Aktualitātes (Kultūra un sports)

Aktualitātes (Kultūra un sports) (224)

Novembra mēnesī Mazzalves pamatskolas e-pastā nonāca šāda vēstule: “1. – 4.klašu konkurss mājturībā: “Ar puzuru rotāti Ziemassvētki”. Swedbank kā Dziesmu un deju svētku lieldraugs vēlas parūpēties, lai tautas tradīcijas, prasmes un zināšanas dzīvotu ikdienā un tiktu nodotas tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpat vēlamies ieinteresēt jauno paaudzi apgūt latviskās tradīcijas un prasmes. Konkursa mērķis ir paplašināt bērnu redzesloku, apgūt zināšanas par puzura lomu saulgriežu tradīcijās, likt pamatus puzura izgatavošanas iemaņām un attīstīt sadarbošanās prasmes, pacietību un neatlaidību....

Puzurs tradicionāli ir Ziemassvētku rotājums, kas izmantots pat ilgi pirms populāras kļuva eglītes. Tāpat ar puzuriem mūsu senči istabu rotāja ne vien pirms ziemas saulgriežiem, bet arī Lieldienās, kāzās un lielākās svinībās, lika virs jaundzimušo gultiņas. Puzuri nav tikai dekori, tiek uzskatīts, ka tie savāc negatīvo enerģiju, nes svētību, sargā telpas iemītniekus, palīdz sakārtot domas. Pēc svētkiem puzurs jāsadedzina, lai atbrīvotos no tajā sakrājušās negatīvās enerģijas. Par puzura formu un struktūru skaidrojumi ir dažādi – tradicionālajā formā tas simboliski veido gadu ar 12 mēnešiem, citi savukārt uzskata, ka tas ir visuma modelis, kura asis dala to debess pusēs un laika nogriežņos (pagātne, tagadne, nākotne). Puzurs sākas ar vienu mezgliņu un beidzas ar otru mezgliņu, simbolizējot dzīvi. Būdams latviskās pasaules izpratnes simbols, vienlaikus puzurs ir viens no noslēpumainākajiem rotājumiem, jo par to nav saglabājies daudz ticējumu – līdz ar to paliek plaša telpa iztēlei!...”

No šāda piedāvājuma nevarējām atteikties. Nolēmām, ka gatavosim kopīgu sākumskolas skolnieku puzuru, kuru izvietosim skolas 1. stāvā pie ieejas durvīm. Lielākā daļa skolnieku piedalījās un savu vērto puzuru pievienoja lielajam sākuma puzurim. Kopīgais darbs izdevās interesants un latviešu tautas tradīcijām  atbilstošs.  Atlika tikai iemūžināt un aizsūtīt tā fotogrāfiju konkursa organizatoriem.

Diemžēl  neviena no solītajām  trīs lielajām balvām – ceļojumiem - mums netika, jo konkursā tika iesniegts 241 darbs.  Sekoja izloze, kura mums, diemžēl, nebija veiksmīga, bet  prieks un gandarījums par paveikto ir visiem. Lielais puzurs rotā skolas 1.stāva gaiteni, un priecē visus ienācējus visu Ziemsvētku laiku. Puzuru darinātāji saņēma mazas pārsteiguma balviņas no Swedbank.

 

Mazzalves pamatskolas skolotāja Agita Sirsniņa

9. un 10. decembrī turpinājās Aizkraukles novada atklātā čempionāta spēles basketbolā vīriešiem, kurās startē arī Neretas novada komanda. 9. decembrī Neretas jauniešu komanda spēlēja pret Aizkraukles pagasta komandu. Pirmajā puslaikā izvērtās līdzīga cīņa, bet beigās Neretas komanda atzina savu pārākumu uzvarot ar rezultātu 47:80. Nākamajā spēlē 10. decembrī Neretas komandai bija divas spēles. Pirmajā spēlē mūsējie tikās ar Policijas komandu. Spēles sākums iesākās līdzīgi un Neretas komanda spēja noturēties, tomēr beigās tika piedzīvots zaudējums ar rezultātu 53:73.

 Dienas otrajā spēlē Neretas komanda tikās ar Aizkraukles Profesionālās vidusskolas komandu. Jau spēles sākumā Neretas komanda ieguva pārsvaru un izcīnīja uzvaru ar rezultātu 61:34.  Šajās spēlēs piedalījās – Mikus Saldovers, Aivis Mūrnieks, Didzis Blūms, Juris Zans,  Andis Balulis, Mairis Dzenis, Gatis Urķis, Kristiāns Dimitrijevs, Artūrs Zastupņevičs, Aivis Podžuks.

 Izspēlējot apli pirms izslēgšanas spēlēm, Neretas jaunieši 6 komandu konkurencē ierindojās 4. vietā.

 Nākamā spēle notiks janvāra sākumā, kur ceturtdaļfinālā būs jātiekas ar Aizkraukles komandu “Veterāni”.

Mairis Dzenis

Ošiņu ģimene no Neretas novada kā viena no 20 Latvijas stiprajām un kuplajām ģimenēm 7. decembrī viesojās pie Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lai piedalītos tradicionālajā Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā Rīgas pils laukumā.

Pasākuma laikā viņš izteica gandarījumu ģimenēm, kuras, neskatoties uz ikdienas rūpēm un pienākumiem, daudz dara apkārtējo cilvēku un novadu labā. “Darbojoties dažādos kolektīvos, palīdzot saviem līdzcilvēkiem, jūs pierādāt, ka varam paveikt daudz. No jūsu piemēra var mācīties ikviens!” uzsvēra Raimonds Vējonis.

Kopīga egles iedegšana ar Latvijas dižģimenēm kļuvusi par tradīciju jau no Latvijas Valsts prezidentes Vairas – Vīķes Freibergas prezidentūras laikiem. Egles iedegšanas pasākumā piedalās katra novada labākās, stiprākās, kuplākās un radošākās daudzbērnu ģimenes, tajā skaitā ģimenes, kurās ir aizbildnībā esoši bērni un audžubērni, par kurām Valsts prezidents ir saņēmis atsauksmju vēstules no novadu pašvaldībām.

 

Agnese Rutka

Foto: Toms Kalniņš

Atzīmējot Latvija Republikas proklamēšanas 98. gadadienu, no 14. – 17. novembrim notika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) svinīgie apbalvošanas pasākumi, kuros VUGD amatpersonām un veterāniem tika izteikta pateicība un pasniegti apbalvojumi.

Sešu svinīgo pasākumu laikā tika pasniegti vairāk nekā 200 Iekšlietu ministrijas un VUGD apbalvojumi, tādējādi godinot tos cilvēku, kuri ne tikai snieguši ieguldījumu VUGD attīstībā, priekšzīmīgi pildījuši dienesta pienākumus un sasnieguši teicamus darba rezultātus, bet arī, riskējot ar savām dzīvībām, glābuši citus cilvēkus.

Svinīgajā pasākumā Bauskā 16. novembrī par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi VUGD Zemgales reģiona brigādes pateicība izteikta Aizkraukles daļas Neretas posteņa komandierim kapteinim Jurim Gorbačovam, Neretas posteņa vada komandiera vietniekam virsniekvietniekam Miervaldim Vaveram, ugunsdzēsējiem glābējiem autovadītājiem kaprāļiem Matīsam Kāršeniekam un Mairim Zvirbulim.

VUGD priekšnieks pulkvedis Oskars Āboliņš svinīgajā pasākumā uzsvēra: ”Lielākais un svarīgākais apbalvojums ikvienam no mums ir sabiedrības pozitīvais novērtējums – ugunsdzēsēja glābēja profesija Latvijā tiek cienīta, mīlēta un apbrīnota. Šīs iedzīvotāju uzticības un cieņas pamatā ir mūsu nesavtīgais un pašaizliedzīgais darbs, kas ikvienam no mums sniedz gandarījumu.”

 

Agnese Rutka

11. decembra pievakarē Neretas tirgus laukumā ar sieviešu vokālā ansambļa “Kadence” līdzdalību un Neretas pagasta pārvaldes vadītāja Jura Zālīša uzrunu tika iedegta Eņģeļu egle. J.Zālītis, uzrunājot neretiešus, atzina, ka šis gads bijis sarežģīts un ļoti daudzveidīgs, taču arī izdarīts ir daudz – noasfaltēts tirgus laukums, ar asfalta segumu noklāta un labiekārtota arī P.Lodziņa un J.Jaunsudrabiņa iela.

 Neretas novada galveno egli šogad sarūpējuši SIA “Grēda” un SIA “Akači” vadītāji Juris Budris un Egīls Cīrulis. Par ikgadēju notikumu pagasta egles iedegšanā kļuvusi tās izrotāšana ar pašu izgatavotiem eņģelīšiem, un šī tradīcija tika turpināta arī šogad – bērni, palīdzot vecākiem, egli izrotāja ar baltu eņģelīšu virtenēm.

 Kad  baltie eņģelīši egļu zaros tika sakārtoti un gaismu virtenes iedegtas, novada iedzīvotājiem bija sarūpēta iespēja klausīties vīru vokālā ansambļa “Dižbrāļi” un Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas audzēkņu koncertu mākslinieciskās vadītājas un pedagoģes Anitas Cinkmanes vadībā. Koncerta solisti – Krista Fadejeva, Renārs Tomašickis, Marta Urtāne un Valts Urtāns ir arī vairāku vokālo konkursu laureāti. A.Cinkmane atzina, ka viņai ar saviem audzēkņiem ir prieks koncertēt Neretā, jo joprojām siltā atmiņā ir koncerts pirms desmit gadiem, kad  pedagoģi un viņas skolēnus silti uzņēmuši klausītāji Neretas katoļu baznīcā. Viens no audzēkņiem – Jānis Purēns –, kas Neretā uzstājies vēl mazs zēns būdams, nu jau koncertē vokālā ansambļa “Dižbrāļi” sastāvā.

 Koncerts bija garīgas apceres un pārdomu caurstrāvots, tā atklāšanai  izvēloties pasaulslaveno F.Šūberta ”Ave Maria”. Tāpat koncertā skanēja daudzi visā pasaulē zināmi skaņdarbi, kas adventes laikā rosina ielūkoties sevī un mudina uz klusām, iekšupvērstām pārdomām. Skanēja V.A.Mocarta “Ave Verum corpus”,  E.L. Vēbera “Pie Jesu”, I.Zemzara himna “Magnificat”, mūsdienu populārākā sakrālās mūzikas komponista Ē. Ešenvalda “Aicinājums” u.c. Sirsnīgus aplausus saņēma K. Fadejeva un R. Tomašickis par Raimonda Paula “Bērns un liepa” no dziesmu cikla “Mazs, laimīgs zēns”. Tāpat mākslinieki dzirkstīja dzīvespriecīgajā neapoliešu dziesmā “Funiculi funicula”.

 Dzestrais Trešās adventes vakars bija izdevies siltu sajūtu, spodru, skanīgu balsu un ziemīgu noskaņu pilns par spīti tam, ka laiks vēl nelutināja ar baltu sniega segu!

 

Daiga Meldere

No 2005. gada Ērgļu novada pašvaldības R. Blaumaņa memoriālais muzejs “Braki” sadarbībā ar biedrību “Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums” organizē R. Blaumaņa literārās prēmijas konkursu skolu jaunatnei. Ir liela atsaucība no dažādiem Latvijas novadiem. Lielākā daļa domrakstu ir kvalitatīvi, ar nopietnām un dziļām pārdomām, pētnieciski. Domrakstos audzēkņi atklāj, ka R. Blaumaņa darbi ir mūsdienīgi un aktuāli arī 21. gadsimtā. Rakstot savas pārdomas, tiek meklētas atbildes uz daudzām problēmām – par bērnu un vecāku attiecību samezglojumiem, par jaunieša vietu sabiedrībā, par dzīves vērtību skalu, par patiesu, godīgu un aprēķina mīlestību, par savu māju apziņu un pasaulīgiem labumiem, par patiesību un meliem u.c. Darbi sevī ietver mūsdienu jaunatnes skatījumu uz dižo klasiķi R. Blaumani, tās ir godīgas atbildes par to, vai rakstnieks ir aktuāls, vai viņa daiļdarbi ir jālasa un jāmāca skolā. Jā, R. Blaumanis ir mūsdienīgs, jaunieši viņa darbus lasa labprāt un atrod dzīvesgudras, patiesas vērtības. R. Blaumanis ir viens no tiem retajiem rakstniekiem, kurš caur gadu gadiem ieņem stabilu vietu mācību programmās līdzās citiem latviešu dižrakstniekiem. Par to, ka R. Blaumanis mūsdienu jaunatnei ir vajadzīgs, liecina “Braku” muzeja biežie skolēnu apmeklējumi un R. Blaumaņa konkursa popularitāte un izglītības iestāžu atsaucība.

2016. gadā konkursā piedalījās 209 skolēni. Arī no Neretas novada izglītības iestādēm – Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu pārstāvēja 4 skolēni un Mazzalves pamatskolu 1 skolniece. Rezultāti šai lielajā skolēnu konkurencē bija ļoti labi – Mazzalves pamatskolas 8. klases skolniece Beāte Vitkovska – Kaktiņa ieguva 1. vietu 7. –  9. klašu grupā un saņēma 70 eiro prēmiju (Beātes latviešu valodas skolotāja Silvija Lisovska). Pamatskolu grupā atzinību par spilgtu iztēli izpelnījās arī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 7. klases skolniece Samanta Cvetkova (Samantas latviešu valodas skolotāja Dace Kronīte).

Paldies skolniecēm par lieliskajiem un radošajiem darbiem!

 

Žanna Miezīte

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas sporta angārā 3. decembrī notika galda tenisa sacensības vīriešiem. Bija ļoti patīkami, ka uz šīm sacensībām bija ieradušies arī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēni, kuri brīvajā laikā spēlē sporta angārā galda tenisu. Sacensības noritēja raiti uz diviem tenisa galdiem, pie kuriem visi dalībnieki izspēlēja savstarpējās spēles, pēc kurām noteica arī laureātus. Spēles bija aizraujošas un nevienā no spēlēm uzvarētāju iepriekš nevarēja paredzēt, jo meitarības ziņā visi bija līdzīgi, un arī veiksme “uzsmaidīja” te vienam, te otram spēlētājam. Kausu un zelta medaļu izcīnīja Mairis Dzenis, sudrabs Kristapam Možeikam, bronza Edijam Seņkovam.

 

Imants Silavs

Cēsīs 26. novembrī noslēdzās Latvijas Jaunatnes kausa izcīņas finālspēles volejbolā meiteņu U – 13 grupā par 7. – 10. vietām. Šajā vecuma grupā kopā Kausa izcīņā piedalījās 14 Latvijas sporta skolu komandas. Aizkraukles sporta skolu pārstāvēja volejbola trenera Imanta Silava trenētās volejbolistes no Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas – Endija Kapele, Amanda Regute, Luīze Liepiņa, Kitija Kuzņecova, Alise Vaičulena, Rūta Leite, Elizabete Anna Sīpoliņa, Zita Tihonova un Sintija Caune no Viesītes vidusskolas. Bez  Aizkraukles  NSS volejbolistēm par augstāk minētajām vietām cīnījās Liepājas, Tukuma un Cēsu sporta skolu volejbolistes.

Mūsu komandas volejbolistes demonstrēja ļoti skaistu volejbolu ar visiem šajā vecumā sarežģītajiem elementiem spēcīgām servēm, uzbrukuma sitieniem, bloku, pašaizliedzīgu spēli aizsardzībā. Ikviena no meitenēm, piedaloties spēlē, deva neatsveramu ieguldījumu kopējā komandas panākumā. Īpaši vēlētos atzīmēt Luīzes Liepiņas un Rūtas Leites labo spēli, tomēr komandai kopumā pietrūka stabilitātes un ari nedaudz veiksmes. Pirmajā spēlē ar 3:1 uzvarot Liepājas volejbolistes, iespējams, meitenes nenovērtēja nākošās pretinieces un spēle vairs nevedās tik labi. Ar Tukuma un Cēsu komandām nospēlējām neizšķirti 2:2, kas nodrošināja Aizkraukles NSS volejbolistēm 8. vietu Latvijas Jaunatnes kausa izcīņā. Neapšaubāmi tas ir panākums, tomēr meitenes uzrādot stabilu spēli ir spējīgas uz daudz augstākiem rezultātiem. Priekšā Latvijas Jaunatnes čempionāts, kam nopietni jāgatavojas, jānovērš  pieļautās nepilnības, jāvirzās uz augšu.

 

Volejbola treneris Imants Silavs

Mūsu mīļajai Latvijai izteikti raksturīgi četri gadalaiki, kad atklājas to krāšņums, krāsas, smaržas un skaņas. Ik gadu patriotu mēnesī – novembrī – visspilgtāk iekrāsojas Latvijas karoga sarkanbaltsarkanās krāsas, kad gandrīz katrs pie krūtīm sprauž sarkanbaltsarkanu lentīti vai iededzina svecīti logā karoga krāsās.

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā tradicionāli Latvijas svētkos, kas ir arī katra iedzīvotāja svētki, norisinājās ikgadējais skolēnu koncerts, kurā dziedāja, dejoja, runāja dzeju par Latviju un paspilgtināja ikviena sirdī patriotismu.

Koncertu atklāja izglītības iestādes Skolēnu pašpārvaldes prezidents Mikus Saldovers. Savā uzrunā viņš iezīmēja nozīmīgākos gadus un notikumus Latvijas vēsturē. Tālāk vārds tika dots skolas direktorei, kura ar lepnumu un gandarījumu izklāstīja sasniegtos rezultātus “Draudzīgā aicinājuma fonda Skolu reitingā.” Ar ziediem tika teikts paldies skolotājiem, kuri ir pamats šo panākumu sasniegšanā. Protams, bez centīgiem skolēniem tas nebūtu iespējams, tieši tāpēc arī viņi saņēma pateicības vārdus.

Tālāk turpinājās svētku koncerts, kurā gan lielāki, gan mazāki skolēni dziedāja, dejoja un skaitīja dzejoļus.  Ļoti aktīvi muzicēja ģitāristu pulciņa dalībnieki. Prieks par jaunajām viesskolniecēm no Vācijas un Taizemes, kuras iesaistījušās gan deju kolektīvā, gan korī un īsā periodā spējušas iemācīties dejas soļus un dziesmu vārdus.

Noslēgumā piederību patriotismam veicināja un emocionāli aizkustināja skolēnu kora izpildītā dziesma “Saule, Pērkons, Daugava”.

 

Agnese Rutka

 

Viens no gada tumšākajiem mēnešiem ik gadu mūsu valstij ir pats gaišākais – 18. novembrī ikvienā pilsētā, novadā un ģimenē svin Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku, padarot to par neatkarīgu valsti.

Arī šogad, atzīmējot mūsu valsts 98. gadskārtu, Neretas novada pašvaldība rīkoja svinīgo koncertu, kurā tradicionāli ar Goda rakstiem tika apbalvoti tie novada iedzīvotāji, kas ar savu ilggadīgo darbu, radošumu, pašaizliedzību un godprātību veicinājuši mūsu novada attīstību. Savā svētku uzrunā Neretas novada domes priekšsēdētājs visus sveica Latvijas valsts proklamēšanas 98. gadadienā un atzīmēja: “Novembris Latvijai ir ļoti svarīgs mēnesis. Starp rudens darbiem un Ziemassvētku laiku vēsture mums devusi iespēju ierunāties patriotisma jūtām. Ceļš līdz savas valsts izcīnīšanai latviešiem ir bijis grūts… Mūsu tautiešu mūžsenā vēlme piepildījās 1918. gada 18. novembrī, kad tika proklamēta Latvijas valsts. Latvijas 1. Republikas laiki pieder pie visplaukstošākajiem mūsu valsts saimnieciskajā un kultūras dzīvē. Taču 20. gadsimts mūsu tautai ir traģisma pilns – mēs izveidojam savu valsti, to uzceļam, zaudējam un no jauna atgūstam. Atgūst to mūsu paaudze uz barikādēm. Tagad jau ceturtdaļu gadsimta varam dzīvot savā atjaunotā Latvijā, kuru neplosa kari un nav dabas katastrofu. Te valda miers, drošība un ir visi nosacījumi, lai cilvēki varētu būt laimīgi. Šis gads pagājis saturīgi un godam. Mēs esam daudz darba padarījuši un nosprauduši plānus nākamajam gadam. Es gribu visiem pateikties par ieguldīto darbu novada attīstībā. Šodien mēs godināsim pašus čaklākos novada iedzīvotājus, dažādās jomās strādājošus, dažādu profesiju pārstāvjus, kurus apbalvošanai virzīja pagastu pārvaldes, iestādes un iedzīvotāji, bet apstiprinājuši Neretas novada domes deputāti.” Šogad pašvaldības Goda rakstus dažādās nominācijās saņēma 13 novada iedzīvotāji – Brigita Osīte, Agris Sakne, Mirdza Varekoja, Alda Šustiņa, Jānis un Ausma Baltači, Benita Ziemele, Aija Kontrima, Vilnis Varkalis, Zinaida Beļajeva, Sandra Gradecka, Sarmīte Sniķere, Juris Andersons un Iveta Muraška. Ar ziediem ikvienu Goda raksta saņēmēju sveica pagastu pārvalžu vadītāji, darba kolēģi, radi un draugi.

Noslēdzoties pasākuma pirmajai daļai, ikviens varēja baudīt Jura Kulakova koncertprogrammu “Cafe Spleen. Veltījums latviešu strēlniekiem”. Tajā piedalījās Juris Kulakovs, Ieva Akurātere, Miervaldis Jenčs un Viktors Jansons. 

           

Agnese Rutka

Seko mums

Pašvaldību vēlēšanas 2017

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
2199261
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
3661
116955
2199261

Sadarbība