zināms iestudējums, nekad nenoveco – tā ir par allaž aktuālo un skaisto bērna pieaugšanas laiku, kad gan dzīvnieku, putnu un arī bērnu mazuļi iepazīst plašo un vēl nezināmo pasauli, kad daudzas lietas vēl tikai mācās un laba un ļauna kategoriju iepazīst tikai pieredzes ceļā. Nerātnību un palaidnību jau nav – katrs pieļaujam savas kļūdas un no tām mācāmies.

Lelles dancināja leļļu teātra “Tims” direktora Jura Babra dēls Anrijs Babris.  A.Babris atzina, ka viņam prieks būt Neretā, jo šī nav pirmā reize, kad “Tims”  šeit viesojas  ar izrādēm. Neretieši šeit redzējuši, piemēram, viņu režisēto “No pasakas ar dziesmu”.

 

Daiga Meldere

Lielie ziemas prieki

Gaida visus mūs.

Nu nāciet uz sāciet –

Ar jokiem caur kokiem

Cik jauki laukā –

Sniegs tik tīrs un balts…

            (P.Jurciņš)

Beidzot bija pienākusi kārtīga ziema ar sniegu un salu. Mēs, vecākās grupas bērni, ar audzinātājām un auklīti, nolēmām braukt ekskursijā uz Riekstiņu mežu. Bērni ar lielu nepacietību gaidīja, kad brauksim skatīt sniegoto mežu, meža zvēru un putnu pēdas.

18.janvāra rīts pienāca saulains ar nelielu salu. Bērni kopā ar vecākiem bija sarūpējuši cienastu meža zvēriem: burkānus, ābolus, kartupeļus, kukurūzu, kāpostus, bet putniem - speķa bumbas, sēkliņas. Skolas autobusa šoferītis mūs aizvizināja līdz Riekstiņiem, kur mūs jau gaidīja muzeja saimniece Ilze. Visi kopā mēs devāmies sniegotajā mežā, kur vērojām kokus, meklējām meža zvēru pēdas. Lai nokļūtu līdz meža zvēru takai, mums bija jāpārvar dažādi šķēršļi. Kad taka tika atrasta, tad uz tās mēs atstājām zvēriem un putniem līdzi paņemtos kārumus.

Ap lielu un diženu egli gājām rotaļās un dziedājām dziesmas. Vislielāko pārsteigumu bērniem sagādāja Ziemassvētku vecītis, kurš bija nomaldījies mežā un nevarēja atrast ceļu uz Lapzemi. Vecīša maisā vēl bija palikuši vitamīni (apelsīni), ar kuriem viņš mūs visus pacienāja. Parādījuši ceļu Ziemassvētku vecītim, devāmies visi vizināties no kalna ar ragaviņām. Vēlāk “Riekstiņu” saimniece parādīja, kā muzejs “guļ ziemas miegu”.

Sārtiem vaigiem un labu noskaņojumu devāmies atpakaļ uz mājām ēst siltas pusdienas.

Liels paldies par atbalstu visiem labajiem cilvēkiem, kuri gādāja, lai mūsu ekskursija notiktu! Īpašs paldies mūsu mīļajam Ziemassvētku vecītim!

Vecākās grupas skolotājas Lūcija Skrebele, Gunta Grauze, auklīte Vita Radzeviča

 

Mācības sākas 2017.gada 20.februārī.

Mācību laikā nodrošinām:

  • Stipendiju no70 līdz 115 EUR mēnesī.
  • Bezmaksas dienesta viesnīcu.
  • Kvalifikācijas prakses vietu.
  • Apmaksātus izdevumus uz kvalifikācijas prakses vietu un naktsmītnes prakses laikā.
  • Civiltiesisko apdrošināšanu uz kvalifikācijas prakses laiku.
  • Apmaksātas obligātās veselības pārbaudes.

Pieteikties var jaunieši:

  • No 17-29 gadu vecumam.
  • Kuri nestudē pilna laika studiju programmās augstākajās izglītības iestādēs.
  • Bez iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas, kuri var būt reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki vai darba meklētāji, bet vienlaikus nav atbalsta saņēmēji NVA īstenotajos apmācību vai nodarbinātības pasākumos.
  • Ar iepriekš iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kuri profesionālo kvalifikāciju ieguvuši vismaz 12 mēnešus pirms uzņemšanas projekta ietvaros īstenotajās izglītības programmās un kuri var būt reģistrējušies nva kā bezdarbnieki vai darba meklētāji, bet vienlaikus nav atbalsta saņēmēji NVA īstenotajos apmācību vai nodarbinātības pasākumos.

Iesniedzamie dokumenti:

  • Izglītību apliecinošs dokuments ar sekmju izrakstu.
  • Personu apliecinošs dokuments (kopija).
  • 4 fotokartiņas.
  • Medicīniskā izziņa

Dokumentus pieņem: Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā, Jaunceltnes 21, Aizkrauklē        Sīkāku informāciju var iegūt pa tālruni- 65121035; mob. 26157914

Piektdiena, 20.janvāris, sākās ar jauku pasākumu sagatavošanas grupai.

Sagatavošanas grupas bērni kopā ar vecākiem un skolotājām devās uz pasākumu “Sniega diena”.

Uz pasākumu ieradās Olimpiskais lācis.  Skolotājas aicināja Olimpisko lāci kopā ar bērniem priecāties par sniegu un baudīt īstus ziemas priekus sportiskās aktivitātēs.

Bērni aktīvi piedalījās piecās stacijās: “Kurš ātrāk”, “Trāpīgā roka”, “Uzmanīgi braucēji”, “Superlāpstas”, “Veiklie brauc”.

Olimpiskais lācis palīdzēja bērniem celt sniega kalnu, braukt ar kamanām pēc noteikumiem, trāpīt mērķī, pārvarēt dažādas šķēršļu joslas.

Ikviens pasākumā darbojās ar prieku un guva pozitīvas emocijas. Katrs dalībnieks no Olimpiskā lāča saņēma apliecinājumu par piedalīšanos “Sporta dienā” - medaļu un krelles. Noslēgumā lācis priecīgā noskaņojumā aicināja bērnus uz kopīgu fotografēšanos.

Diena bija izdevusies. Bērniem, skolotājām, vecākiem  bija patīkams piedzīvojums svinēt “Sniega dienu”!

Paldies par atsaucību un izturību!

                                                   Sagatavošanas grupas

skolotāja Biruta Lodziņa

Reiz sensenos laikos - 20. janvāra vakarā - Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā valdīja rosība, jo uz karnevālu ieradās ne vien tā galvenās personas – pasaku varoņi, kas nonākuši mūsdienās,  bet arī viesi un skatītāji (daudz vecāku un skolas absolventu).

Šāgada pasākuma vadītāji bija vecmāmiņa Smaida (absolvente Madara Zeltiņa) un viņas mazdēliņš Gaidis (12. klases skolnieks Mikus Saldovers). Aizkadra balss bija Pēteris (11. klases skolnieks Pavlovičs).

Jau no mazotnes Gaidis bija klausījies vecmāmiņas lasītās pasakas, bet tagad tās ir nomainījis “CS:GO” un Teilore Svifta. Kādu vakaru mājā pazuda elektrība un vecmāmiņa ar lukturīti rokās bija Gaida istabā, viņa Gaidi apvainoja, ka pielaidis māju ar visādiem vīrusiem. Gaidis gan attaisnojās, ka viņš tikai mācījies jaunus dejas soļus, jo gatavojoties karnevālam. Tas esot tuvu, bet viņš nezinot ne deju, ne dziesmu.

Vecmāmiņa atgādināja Gaidim, ka bērnībā viņš nevarējis aizmigt, kamēr nebija dzirdējis par Sprīdīti. Tad Gaidim par to atgādināja ne vien Sprīdītis, Lutausis un Vēja māte, bet arī kādas svešas pilsētas rajona puiši (visi 10. klases skolēni). Svešumā Sprīdītis saprata – kamēr nav nosēdusies viedtālrunim baterija, jāieslēdz navigācija, lai nemaldīgi nokļūtu mājās. Laimīgs atgriezies mājās, Sprīdītis vēl sevi “ielika” instagrammā, un (ak vai!) viedtālrunis atslēdzās.

Gaidis šo bērnības pasaku atcerējās un tikpat laimīgs, uzliekot austiņas, it kā aizgāja gulēt. Pa to laiku vecmāmiņa atcerējās savu jaunības mīlestību Viktoru un savu Pelnrušķītes kurpīti, kas ballē bija pazudusi ... To atgādināja 6. klases skolēni, kas ne vien izspēlēja un izdejoja pasaku, bet arī atrada princim savu Pelnrušķīti.

Gaidis vecmāmiņai prasīja par blakus ielā dzīvojošo Rasmas tanti un piedāvāja par viņu izlasīt datorā, taču Smaida atrunājās, ka tur neko nasaprotot. Mazdēliņš izstāstīja, ka “Delfos” rakstīts – Rasmas tante dzīvojot veco ļaužu namā. 8. klases pasakā par Sarkangalvīti ciemojāmies pie vecļaudīm, klausoties to, kā Sarkangalvītes vecmāmiņa tika apmānīta.

Vecmāmiņa Smaida rādīja mazdēlam albumu ar skolas laika bildēm, kurās Gaidis viņu nosauca par neglīto pīlēnu. Vecmamma sašutusi paziņoja, ka bijusi Alise no Brīnumzemes. Turp mūs aizveda 7. klases pasaka.

Vecmāmiņa jautāja Gaidim, vai pabarojis zivtiņas, taču jaunietis iedomājās, ka būtu “forši”, ja pasakās lasītais piepildītos. Tā notika, kā Gaidis bija domājis – 9. klases pasakā jaunais zvejnieks dabūja daudz naudas, jaunu “BMW” un meiču pret zelta zivtiņas lūgumu – aizvest viņu atpakaļ uz “Depo”.

Vecmamma atcerējās, ka skolā esot dejojusi priekšnesumā “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. 5. klases rūķīši ar rūķu mammu gatavojās sagaidīt ciemos Sniegbaltīti, vispirms mācoties deju. Tai pievienojās arī vecmāmiņa Smaida.

Tad Gaidim vecmamma stāstīja, ka vēl viņa esot tēlojusi vienu no sivēntiņiem. Tā ar 11. klases pasaku ielūkojāmies salmu mājas, žagaru mājas un mūra mājas celtniecībā, kuras laikā sivēntiņi arī jautrojās dejodami. Bija arī trīs vilku deja. Skaista jau!

Pēkšņi atradās gaisma un Gaidis ienesa 2 kasetes, kurās bija Rites pasaka un Aknīstes pasaka. Arī mēs noskatījāmies un guvām pamācības par zālītes un alkohola kaitīgumu (nabaga zvejnieks un Sniegbaltīte bija krituši kārdinājumā).

Vecmāmiņa bija nogurdinājusi Gaidi ar pasakām, kuras abi kopā bija redzējuši gara acīm. Novēlot labunakti, vecāmamma teica: “Atceries galveno – grāmatas ir spoguļi: tajās var redzēt tikai to, kas jau pašā ir!”

Aizkadra balss pavēstīja: “Un tā viņi dzīvoja ilgi un laimīgi. Gaidis sakrāja naudu, spēlējot datorspēles, un aizbrauca ceļojumā uz Ameriku. Tur Gaidis ar saviem latviskajiem deju soļiem savaldzināja Teilori Sviftu. Kāzās viņi dejoja “Tūdaliņ, tāgadiņ”. Vecmāmiņa, saņemot dāvanā “iPhone”,  aizceļoja “WhatsApp-ā”.”

Karnevāla nobeigumā satikās 16 laimīgi pāri no pasakām un nodejoja tikpat laimīgu pirmo balles deju. Pasaku varoņi, karnevāla vadītāji, kā arī skolotājas Aija un Sarmīte par palīdzību saņēma balles balvas – saldumus!

Paldies mūsu ciemiņiem – draugiem - no Rites, Sproģu un Mazzalves pamatskolas un Aknīstes vidusskolas!

Līdz ballei, kurā spēlēja pašmāju ‘’Wild Pride’’, bija iespējams apmeklēt foto istabu, zīlēšanas istabu un prāta istabu, kur gaidīja 12. klases skolēni. Arī Skolas padomes vecāki piedāvāja savā istabā sacensties veiklībā, izturībā un uzmanībā.

Uz tikšanos 2018. gada karnevālā!

 

Dace Kronīte,

Neretas Jāņa jaunsudrabiņa vidusskolas skolotāja

18.janvārī Mazzalves pagasta bibliotēku apmeklēja Mazzalves pirmsskolas 5-6 gadīgie bērni, lai uzzinātu, kā radās grāmata. Nedēļas tēma bērniem ir  „ rakstīsim grāmatu”.

Grāmata ir viens no lielākajiem izgudrojumiem. Bērni uzzināja, uz kā rakstīja pirms papīra izgudrošanas, kā izgudroja papīru, kādos veidos uz tā rakstīja, kā nonāca pie iespiedmašīnas izgudrošanas un kādi ir iespiedtehnikas veidi Pētījām specifisko grāmatu smaržu, salīdzinot vecāku grāmatu ar jaunāku, kā arī noskaidrojām, kādi vāki ir grāmatām.

Tā kā 21.janvāris ir Starptautiskā apskāvienu diena, tad noslēgumā bērni radīja cilvēciņu, kas turpmāk sagaidīs un apskaus ikvienu bibliotēkas apmeklētāju.

 

 

Neretas novada Mazzalves pagasta

bibliotekāre Agnija Strautiņa

Otrdien, 10.janvārī, Mazzalves pamatskolas 5 un 6 gadīgie bērni uzņēma mīļus ciemiņus - SAC ''Mēmele'' klientus, centriņa mazos draugus -  1.un 2.klases skolniekus, kā arī pagasta pārvaldes vadītāju Zeltīte Odiņu.
Ziemassvētki sagaidīti un pavadīti, bet sirdī vēl daudz mīļuma, dalīsimies! Bērni savus ciemiņus priecēja ar muzikālu izrādi ''Ziemassvētki nāk''. Pēc izrādes gājām rotaļās. Dalījāmies ar prieku dažādās tās izpausmēs, smaidījām, dziedājām, lustējāmies.
Paldies SAC ''Mēmelei'' par tik dāsno cienastu, paldies Z. Odiņai, paldies bērnu vecākiem par atbalstu tērpu tapšanā!

                                                

                                                          Mazzalves pamatskolas pirmsskolas skolotāja Aija Dārziņa

Zvaigznes dienā tradicionāli Mazzalves pamatskolā kopā ar vecākiem tika aicināti tie skolēni, kuri 1.semestri beiguši ar Zelta, Sudraba, Bronzas vai Cerību liecību, čaklākie  lasītāji un skolēni, kuriem  ir augsta darba kultūra, kā arī skolēni, kuriem ir augsti sasniegumi sportā. Šogad gandrīz puse Mazzalves skolēnu bija izpelnījušies aicinājumu uz svinīgo pieņemšanu pie direktora. Tas ir patīkami, ka skolēni sevi pozitīvi pierāda mācībās vai kādā citā jomā.

Visus klātesošos uzrunāja skolas direktors Aivars Miezītis. Viņš vēlēja arī turpmāk šiem skolēniem uzcītību un panākumus, izteica atzinību vecākiem par sadarbību ar skolu, pateicās vecākiem par labu bērnu audzināšanu. Katrs skolēns saņēma Mazzalves pamatskolas Atzinības rakstu un kopā ar vecākiem un skolas direktoru nofotografējās pie skolas eglītes.

Klātesošajiem labu vēlēja arī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktora vietniece Viktorija Trukša. Neretieši sniedza nelielu koncertu, kurā uzstājās ģitāristi, meiteņu vokālais ansamblis, skolēni runāja dzeju un vijoli spēlēja meitene no Vācijas, kura šogad apmaiņas programmā mācās Neretas vidusskolā.

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas pārstāvji tikās ar 7.-9.klašu skolēniem un iepazīstināja viņus ar savu skolu, ar iespējām, ko piedāvā Neretas vidusskola.

Pēc tam bija cienāšanās un sarunas neformālā gaisotnē.

Žanna Miezīte

Decembra nogalē Ziemassvētkus meklēt tematiskajā uzvedumā “Kā meža dzīvnieki Ziemassvētkus meklēja” devās Mazzalves pamatskolas piecgadīgie un sešgadīgie bērni kopā ar savām skolotājām Aiju Dārziņu un Kristīni Ozoliņu un auklīti Ingu Lapiņu. Meklējumos bija gan jaukas dziesmiņas ar kustībām, gan rotaļdejas, gan nelieli skečiņi, gan dzeja. Visu to vērot bija aicināti bērnu vecāki un skolas vadība. Maskās ģērbtajiem pirmsskolēniem uzvedumā bija pirmā lielākā uzstāšanās. Tā izdevās - par to liecināja vecāku aplausi un labsirdīgie smaidi.

Katrs bērns bija sagatavojis vecākiem jaukas dāvaniņas Ziemassvētkos un tās ar īpašu sirsnību pasākuma noslēgumā pasniedza vecākiem. Savukārt paši (kā jau Ziemassvētkos pieklājas).saņēma saldumu pakas. Visus bērnus un viņu vecākus Ziemassvētkos sveica arī skolas direktors Aivars Miezītis.

Žanna Miezīte

Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
2458295
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
8618
202279
2458295

Sadarbība