Agnese

Agnese

Traumas, kas gūtas sportisko aktivitāšu laikā, arvien pieaug, liecina Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC) statistikas dati. 2016. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, traumu skaits pieaudzis par 24%, savukārt 2017. gadā – par 45%.  Lai izvairītos no traumām, pirms aktivitātēm būtu jāsniedz skaidra instrukcija par aizsarglīdzekļiem, kas jālieto, kā arī par ieradumu būtu jākļūst sporta inventāra pārbaudei, norāda Latvijas Rehabilitologu asociācijas prezidente un Nacionālā rehabilitācijas centa (NRC) “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle.

2017. gadā kopumā reģistrētas 1330 traumas, kas gūtas sportisko aktivitāšu laikā, turklāt divas trešdaļas jeb 71% no cietušajiem ir vīrieši. Izteikti vairāk sportisko aktivitāšu laikā traumas gūst gados jauni cilvēki. 76% cietušo ir vecumā no pieciem līdz 17 gadiem. Savukārt, piemēram, vecumā no 18 līdz 29 gadiem tie ir vien 10%.

Sportisko aktivitāšu laikā drošībai jābūt pirmajā vietā un nedrīkst aizmirst par atbilstošu aizsargekipējuma lietošanu, kas savukārt samazina traumu iespējamību. Statistikas dati liecina, ka cilvēki pret savu veselību izturas vieglprātīgi un, piemēram, braucot ar velosipēdu vai skrituļslidām, nevelk ķiveri.

“2017. gadā vislielākais traumu skaits aktīvās atpūtas laikā reģistrēts bērniem un jauniešiem. Tas nozīmē, ka, iespējams, daļa atbildības par šo traumu esamību jāuzņemas mums, pieaugušajiem. Ķivere, ceļu un plaukstu aizsargi, braucot ar skrituļslidām vai dēli, ir obligātais minimums. Braukt ar velosipēdu bez ķiveres ir augstākā mērā nesaprātīgi, jo smadzenes ir jāsargā. Absolūta nepieciešamība ir arī peldvestes un glābšanas riņķi, atpūšoties uz ūdens!” uzskata Latvijas Rehabilitologu asociācijas prezidente Anda Nulle.

Apskatot sportisko aktivitāšu veidus, kuru laikā visbiežāk tiek gūtas traumas, vairāk nekā trešā daļa (36%) traumu gūtas, spēlējot komandas sporta spēles ar bumbu (piemēram, basketbolu, futbolu, volejbolu). Otrs sportisko aktivitāšu veids, kuru laikā bieži tiek gūtas traumas, ir nemotorizēti sporta veidi uz riteņiem – riteņbraukšana, skrituļslidošana, skeitbords un braukšana ar skrejriteni. Tāpat salīdzinoši daudz traumu tiek gūtas sporta un fizisku vingrojumu vai ziemas sporta aktivitāšu laikā.

“Praksē diemžēl bijuši vairāki gadījumi, kad neuzmanība sporta treniņu laikā ir iesēdinājusi talantīgus jauniešus uz mūžu riteņkrēslā. Jāatceras par tādiem šķietamiem sīkumiem kā piemērots apģērbs un apavi, kas var pasargāt no traumām, aizķeroties vai paslīdot. Nereti nākas novērot skrējējus un riteņbraucējus ar mūzikas klausīšanās austiņām, taču tieši šis ieradums ir ārkārtīgi riskants, jo, nedzirdot brīdinājumus, ir iespējamas smagas sekas. Tāpat nebrauciet ar riteni garām stāvošam auto tuvāk par 3 metriem, jo durvis var tikt pēkšņi atvērtas!” stāsta NRC “Vaivari” valdes priekšsēdētāja, norādot, ka šie ir elementāri sporta un aktivitāšu veselīgas higiēnas jautājumi, kuru izpildei jābūt automātiskai un  ieaudzinātai ar vecāku un pieaugušo cilvēku piemēru.

Aktīvās atpūtas laikā visbiežāk tiek gūti tādi ievainojumi kā lūzums (46% gadījumu), sasitums, zilums (26% gadījumu), pamežģījums, sastiepums (7% gadījumu) un smadzeņu satricinājums (6% gadījumu). Visbiežāk skartas ir augšējās ekstremitātes (apakšdelms, plaukstas pirksti), apakšējās ekstremitātes (apakšstilbs, potīte) un galva.

Smagu un komplicētu NRC “Vaivari” rehabilitācijas etapu šogad iziet ne tikai cilvēki, kuri pārgalvīgi lēkuši uz galvas ūdenī, dzīvi turpinot ar nekustīgām vai mazkustīgām rokām un kājām, ar iekšējo orgānu nefunkcionēšanu un sarežģītām veselības problēmām, bet arī pacienti pēc “vieglākām traumām” − komplicētiem lūzumiem, sasitumiem un nervu bojājumiem, kad prognoze ļauj atgriezties kustībā pēc ilga, sarežģīta, bieži vien sāpīga un mokoša rehabilitācijas procesa.

“Nepārdomāts risks un pārgalvība ir muļķīga rīcība, nevis drosme. Drosme patiesībā ir atturēt līdzcilvēku no lēciena uz galvas ūdenī, atturēt no līdzdalības sporta un aktivitāšu pasākumos personas, kas lietojušas apreibinošas vielas vai citādi jūtas slikti. Rehabilitācijas speciālistu vārdā aicinu būt apdomīgiem, gan sportojot, gan aktīvi atpūšoties. Vislabākā traumu ārstēšana ir to profilakse un novēršana. Vispirms padomāt un tikai tad darīt!"

Kā izvairīties no smagām mugurkaula traumām?

Mugurkauls ir nozīmīga skeleta sastāvdaļa ar sarežģītu uzbūvi, tā traumas ir smagas un komplicētas, kas var novest pie ķermeņa paralīzes. Vasarā viens no biežākajiem mugurkaula kakla daļas traumas iemesliem ir lēkšana uz galvas ūdenī. Lai arī sabiedrības uzmanība tiek regulāri pievērsta šai bīstamajai izklaidei, cietušo skaits, kuri pēc pārgalvīga lēciena uz galvas kādā ūdenstilpnē nonāk ratiņkrēslā, būtiski nesamazinās, norāda traumatologs, ortopēds un mugurkaula ķirurgs Kalvis Briuks.

“Visbiežāk smagas mugurkaula traumas pēc lēciena uz galvas ūdenī gūst jauni vīrieši vecumā līdz 40 gadiem. Nereti šie cilvēki ir lēkuši pazīstamā vietā, sakot, ka vienmēr tur ir peldējušies un labi pārzina ūdenstilpni, tomēr mēs nezinām, kas tajā ir noticis ziemā. Iespējams, nogrimis koks vai pat automašīna – grunts uzreiz kļūst daudz seklāka,” norāda mugurkaula ķirurgs, iesakot uz galvas ūdeni nelēkt nekad vai vismaz darīt to vietās, par kurām ir 100% pārliecība, piemēram, peldbaseinos tam speciāli norādītās vietās.

Ikvienam ir jāatceras – ja lēciens uz galvas ūdenī būs, tad risks pastāv! Lēciena laikā iespējams gūt arī smagu galvas traumu, kas savukārt noved pie samaņas zuduma. Lielākoties cilvēki, kuri pēc lēciena kādā ūdenstilpnē guvuši galvas vai kakla traumas, zaudē samaņu jeb spēju kustēties. Cilvēks nespēj pakustināt ķermeni un izkļūt no ūdens – viņš nosmok, un nereti situācija noved pie letāla iznākuma.

“Ja kāds cilvēks guvis traumu, lecot uz galvas ūdenī, apkārtējiem vispirms rūpīgi jānovērtē situācija. Ja trauma ir notikusi, cilvēks pats saviem spēkiem izkļuvis no ūdens un staigā it kā normāli, bet kaut kas tomēr sāp, pie ārsta tomēr ir jādodas. It sevišķi galvas traumu gadījumā var pakāpeniski attīstīties saasiņojumi, stāvoklis var pasliktināties ar katru stundu,” stāsta traumatologs, norādot, ka, laicīgi nedodoties pie ārsta, sekas var būt letālas.

Savukārt, ja cietušais nespēj pats izkļūt no ūdens, apkārtējiem tas laicīgi jāpamana un jāpalīdz. Šajā situācijā ļoti būtiski no ūdens izkļūt pēc iespējas ātrāk. Cilvēks ir jānogulda uz stabilas virsmas, lai ķermenis tiek atslogots un nekavējoties jāizsauc medicīniskā palīdzība.

Vasarā aktuāli ir ne tikai lēcieni ūdenī, bet arī aktīvā atpūta. Tās laikā, neparūpējoties par drošību, piemēram, braucot ar velosipēdu, motociklu, veikbordu, skrituļslidām vai skeitborda dēļiem, bieži vien iespējams gūt lielākas traumas, t. sk. galvas un mugurkaula ievainojumus. Traumatologs Kalvis Briuks norāda, ka visbiežāk cilvēki, neizmantojot atbilstošu aizsargekipējumu, domā, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks, tomēr jāņem vērā, ka traumu iespējams gūt arī kāda cita cilvēka dēļ, kurš jebkurā brīdī var, piemēram, negaidīti uztriekties virsū no aizmugures.

“Arvien populārāka vasarā kļūst arī aktīvā atpūta uz ūdens, piemēram, veikbords, braukšana ar ūdensslēpēm vai ūdensmotociklu. Jāņem vērā, ka profesionāli sportisti ir labā fiziskā formā, pārzina šo aktivitāšu detaļas un daudz retāk gūst traumas. Lielākas problēmas ir ar cilvēkiem, kuri vēlas pamēģināt kaut ko jaunu, nav fiziski atbilstošā formā un nedomā līdzi – šādos gadījumos traumas tiek gūtas biežāk,” precizē traumatologs Kalvis Briuks.

Lai izvairītos no traumām, aktīvās atpūtas laikā nepieciešams izmantot atbilstošu aizsargekipējumu. Arī ūdens aktivitāšu laikā būtu obligāti jāvelk peldveste, ķivere un jāizvēlas drošs ātrums. Jo lielāks ātrums, jo uzmanīgākam ir jābūt. Ļoti liela atbildība gulstas uz pavadošo personu un pasākuma organizatoru. Piemēram, ja ar motorlaivu tiek vilkts ūdens pūslis, tad laivas vadītāja pienākums ir izvēlēties drošu vietu, atbilstošu ātrumu un nodrošināt obligātu peldvestes lietošanu, kā arī pirms braukšanas īsi izskaidrot drošības pasākumus. Savukārt slēpošanas kalna īpašniekiem ir ļoti būtiski nodrošināt drošību, aizrādot un sodot jebkuru, kurš brauc bez aizsargķiveres vai neievēro trases noteikumus.

Aizsargķivere obligāti būtu jāvalkā, arī braucot ar velosipēdu, skrituļslidām vai skeitborda dēli. Pamatā par savu veselību katram cilvēkam vajadzētu rūpēties individuāli, tomēr ļoti liela nozīme ir latviešu tautas izglītošanai.

“Anatomijas pamatzināšanas un drošības ievērošanas principus vajadzētu mācīt jau bērnībā – par to jārunā ne tikai skolā, bet vispirms jau vecākiem, arī pašiem rādot piemēru. Šobrīd, jautājot latvietim, cik no ģimenes budžeta tiek atvēlēts savai veselībai un drošībai, lielākoties atbilde ir, ka valsts par to parūpēsies, taču citur Eiropā, piemēram, Vācijā, attieksme pret veselību ir daudz labāka – uz ielām neredzēsiet gandrīz nevienu, kas ar velosipēdu brauc bez ķiveres. Diemžēl ar pieaugušu un nobriedušu cilvēku runāt par veselību un drošību ir nedaudz par vēlu, tas jāsāk jau bērnībā,” uzskata traumatologs K. Briuks, norādot, ka mūsu sabiedrība aug pamazām un viss notiek lēni – izmaiņas notiks ar katru paaudzi, ja iepriekšējā paaudze ieguldīs pūles.

Lai pievērstu uzmanību smagajām sekām, kas cilvēkiem rodas, pārgalvīgi lecot ūdenī, kā arī neapdomīgi sportojot bez aizsargekipējuma, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsācis sabiedrības informēšanas kampaņu “Pārgalvis=Bezgalvis”.

Statistikas dati liecina, ka 90% gadījumu traumas, lecot ar galvu ūdenī, gūst vīrieši. Vidējais šādi cietušā vīrieša vecums ir 30 gadi. Vieglākā gadījumā tiek gūti sasitumi, pamežģījums, smadzeņu satricinājums, vaļējas brūces, bet smagākos gadījumos lēciens rezultējas ar nopietniem mugurkaula lūzumiem, kas atstāj ilgstošas sekas, tostarp rada invaliditāti. 2016. gadā ar aktīvo atpūtu saistītu aktivitāšu laikā traumas ir guvuši 213 cilvēki, no kuriem 36% bija vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Izteikti vairāk traumas gūst vīrieši – no visiem traumas guvušajiem 76% cietušo ir vīrieši.

10.augustā Neretas novada pašvaldībā viesojās dāņu ciemiņi, ar kuriem neretiešiem draudzība ilgst jau 26 gadus. Šī nav pirmā reize, kad dāņu draugi no Kopenhāgenas Valbijas (Valby) apgabala viesojas pašvaldībā. Visi viesi, kopskaitā 11, ir saistīti ar kādu no draudzēm (Aalholmas, Vigerslevas, Valbijas Dienvidu, Jēzus un Margarētas draudze).

Viesus  uzņēma Neretas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Miezītis, sniedzot informāciju par aktualitātēm novadā un nelielu ieskatu par ekonomisko situāciju. Dāņu draugus uzrunāja arī Sociālā dienesta vadītāja Iveta Arāja un Neretas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Inga Jermuša, informējot par situāciju sociālajā sfērā, problēmām, ar kādām saskaras ģimenes, maznodrošinātajiem un palīdzību, kādu sniedz attiecīgie dienesti un kāda vēl nepieciešama, lai sasniegtu konkrēto mērķauditoriju. Pašvaldības darbinieki labprāt atbildēja uz viesus interesējošiem jautājumiem.

Dāņu viesiem programma bija plaša un daudzveidīga. Pēc pašvaldības apmeklējuma viņi devās apskatīt publisko pirti, kas ciemiņiem šķita ļoti eksotiska un interesanta. Vecāka gadagājuma cilvēki atcerējās, ka savulaik tādas apmeklējuši. Tāpat dāņi devās apskatīt Neretas novada novadpētniecības muzeju, pēc tam viesojās Ilzenbergas muižā Lietuvā, pabija Saukas pusē, Saukas luterāņu baznīcā, Līgo kalniņā un pie Saukas ezera.

Svinīgākais un nozīmīgākais kopīgi piedzīvotais notikums bija 12.augusta svētdienā, kur tika svinēta Neretas ev.luteriskās baznīcas 425 gadu jubileja un prāvesta amatā tika iecelts mācītājs Aldis Pavlovičs.

Dāņu draugi laikā, kad viesojas Latvijā, dzīvo neretiešu ģimenēs. Ģimene, kas uzņem viesus, pēc saviem ieskatiem parāda kādu īpašu vietu vai pilsētu Latvijā. Šajās dienās viesi brauca uz Rēzekni, Bausku, Rundāli, Jēkabpili.

 

Daiga Meldere

 

8. un 9. augustā Raiņa muzejā "Tadenava" norisinājās Sēlijas novadu jauniešu apmācības "Līderis ārpus robežām". To mērķis - veicināt Sēlijas jauniešu veiktspēju, iniciatīvas un līderības prasmes. Uz šīm apmācībām varēja pieteikties jaunieši no 13 līdz 25 gadiem, kuri vēlas pilnveidot sevi un savas līderības spējas. No Neretas novada apmācībās piedalījās Rūta Leite, Līga Šarkūne, Ingūna Dubovska un Meldra Spēka.          Aizbraucot uz pasākuma norises vietu, jau bija  jūtama  pozitīvā gaisotne, apkārt smaidīgi cilvēki. Pēc telšu vietas iekārtošanas devāmies uz atklāšanu. Atklāšanā Kristīne mūs informēja par kārtību un apmācību programmu, un uzrunāja Madara Zeltiņa - SēJa apvienības priekšsēdētāja. Tālāk sekoja nodarbība ar populāro aktrisi un lektori Annu Šteinu. Šajā nodarbībā lektore mums atklāja mazas lietas, kas būtu jāievēro, sazinoties ar auditoriju. Kā arī iepazīstināja ar četrām dabām (uguns, ūdens, gaiss, zeme), kuras var pielietot, runājot ar klausītājiem. Visus šos elementus Anna mums lika izmēģināt, staigājot un veicot priekšnesumus.

            Pēc gardām pusdienām sekoja divas aktivitātes. Viena notika pie izaugsmes treneres Ievas un Salas novada jaunatnes lietu pārstāves Elīnas Kušiņicevas. Ieva mums pastāstīja kā tiekties pie mērķiem. Šajā nodarbībā mums vajadzēja uz lapas uzrakstīt vienu mērķi, kuru mēs ļoti vēlamies sasniegt, tam pierakstīt 3 soļus, kurus jāizpilda, lai izpildītu savu vēlmi, kā arī laikus, kuros to plānojam darīt. Šādi pie mērķiem tiksim ātrāk. Mēs atklājām, ka mums nav nemaz tik daudz laika, lai izpildītu savas vēlmes, ja nemainīsim savu rutīnu, jo bieži vien savu laiku neizmantojam lietderīgi. Sekojošajā nodarbībā ar Elīnu mēs meklējām 4 jautājumus, kuri tika izvietoti muzeja teritorijā. Jautājumi bija saistīti ar līderību, kas, mūsuprāt, ir līderis, kas ir mūsu līderi u.c.

Tālāk sekoja brīvais laiks, kura laikā mēs ieguvām jaunus draugus. Izveidojām savu atpūtas zonu, kurā tika novietoti pufi. Viens ar otru iepazināmies un aprunājāmies par dažādām tēmām.

Pēc karstām sarunām sekoja diskusijas ar 3 līderiem. Madara Rāviņa, kas strādā ēdināšanas jomā, Baiba Čākule, kas strādā sporta pasākumu organizācijā, Intars Grandāns, kas nodarbojas ar mežstrādniecību un aizraujas ar autokrosu - bagijiem. Viņi mums pastāstīja savu, veiksmes stāstu, kā viņi ir nokļuvuši tur, kur pašlaik ir. Visi no stāstiem bija iedvesmojoši un motivējoši. Katrā diskusijā tika uzdots viens grupas jautājums, uz kuru bija jāatrod atbilde ar līderi, kuras galā apkopoja un pavēstīja citām grupām.

Pēc vakariņām sekoja dienas kopsavilkums pie ugunskura. Katrs dalībnieks dalījās ar savām emocijām, kas katram patika, kas nepatika. Pēc diskusijām tika spēlēta bumba, novuss un dažādas citas galda spēles. Daži palika pie ugunskura, kur arī nolēmām, ka nostiprināsim savus kontaktus ar jauniegūtajiem draugiem. Mēs apmainījāmies ar sociālo tīklu lietotājvārdiem. Šo ideju nākamajā rītā noorganizēja visu dalībnieku starpā. Katrs varēja uzrakstīt savu lietotājvārdu, lai pēc tam varētu piesekot tev un tu saviem apmācību biedriem.

            No rīta mūs sagaidīja brokastis, kurām sekoja rīta rosme divu jaunieši vadībā. Pēc kārtīgas vingrošanas devāmies uz muzeju, kur dalībnieki labāk izzināja Raini.

Sekoja nodarbība " Piedzīvojuma gars ", kur tika nostiprinātas ne tikai līderu spējas, bet arī komandu darbs, lai nonāktu pie vēlamā rezultāta.

Apmācības beidzās ar lieliskām pusdienām un sertifikātu pasniegšanu.

Paldies par šādu iespēju iegūt jaunas zināšanas un nostiprināt esošās!

 

 

                                                                                                    Līga Šarkūne

Simtgades zaļumballe notika Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros simts dienas pirms valsts 100.dzimšanas dienas un turpināja tradīciju dejot, muzicēt un kopā būt Latvijā un citviet pasaulē. Tas bija aicinājums satikties ikvienam – tiem, kuru jaunības garšā zaļumballēm bija īpaša nots, un tiem, kuri šo Latvijas tradīciju vēl tikai iepazīs.

11.augustā, tieši simts dienas pirms Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas, vairāk nekā 140 vietās Latvijā vienlaikus noritēja Simtgades zaļumballes. Estrādēs, pļavās, pilsētu laukumos un citviet uz ballēm pulcējās muzikanti un “šīberētāji” (tā senāk sauca ballētājus) deju plačos. Arī latvieši ārvalstīs pievienojās aicinājumam un šajā dienā rīkoja tradicionālās zaļumballes Krievijā, Īrijā un ASV.

Neretā zaļumballe pulcēja dejotgribētājus Dzirnavu saliņā, kura bija rotāta tā, kā tas bija pagājušā gadsimta sākumā – ar karodziņu virtenēm. Atgādinot, ka līdz zīmīgajam 18.novembrim palikušas tieši 100 dienas, pirmie zaļumballes apmeklētāji iededza simboliskus lukturīšus, ko neretieši apgleznoja novada svētkos radošajās darbnīcās, un krāsaino lukturīšu izvietojums uz estrādes veidoja skaitli 100. Lai mums krāsainas, gaišas un skaistas atlikušās dienas līdz valsts svētkiem, ko svinēsim 18.novembrī!

Uz estrādes kāpnēm balles apmeklētāji varēja apskatīt improvizēto fotoizstādi “Zaļumballes Neretā laiku lokos”, kur bija pat 1918.gadā fotografēta gatavošanās zaļumballei, laukuma dekorēšana, kurā iesaistījās aizsargi. Daudzas zaļumballes Neretas Dzirnavu saliņā ir notikušas pēc dažādiem pasākumiem – piemēram, čūsku dresētāja uzstāšanās vai dziesmu svētkiem u.tml. Fotoizstāde likās interesanta daudziem balles apmeklētājiem. Daži fotogrāfijās atpazina savus vecākus un vecvecākus un jutās par to iepriecināti.

 Pamatīgs  lietus balles sākumā daudzus izbiedēja, bet tie, kuri neizbijās vai ballētājiem pievienojās tad, kad lietus rimās,  ballējās līdz rīta gaismai. Muzikanti un bufetnieki, kas sākumā bažīgi skatījās debesīs, pēcāk baudīja zaļumballes garu kopā ar visiem pasākuma apmeklētājiem un bija gandarīti.  Lietus Simtgades Zaļumballes dancotājus nenobiedēja. Arī neretieši šai naktī lustējās kopā ar visu Latviju.

Žanna Miezīte

 

 

12.augustā Neretas ev.luteriskā baznīca piedzīvoja divus priecīgus un nozīmīgus notikumus – ir pagājuši 425 gadi kopš 1593.gadā ar grāfa Vilhelma fon Eferna dzimtas gādību tika pabeigta baznīcas būve un ēka iesvētīta. Vienlaikus ar baznīcas jubileju Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe prāvesta amatā ieveda Neretas luterāņu draudzes mācītāju Aldi Pavloviču.  A.Pavlovičs ir  iecelts Sēlpils iecirkņa prāvesta amatā.

Daugavpils diecēzes bīskaps E.Alpe uzrunā draudzes locekļiem, viesiem, sveicējiem  būtiskajā baznīcas jubilejā teica, ka pateicība par garīgās  celtnes esamību Neretā vairāk nekā 400 gadu pienākas gan dēstītājam – ēkas pamatu licējam - , gan laistītājiem – turpmākajiem pēctečiem un tradīciju turpinātājiem. Atminoties š.g. 7.augustu, kad  Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) arhibīskaps, bīskapi, Virsvaldes un Pastorāta pārstāvji par godu pirmā Latvijas luteriskās Baznīcas vadītāja Kārļa Irbes 157 gadu jubilejai pulcējās pie viņa kapa vietas Meža kapos un tur noturēja svētbrīdi, pieminot viņu kā garīgu leģendu,  bīskaps E.Alpe  teica, ka noteikti arī šo četru simtu gadu laikā Neretā ir bijušas un joprojām ir šādas leģendas, kas klusi, nepagurstoši veic nozīmīgu garīgu darbu.

 Neretas ev. luterisko baznīcu un mācītāju A.Pavloviču svētkos bija ieradušies sveikt gan ļaudis, kas šeit laulājušies, gan cilvēki, kam šeit kristīti bērni, gan pastāvīgie baznīcas apmeklētāji, gan viesi no Dānijas, ar ko neretiešiem daudzu gadu gaitā izveidojušās stipras draudzības saites, kā arī arī Neretas novada pašvaldības , Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas un Neretas sociālās aprūpes centra pārstāvji.  .

Neretas novada pašvaldība Neretas ev. luteriskajai baznīcas nozīmīgajā   425.  jubilejā piešķīra 425 Eur.

Neretas ev. luteriskā baznīca ir viens no senākajiem Zemgales dievnamiem. Kopš 1998. gada 29. oktobra Neretas baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu sarakstā. Baznīca ir samērā maz cietusi karos. 1812.gada kara laikā franču karaspēks baznīcā bija ierīkojis miltu noliktavu. Baznīca tika atjaunota 1817.—1818. gadā. Visvairāk baznīca cieta Latvijas Brīvības cīņu laikā, kad Stučkas valdības laikā šeit bija ieslodzīti ķīlnieki, vēlāk ierīkota slimnīca, sadedzināti soli, izpostīts altāris, kancele un izdemolētas kapenes.

 

Daiga Meldere

01.09.pl.16.00 – Neretas Dzirnavu saliņā (lietus gadījumā Neretas KN) viesizrāde

 A.Brigadere ”Lielais loms”

01.09.pl.19.00 – Ērberģes muižas kamīnzālē Mazzalves amatierteātris

            “Tradare” rādīs Niedzviedža lugu “Aste”

10.-21.09. – Neretas novada bibliotēkās dzejas dienu pasākumi (sekojiet reklāmai!)

11.09. – “Riekstiņos” dzejas diena

14.09. – dalība novadu, kuru ģerbonī ir putns, saietā Smiltenē

13.09.pl.18.00 -.Ērberģes muižas kamīnzālē rādīs filmu “Bille”.
15.09. -  dalība Pasaules talkas dienā

15.09. – Eiropas kultūras mantojuma diena, veltīta J.Veseļa atcerei

 (piemiņas brīdis “Āniņos”,

            izstāde par J.Veseli “Riekstiņos”,

 J.Veseļa atcerei veltīts pasākums Neretas novada novadpētniecības muzejā)

21.09.pl.10.00 – Neretas novada izglītības iestādēs Olimpiskā diena

23.-30.09. – Eiropas sporta nedēļa  (sekojiet reklāmai!)

28.09.pl.17.00. – Neretas KN Skolotāju dienai veltīts saksofonistu koncerts

 

Rīgas svētkos Esplanādē satiksies Latvijas novadi no Sēlijas, Vidzemes un Kurzemes. Apmeklētājus priecēs pašdarbības kolektīvi, novadu radošo daudzveidību prezentēs amatnieki un mājražotāji, ikvienam interesentam būs pieejama plaša informācija par tūrisma un izklaides iespējām.

Sēlijas stenda veidošanā iesaistījušies septiņi novadi, kas apvienojušies Sēlijas novadu apvienībā zem vienota Sēlijas karoga. Mediju sadarbības partneri ir laikraksti „Brīvā Daugava” un „Jaunais Vēstnesis”.

Lai iepriecinātu rīdziniekus tirdziņā „Ražots Sēlijā” piedalīsies: Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadu 25 amatnieki. Dažādu amatu meistari ar vietējiem ražojumiem un pašdarbnieki ar kultūras programmu  Rīgā  Esplanādes parkā gaidīs apmeklētājus sestdien, 18.augustā,  no pulksten 10.00 līdz 19.00. Pasākuma organizatori atraktīvākajiem tirgus apmeklētājiem plāno dāvināt vērtīgas balvas.

Stendā kopā ar novadu amatniekiem būs pārstāvēts uzņēmums SIA „Dona”, kas īstiem dzīves baudītājiem piedāvās ar rokām izlolotu, ar uguni apmīļotu maizi, smalkmaizītes, ruletes, štriceles, cepumus, saldus un sāļus izstrādājumus.

Ilūkstes novada biedrības „Spole”, „Mare” un „Māra” piedāvās dažādus, zeķes, cimdus, austus lupatu deķus un citus rokdarbus.  Būs piedāvāta meistarklase aušanā un pīšanā. Jaunjelgavas novada biedrības: „RADI Jaunjelgavā" piedāvās oriģinālas dāvanas un suvenīrus; „TREJdeviņiPŪRI"- dažādu audumu somas un galdautus. Individuālie uzņēmumi prezentēs izšuvumus un rokdarbus. Jēkabpils novadu pārstāvēs: māksliniece ar keramiku; biedrības: „Cerību logi'', „Dzīvesprasme” un Pūpols” ar rokdarbiem un adījumiem, bet „Ūdenszīmes” ar stikla rotām un koka darbiem. Tirdziņā varēs iegādāties miega sedziņas bērniem un sapņu ķērājus. ZS „Dzilnas” no Ābeļu pagasta tirgos medu. Arī Neretas novada ZS „Stērķēni” un privātpersona tirgos medu un biškopības produkciju. Neretas amatnieki piedāvās: austus darbus, tamborējumus, ziepes, sveces un suvenīrus. Neretas novada barons fon Hāns aicinās doties tūrisma braucienā uz Ērberģes muižu un apmeklēt Neretas novadu.  No Viesītes novada Saukas pagasta tiks piedāvāti: olu asortu komplekti no dažādu putnu sugu šķirņu olām; ķiploku vaiņagi. Interesentiem būs iespēja  iegādāties melnā plūškoka ogu sīrupu, kas ir  viens no spēcīgākajiem antioksidantiem. ZS „Priekšāres” piedāvās mājās gatavotus sierus, kuri rīdziniekiem ir pazīstami un ļoti pieprasīti. Viesītes muzeja „Sēlija” un tūrisma punkta pārstāvji tirgus apmeklētājus iepazīstinās ar tūrisma iespējām Sēlijā.

Kultūrvēsturiskās vērtības ir tās, kas mums jānodod paaudzēm, tādēļ Rīgas svētkus Sēliju pārstāvēs 83 pašdarbnieki. Īpašu koncertu sniegs Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas Aknīstes filiāles audzēkņi.

 Dvietes pagasta, Ilūkstes novada amatierteātris "Nebēdnieki"  uz skatuves Esplanādē rādīs , kā jaunskungs meklējot sievu, iziet dažādus ceļus, iepazīst dažādas kundzes, bet saprot, ka pats labākais ir  blakus esošais  ikdienā neredzamais.

Neretas novada pašdarbniekus pārstāvēs Mazzalves dziedātāju kopa „Mazzalve", Pilskalnes dāmu deju kolektīvs „Kamenes", brīvā stila deju kopa „Mozaīka" un amatierteātris „Tradare".

Salas novada   Sēlpils amatierteātris "Ore", režisore Anita Gerasimova,  rīdziniekiem rādīs P.Putniņa lugu „Paši pūta, paši dega".

Sēlija ir daļa no Zemgales- Latvijas sastāvdaļa, un, ritot Latvijas likteņgaitām, vienmēr tāda būs. Kultūrvēsturiskās vērtības ir tās, kas mums jānodod paaudzēm. Sēlijas novados ir brīnišķīgi rosīgi cilvēki, tādēļ aicinu apmeklēt Sēlijas novadu apvienības tirdziņu „Ražots Sēlijā”.

 

Ligita Kadžule, pasākuma izpildproducents

Reģistrācija uz pāvesta Franciska vadīto Svēto Misi 24. septembrī noslēgsies 19. augustā. Reģistrēties vēl arvien iespējams visās katoļu draudzēs, kā arī interneta mājas lapā www.pavestsLatvija2018.lv. Reģistrēties būt iespējams arī Aglonā 13.-15.augustā. Pie „Radio Marija Latvija” telts bazilikas labajā pusē būs pāvesta Franciska vizītes informācijas centrs, kurā brīvprātīgie ikvienam, kas vēlēsies, palīdzēs piereģistrēties uz Svēto Misi 24. septembrī. Tāpat tur būs iespējams saņemt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki Aglonas Dievmātes sanktuārijā sāksies jau 11. augustā, kad būs slimniekiem veltīta diena un pēc dievkalpojuma plkst. 12 slimnieki varēs saņemt īpašu svētību. 12. augustā tradicionāli būs ģimenēm veltīta diena – Svētajā Misē plkst. 12 notiks laulībā doto solījumu atjaunošana, bet plkst. 19 bazilikā būs Svētā Mise saderinātajiem.

13. augusts ir diena, kad Aglonas Dievmātes sanktuārijā kājām ienāk lielākā daļa svētceļnieku grupu un vakarā ir viņiem veltīts dievkalpojums un lūgšanu vakars. Savukārt 14. augustā Baznīca svi