Aktualitātes (Kultūra un sports)

Aktualitātes (Kultūra un sports) (232)

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas sporta angārā 3. decembrī notika galda tenisa sacensības vīriešiem. Bija ļoti patīkami, ka uz šīm sacensībām bija ieradušies arī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēni, kuri brīvajā laikā spēlē sporta angārā galda tenisu. Sacensības noritēja raiti uz diviem tenisa galdiem, pie kuriem visi dalībnieki izspēlēja savstarpējās spēles, pēc kurām noteica arī laureātus. Spēles bija aizraujošas un nevienā no spēlēm uzvarētāju iepriekš nevarēja paredzēt, jo meitarības ziņā visi bija līdzīgi, un arī veiksme “uzsmaidīja” te vienam, te otram spēlētājam. Kausu un zelta medaļu izcīnīja Mairis Dzenis, sudrabs Kristapam Možeikam, bronza Edijam Seņkovam.

 

Imants Silavs

Cēsīs 26. novembrī noslēdzās Latvijas Jaunatnes kausa izcīņas finālspēles volejbolā meiteņu U – 13 grupā par 7. – 10. vietām. Šajā vecuma grupā kopā Kausa izcīņā piedalījās 14 Latvijas sporta skolu komandas. Aizkraukles sporta skolu pārstāvēja volejbola trenera Imanta Silava trenētās volejbolistes no Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas – Endija Kapele, Amanda Regute, Luīze Liepiņa, Kitija Kuzņecova, Alise Vaičulena, Rūta Leite, Elizabete Anna Sīpoliņa, Zita Tihonova un Sintija Caune no Viesītes vidusskolas. Bez  Aizkraukles  NSS volejbolistēm par augstāk minētajām vietām cīnījās Liepājas, Tukuma un Cēsu sporta skolu volejbolistes.

Mūsu komandas volejbolistes demonstrēja ļoti skaistu volejbolu ar visiem šajā vecumā sarežģītajiem elementiem spēcīgām servēm, uzbrukuma sitieniem, bloku, pašaizliedzīgu spēli aizsardzībā. Ikviena no meitenēm, piedaloties spēlē, deva neatsveramu ieguldījumu kopējā komandas panākumā. Īpaši vēlētos atzīmēt Luīzes Liepiņas un Rūtas Leites labo spēli, tomēr komandai kopumā pietrūka stabilitātes un ari nedaudz veiksmes. Pirmajā spēlē ar 3:1 uzvarot Liepājas volejbolistes, iespējams, meitenes nenovērtēja nākošās pretinieces un spēle vairs nevedās tik labi. Ar Tukuma un Cēsu komandām nospēlējām neizšķirti 2:2, kas nodrošināja Aizkraukles NSS volejbolistēm 8. vietu Latvijas Jaunatnes kausa izcīņā. Neapšaubāmi tas ir panākums, tomēr meitenes uzrādot stabilu spēli ir spējīgas uz daudz augstākiem rezultātiem. Priekšā Latvijas Jaunatnes čempionāts, kam nopietni jāgatavojas, jānovērš  pieļautās nepilnības, jāvirzās uz augšu.

 

Volejbola treneris Imants Silavs

Mūsu mīļajai Latvijai izteikti raksturīgi četri gadalaiki, kad atklājas to krāšņums, krāsas, smaržas un skaņas. Ik gadu patriotu mēnesī – novembrī – visspilgtāk iekrāsojas Latvijas karoga sarkanbaltsarkanās krāsas, kad gandrīz katrs pie krūtīm sprauž sarkanbaltsarkanu lentīti vai iededzina svecīti logā karoga krāsās.

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā tradicionāli Latvijas svētkos, kas ir arī katra iedzīvotāja svētki, norisinājās ikgadējais skolēnu koncerts, kurā dziedāja, dejoja, runāja dzeju par Latviju un paspilgtināja ikviena sirdī patriotismu.

Koncertu atklāja izglītības iestādes Skolēnu pašpārvaldes prezidents Mikus Saldovers. Savā uzrunā viņš iezīmēja nozīmīgākos gadus un notikumus Latvijas vēsturē. Tālāk vārds tika dots skolas direktorei, kura ar lepnumu un gandarījumu izklāstīja sasniegtos rezultātus “Draudzīgā aicinājuma fonda Skolu reitingā.” Ar ziediem tika teikts paldies skolotājiem, kuri ir pamats šo panākumu sasniegšanā. Protams, bez centīgiem skolēniem tas nebūtu iespējams, tieši tāpēc arī viņi saņēma pateicības vārdus.

Tālāk turpinājās svētku koncerts, kurā gan lielāki, gan mazāki skolēni dziedāja, dejoja un skaitīja dzejoļus.  Ļoti aktīvi muzicēja ģitāristu pulciņa dalībnieki. Prieks par jaunajām viesskolniecēm no Vācijas un Taizemes, kuras iesaistījušās gan deju kolektīvā, gan korī un īsā periodā spējušas iemācīties dejas soļus un dziesmu vārdus.

Noslēgumā piederību patriotismam veicināja un emocionāli aizkustināja skolēnu kora izpildītā dziesma “Saule, Pērkons, Daugava”.

 

Agnese Rutka

 

Viens no gada tumšākajiem mēnešiem ik gadu mūsu valstij ir pats gaišākais – 18. novembrī ikvienā pilsētā, novadā un ģimenē svin Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku, padarot to par neatkarīgu valsti.

Arī šogad, atzīmējot mūsu valsts 98. gadskārtu, Neretas novada pašvaldība rīkoja svinīgo koncertu, kurā tradicionāli ar Goda rakstiem tika apbalvoti tie novada iedzīvotāji, kas ar savu ilggadīgo darbu, radošumu, pašaizliedzību un godprātību veicinājuši mūsu novada attīstību. Savā svētku uzrunā Neretas novada domes priekšsēdētājs visus sveica Latvijas valsts proklamēšanas 98. gadadienā un atzīmēja: “Novembris Latvijai ir ļoti svarīgs mēnesis. Starp rudens darbiem un Ziemassvētku laiku vēsture mums devusi iespēju ierunāties patriotisma jūtām. Ceļš līdz savas valsts izcīnīšanai latviešiem ir bijis grūts… Mūsu tautiešu mūžsenā vēlme piepildījās 1918. gada 18. novembrī, kad tika proklamēta Latvijas valsts. Latvijas 1. Republikas laiki pieder pie visplaukstošākajiem mūsu valsts saimnieciskajā un kultūras dzīvē. Taču 20. gadsimts mūsu tautai ir traģisma pilns – mēs izveidojam savu valsti, to uzceļam, zaudējam un no jauna atgūstam. Atgūst to mūsu paaudze uz barikādēm. Tagad jau ceturtdaļu gadsimta varam dzīvot savā atjaunotā Latvijā, kuru neplosa kari un nav dabas katastrofu. Te valda miers, drošība un ir visi nosacījumi, lai cilvēki varētu būt laimīgi. Šis gads pagājis saturīgi un godam. Mēs esam daudz darba padarījuši un nosprauduši plānus nākamajam gadam. Es gribu visiem pateikties par ieguldīto darbu novada attīstībā. Šodien mēs godināsim pašus čaklākos novada iedzīvotājus, dažādās jomās strādājošus, dažādu profesiju pārstāvjus, kurus apbalvošanai virzīja pagastu pārvaldes, iestādes un iedzīvotāji, bet apstiprinājuši Neretas novada domes deputāti.” Šogad pašvaldības Goda rakstus dažādās nominācijās saņēma 13 novada iedzīvotāji – Brigita Osīte, Agris Sakne, Mirdza Varekoja, Alda Šustiņa, Jānis un Ausma Baltači, Benita Ziemele, Aija Kontrima, Vilnis Varkalis, Zinaida Beļajeva, Sandra Gradecka, Sarmīte Sniķere, Juris Andersons un Iveta Muraška. Ar ziediem ikvienu Goda raksta saņēmēju sveica pagastu pārvalžu vadītāji, darba kolēģi, radi un draugi.

Noslēdzoties pasākuma pirmajai daļai, ikviens varēja baudīt Jura Kulakova koncertprogrammu “Cafe Spleen. Veltījums latviešu strēlniekiem”. Tajā piedalījās Juris Kulakovs, Ieva Akurātere, Miervaldis Jenčs un Viktors Jansons. 

           

Agnese Rutka

11.novembrī visu dienu Mazzalves pamatskolas svētku noskaņā rotātajā vestibilā klusināti skanēja strēlnieku dziesmas. 11.novembra vakarā Mazzalves pamatskolas pagalmā tradicionāli pulcējas skolēni, skolēnu vecāki, pagasta iedzīvotāji, lai dotos lāpu gājienā uz Piemiņas laukumu pagasta centrā. Arī šogad, skanot strēlnieku dziesmām, tika degtas lāpas un lieli un mazi kārtojās lāpu gājienam. Nest Latvijas karogu gājiena priekšgalā tika uzticēts Norbertam Bergmanim. Gājiens aizvijās cauri visam pagasta centram, un pie pagasta gājiena dalībniekus sagaidīja pagasta pārvaldes vadītāja Zeltīte Odiņa. Dzeju runāja Anna Laura Piterniece. Viņa savā uzrunā aicināja būt savas dzimtās puses, sava pagasta, sava novada patriotiem. Piemiņas laukumā gājiena dalībniekus uzrunāja skolas direktors Aivars Miezītis, viņš teica, ka mūsu zeme ir tik stipra, cik mēs to stipru veidojam. Par 11.Novembra vēsturiskajiem notikumiem stāstīja vēstures skolotāja Anda Freimane. Patriotiskas dzejas runāja Dagne Logina.

 

Žanna Miezīte

Piektdien, 11. novembrī, visā Latvijā atzīmēja Lāčplēša dienu, kad teju katra nama logos iemirdzējās gaišas svecīšu liesmiņas. Šogad aprit 97. gadi kopš nozīmīgāks uzvaras pār Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Neretas novada Neretas pagastā ar simbolisku Lāpu gājienu un kvēlojošām lāpām ikviens pasākuma dalībnieks pieminēja un godināja Latvijas brīvības cīnītājus.

Braši un stalti zemessargiem soļojot un nesot rokā Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, Lāpu gājiena dalībnieki no Neretas kultūras nama devās uz Ķesteru kapiem, lai pie Lāčplēša kara ordeņa kavalieru Augusta Aperjota un Jāņa Kramiņa atdusas vietām noliktu ziedus un svecītes. Iepriecināja, ka šogad Lāpu gājienu kuplināja tieši bērni ar vecākiem, mācot jau no mazotnes ikvienam patriotismu, vēstures izzināšanu un mīlestību uz savu valsti.

Pasākuma laikā izskanēja patriotiskas un aizkustinošas dziesmas no sieviešu vokālā ansambļa “Kadence”. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas vēstures skolotāja Lija Saldovere sniedza nelielu ieskatu 1919. gada notikumos.

Ar patriotisku noskaņu sirdī Lāpu gājiena dalībnieki vēl vairāk stiprināja savu piederību Latvijas valstij.

 

Agnese Rutka

Lai arī līdz Ziemassvētkiem vēl ir laiks, 6. novembrī Mazzalves pagasta zālē pulcējās gandrīz divi desmiti dažādu paaudžu mazzalviešu, lai kopā ar pasniedzēju no Jelgavas Andu Skrupsku gatavotu dažādas interesantas dāvaniņas un dekorus Ziemassvētkiem. Šajā saistošajā sešas stundas ilgajā pasākumā piedalījās arī projekta “PROTI un DARI!” jaunietes un atzina, ka kopādarbošanās bijusi patīkama un ir gūtas jaunas idejas svētku svinēšanai.

 

Žanna Miezīte

Vairāki gadiem ilgi Neretas novada iedzīvotāju staigātie zemes ceļi ar pamatīgiem dubļiem un bedrēm rudenī un putekļu mākoņiem vasaras periodā šodien ir pagātne. Jāņa Jaunsudrabiņa un Pētera Lodziņa ielas ar cītīgu un veiksmīgu komandas darbu ir noasfaltētas. Sen gaidītās pārmaiņas piedzīvojis arī Zalves pagasta Sproģu centra ceļš. Pie jau nosauktajiem ielu atjaunošanas darbiem, klāt nākusi arī Neretas tirgus laukuma un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas nobrauktuves noasfaltēšana.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā 7. novembrī pie noasfaltētā Neretas tirgus laukuma pulcējās Neretas novada pašvaldības pārstāvji, būvnieki no SIA “Ošukalns”, kas veica būvdarbus un PII “Ziediņš” sagatavošanas grupa kopā ar skolotājiem, kā arī pagasta iedzīvotāji.

Pasākums tika atklāts ar autoceļiem raksturīgu dzejoli. Skanīgas un lustīgas dziesmas izdziedāja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas sākumskolas skolēnu ansamblis. Svinīgus vārdus šai nozīmīgajā dienā izteica Neretas novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis: “Neretas novadam šis noteikti ir īpašs notikums, jo gadiem ilgi skolēnu mērotais ceļš uz skolu pa zemes ceļiem apgrūtināja un radīja diskomfortu. Šodien mēs varam būt gandarīti par paveikto. Tas ir simboliski, ka ielu atklāšanas pasākumu svinam Tirgus laukumā, jo Nereta kādreiz bija slavena ar saviem tirgiem un mēs vēlamies, lai šī tradīcija atdzimst. Patiesībā padarīts ir daudz vairāk, jo šodien mēs nododam ekspluatācijā piecus renovētus objektus. Es saku lielu paldies visiem, kas ieguldījuši savu artavu, lai ielas un laukumi iegūtu jaunu izskatu”.

Noslēgumā svinīgi tika pārgriezta lenta un visi pasākuma dalībnieki kopīgi  nodziedāja dziesmu “Brauciet lēnām pār tiltu draugi” un cienājās ar konfektēm.

Arī turpmāk Neretas novada pašvaldība turpinās cītīgu darbu pie pašvaldības ceļu un ielu infrastruktūras uzlabošanas darbiem.

Agnese Rutka

Helovīns jeb Visu svēto diena ir pasākums, kuru atzīmē ik gadu 31. oktobrī. Jāpiebilst, ka šie nav latviešu tradicionālie svētki, bet gadu no gada aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju vairākkārt aizrāvušies un iesaistījušies aktivitātēs, kuras raksturīgas šiem svētkiem.

Pirmo gadu Sēlijas novadu jauniešu padome “SēJa” 29. oktobrī nolēma organizēt kopīgu saliedēšanās pasākumu Sēlijas jauniešiem “Iepazīsim Sēliju”. Pirmie, kas uzņēma visus jauniešus un iepazīstināja ar savu novadu bija Aknīste.

Visas dienas garumā Sēlijas jauniešu padome “SēJa” Gārsenes takās ierīkoja īpašu trasi ar vairākiem kontrolpunktiem. Šajos kontrolpunktos bija paredzēti dažādi uzdevumi un izdarības, kas ikvienā viesa mazākas vai lielākas bailes. Vienā no kontrolpunktiem pasākuma dalībnieki iesaistījās erudītā ar mērķi iepazīt Sēlijas kultūrvēsturiskās vietas. Par katru nepareizu (vai pareizu) atbildi ikvienam sejā iebēra miltu sauju. Šausmu trases aptuvenais garums bija 4 km. Neizpalika bez baismīgām skaņām un kliedzieniem kaut kur tālumā, kas trases gājējiem veicināja vēl lielākas bailes.

Pirms trases uzsākšanas jaunieši tika sadalīti vairākās komandās. Lai veicinātu jauniešu savstarpējo iepazīšanos un sagaidītu tumsas iestāšanos, Helovīna pasākuma dalībnieki iesaistījās vairākās saliedēšanās spēlēs. Čaklākie novadi bija īpaši gatavojušies šim pasākumam un ietērpušies maskās vai spocīgi sakrāsojuši sejas, kā arī izgrebuši Helovīna ķirbi.

Paldies Neretas novada aktīvajiem jauniešiem, kuri labprāt iesaistījās šajā pasākumā. Paldies arī meitenēm, kas izgreba baismīgo Helovīna ķirbi! Paldies arī Zalves pagasta bibliotekārei Sondrai Bulindžai par jauniešu pavadīšanu uz un no pasākuma!

Noslēgumā Gārsenes pilī jaunieši baudīja siltu zupu.

 

Agnese Rutka

Tieši ar šiem mūsu novadnieka, dižgara, rakstnieka, dzejnieka un gleznotāja dzejas vārdiem sākas Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas himna. Tā simbolizē skolas esību, pastāvēšanu un izglītības un zināšanu nodošanu ikvienam skolēnam.

21. oktobra rīta pusē Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola svinēja savas pastāvēšanas 80 gadu jubileju. Oficiāli šī skolas ēka tika iesvētīta 1936. gada 30. oktobrī, bet pēc absolventu vēlmēm ik gadu skolas kolektīvs kopā ar absolventiem svētkus svin maija mēnesī, kad daba jau atdzīvojusies un saules siltums sasilda teju vai katru dienu.

Tomēr neaizmirstot to, ka īstā skolas jubileja ir oktobris, 21. oktobrī iestāde atkal svinēja svētkus. Šoreiz iniciatori un organizatori bija ne vairs skolotāju kolektīvs, bet gan skolēni. Arī viesu sarakstos kā ierasts nebija absolventi, bet gan mūsu novada un kaimiņu novadu skolu skolēni un skolotāji. Ar cītīgu plānošanu, organizēšanu un dažādu ieceru īstenošanu Skolēnu pašpārvalde Mikus Saldovera vadībā soli pa solim veica nepieciešamos darbus, lai veiksmīgi noritētu svētki.     

Baltās skolas jubilejas rīts iesākās ar skolēnu, skolotāju pulcēšanos svinību zālē, lai nelielā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktores Laimas Grebskas stāstījumā uzklausītu skolas vēstures gājumu un paveikto. Kopīgi izdziedātā skolas himna ienesa patīkamu svētku sajūtu ikkatram. Turpinājumā klases saņēma īpašu skolas jubilejas pildspalvu – “Baltajai skola – 80”. Ar šo pildspalvu katras klases skolēnam uz lielas rudens lapas bija jāuzraksta vēlējumi savai skolai. Tie bija visdažādākie – lai Baltajai skolai vairāk skolēnu, lai skola pastāvētu vēl 80 gadus, lai zinoši un zinātkāri skolēni, lai Baltajai skolai balti sapņi u.c.! Labo vēlējumu sarakstu varētu turpināt… Šie vēlējumi pierāda to, ka katram skolēnam sava skola ir tuva un mīļa. Starplaikos ikviens varēja aplūkot daudzveidīgos un krāsainos mākslas darbus, kas tapuši mākslas pulciņu dalībnieku un mākslinieces Ievas Bondares viesošanās laikā skolā.  

Noslēdzoties svētku rīta cēlienam, skolēni devās uz savām klasēm. Turpinājums norisinājās Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas mazajā skolā, kur 1. – 4. klašu skolēni un audzinātājas aicināja skolas direktori un direktores vietnieci izglītības jomā uz īpašu pasākumu par godu Baltajai skolai. Katra klase bija cītīgi strādājuši un sagatavojuši īpašu dāvanu savai skolai. 1. klase no zāļu stiebriem bija pagatavojuši īpašu kompozīciju, kuru papildināja ar pašu darinātiem apsveikumiem. 2. klase no 80 ozolzīlēm un 80 ozolzīļu čaulām pagatavoja zīļu vīriņu. 3. klase sarūpēja 80 krāsainas kļavu lapas un savai skolai dāvāja no šīm lapām veidotu pūci, kura simbolizē gudrību.  4. klase, atbilstoši dzimšanas dienai, dāvāja no zīlēm veidotu svētku torti. Ne tikai dāvanas bija galvenās, arī skolēnu priekšnesumi, vēlējumi un ziedi skolas vadībai paspilgtināja svētkus. Noslēgumā mazās skolas zālē ienesa kliņģeri, kas bija izcepts ciparu 80 formā. Skanot mūzikai un kopīgi cienājoties ar kliņģeri, 1. – 4. klašu skolēni jubileju godam nosvinēja.

Baltās skolas svētku 2. daļa iesākās ar kaimiņu skolu sagaidīšanu. Tālākais pasākuma plānā bija kopīga ozoliņu stādīšana aiz sporta angāra par godu Latvijas simtgadei 2018. gadā. Šī aktivitāte atstās paliekošas vērtības – spēcīgus un raženus ozolus, kuri daudzu gadu garumā būs apliecinājums gan stiprai Latvijas valstij, gan arī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas izturībai un skolu savstarpējai sadarbībai un saliedētībai.

Turpinājumā skolēniem bija iespēja iepazīt skolu, tās vēsturi, kultūras pieminekļus un dienesta viesnīcu. Vakara noslēgumā skolēni, skolotāji un ciemiņi pulcējās Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas svinību zālē, lai kopīgi vērotu 12. klases skolēna Olafa Osīša veidoto filmu par Balto skolu. Aplausi un ovācijas bija nenoliedzams apliecinājums tam, cik interesanta un aizraujoša bija filma. Paldies Olafam par profesionalitāti un ieguldīto darbu!

Tālāk sekoja kaimiņu skolu sveicieni jubilejā, veltot atzinīgus vārdus gan direktorei, gan skolotājiem, gan arī skolēniem. Neiztrūka arī vēlējumi turpmākai skolas pastāvēšanai, skolēnu skaita pieaugumam un vēlme pēc izglītības un zināšanu iegūšanas izglītojamajiem.

Noslēgumā, uzklausot Skolēnu pašpārvaldes Mikus Saldovera pamudinājumam, pasākuma viesi iesaistījās kopīgā jubilejas ballē, kurā muzicēja Neretas jauniešu grupa “Wild Pride” un ciemiņi no Ilūkstes, meiteņu grupa “Piparmētra”.

Paldies visiem svētku organizētājiem, jo īpaši Skolēnu pašpārvaldei! Paldies arī viesiem, kas atrada laiku un atbrauca ciemos!

Nobeigumā jāpiemin, ka laikam piemīt kāda unikāla īpašība – tas rit ļoti steidzīgi un nemanot atkal paies 5 gadi, kad Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola vērs savas durvis ikvienam 85 gadu jubilejā. Izturību skolai un skolotājiem zinātkārus bērnus!  

 

Agnese Rutka

Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
2678885
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
4774
138627
2678885

Sadarbība