Aktualitātes (Kultūra un sports)

Aktualitātes (Kultūra un sports) (223)

Muzeju nakts ir tradicionāls Eiropas mēroga pasākums Latvijā, kad durvis atver lielākā daļa muzeju valstī, rīkojot dažādus pasākumus un aktivitātes. Arī Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi” bija atvērts ikvienam apmeklētājam. Atnākušajiem bija iespēja apskatīt muzeja ekspozīciju un izstādes (Līgas Jukšas gleznu izstādi, Zandas Rageles māla izstrādājumus, ikvienam interesentam bija iespēja aplūkot  Jāņa Jaunsudrabiņa garstāsta “Vēja ziedi” dažādu gadu izdevumus – stāstam šogad 110 gadu jubileja ).

Par vakara muzikālo gaisotni rūpējās “Aizezeres muzikanti”, kas ne tikai muzicēja, bet arī mācīja muzeja apmeklētājiem dažādas dejas. Visiem bija iespēja dejot gan lambetvoku, gan kreicpolku, gan prankuseju un dažādas citas dejas, kurā raitā deju solī metās gan liels, gan mazs.

"Riekstiņu" muzeja vadītāja Ilze Līduma pauda prieku par Muzeju nakts pasākumu, jo viss esot noritējis tā, kā viņa bija iecerējusi, - cilvēku plūsma bija nemitīga: vieni atnāca, padejoja, apskatīja muzeja telpas, tad nāca citi, un tā  visa vakara garumā. I.Līduma informēja, ka Muzeju nakti kopumā apmeklējuši 140 cilvēku.

Savukārt Muzeju nakts priecīgā dejošana noslēdzās ar pupiņu balli. Cienāšanās ar pupiņām jau ir kļuvusi par  tradīciju.

 

Daiga Meldere

 

11.maijā Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” tika atklāta gleznotājas Līgas Jukšas izstāde “Sēlijas noskaņas”. Kaut arī Līga nu jau daudzus gadus dzīvo un strādā Rīgā, māksliniece ir mazzalviete. Līgai līdz šim ir bijušas 15  personālizstādes  Latvijā un ārpus tās, kā arī māksliniece piedalījusies grupu izstādēs Baltkrievijā , Vācijā un Beļģijā.

Izstādei muzejā Līga izvēlējusies darbus, kuros jūtama  dzimtās Sēlijas ietekme ,– daba, krāsas, dzimtās puses vietas, kā arī neliels ieskats viņas darbos visbiežāk izmantotajos simbolos – roku gleznojumos. Vaicāta, kāpēc gleznotāja tik lielu nozīmi piešķir rokām un kāpēc tik daudzās gleznās kā daudznozīmīgu simbolu viņa izmanto tās, Līga skaidro, ka viņu vienmēr saistījuši simboli. Tie rosina cilvēkus domāt, iedziļināties un meklēt dziļāku lietu nozīmi, meklēt ko vairāk, kas ir zem ārējās, ikdienišķi redzamās virskārtas. Turklāt jau kopš viduslaikiem rokas mākslā bijušas svarīgs simbols un dažādu nozīmju paudējas. Kā stāsta Līga, mākslinieki nereti izvairās zīmēt rokas, jo tās uzgleznot nemaz nav vienkārši. “Un  kas ir tas, ko mēs izmantojam, kad nekāda cita saziņa nav iespējama, piemēram, ārzemēs, kur nezinām kādas valsts valodu? Tās ir rokas, žesti un emocijas, ko ar tām paužam,” skaidro  Līga.

Līga stāsta, ka liela nozīme viņas dzīvē bijusi diviem skolotājiem – gleznotājiem – Osvaldam Zvejsalniekam un Aleksejam Naumovam. No viņiem aizgūta krāsu ekspresija un spilgtās, košās krāsas. Taču, kā saka māksliniece, “nevar dzīvot tikai uz dažu mākslinieku darbiem – ir jāiet uz priekšu”.  Līga ir attīstījusi pati savu māksliniecisko rokrakstu, kur glezniecības centrā ir cilvēka figūra un interese par kubisma figurālajām kompozīcijām. Kaut arī tēli ir abstrahēti, tomēr tajos ir saglabāts arī priekšmetiskums. Viens no Līgas tuvākajiem māksliniekiem ir Pablo Pikaso, ekscentriskais, ekspresīvais Frānsiss Bēkons un no latviešu gleznotājām – Aija Zariņa.

Pēc izstādes atklāšanas skolēniem bija plenērs. Mazajiem gleznotājiem bija pašiem iespēja ne tikai zīmēt, bet arī vērot L. Jukšas gleznotājas meistarību, ātri izveidojot “Riekstiņu ”ainavas uzmetumu ar eļļas krāsām.

 

 

Daiga Meldere

Šī sezona klasiskajā volejbolā tuvojas noslēgumam un pavisam drīz aktiva darbība notiks pludmales volejbola laukumos. Pēdējās četrās klasiskā volejbola sacensībās komandas „Nereta” volejbolisti  ir izcīnijuši godalgotas vietas: Viesītē - 1.vieta, Talsos - 2.vieta, Aknīstē - 3.vieta,  Subatē - 2.vieta. Labs sezonas noslēgums - apsveicu volejbolistus! Tomēr kopumā ir jāsaka paldies visiem volejbolistiem, kuri otrdienu un ceturtdienu vakaros apmeklē Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas sporta angāru, lai spēlētu volejbolu. Un tie ir Valdis un Jānis Kārtiņi, Jānis Usāns, Gundars Ziemelis, Andris un Denijs Grīnvaldi, Aldis Muraško, Jānis Bitenieks, Juris Ignatiks, Aldis Pavlovičs, Jānis Sīmanis, Nauris Beļūns, Elmārs Vorslovs, Mārtiņš Voitkevičs  un  Imants Silavs. Daudzi no volejbolistiem dažādu iemeslu dēļ nav piedalījušies iepriekš minētajās sacensībās, tomēr šīs izcīnītās godalgotās vietas ir mūsu visu panākumi!

Iepriekš jau esmu atzīmējis Neretas meiteņu labo sniegumu volejbolā. Viņām vēl priekšā sacensības Vecumniekos 29.aprīlī,  kur nāksies spēlēt ar 2-3 gadu vecākām meitenēm. Un šobrīd ceru, ka meitenes nospēlēs atzīstami, jo to jau pierādīja sieviešu komandu kausa izcīņā Vallē.

Ir patīkami apzināties, ka volejbols Neretā ir cieņā, un ar to nodarbojas dažādu paaudžu volejbolisti un volejbolistes!

  Tiekamies pludmales laukumos!

Imants Silavs

13.aprīlī Neretas kultūras namā  notika novadnieka, aktiera Jāņa Kubiļa grāmatas “Jānis Kubilis. Kad gadiem es pāri skatos…” prezentācija.  Grāmatas autores ir radiožurnāliste Lia Guļevska un nu jau aizsaulē aizgājusī teātra kritiķe Lilija Dzene. L. Dzenes 1984. gadā uzrakstītā grāmata “Jāņa Kubiļa atbildes” ir viena no grāmatas daļām, otra – žurnālistes L. Guļevskas veikums.  Kaut gan grāmatas atvēršanas svētki bija jau pagājušā gada novembrī, tomēr  Neretas centrālās bibliotēkas vadītāja Regīna Kviese uzaicināja grāmatas autori  prezentēt grāmatu arī novadnieka dzimtajā vietā – Neretā. Pats aktieris cienījamā vecuma dēļ nebija ieradies, taču ar Lias starpniecību sūtīja siltus sveicienus neretiešiem.   

L. Guļevska   uzrunā aktiera darba cienītājiem uzsvēra, ka viņai prieks ciemoties vietā, kur novērtē J. Kubiļa  talantu. Žurnāliste pati ir kaismīga aktiera talanta pielūdzēja jau no jaunības gadiem. Alehandro Kasonas “Trešā vārda”   Pablo redzējusi septiņas reizes. Aktiera  atveidotais nevaldāmais, mežonīgais Pablo, kā  pati L. Guļevska saka, “burtiski satriecis”.  Autore nevairījās pieminēt arī nodevas, kas bija jāmaksā padomju laikam, - spēlēto Ļeņinu Mihaila Šatrova “Sestais jūlijs” un ar to saistītos skumji smieklīgos atgadījumus.

Grāmatā ir ietverta arī aktiera cilvēciskā puse – sarunas par cilvēkiem, muižām, jaunību un bērnību. Spilgtākās bērnības un jaunības atmiņas par Neretu lasījumos akcentēja Aija Kalnāre un Inita Kalniņa. Atmiņu zibšņi par pirmajām gaitām uz skatuves Neretā, par pirmo skolotāju Krotes jaunkundzi, kas ierādīja aktiermākslas burvību, par vecāku attiecībām, sēliski greizajiem e un ē u.c.   

Grāmata ir liels notikums un panākums pašai autorei personīgi, jo, pirmkārt, viņa nekad nav nevarējusi iedomāties, ka par savu jaunības dienu pielūgsmes objektu, kura izrādes aizrautīgi skatījusies, reiz varēs rakstīt grāmatu, otrkārt, aktieris ir savrups cilvēks, kurš, kaut arī profesijas, kas paģēr publicitāti, pārstāvis, nelabprāt mīl gozēties prožektoru gaismā, kad nav uz skatuves, un uz dvēselisku atklāšanos nav viegli pierunājams.   

Pasākuma muzikālo daļu kuplināja Aigars Godiņš , izpildot dziesmas ar sava dvīņubrāļa, dzejnieka Guntara Godiņa, gan mūsu puses cilvēka, ar dzimtas saknēm Kurmenē – Knuta Skujenieka vārdiem.

Grāmatu izdevis apgāds “”Jumava”.                       

 

 

                                        Daiga Meldere                                           

                                                                                             

Tradicionāli otrajās Lieldienās Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas sporta bāzē notika sportisks pasākums visu paaudžu interesentiem. Pretēji laika prognozēm, kad sportisko aktivitāšu pirmā daļa notika stadionā, bija saulains, brīnišķīgs laiks.

Uz pusstundas skrējienu bija pulcējušies vairāk nekā divdesmit dalībnieku. Īpaši priecēja vecāki Jānis un Inga Sondori, Imants Kapelis un Evita Ērgle,  Juris un Ilze Ignatiki, Evita Kalva-Vaivode, Anita Kuzņecova, Solvita Bukša, kuri bija ieradušies ne tikai atbalstīt savus bērnus, bet arī aktīvi sportot! Jau pirmā disciplīna, pusstundas skrējiens, izvērtās ļoti aizraujoša un emocionāla. Visi dalībnieki bija sadalīti divās komandās, un katrai komandai bija viena ļoti liela Lieldienu ola. Skrējiena uzdevums bija katram dalībniekam apnest olu vismaz vienu stadiona apli, un arī bez olas pusstundu skriet. Uzvarēja komanda, kuras nestā ola  veica  vairāk pilnus apļus  pusstundā. Cīņa bija aizraujoša, jo sākumā vadībā izvirzījās Raibās olas komanda, tomēr skrējiena otrajā daļā 17. minūtē vadību pārņēma Baltās olas komanda un noturēja to līdz skrējiena beigām. Baltā ola tika apnesta apkārt stadionam 26 reizes, kas ir 7 km un 228 m, bet Raibo olu apnesa 25 reizes, kas ir 6 km un 950 m. Kaut arī uzvarēja Baltā ola, visi dalībnieki - Jānis, Ričards, Katrīna un Inga Sondori, Alise Vaičulena, Anita un Kitija Kuzņecovas, Imants Kapelis, Evita Ērgle un Endija Kapele, Kristers Pavliņš, Kārlis Zālītis, Alise Ošiņa, Viktorija Stepanova, Amanda Regute un Juris, Ilze, Gabriela Ignatiki, Elīna Regute, Evita Agnija un Daniels Kalvas-Vaivodi, Solvita, Gvido un Samanta Bukši, Kristers Bratjaga, Markuss Kazaks, Zita Tihonova un Edgars Lutinskis -  bija gandarīti par savu veikumu, pusstundas skrējienu.

Pasākuma otrā daļa risinājās sporta angārā, kur Lieldienu zaķis bija noslēpis olas, kuras bērniem vajadzēja atrast. Pirmais uzdevums tika ļoti ātri paveikts! Pēc tam bija iespēja piedalīties individuālajās un pāru sacensībās,  kā arī olu skaistuma konkursā un komandu spēlē „Ola ligzdā”. Pāru sacensībās olas mešanā basketbola grozā pirmo vietu izcīnīja Anita Kuzņecova un Markuss Kazāks, otrajā vietā - Amanda Regute un Kitija Kuzņecova, trešajā – Alise Vaičulena un Endija Kapele. Olu meklēšanā ar aizsietām acīm uzvarēja Kitija Kuzņecova un Amanda Regute, otro vietu ieguva Alise Vaičulena un Endija Kapele, trešajā- Zita Tihonova un Anita Kuzņecova. Šķēršļu joslā „Nesamin olu” vislabāk veicās Ingai un Jānim Sondoriem, otrie- Markuss Kazaks un Anita Kuzņecova, trešie- Juris un Ilze Ignatiki. Individuālajās sacensībās olas mešanā basketbola grozā uzvarēja Alise Vaičulena, otrais bija Markuss Kazaks, trešais - Ričards Sondors. Komandu spēlē „Ola ligzdā” labākā bija komanda „Oliņas” - Amanda Regute, Kitija Kuzņecova, Markuss Kazaks un Juris Ignatiks, otrajā vietā komanda „Foršās” - Gabriela Ignatika, Anita Kuzņecova, Ilze Ignatika, Zita Tihonova, trešajā vietā „Zaķa ļipa” - Alise Vaičulena, Endija Kapele, Ričards un Jānis Sondori.

Sacensību laikā visus priecēja olu skaistuma konkurss, kurā paši dalībnieki novērtēja viskrāšņākās olas. Par visskaistāko olu atzina Gabrielas Ignatikas Lieldienu olu, otra skaistākā -Endijai Kapelei un trešajā vietā vienādu punktu skaitu ieguva Agnijas Kalvas-Vaivodes un Kitijas Kuzņecovas Lieldienu olas.

Bija interesanti. Nāciet arī jūs nākamajās Lieldienās!

 

Imants Silavs

 

16. februārī Koknesē norisinājās Aizkraukles novada sporta skolas reģionālo skolu sacensības tautas bumbā. Šogad bija ļoti daudz dalībnieku - 12 puišu un 8 meiteņu komandas. Zēniem  šogad neveicās, un līdzīgās spēlēs nācās piekāpties vairāku skolu komandām.  Puiši izcīnīja 10.vietu.  Komandā spēlēja Rainers Timko, Markus Kazaks, Deivids Līventāls, Kristiāns Čiževskis, Roberts Zariņš, Kaspars Vasiļjevs, Adriāns Čiževskis, Kārlis Gaidžūns un Rūdolfs Ivanovs.

Pēdējos 9 gados Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolai nekad nebija izdevies uzvarēt. Bija izcīnīta otrā vieta gan zēniem, gan otrā vieta meitenēm,  bet nekad nebija izcīnīta uzvara. Šogad tas pirmo reizi izdevās. Apakšgrupā tika uzvarētas Kokneses un Seces komandas. Pusfinālā pretinieks bija Bebru komanda, kura saspringtā spēlē tika uzvarēta, un iekļuvām otro gadu pēc kārtas finālā. Finālā spēlējām ar pagājušā gada uzvarētāju Skrīveru komandu, kurai pērn finālā zaudējām ar vienu punktu. Šogad spēle izvērtās ļoti līdzīgi , bet izdevās  laimīgi uzvarēt. Valdīja lielas emocijas un prieks. Komandas sastāvā spēlēja un par tautas bumbas uzvarētājām kļuva kapteine Kitija Kuzņecova, Amanda Regute, Endija Kapele, Tīna Zaščerinska, Patrīcija Dardece, Linda Makučone, Elza Ivanova un Zita Tihonova. Lielisks četru gadu kopīgs darba rezultāts! Liels paldies meitenēm par cīņas sparu un par ieguldītu lielu darbu un enerģiju!

 

Mairis Dzenis

 

                                                                                                                                                              

Neretas novada centrālajā bibliotēkā 7.aprīlī atklāja divas izstādes – bijušās neretietes Jolantas Grosas-Eglītes foto izstādi “Balkānu pērle - Melnkalne” un mālpilietes Jausmas Saliņas rokdarbu un dažādu citu smalku darbiņu izstādi “Var arī šādi…”

J.Grosa-Eglīte izstādes atklāšanā vairākkārt uzsvēra, ka vienmēr esot lepojusies ar to, ka dzimusi un augusi Neretā, un labprāt atsaukusies Sandras Rusiņas un Regīnas Kvieses aicinājumam savas skaistās fotogrāfijas, kas nereti aplūkojamas sociālajos tīklos, parādīt izstādē saviem novadniekiem.  Jolanta stāsta, ka aizrautība ar fotogrāfiju viņai ir jau no bērnības, kad tēvs mazajai meitai atdevis savu fotoaparātu Smena 8:”Izjaucu fotoaparātu, lai paskatītos, kas lācītim vēderā. Atpakaļ, protams, vairs nesaliku, taču interese par fotogrāfiju saglabājās. Ar fotografēšanos aizraujos jau no piektās klases. Pie daktera Grietiņa mācījos, kā attīstīt filmiņas. Ekskursijās fotografēju savus klasesbiedrus. Vēlāk savas prasmes esmu uzlabojusi vairākos nodarbību ciklos pie Gundegas Deģes Ogrē. Man ir svarīgi zināt arī fotografēšanas tehniku, lai nav tā, ka tikai bezmērķīgi kaut ko knipsēju.”

Jolanta ir aizrautīga ceļotāja un, kā pati saka, dabas bildētāja. Viņa neatsaka fotografēt arī cilvēkus, taču tas neaizrauj tik ļoti kā elpu aizraujošu dabas skatu iemūžināšana. Tā kā Jolantas vīra hobijs ir kalnu velobraukšana, tad ceļošanas kaislība tiek apvienota ar došanos uz zemēm, kur ir kalni: ”Man ļoti patīk kalni, taču nevis, lai tajos kāptu, bet, lai no lejas, skatoties uz tiem, priecātos par dabas varenumu. Melnkalne ir ļoti kontrastaina zeme. Daba un pilsētiņas nav vārdos aprakstāmas – Taras kanjons, kas ir pasaulē otrais lielākais aiz Lielā kanjona ASV, viduslaiku pilsētiņa Kotora ar serpentīnu ceļu, gan savulaik venēciešiem piederošā baroka arhitektūras pērle Perasta. Turklāt ļoti pamanāma lielā atšķirība cilvēku rocībā – ļoti dārgas mašīnas līdzās tādām, kuru ražošanas gadu nav iespējams noteikt. Secinājām, ka ar greznākajām automašīnām pārvietojas krievu tautības cilvēki, kuri tur iegādājušies apartamentus. Savukārt sagrabējušās, vecās automašīnās var pārvietoties, jo acīmredzot nav tehnisko apskašu.  Boko-Kotoras līcis pārsteidza ar neaptverami dārgām jahtām. Izrādās, šeit ostu izveidojis kāds Kanādas multimiljonārs. Bēdīgs skats paveras tur, kur pāri gājis Balkānu karš, – sašautas mājas… Bet atkal milzīgie kontrasti – dabas neaprakstāmais skaistums un ložu cauršautas ēkas. ”

Jolanta saka, ka fotografēšana  - tas esot stāsts par redzēšanu un detaļu pamanīšanu: ”Mani  draugi, ar kuriem kopā ceļoju, sen vairs nefotografē, jo neesot vērts. Ar ģimenes draugiem bija komiska situācija. Ziemassvētkos visi aizbraucām uz Rīgu, uz restorānu. Pēc tam izstaigājām Vecrīgu. Vēlāk facebook  ievietoju fotogrāfijas, un viņi pārsteigti brīnās: ”Kur tu to visu redzēji!? Mēs gājām kopā ar tevi, bet neko tādu nemanījām.””

Stāsts par detaļu pamanīšanu un citādu skatījumu uz apkārtējām lietām ir arī otras izstādes dalībnieces Jausmas Saliņas izstāde “Var arī šādi…”, kas lietām piešķir otru dzīvi. Kur kāds saskata atkritumus, tur Jausmas kundze atrod radošu pieeju, lai izlietotu trauciņu, salveti, pudeļu korķi vai smaržu pudelīti atkal padarītu lietojamu, turklāt to izdarot tik meistarīgi, ka, apskatot jauno darinājumu, nemaz uzreiz nenoteiksi, kāda bijusi lietai “iepriekšējā dzīve”.

J.Saliņa ir 2.grupas invalīde, taču, spītējot grūtībām, nemitīgi pilnveido savu radošo ideju krātuvi.  Jausmas moto ir: vajag tikai ļoti gribēt un mazliet piespiesties, tad arī viss izdodas. Rokdarbniece Jausma izstādes atklāšanā teica, ka Neretu ir ļoti iemīļojusi. Ar saviem darbiņiem viņa šeit viesojas jau trešo reizi: ”Rokdarbi mani saistījuši jau no bērnības. Ganos gāju, tad vienmēr līdzi bija vai nu grāmata, vai šujamais. Ļoti daudz izšuvu. Vēlāk nāca adīšana. Ja gāju ciemos un kaut ko vajadzēja iesaiņot, tad es jau tā vienkārši nevarēju aiziet. Vienmēr kaut ko pagatavoju. Mālpilī invalīdu biedrībā bija dažādi projekti – dekupāža, floristika, papīra darbi. Tā es iesāku, un tā viss ir izvērties.” J.Saliņa vienmēr pamana ko izmantojamu tajā, ko cilvēki izmet atkritumos: ”Paņemu materiālu rokā un jau redzu, ko no tā var izmantot.  Idejas rodas pašas no sevis.” Izstādē skatāmi darbi, kas pagatavoti gan no olu čaumalām, gan alus pudeļu korķīšiem, gan smaržu pudelītēm un piena pudeļu pakām, krēmu bundžiņām. Kāda izstādes apmeklētāja uz atklāšanu bija ieradusies Jausmas kundzes darinātajās papīra krellēs.

Visi laipni aicināti Neretas novada centrālajā bibliotēkā uz abu mākslinieču izstādēm!

 

Daiga Meldere

Latvijas Banka no 2016. gada 14. novembra līdz 2017. gada 10. janvārim organizēja bērnu zīmējumu atklāto konkursu eiro kolekcijas monētas "Mana Latvija" dizaina izstrādei. Konkursā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 6742 bērni ar vairāk nekā 10 000 zīmējumu. Darbus vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija. Konkursā piedalījās bērni, kas vēl nav sasnieguši 13 gadu vecumu. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolniece sīvajā konkurencē iekļuvusi 20 godalgoto skolēnu sarakstā.

Neretas vidusskolas skolotāja Natālija Grīnvalde, kas bija iniciatore piedalīties monētu dizaina konkursā, stāsta:” E-pastā saņēmu vēstuli ar uzaicinājumu piedalīties konkursā, izlasīju, un man šķita, ka noteikumi ir interesanti, arī balva – 600 eiro – pirmajai vietai šķita saistoša. Mēs bērniem vienmēr sakām, ka galvenais ir piedalīties. Šis panākums ir patīkams pārsteigums, turklāt, kā oficiālajā balvu pasniegšanas ceremonijā veikli izrēķināja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, finālā iekļuva tikai 0,02% no darbiem, kas konkursā piedalījās,” gandarīta skolotāja.

Konkursa tēma bija Latvija, kas attēlota ar dažādu tēlu starpniecību, piemēram, ģimeni, sirdi, skūpstu u.c. N.Grīnvalde stāsta, ka internetā bija publicēti arī mākslinieku padomi, kā noformēt un veidot darbu, tos kopā ar klasi rūpīgi izlasījuši, pārrunājuši un bērni ķērušies katrs pie sava mākslas darba radīšanas. ”Man Amandas darbs šķita īpašs. Sākumā to nofotografēju un saglabāju telefonā.” Kad darbs jau bija nosūtīts, kādu dienu Amanda skolotājai teikusi, ka viņas mammai ir zvanīts, ka meitene ir ieguvusi godalgotu vietu. Tā gan Amanda, gan viņas vecāki, gan skolotāja devušies uz Rīgu, lai piedalītos apbalvošanas ceremonijā Latvijas Bankas ēkā.

Amanda stāsta, ka konkursa darbā viņa izvēlējusies zīmēt ģimeni, jo “man tā ir vissvarīgākā”. Mazā, trauslā, gaišmatainā meitene min, ka ikdienā viņa labprāt zīmē fejas un princeses. Viņas skolotāja stāsta, ka pamanījusi Amandas savdabīgo zīmēšanas stilu, turklāt, atšķirībā no daudziem bērniem, kas savus radošos darbiņus zīmējuši krāsainus, Amanda  savu ideju mākslinieciski paudusi melnbaltā grafikas darbā. “Es domāju, ka žūriju piesaistīja pati ideja par ģimeni kā vērtību. Mēs ikdienā vērtējam tikai to bērna kārtīgo zīmējumu, taču ļoti svarīga ir arī pati ideja,” par to, kas vērtēšanas komisiju uzrunājis Amandas darbā, min N.Grīnvalde.

Balvā Amanda saņēma piecu eiro sudraba monētu “Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš”, kas nesen, marta beigās, tika izdota īpašā pasakām veltītā sērijā, kā arī dāvanu karti 20 eiro vērtībā rotaļlietu veikalā. Pirmās vietas ieguvējas - grobiņietes Elizabetes Kanderes -  zīmējums pārtaps Latvijas simtgadei veltītā kolekcijas monētā.

Lai gan mazā Amanda vēl nevienā profesionālā mākslinieka izstādē nav bijusi, tomēr skolā kopā ar skolotāju regulāri skatās gleznu reprodukcijas internetā. Nesen viņi klasē skatījušies gleznotājas Maijas Tabakas  krāsainās, spilgtās hiperreālisma un sirreālisma motīvu piesātinātās gleznas. Šobrīd viņu tuvākais uzdevums ir gatavoties vizuālās mākslas olimpiādei.

“Amandas zīmētie cilvēciņi, fejas, princeses ir smaidīgi un priecīgi, Amanda pati arī ir tāda  – smaidīga, priecīga,” rezumē Amandas skolotāja.

 

Daiga Meldere

 

2.aprīlī Valles vidusskolas sporta zālē notika “Vecumnieku novada ziņu” kausa izcīņa volejbolā sievietēm. Uzaicinājumu piedalīties sacensībās saņēma arī Neretas pagasts. Šoreiz Neretu kausa izcīņā pārstāvēja jaunā maiņa – Amanda Regute, Endija Kapele, Luīze Liepiņa, Kitija Kuzņecova,  Alise Vaičulena, Elizabete Anna Sīpoliņa, Sintija Caune, Zita Tihonova. Meitenēm, kuras spēlē pie tīkla 2,05m, nācās spēlēt pie augstā sieviešu tīkla 2,24m. Tas bija izaicinājums, ko meitenes pašas vēlējās!

Ļoti cienīgi aizvadot visu turnīru, Neretas volejbolistes demonstrēja labu komandas spēli, cīnījās par katru punktu gan aizsardzībā, gan rezultatīvi uzbrūkot! Tā iegūstot skatītāju simpātijas un atbalstu, izdevās izcīnīt setā uzvaru pār Vecumnieku sporta skolas pieredzējušākām volejbolistēm.

Turnīra noslēgumā saņēmām uzaicinājumu piedalīties līdzīgās sacensībās 29.aprīlī Vecumniekos.  Šis turnīrs bija ļoti labs un cerīgs  sākums nākamajai sezonai, kurā meitenes spēlēs pie tīkla 2,10m.

 

Imants Silavs

29.martā Viesītes Kultūras pilī notika grāmatas “No Sēlijas pūra…” atvēršanas svētki. Vairāk nekā 300 lappušu apjomīgais izdevums tapis triju gadu laikā.  Tā veidošanā iesaistījušies septiņi Sēlijas novadi – Nereta, Sala, Viesīte, Aknīste, Jēkabpils, Ilūkste un Jaunjelgava. Kā grāmatas atvēršanas svētkos atzina apgāda “Jumava” pārstāve Alīna Melngaile, ne viņas, ne ilggadējo kolēģu pieredzē nav bijis tāda gadījuma, kur vienlaikus vienā projektā iesaistījies tik plašs autoru kolektīvs un spējuši sadarboties tik daudzi novadi.

“No Sēlijas pūra” sastādītāja Ieva Jātniece, veidojot grāmatu, esot sajutusi  īsto sēļa dabu – sīkstumu, spēju pastāvēt par savu taisnību. Darbs nav bijis viegls, katrs vēlējies vilkt deķīti uz savu pusi, tomēr, pārvarot grūtības, izstrīdoties, diskutējot, paveikts milzīgs darbs. Grāmatai ir deviņas nodaļas, kurās autoru kolektīvs aprakstījis Sēlijas dabu, tautas tradīcijas, piemiņas vietas, arhitektūru, zinātni un izglītību, literatūru, mākslu, mūziku un Sēlijas novada nozīmīgākās personības.

Grāmatas māksliniece Solvita Kukle, kas pati ir sēliete, priecājas, ka ar šīs grāmatas iznākšanu Sēlija apliecina, ka “mēs šeit esam”, neesam tukša, aizmirsta vieta uz kartes. “Katru iesūtīto fotogrāfiju apstrādāju kā mazu glezniņu par Sēliju, ”uzrunā klātesošajiem teica māksliniece.

Neretas novada aprakstus veidoja biedrības “Upmales mantinieki” valdes priekšsēdētāja Lidija Ozoliņa un Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma.  Piedalīšanās šīs grāmatas veidošanā iedvesmoja abas autores izdot atsevišķu grāmatu par Neretas novadu, kas iznāca pērna gada nogalē.

 

Daiga Meldere

Seko mums

Pašvaldību vēlēšanas 2017

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
2062533
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
119
189668
2062533

Sadarbība