Aktualitātes (Kultūra un sports)

Aktualitātes (Kultūra un sports) (252)

23.decembrī Neretas kultūras namā notika koncerts Ziemassvētku noskaņās “Apkārt kluss…”, kurā uzstājās Neretas kultūras nama jauktais koris “Nirica”(kora vadītājs Mārtiņš Kalējs, kormeistare Anita Šolmane) un vīru vokālais ansamblis “Dižbrāļi” (mākslinieciskā vadītāja Anita Cinkmane), kura sastāvā dzied arī “Niricas” diriģents M.Kalējs. “Dižbrāļi”, kas pastāv kopš 2012.gada un kura dziedātāju sastāvā ir trīs brāļi, tādējādi piešķirot nosaukumu šim ansamblim, Neretā nav pirmo reizi – pirmssvētku laikā novada publiku viņi priecēja arī iepriekšējā gadā.

Gan “Nirica” gan “Dižbrāļi” publiku priecēja ar latviešu autoru melodijām (A.Hermanis, Igo “Par klusumu” , R.Pauls, V.Plūdonis “Krīt pārslas”, G.Račs, R.Pauls “Tad, kad latvieši iet Dievu lūgt”, R.Tiguls, R.Bugavičūte-Pēce “Lec, saulīte”, G.Račs, Z.Muktupāvels “Ziemassvētki”, I.Zemzaris “Magnificat”u.c.), kā arī izpildīja par klasiku kļuvušas melodijas (Ž.Masnē “Meditācija”, V.A.Mocarta “Ave verum”, Dž.Poultona, V.V.Fosdika “Love me tender” u.c.).

 

Daiga Meldere

 

Kā ilgstoša tradīcija, šogad jau 11.gadu Neretas J.Jaunsudrabiņa vidusskolas sporta angārā notika Ziemassvētku kausa izcīņa volejbolā 4:4 vīriešu un sieviešu komandām. Kopā 10 komandas bija ieradušās no Vecumnieku, Ilūkstes, Neretas novadiem un Jēkabpils pilsētas. Ļoti iepriecinoši, ka 6 komandas, kuras demonstrēja skaistu spēli,  bija nokomplektētas no Neretas novada volejbolistiem.

Šogad sieviešu konkurencē par kausu, medaļām un balvām cīnījās 3 komandas- „Neretietes”, „Paviāni” un „Vitamīns”. Visas trīs komandas bija no Neretas, un iepriecināja šogad īpaši kuplo skatītāju pulku ar azartisku cīņu par katru punktu spēlē! Kopvērtējumā tikai par vienu punktu apsteidzot komandu „Paviāni”, augstāko godalgu - kausu - izcīnīja „Neretietes”  Kitija Kuzņecova, Elizabete Anna Sīpoliņa, Sintija Caune un Anita Kuzņecova. Sudraba medaļas: Amandai Regutei, Elzai Ivanovai, Zitai Tihonovai un Endijai Kapelei. Bronzas medaļas komandai „Vitamīns”: Kristai Kristiānai Matisānei, Agnijai Lazdiņai, Alisei Vaičulenai, Samantai Šidlai un Edītei Grigalovičinai.

 Par godalgām vīriešiem cīnījās 7 komandas, kuras pēc izlozes tika sadalītas 2 apakšgrupās. Visas spēles apakšgrupās bija saistošas un aizraujošas, jo cīņu par medaļām varēja turpināt 2 komandas no katras grupas. Īpaši jāatzīmē spēle starp Vecumnieku komandu „Dubultā attīrīšana”, kurā spēlēja arī Nacionālās līgas spēlētājs Rolands Plēsnieks, un Neretas komandu „Plusiņš”. Pēteris Pavlovičs, Matīss Kalniņš, Valts Klibiķis un Mikus Andersons, sāpīgi zaudējot pirmo setu, spēja saņemties un ļoti skaistā spēlē uzvarēt otro setu. Trešajā setā, turpinot demonstrēt izcilu spēli, tomēr ar 11:15 nācās atzīt Vecumnieku pārākumu.

 Pēc grupu spēlēm pusfinālos tikās Vecumnieki ar Neretas komandu „Blice” (2:0) un Subate ar Neretas novada komandu „Pilskalne” (1:2). Finālspēlē par 1.-2. vietām spēlēja „Dubultā attīrīšana”(Vecumnieki) ar „Pilskalne”(Neretas novads). Šī bija bezkompromisu spēle, kas ritēja punkts punktā, tomēr abu setu galotnēs 21:15 un 21:19 stabilāki bija Vecumnieku volejbolisti  Dāvis Ivanovs, Dāvis Vēveris, Rolands Plēsnieks, kuri arī izcīnīja Ziemasssvētku kausu. Otrajā vietā pilskalnieši: Jānis Usāns, Jānis Kārtiņš, Valdis Kārtiņš un Raivis Pauniņš. Mazajā finālā par 3.vietu tikās Neretas komanda „Blice”: Matīss Kupcis, Edijs Grīns, Juris Ignatiks, Gatis Urķis, Kristaps Možeiks ar Ilūkstes novada komandu „Subate”: Rūdolfu Semjonovu, Valteru Leikusu, Artūru Semjonovu un Iļju Utkinu. Sīvā divu setu cīņā pārāki bija subatieši, izcīnot bronzas medaļas.

Šī bija jauka volejbola diena! Vienlaicīgi labs treniņš Aizkraukles NSS/Neretas meitenēm, kurām jau 2018.gada sākumā notiks pirmie Latvijas Jaunatnes čempionāta spēļu posmi U-13 un U-14 vecuma grupās. Un vēl jāpiebilst, ka tik daudz komandu varēja izspēlēt visas spēles tāpēc, ka, rekonstruējot sporta zāles segumu, tika saglabāti un uzlaboti abi šķērsām esošie volejbola laukumi.

Imants Silavs

12.decembrī Neretas kultūras namā notika Ziemassvētku grāmatu tirdziņš, kurā grāmatu mīļi varēja iegādāties saviem bērniem,mazbērniem, radiem, draugiem un citiem rakstītā vārda cienītājiem kādu Ziemassvētku dāvanu no plašā grāmatu klāsta. Interesenti varēja nopirkt gan bērnu grāmatas, gan daiļliteratūru, gan praktisko literatūru, gan ilustratīvu materiālu tiem,  kas vēl tikai sāk mācīties, kā arī dažādas puzles.

 

Daiga Meldere

6. oktobrī Mazzalves pagasta amatierteātris ,, Tradare’’ svinēja savu 20. sezonu ar izrādi A. Banka ,, Kredīts’’. Pagājuši jau 20 gadi, kopš sākām būt kopā. Par pārsteigumu skatuves dzīve iepatikusies gan Jautrītei Dobrjai , gan Kasparam Freimanim. Ar viņiem kopā no pirmās izrādes M. Rītupe,, Es pazinu tēva sētu’’ līdz šodienai.

Bijis daudz skaistu brīžu, bijuši dažādi pārpratumi uz skatuves. Bijuši brīži, kad uz skatuves pazūd elektrība, kad aizmirstas vārdi, kad salūst krēsls, bet tas viss tiek apspēlēts, publikai jautri, jo domā, ka tā ir jābūt.

 Esam bijuši un priecējuši skatītājus daudzos kultūras namos, ir bijušas garākas un īsākas izrādes. Bet daudz esam sevi rādījuši tieši mazzalviešiem, mūsu uzticīgajiem skatītājiem.

Katru gadu iznāk uzstāties plus mīnus 20 reizes .  

Esam atpazīstami ar nosaukumu  ,, Tradare’’. Ko tas nozīmē? Trakie dara re kā ( tā izdomāja atšifrējumu Zeltīte Odiņa, kura arī ilgus gadus ir bijusi kopā ar mums)!

Kāds bijis šis gads?

Darbīgs.

Teātrī aktīvi darbojas vairāk kā desmit aktieru, prieks, ka uz skatuves uziet  gan jauni, gan vīrieši brieduma gados, jaunas meitenes un skaistas sievietes. Un tie esam mēs!

Šogad bija prieks būt kopā ar Nacionālā teātra aktrisi Lāsmu Kugrēnu Stelpē, Teātra svētkos, kad rādījām izrādi pēc R. Blaumaņa darba Skroderdienas Silmačos motīviem, piedalījās: teātra amatierkopas no Bārbeles, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mazzalves, Misas, Skaistkalnes, Stelpes, Valles, Vecumniekiem; Bārbeles kapela SAVĒJIE un Stelpes jauniešu deju kolektīvs ROGA. Aktrise par mums un ar mums izteica sirsnīgus vārdus.

Esam bijuši gan ,,Sēlija rotā’’ svētkos, kad pārstāvējām un dižojāmies ar Neretas novadu Viesītē, esam bijuši arī  daudzos kaimiņpagastos, lai priecētu un izklaidētu ar maziem skečiem no lauku dzīves.

Esam svinējuši gan Jāņus, gan Muižas svētkus.

Patika uzstāties arī Pēterdienās  Kurmenē, piedalīties teātra festivālā Kurmenē, kur darbojāmies kopā ar improvizācijas teātri.

Prieks, ka šogad ,18.novembrī, Goda grāmatā Mazzalvē ierakstīti – Kaspars Freimanis un Jautrīte Dobrja.

Prieks , ka novadā šajos svētkos arī tika godināta Jautrīte Dobrja.

Teātra kolektīvā piedzimuši bērniņi, tie noteikti būs aktieri, jo ar mammām jau ir būts uz skatuves. Līdz ar to pagaidām uz skatuves nav  Ilvas, Maijas, Gunas un Ingas.

Ir nosvinētas skaistas dzīves jubilejas  gan man, gan Jautrītei, gan Maijai, gan Valdim.

Uz mūsu 20 gadu izrādi atkal bija pilna zāle skatītāju, bija pat skatītāji, kuri šo izrādi noskatījās 2. reizi. Ar skatītājiem, jaukām emocijām un  labu kopā būšanu  aizrit mūsu 20. sezona.
Gribu teikt lielu paldies  mums uzticīgajiem skatītājiem, paldies ģimenēm, kad viņu ģimeņu  locekļi dodas uz mēģinājumiem, kaut gan jāvāc kartupeļi vai siens, vai jāsvin jubileja ģimenes lokā.

Kas ir tie, kuri šogad spēlē un labi jūtas uz skatuves?

Jautrīte Dobrja, Elmārs Vectirāns (dažreiz izpalīdz), Solveiga Koklevska, Elīna Vegnere, Sandris Gabužs, Kaspars Baltacis (dažreiz izpalīdz), Baiba Zvilna, Artūrs Kārlis Ziemelis, Mudīte Brālīte, Kaspars Freimanis, Santa Garbunova, Linda Biķerniece, Boriss Dobrja (dažreiz izpalīdz), Žanna Miezīte (dažreiz izpalīdz), Gerda Gercēna (dažreiz izpalīdz), Valdis Vegners, Kristiāns Raups (dažreiz izpalīdz), Agnija Strautiņa, Imants Zeltiņš (dažreiz izpalīdz), Aija Dārziņa( dažreiz izpalīdz).

Lielais un skaistais PALDIES jums!

Mazzalves amatierteātris ir atpazīstams, jo šogad Mazzalves pagasts mūsu kolektīvam uzdāvināja T- kreklus ar uzrakstu. Tajos esam bijuši Stelpē Teātra svētkos.

Braucot mājās no pēdējās spēlētās izrādes, man patika Jautrītes vārdi:,, Mums nemaz brīva laika vai atpūtas nav bijis, mēs spēlējam  un uzstājamies gan vasarā, gan ziemā.’’

Skaists ir teātra izrāžu laiks, bet smags ir mēģinājumu un mācāmo vārdu laiks. Ko skatītāji redz, tas ir rezultāts, bet līdz tam ir jātiek….

Ļoti daudz uz skatuves spēj izdarīt Mudīte Brālīte, kura var priecēt un izklaidēt skatītājus arī viena pati – izrādot monoskečus. Viņa mums ir visdrosmīgākā!

Tagad arī novērtējam novadpētnieces Emīlijas Varkales darbu, kad cītīgi krātie materiāli par mums noder, mēs atceramies, ko un kad esam spēlējuši, bet tagad paši visu jau daudzus gadus pierakstām un arī nofotografējam.

Paldies pārvaldes vadītājai Zeltītei Odiņai, kura mūs vienmēr nodrošina ar transportu, paldies visiem, kuri palīdz gatavot dekorācijas, kuri piemeklē mums to, kas ir vajadzīgs uz skatuves. Patīkami, ka Mazzalves pamatskolas direktors vienmēr ir atsaucīgs un pretimnākošs,   lai  izrādes varētu izrādīt  kamīnzālē.

Gaidiet mūsu nākamās izrādes! Lai gaiši un ģimeniski silti Ziemassvētku Jūsu mājās!

                                                                                                                                                   Amatierteātra režisore Silvija Lisovska

 

 

Ziemassvētku gaidīšanas laiks nāk ar sevis un vides sev apkārt sapošanu svētkiem, ar gaišām domām un labiem darbiem. Arī mazzalvieši šo laiku izmanto sevis bagātināšanai.

Biedrība “Ērberģietes” pulcējās uz kārtējo kopāsanākšanu un darināja adventes vainagus, ar ko tradicionāli iepriecināt Mazzalves pagasta vientuļos seniorus, šajā tumšajā laikā ienesot viņu mājās kaut nedaudz sirdssiltuma.

Visas interesentes (un tādu nebija maz!) tika pulcētas kopā uz nu jau tradicionālajām Ziemassvētku dāvanu gatavošanas darbnīcām. Pēc 6 stundu darba pašām bija prieks par sagatavotajām dāvanām saviem mīļajiem.

Pirmajā adventē lielus un mazus mazzalviešus 5 rūķi no Rū pilsētas (amatierteātra “Tradare” dalībnieki) gaidīja pagasta centrā, lai kopā iedegtu Ziemassvētku egli. Pirms egle iemirdzējās spožās gaismiņās, pasākuma dalībnieki, kuri bija sanākuši kuplā skaitā, gan gāja rotaļās, gan minēja mīklas, gan dziedāja, gan spēlēja dažādas spēles.

Pēc maģisko vārdu kopīgas izteikšanas iemirdzējās eglīte. Nedaudz nosalušie pasākuma dalībnieki tika aicināti telpās, lai cienātos ar karsto sulu un piparkūkām. Tā bija sirsnīga un jautra pēcpusdiena!

Tradicionāls mazzalviešiem kļuvis arī Ziemassvētku tirdziņš, kurā čaklās rokdarbnieces  un amatnieki piedāvā jaukas pašgatavotas Ziemassvētku dāvaniņas un našķus.

Gaidot Ziemassvētkus, pagasta iestādes un teritorija pošas svētku rotā. Arī dzīvokļu logos iemirdzas Ziemassvētku prieks. Mazzalvieši gaida gada ģimeniskākos svētkus –Ziemassvētkus.

 

Žanna Miezīte

30. novembrī, klātesot tuviniekiem, draugiem, bijušajiem kolēģiem un Lūcijas Ķuzānes daiļrades cienītājiem,   Jēkabpils Tautas namā tika svinēta rakstnieces, Sēlijas novada pētnieces un Pilskalnes pagasta Goda pilsones 90 gadu jubileja, sirsnīgā gaisotnē  atceroties viņas dzīves būtiskākos pieturas punktus un cilvēkus, kuru dzīvē viņa atstājusi paliekošus nospiedumus. Rakstniece 90 gadu slieksnim gan pārkāpa jau 30.oktobrī, taču publiski nozīmīgā jubileja tika atzīmēta mēnesi vēlāk.

Par Lūcijas bagātīgi izdzīvoto mūžu liecina mūsu novadpētnieces plašais darbu klāsts, kas bija apskatāms uz Jēkabpils Tautas nama kāpnēm. Lūcijas pastāvīgo interešu lokā vienmēr bijusi viņas dzimtā puse – Neretas novads, Sēlija, viņas aprūpē paņemtais Gricgales krogs, Sēlijas literāti un Sēlijas vietas, arī tās, kuru vairs nav. Viņa vienmēr palikusi uzticīga savai dzimtajai pusei ,un, kā savulaik teikusi rakstniece, izpēte, gatavojoties rakstīt grāmatu, ir kā fakultātes absolvēšana.

Par L.Ķuzānes krāšņi izdzīvoto dzīvi liecina ne tikai bagātīgais grāmatu klāsts, bet arī plašais radu, draugu un paziņu loks, kas bija ieradušies sveikt rakstnieci dzimšanas dienā un labprāt dalījās un kavējās atmiņu stāstos par kopīgi pavadīto laiku kādā no viņas dzīves posmiem. Arī pašai literātei bija piebilstams kāds sulīgs stāstiņš no saviem  atmiņu apcirkņiem par katru runātāju.

Rakstnieci nozīmīgajā jubilejā sveikt bija ieradušies arī Neretas novada pašvaldības pārstāvji. Turklāt Neretai un tās ļaudīm šis gads bija īpašs ar to, ka šogad iznāca Lūcijas grāmata par gleznotāju un rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu “Saule mūžam mana”, kas ir papildināts 1986. gada izdevums ar tekstiem un fotogrāfijām, ko tolaik cenzūra neatļāva publicēt.

Rakstnieces dēls Jānis Ķuzāns savas mammas jubilejas pasākumā teica, ka ikvienam dzīvē jāizsvīst gan fiziskie, gan garīgie sviedri, un par savu māti viņš to varot teikt pilnā mērā, kura allaž bijusi moža un enerģiska. Arī Lūcijas mazmeita Evija Ziemele atzina, ka viņai prieks par vecmāmiņu, kas, par spīti cienījamam vecumam,  pilnasinīgi izdzīvo katru mirkli, nepakļaujoties vecuma nespēkam.

 

Daiga Meldere

23. novembrī Neretas centrālajā bibliotēkā uz literāri muzikālu pēcpusdienu bija sapulcējušies dzejas un mūzikas mīļotāji. Koncertu ar smeldzīgi apcerīgu nosaukumu “Dvēseles pieskāriens un uzdrīkstēšanās” sniedza koknesiete Inese Apsāne un pļaviņietis Imants Siliņš. Vienlaikus ar koncertu notika arī darbīgās Lidijas Ozoliņas sakārtotā almanaha “Spēka vārdi” atvēršanas svētki.

Kā norāda krājuma sastādītāja L.Ozoliņa: “Tā ir vēl viena mozaīkas daļiņa kopīgajā bildē par Neretu, neretiešiem un Neretas novadu.” Šī grāmata ir veltījums nereti aizmirstam novadniekam rakstniekam  Jānim Vainovskim, kam šogad aprit 130.gadskārta. Viena no almanaha lielākajām vērtībām, kā uzskata pati izdevuma sastādītāja, ir Lūcijas Ķuzānes apcerējums par Jāni Vainovski un Piečiem, kas uzrakstīts 1987.gadā, domājot par rakstnieka simtgadi, un saīsināti publicēts 1987.gadā žurnālā “Karogs”.

Almanahs veidots kā kalendārs, kurā katrā mēnesī publicēti novadnieku dzejoļi, apcerējumi un īsa Neretas pagasta hronika, kā arī katra mēneša jubilāri. Taču almanahā nav norāžu uz datumiem un dienām, atzīmēti vien mēneši. L. Ozoliņa norāda, ka konkrētus datumus nav ievietojusi, lai izdevumu pēc gada neizmestu ārā atkritumu konteinerā kā nolietotu sienas vai galda kalendāru. Almanahu katru gadu ik mēnesi var pārcilāt, atsaucot atmiņā notikumus, cilvēkus, nepiesaucot konkrētu dzīves gada skaitli vai atceri, palasīt un pārlasīt.

Grāmatas atvēršanas pasākumā ar savu dzejoļu lasījumiem piedalījās Aina Gadišķe un Maija Mačeka, kuru dzeja publicēta “Spēka vārdos” un kuras savu daiļradi ne tikai klusībā turēt atvilktnē, bet to parādīt plašākai publikai ir iedrošinājusi grāmatas sakārtotāja L.Ozoliņa. Lidija cer, ka nākotnē izdosies vēl kādu iedrošināt  dalīties ar savu veikumu. Ir svarīgi savu novadu un tā cilvēku padarīto ierakstīt grāmatā, lai, kā grāmatas ievadvārdos saka enerģiskā Neretas novada entuziaste un aizrautīga pētniece L.Ozoliņa, saprastu, ka neesam nākuši tukšā vietā kā jaunatklājēji, bet kā iesāktā turpinātāji.  Abām dzejniecēm ar savu dzejas vārsmu lasījumu pievienojās arī koknesiete Inese Apsāne un par muzikālo noskaņu rūpējās Imants Siliņš, kuram atkalsatikšanās ar Neretu notikusi pēc vairāk nekā četrdesmit gadiem, kad viņš šeit koncertējis.

 

Daiga Meldere

 Lāčplēša dienā, 11.novembrī, Neretas vidusskolas sporta angārā notika „Lāčplēša kausa” izcīņa volejbolā vīriešiem. Sacensībās piedalījās komandas no Neretas novada Pilskalnes, Jēkabpils pilsētas,  Jēkabpils  un Krustpils novadiem. Pārliecinoši  1.vietu un kausu izcīnīja Jēkabpils komanda „Viadukts”, otrajā vietā Pilskalnes komanda Jānis Usāns, Jānis Kārtiņš, Valdis Kārtiņš, Andris Grīnvalds, Denijs Grīnvalds, Sandris Grīnvalds un Jānis Bitenieks. Pilskalnieši bija vienīgā komanda, kura „Viaduktam” atņēma setu! Trešajā vietā Jēkabpils novada komanda „Guberņa Birži”.

19.novembrī  Neretas vidusskolas sporta angārā notika valsts svētku novusa turnīrs vīriešiem un sievietēm. Vīriešu konkurencē savu meistarību sacensībās demonstrēja Sergejs Avreicevičs, Edgars Riekstiņš, Juris Ignatiks, Arvīds Lutinskis un Imants Silavs. Uzvarot visā turnīrā 9 partijas un zaudējot tikai 3,  pārliecinoši meistarīgākais spēlētājs bija Arvīds Lutinskis, kurš izcīnīja 1.vietu un kausu „Meistars”. Otro un trešo vietu pēc apļa izspēles nebija iespējams noteikt, jo Jurim Ignatikam, Edgaram Riekstiņam un Imantam Silavam bija vienāds punktu skaits. Šie trīs novusisti spēlēja vēl vienu apli un kopvērtējumā Imants Silavs izcīnīja sudraba medaļu, bet Edgars Riekstiņš - bronzu.  Sieviešu konkurencē sacentās Ina un Agate Riekstiņas. Meistarīgākā, uzvarot visās trijās partijās, izrādījās Ina Riekstiņa, kura saņēma „Līderes kausu”, sudrabs - Agatei Riekstiņai.  Bija ļoti patīkami, ka uz šīm sacensībām bija ieradusies visa Ignatiku ģimene, Ina un Jānis Riekstiņi ar bērniem un mazbērniem, kā arī Lutinsku ģimene. Sacensības vēroja arī vecmeistars Dainis Ozoliņš, kurš arī pats kādu brīdi paņēma rokās kiju un demonstrēja lielisku spēli! Bija izcila svētku diena!

 

Imants Silavs

16.novembrī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas Mazās skolas korpusā, klātesot kuplam draugu, novadpētniecības entuziastu, muzeju, skolas, pašvaldības pārstāvju un citu interesentu pulkam,  tika atklāts Neretas novadpētniecības muzejs.

Ideja par muzeja izveidošanu virmoja gaisā jau daudzus gadu desmitus, taču līdz tās īstenošanai nebija nonākusi.  Jau pirmās brīvvalsts laikā bija iecere par muzeja izveidi, taču to pārtrauca 2. pasaules karš. 1968.gadā toreizējais Neretas vidusskolas direktors Pēteris Skrupskis loloja ideju par muzeja izveidi, taču reģionālu pārmaiņu dēļ arī otro reizi iecere izplēnēja.

Ar trešo reizi iecere nonākusi līdz veiksmīgam rezultātam. Biedrība “Upmales mantinieki” 2016.gadā iesniedza projektu “Neretas novada novadpētniecības muzeja izveide” ES ELFLA Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020.gadam apakšpasākuma: 19.2. “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2. “vietējā potenciāla attīstības iniciatīvas” LEADER atbalstītajā projektu programmā. Projekta attiecināmās izmaksas ir 47255,57 eiro: LAD finansējums – 42530,02 eiro, Neretas novada domes līdzfinansējums – 4725, 55 eiro.

Sadarbībā ar  Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas administrāciju, Neretas novada domi un Neretas pagasta pārvaldi iecere par novadpētniecības muzeja izveidi tika īstenota.

Patlaban muzejā ir apskatāma neretieša Konrādija Degro kolekcija, kurā ir daudz vērtīgu priekšmetu un plaša fotogrāfiju kolekcija.  Pirmos eksponātus jaunajam muzejam un tā vadītājai Lidijai Ozoliņai uzdāvināja gan Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma, gan pirmā latviešu fotogrāfu biedrības dibinātāja Mārtiņa Buclera piemiņas istabas veidotājs Gunārs Spīdainis, vienlaikus mudinot izzināt sava novada vēsturi un tā cilvēkus (viņš līdzi bija paņēmis mākslas zinātnieka Artura Vaidziņa, kurš Neretā ir strādājis par skolotāju un bijis arī režisors, albumu), gan skolas un bibliotēkas pārstāvji u.c. , taču pastāvīgā ekspozīcija vēl ir jāveido visiem neretiešiem un novada ļaudīm kopā.

 

Daiga Meldere

 

4.novembrī ar krāšņu koncertu  30.gadskārtu nosvinēja vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sēļi”. Kā jau īsti dejas meistari – visu pasākumu dejotāji nodejoja paši, un koncertu sniedza kā dāvanu sanākušajiem dejas mīļotājiem, radiem, draugiem, paziņām, bijušajiem “Sēļu” dancotājiem un visiem citiem interesentiem, kuriem tuvs dejas prieks.

Deju kolektīva darbība aizsākās 1987.gadā, un tās idejas iniciatore un vadītāja bija Laima Grebska. Pēc tam to vadīja Sandra Ingrīda Auzāne – Muraško, kura arī deva “Sēļu” kolektīvam tā nosaukumu.  Kā jubilejas pasākumā atzina pati S.I.Auzāne – Muraško, viņai apnicis, ka deju kolektīvs pieteikts tikai kā Neretas vidējās paaudzes deju kolektīvs, jo gribējies kaut ko īsu un pamatīgu, ar savu identitāti, -  un  tā radušies “Sēļi”. No 2008.gada rudens “Sēļu ” vadītāja ir Inita Kalniņa.

Atklājot “Sēļu” 30. jubilejas pasākumu, I.Kalniņa un amatierteātra vadītāja “Leišmalīte” vadītāja Aija Kalnāre teica, ka trīsdesmit gadu ir zināms briedums, kad kaut kas jau ir sasniegts un iegūta stabilitāte dzīvē. Tā arī “Sēļi” ir ieguvuši noteiktu vietu, atpazīstamību un stabilitāti, kā arī noteiktu kvalitātes zīmi savā radošajā darbībā.

“Sēļi” publikai bija sagatavojuši 11 dejas, asprātīgi un humoristiski tās saistot ar notikumiem no pašu dejotāju dzīves, apspēlējot kāda deju pāra apprecēšanos, kādas dejotājas kļūšanu par deju skolotāju, cita dejotāja saimniekošanu lauku saimniecībā. Enerģiskā “Pieci vilki kazu rāja” saņēma vispārējas ovācijas. Ņemot vērā, ka dalība deju kolektīvā ir dzīvesveids, arī dejotāju mazie bērni aug, redzot vecākus dejojam un pavadot laiku mēģinājumos. Tāpēc “Sēļu” dejotāji bija sarūpējuši pārsteigumu, kopā ar saviem mazajiem nodejojot “Lidojumu ar gaisa balonu”.

“Sēļu” kolektīvs lepojas ar dažādu un daudzveidīgu dejotāju sastāvu. Tajā dejo ne tikai neretieši, bet arī dejas mīļotāji no Mazzalves, Sproģiem, Zalves un Lones.

Dejotājus 30.gadskārtā sumināt bija ieradies prāvs sveicēju pulks. Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis pauda atzinīgus vārdus par “Sēļu” kolektīva radošo darbību, kā arī bija gandarīts par to, ka apstiprināts jauns projekts – Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības projekts, kas paredz jaunas brīvdabas estrādes būvniecību Ērberģē, un telpu remontu Neretas kultūras namā, kas nozīmē, ka dejotājiem būs plašākas iespējas, kur radoši izpausties.

“Sēļus” sveica arī Neretas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Zālītis, Mazzalves pagasta pārvaldes vadītāja Zeltīte Odiņa, Neretas J.Jaunsudrabiņa vidusskola, PII “”Ziediņš”, Neretas aptieka “Silvine”, Neretas pagasta pārvaldes Komunālā nodaļa, Neretas  vokālais ansamblis “Kadence” humoristiski apdziedāja “Sēļu” dejotājus, Neretas amatierteātris “Leišmalīte” ar jautru priekšnesumu izdancināja deju kolektīva dalībniekus, Freibergu ģimene bija parūpējusies par saldumiem mazajiem “Sēļu” ķipariem, kā arī sirsnīgus sveicienus un dāvanas saviem kolēģiem bija atveduši Aizkraukles, Viesītes, Skrīveru un Jaunjelgavas dejotāji.

Lai raits dejas solis arī turpmāk!

Daiga Meldere

Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
3360698
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
2509
90045
3360698

Sadarbība