Aktualitātes (Kultūra un sports)

Aktualitātes (Kultūra un sports) (243)

23.janvārī Mazzalves, Zalves un Neretas labākie sportisti pulcējās Neretas novada domes sēžu zālē uz pieņemšanu pie Neretas novada domes priekšsēdētāja Arvīda Kvieša, lai saņemtu naudas balvas un draudzīgā gaisotnē aprunātos par jau sasniegto un dalītos nākotnes plānos.

Neretas novada domes priekšsēdētājs izteica atzinību par sportistu sasniegumiem un vēlēja tiekties uz vēl augstākiem sasniegumiem, nebaidoties izaicinājuma – uzkāpt līdz pat olimpiskajām virsotnēm.

Finansiāls atbalsts tiek sniegts, ņemot vērā sportiskos sasniegumus – 100 eiro sportistam tiek piešķirts, ja viņam iepriekšējā gada laikā bijuši panākumi un iegūta 1.-3. vieta Latvijas olimpiādēs un čempionātos, ko organizē kāda no sporta federācijām vai Vieglatlētikas savienība. Savukārt 150 eiro finansiāls atbalsts tiek piešķirts, ja sportists iepriekšējā gada laikā guvis panākumus starptautiskas nozīmes sacensībās, ko organizē kāda no sporta federācijām vai Vieglatlētikas savienība, un ir iegūta 1.-6. vieta Baltijas valstu, citu valstu atklātajās Kausa izcīņās vai čempionātos, ir 1.-12.vieta Pasaules kausa izcīņā vai čempionātos vai arī  ir piedalījies Olimpiskajās vai Paralimpiskajās spēlēs.

Neretas novada dome nolēma šogad par sasniegumiem sportā ar 100 eiro apbalvot:

Līgu Šarkūni par 2.vietu vesera mešanā Latvijas Vieglatlētikas savienības organizētajā Latvijas ziemas čempionātā vesera mešanā;

Ingu Berezovsku par 3.vietu vesera mešanā Latvijas Vieglatlētikas savienības organizētajā Latvijas ziemas čempionātā vesera mešanā;

Nilu Murašku par 2.vietu vesera mešanā Latvijas Vieglatlētikas savienības organizētajā Latvijas ziemas čempionātā vesera mešanā;

Marisu Balodi par 3.vietu vesera mešanā Latvijas Vieglatlētikas savienības organizētajā Latvijas čempionātā vesera mešanā;

Liānu Rozi par 3. vietu diska mešanā Latvijas Vieglatlētikas savienības organizētajā Latvijas čempionātā vieglatlētikā;

Līgu Garbunovu par 2.vietu vesera mešanā Latvijas Vieglatlētikas savienības organizētajā Latvijas čempionātā vieglatlētikā;

Raulu Sakni par 2.vietu rudens krosā Latvijas Skolu sporta federācijas organizētajā Latvijas Skolēnu 70. spartakiādē;

Ingunu Sakni par 2. vietu rudens krosā Latvijas Skolu Sporta federācijas organizētajā Latvijas Skolēnu 70.spartakiādē.

Tāpat 100 eiro naudas balvu par atzīstamiem nopelniem motosportā saņēma:

Kalvis Makaris par sasniegumiem Latvijas motosporta federācijas organizētajā Zelta mopēda čempionātā motošosejā 1A 45  klasē izcīnīto 3. vietu, 50 standart klasē 2.vietu  un Sport klasē 3.vietu;

Didzis Blūms par sasniegumiem Latvijas motošosejas sacensībās 8.posmā  skuteru Sport 70 klasē izcīnīto 2.vietu, standarta 50 klasē, mazmotošosejas 2016 6.posmā izcīnīto 3.vietu, Latvijas čempionātā skuteriem 1.posma 50ccm Standart klasē izcīnīto 2. un 3. vietu;

Dans Ragelis par sasniegumiem Latvijas motosporta federācijas organizētajās Latvijas motošosejas sacensībās 6.posmā Racing  70 klasē izcīnīto 3.vietu;

Rainers Timko par 1.vietu motokrosā MX65 klasē Latvijas Motosporta federācijas organizētajā Latvijas Junioru čempionātā Ziemas motokrosā 2016.

Savukārt 150 eiro  naudas balvu par izcilu sniegumu saņēma Armands Aivis Gorbačovs, izcīnot 3.vietu Baltijas valstu sacensībās trīssoļlēkšanā.

Atzinību Neretas novada dome izteica arī  izcilo sportistu treneriem – Agrim Saknem, Zigurdam Karolam un Naurim Beļūnam. 

Sportisti un treneri atzina, ka jebkurš finansiāls  atbalsts ir būtisks un vērtīgs, jo, lai gan vārdos neviens nenoliedz sportošanas vērtību un to, ka ikviens veiksmīgs sportists pārstāv Neretas vārdu, piedaloties lielāka mēroga sacensībās, tomēr jāatzīst, ka profesionālai sportošanai, braukšanai uz  sacensībām, sporta inventāra iegādei nepieciešams finansiāls atbalsts. Kā atzina treneris A.Sakne, kura dēls ne tikai guvis panākumus krosā, bet spēlē arī hokeju: ”Bez vecāku atbalsta un ieinteresētības bieži nekas nenotiek.” Turklāt lauku jaunietim, lai gūtu panākumus sportā, nereti ir jāpieliek papildu pūles un jābūt stingrai motivācijai un centībai, jo, atšķirībā no pilsētas skolēna, ledus halle neatrodas pārdesmit metru attālumā no mājām. Arī Z.Karols atzina, ka jebkurš sporta veids prasa finansiālu ieguldījumu, kā bieži vien trūkst, tāpēc atbalsts sportistiem vienmēr ir nozīmīgs.

Atzinīgus vārdus saņēma arī N.Beļūns, kas Neretā ir zināms kā entuziastisks motosporta  atbalstītājs, treneris un padomdevējs jauniešiem, viens no biedrības “Saules sporta klubs” dibinātājiem. Nauris stāsta, ka šobrīd trenējas aptuveni desmit puišu – nekādu īpašu nosacījumu, vecuma ierobežojumu u.c. šķēršļu , lai piedalītos nav :”Katrs, kurš vēlas piedalīties, var nākt.”

Īpašs gandarījums ir par vienu no jaunākajiem apbalvotajiem dalībniekiem -  vienpadsmitgadīgo R. Timko. Kā jokoja  N. Beļūns sportistu apbalvošanā: ”Rainers vispirms iemācījās braukt ar moci, nekā staigāt.”

Neretas novada dome sveic visus sportistus un novēl panākumus turpmākajās sportiskajās gaitās!

 

Daiga Meldere

 7.janvārī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas sporta angārā notika Arkādija kausa izcīņa volejbolā vīriešiem. Šis turnīrs notiek jau otro gadu un ir veltīts Neretas volejbolista Arkādija Trukša piemiņai. Arkādijs vienmēr ir bijis cīnītājs un volejbolistiem labs piemērs kā spēlēt volejbolu.

Turnīra atklāšanā piedalījās Arkādija tuvinieki -  Rita, Rinalds un Lauris Trukši. Arkādija dēls Rinalds Trukšs ar īsu uzrunu atklāja piemiņas turnīru un novēlēja sportistiem veiksmi. Pēc sacensību atklāšanas tika aizdegtas svecītes pie skolas piemiņas akmens un nolikti ziedi, kā arī iedegtas svecītes Arkādija atdusas vietā.

 Uz turnīru bija ieradušās 7 komandas no Jēkabpils pilsētas, Neretas, Kokneses un Ilūkstes novadiem. Neretas novadu pārstāvēja 3 komandas  -  no Neretas, Pilskalnes un Mazzalves. Pēc izlozes komandas tika sadalītas divās grupās. Spēles notika divos laukumos vienlaicīgi, kas radīja iespēju spēlēt visas spēles līdz diviem uzvarētiem setiem, izspēlēt ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālspēles. Pēc grupu spēlēm automātiski pusfinālos iekļuva grupu uzvarētāji - Jēkabpils un Subates volejbolisti. Ceturtdaļfinālos tikās Mazzalves komanda „LRA” ar Vecbebriem un „Nereta”ar „Pilskalni”. Veiksmīgāki izrādījās Vecbebru un Pilskalnes volejbolisti, kuri attiecīgi pusfinālos spēlēja ar Jēkabpils un Subates volejbolistiem. Vienlaikus uz otrā laukuma norisinājās spēles par 5.-7.vietām, kurās „apli”  izspēlēja „Nereta”, „LRA” un „Bebri”. Pusfinālos uzvarēja „Jēkabpils”un „Subate”, kas tikās spēlē par 1.-2.vietu. Otrajā finālspēlē par 3.-4.vietu spēlēja Pilskalnes un Vecbebru volejbolisti.

Jēkabpils volejbolisti Edijs Sovetovs, Gatis Platpīrs, Viktors Kudrjašovs, Raivo Vilks, Džeralds Kalniņš, Raimonds Klaucāns un Jurijs Naumovs ar 2:1 uzvarēja „Subati” un izcīnīja zelta medaļas un Arkādija kausu, sudrabs - Subates volejbolistiem. „Pilskalnes” un „Vecbebru” spēlē, izcīnot bronzas medaļas, veiksmīgāki bija Vecbebru volejbolisti. Mazo kausu spēlēs par 5.-7.vietu izcīnīja Neretas volejbolisti.

Liels paldies Arkādija tuviniekiem, kuri bija sagādājuši speciālbalvas komandām un meistarīgākajam turnīra spēlētājam- Mārtiņam Voitkevičam ( „Nereta”)!

Paldies visu komandu volejbolistiem un līdzjutējiem, kuri šajos skarbajos laika apstākļos ieradās uz Arkādija piemiņas turnīru!

Imants Silavs

„Tā bij mana tēva sēta,  / Kur tā skaistā bērzu birze, / Kur tās plašās ziedu pļavas, / Zeltainie kviešu lauki” – tā skan kāda Neretas novadā pierakstīta tautasdziesma, kas ievada grāmatas „Neretas novads – daba, kultūrvēsture, personības” nodaļu „Daba”, un tikpat sirsnīgiem, cildinošiem vārdiem Neretas novadam un tās darbīgajiem ļaudīm, kas atstājuši paliekošas pēdas Neretas, Mazzalves, Zalves un Pilskalnes pagastu mūzikā, arhitektūrā, literatūrā, izglītībā, teātrī, sabiedriskajā darbā u.c., 29.decembra pēcpusdienā Neretas kultūras namā tika atvērts novadam veltīts izdevums.

Grāmatas „Neretas novads – daba, kultūrvēsture, personības” autores ir Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja „Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma, kas pati ir neretiete vismaz sešās  paaudzēs, un pilskalniete, biedrības „Upmales mantinieki” valdes priekšsēdētāja Lidija Ozoliņa. Izdevums tapis „Zemgales kultūras programma 2016” ietvaros, ar Zemgales plānošanas reģiona atbalstu un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu palīdzību. Tāpat projektam līdzfinansējumu piešķīra Neretas novada dome un „Baltijas liellopu izsoļu nama” vadītājs Kaspars Ādams.

Kā grāmatas atvēršanas svētkos stāstīja L.Ozoliņa, ierosmi plašākam atvēzienam rakstīt apjomīgāku grāmatu par Neretas novadu guvušas laikā, kad tapusi Sēlijas novadu grāmata, kurā autorēm uzticēts sagatavot materiālu par Neretas novadu, taču Sēlijas grāmatā atvēlēto lappušu skaits bija pārāk mazs, lai visu bagātīgo veikumu iekļautu, tāpēc viņas nolēma, ka jāveido sava – Neretas novada grāmata.

Autores atzina, ka ieguldīts rūpīgs, intensīvs darbs, lai apkopotu un  pārbaudītu faktus, jo akli uzticēties tikai internetā atrodamajai informācijai nevar, tāpēc grāmatā ir atrodami fakti un informācija, ko, uzklikšķot dažus taustiņus, google vien neatradīs.  I.Līduma labdabīgi smēja:” Tikai googlei vien es neuzticos.”

Informāciju par Mazzalves pagastu autoru rīcībā nodevusi skolotāja Silvija Lisovska. Šajā veikumā  ir arī nu jau aizsaulē aizgājušās vēstures skolotājas un aizrautīgas novadpētnieces Emīlijas Varkales savāktais bagātīgais informācijas klāsts par pagasta attīstības vēsturi.

Tāpat grāmatā izmantoti Ilgas Ceras materiāli par Zalves pagastu. Izdevuma atvēršanas svētku uzrunā I.Cera pauda neviltotu prieku par šādas grāmatas tapšanu, jo sākotnēji viņa nav nojautusi, ka I.Līduma un L.Ozoliņa izlolojušas šādu ieceri. Pēc iztaujāšanas, vai pagastā zina kādu bišu dravas saimnieku, nojautusi, ka kaut kas top.

Sadaļu par Jāni Jaunsudrabiņu, citiem rakstniekiem un māksliniekiem, kā arī par piemiņas vietām, pieminekļiem un arhitektūru veidojusi I.Līduma. Viņa uzrunā aicināja šo izdevumu neuztvert  kā materiālu, kurā ietverts pilnīgi viss , tā vairāk ir kā uzziņu enciklopēdija, kas vēlāk var kalpot studentiem un citiem interesentiem  par atspēriena punktu tālākā izpētē. I.Līdumai īpašs prieks par iespēju grāmatā iekļaut rakstnieka un gleznotāja J.Jaunsudrabiņa ilustrācijas (grāmatā ir iekļauti zīmējumi no „Baltās grāmatas”, piemēram, tēlojums „Sudmalas”, „Pūstais ūdens”, „Pavasaris”, „Baznīca”). Savukārt materiālus par Pilskalnes pagastu un Gricgali vāca L.Ozoliņa, bet Neretas novada vēsturisko apskatu uzrakstījis Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis, kurš arī savā apsveikuma runā teica, ka bez savas vēstures apzināšanas nav arī savas identitātes.

Kā norādīja izglītības un kultūras darba speciāliste Žanna Miezīte, 2016.gads bijis ražīgs kultūras jomā, izdotas vairākas grāmatas, un nu beidzot būs arī izdevums, kas vienos visu novadu, un tā būs arī laba dāvana novada viesiem un citiem interesentiem.

Daiga Meldere

 

 

 

 

 

Ziemassvētku tuvošanās laiks izglītības iestādēm saistās ne tikai ar svētku sajūtu uzburšanu skolā, bet arī ar pirmā darba cēliena noslēgumu, kad atskatāmies uz paveikto un iegūto I semestrī. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā 20.decembrī tradicionāli norisinājās Ziemassvētku ieskaņas koncerts, kurā čaklākie un centīgākie skolēni saņēma sava darba augļus – skolas Pateicības rakstus par labām un teicamām sekmēm. Tos svinīgi pasniedza Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore Laima Grebska.

Tālāk vārds tika dots Viesītes muzeja “Sēlija” vadītājai Ilmai Svilānei, kura pasniedza īpašu balvu – Arkādija Kasinska balvu 2016. Šī balva tika piešķirta divās nominācijās – vizuālajā mākslā un kultūrvēsturē. Balvu kultūrvēsturē saņēma Neretas skolas absolvente Aija Andersone.

Turpinājumā visus klātesošos skolēni priecēja ar tautu dejām, dziesmām un dzejoļiem. Ļoti populārs šobrīd skolā ir ģitāristu pulciņš, kurā aktīvi ģitārspēli mācās vairāki skolēni. Iemaņas un prasmes ir acīmredzami augušas. Tāpat arī viesskolnieces no Taizemes un Vācijas ir apliecinājušas, ka ar cītīgu darbu ir iespējams paveikt daudz.

Koncerts bija ļoti aizkustinošs un sirsnīgs. Nobeigumā vecāku izteiktie labie vārdi svētku sajūtu paspilgtināja vēl vairāk.

 

Agnese Rutka

Ziemassvētkos ikviens vēlas piedzīvot brīnumu, kas atnestu prieku, patīkamas emocijas un sirdssiltumu. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 1. – 4. klašu skolēni 20. decembrī uz īpašu svētku koncertu “Ziemassvētku brīnums” aicināja vecākus, vecvecākus, māsas un brāļus, kā arī citus interesentus, lai atrastu pazaudēto Ziemassvētku brīnumu, kuru viņi bija apņēmības pilni atrast.

Pirms tika uzsākti meklējumi, labus vārdus visiem klātesošajiem vēlēja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore Laima Grebska. Pateicības rakstus par labām un teicamām sekmēm saņēma vairāki skolēni.

Turpinājumā katras klases skolēni kopā ar savām audzinātājām bija sagatavojuši priekšnesumus, kuros dziedāja, dejoja un runāja dzejoļus. Skatītājiem, baudot visus priekšnesumus, bija iespēja pabūt Prātnieku planētā, Rūķu planētā, Muzikālajā planētā un Mīlestības planētā. Apceļojot visas šīs nezināmās vietas, skolēni centās atrast pazaudēto Ziemassvētku brīnumu, tomēr nekur tas nebija atrodams.

Atgriežoties mājās ikviens saprata, kas tad ir tas visīstākais un patiesākais brīnums – tie ir mīlošie vecāki. Aicinot visus svinību zālē, tika aizdegtas brīnumsvecītes, uzburot īstas brīnuma sajūtas.

           

Agnese Rutka

Novembra mēnesī Mazzalves pamatskolas e-pastā nonāca šāda vēstule: “1. – 4.klašu konkurss mājturībā: “Ar puzuru rotāti Ziemassvētki”. Swedbank kā Dziesmu un deju svētku lieldraugs vēlas parūpēties, lai tautas tradīcijas, prasmes un zināšanas dzīvotu ikdienā un tiktu nodotas tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpat vēlamies ieinteresēt jauno paaudzi apgūt latviskās tradīcijas un prasmes. Konkursa mērķis ir paplašināt bērnu redzesloku, apgūt zināšanas par puzura lomu saulgriežu tradīcijās, likt pamatus puzura izgatavošanas iemaņām un attīstīt sadarbošanās prasmes, pacietību un neatlaidību....

Puzurs tradicionāli ir Ziemassvētku rotājums, kas izmantots pat ilgi pirms populāras kļuva eglītes. Tāpat ar puzuriem mūsu senči istabu rotāja ne vien pirms ziemas saulgriežiem, bet arī Lieldienās, kāzās un lielākās svinībās, lika virs jaundzimušo gultiņas. Puzuri nav tikai dekori, tiek uzskatīts, ka tie savāc negatīvo enerģiju, nes svētību, sargā telpas iemītniekus, palīdz sakārtot domas. Pēc svētkiem puzurs jāsadedzina, lai atbrīvotos no tajā sakrājušās negatīvās enerģijas. Par puzura formu un struktūru skaidrojumi ir dažādi – tradicionālajā formā tas simboliski veido gadu ar 12 mēnešiem, citi savukārt uzskata, ka tas ir visuma modelis, kura asis dala to debess pusēs un laika nogriežņos (pagātne, tagadne, nākotne). Puzurs sākas ar vienu mezgliņu un beidzas ar otru mezgliņu, simbolizējot dzīvi. Būdams latviskās pasaules izpratnes simbols, vienlaikus puzurs ir viens no noslēpumainākajiem rotājumiem, jo par to nav saglabājies daudz ticējumu – līdz ar to paliek plaša telpa iztēlei!...”

No šāda piedāvājuma nevarējām atteikties. Nolēmām, ka gatavosim kopīgu sākumskolas skolnieku puzuru, kuru izvietosim skolas 1. stāvā pie ieejas durvīm. Lielākā daļa skolnieku piedalījās un savu vērto puzuru pievienoja lielajam sākuma puzurim. Kopīgais darbs izdevās interesants un latviešu tautas tradīcijām  atbilstošs.  Atlika tikai iemūžināt un aizsūtīt tā fotogrāfiju konkursa organizatoriem.

Diemžēl  neviena no solītajām  trīs lielajām balvām – ceļojumiem - mums netika, jo konkursā tika iesniegts 241 darbs.  Sekoja izloze, kura mums, diemžēl, nebija veiksmīga, bet  prieks un gandarījums par paveikto ir visiem. Lielais puzurs rotā skolas 1.stāva gaiteni, un priecē visus ienācējus visu Ziemsvētku laiku. Puzuru darinātāji saņēma mazas pārsteiguma balviņas no Swedbank.

 

Mazzalves pamatskolas skolotāja Agita Sirsniņa

9. un 10. decembrī turpinājās Aizkraukles novada atklātā čempionāta spēles basketbolā vīriešiem, kurās startē arī Neretas novada komanda. 9. decembrī Neretas jauniešu komanda spēlēja pret Aizkraukles pagasta komandu. Pirmajā puslaikā izvērtās līdzīga cīņa, bet beigās Neretas komanda atzina savu pārākumu uzvarot ar rezultātu 47:80. Nākamajā spēlē 10. decembrī Neretas komandai bija divas spēles. Pirmajā spēlē mūsējie tikās ar Policijas komandu. Spēles sākums iesākās līdzīgi un Neretas komanda spēja noturēties, tomēr beigās tika piedzīvots zaudējums ar rezultātu 53:73.

 Dienas otrajā spēlē Neretas komanda tikās ar Aizkraukles Profesionālās vidusskolas komandu. Jau spēles sākumā Neretas komanda ieguva pārsvaru un izcīnīja uzvaru ar rezultātu 61:34.  Šajās spēlēs piedalījās – Mikus Saldovers, Aivis Mūrnieks, Didzis Blūms, Juris Zans,  Andis Balulis, Mairis Dzenis, Gatis Urķis, Kristiāns Dimitrijevs, Artūrs Zastupņevičs, Aivis Podžuks.

 Izspēlējot apli pirms izslēgšanas spēlēm, Neretas jaunieši 6 komandu konkurencē ierindojās 4. vietā.

 Nākamā spēle notiks janvāra sākumā, kur ceturtdaļfinālā būs jātiekas ar Aizkraukles komandu “Veterāni”.

Mairis Dzenis

Ošiņu ģimene no Neretas novada kā viena no 20 Latvijas stiprajām un kuplajām ģimenēm 7. decembrī viesojās pie Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lai piedalītos tradicionālajā Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā Rīgas pils laukumā.

Pasākuma laikā viņš izteica gandarījumu ģimenēm, kuras, neskatoties uz ikdienas rūpēm un pienākumiem, daudz dara apkārtējo cilvēku un novadu labā. “Darbojoties dažādos kolektīvos, palīdzot saviem līdzcilvēkiem, jūs pierādāt, ka varam paveikt daudz. No jūsu piemēra var mācīties ikviens!” uzsvēra Raimonds Vējonis.

Kopīga egles iedegšana ar Latvijas dižģimenēm kļuvusi par tradīciju jau no Latvijas Valsts prezidentes Vairas – Vīķes Freibergas prezidentūras laikiem. Egles iedegšanas pasākumā piedalās katra novada labākās, stiprākās, kuplākās un radošākās daudzbērnu ģimenes, tajā skaitā ģimenes, kurās ir aizbildnībā esoši bērni un audžubērni, par kurām Valsts prezidents ir saņēmis atsauksmju vēstules no novadu pašvaldībām.

 

Agnese Rutka

Foto: Toms Kalniņš

Atzīmējot Latvija Republikas proklamēšanas 98. gadadienu, no 14. – 17. novembrim notika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) svinīgie apbalvošanas pasākumi, kuros VUGD amatpersonām un veterāniem tika izteikta pateicība un pasniegti apbalvojumi.

Sešu svinīgo pasākumu laikā tika pasniegti vairāk nekā 200 Iekšlietu ministrijas un VUGD apbalvojumi, tādējādi godinot tos cilvēku, kuri ne tikai snieguši ieguldījumu VUGD attīstībā, priekšzīmīgi pildījuši dienesta pienākumus un sasnieguši teicamus darba rezultātus, bet arī, riskējot ar savām dzīvībām, glābuši citus cilvēkus.

Svinīgajā pasākumā Bauskā 16. novembrī par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi VUGD Zemgales reģiona brigādes pateicība izteikta Aizkraukles daļas Neretas posteņa komandierim kapteinim Jurim Gorbačovam, Neretas posteņa vada komandiera vietniekam virsniekvietniekam Miervaldim Vaveram, ugunsdzēsējiem glābējiem autovadītājiem kaprāļiem Matīsam Kāršeniekam un Mairim Zvirbulim.

VUGD priekšnieks pulkvedis Oskars Āboliņš svinīgajā pasākumā uzsvēra: ”Lielākais un svarīgākais apbalvojums ikvienam no mums ir sabiedrības pozitīvais novērtējums – ugunsdzēsēja glābēja profesija Latvijā tiek cienīta, mīlēta un apbrīnota. Šīs iedzīvotāju uzticības un cieņas pamatā ir mūsu nesavtīgais un pašaizliedzīgais darbs, kas ikvienam no mums sniedz gandarījumu.”

 

Agnese Rutka

11. decembra pievakarē Neretas tirgus laukumā ar sieviešu vokālā ansambļa “Kadence” līdzdalību un Neretas pagasta pārvaldes vadītāja Jura Zālīša uzrunu tika iedegta Eņģeļu egle. J.Zālītis, uzrunājot neretiešus, atzina, ka šis gads bijis sarežģīts un ļoti daudzveidīgs, taču arī izdarīts ir daudz – noasfaltēts tirgus laukums, ar asfalta segumu noklāta un labiekārtota arī P.Lodziņa un J.Jaunsudrabiņa iela.

 Neretas novada galveno egli šogad sarūpējuši SIA “Grēda” un SIA “Akači” vadītāji Juris Budris un Egīls Cīrulis. Par ikgadēju notikumu pagasta egles iedegšanā kļuvusi tās izrotāšana ar pašu izgatavotiem eņģelīšiem, un šī tradīcija tika turpināta arī šogad – bērni, palīdzot vecākiem, egli izrotāja ar baltu eņģelīšu virtenēm.

 Kad  baltie eņģelīši egļu zaros tika sakārtoti un gaismu virtenes iedegtas, novada iedzīvotājiem bija sarūpēta iespēja klausīties vīru vokālā ansambļa “Dižbrāļi” un Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas audzēkņu koncertu mākslinieciskās vadītājas un pedagoģes Anitas Cinkmanes vadībā. Koncerta solisti – Krista Fadejeva, Renārs Tomašickis, Marta Urtāne un Valts Urtāns ir arī vairāku vokālo konkursu laureāti. A.Cinkmane atzina, ka viņai ar saviem audzēkņiem ir prieks koncertēt Neretā, jo joprojām siltā atmiņā ir koncerts pirms desmit gadiem, kad  pedagoģi un viņas skolēnus silti uzņēmuši klausītāji Neretas katoļu baznīcā. Viens no audzēkņiem – Jānis Purēns –, kas Neretā uzstājies vēl mazs zēns būdams, nu jau koncertē vokālā ansambļa “Dižbrāļi” sastāvā.

 Koncerts bija garīgas apceres un pārdomu caurstrāvots, tā atklāšanai  izvēloties pasaulslaveno F.Šūberta ”Ave Maria”. Tāpat koncertā skanēja daudzi visā pasaulē zināmi skaņdarbi, kas adventes laikā rosina ielūkoties sevī un mudina uz klusām, iekšupvērstām pārdomām. Skanēja V.A.Mocarta “Ave Verum corpus”,  E.L. Vēbera “Pie Jesu”, I.Zemzara himna “Magnificat”, mūsdienu populārākā sakrālās mūzikas komponista Ē. Ešenvalda “Aicinājums” u.c. Sirsnīgus aplausus saņēma K. Fadejeva un R. Tomašickis par Raimonda Paula “Bērns un liepa” no dziesmu cikla “Mazs, laimīgs zēns”. Tāpat mākslinieki dzirkstīja dzīvespriecīgajā neapoliešu dziesmā “Funiculi funicula”.

 Dzestrais Trešās adventes vakars bija izdevies siltu sajūtu, spodru, skanīgu balsu un ziemīgu noskaņu pilns par spīti tam, ka laiks vēl nelutināja ar baltu sniega segu!

 

Daiga Meldere

Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
3021262
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
2502
95057
3021262

Sadarbība