Aktualitātes (Kultūra un sports)

Aktualitātes (Kultūra un sports) (209)

Pirms diviem gadiem, 2014. gadā, Neretas novads svinēja savas pastāvēšanas 5. gadadienu. Šogad, 9. jūlijā, visi četri pagasti – Nereta, Mazzalve, Zalve un Pilskalne atkārtoti svinēja II Neretas novada svētku 7. jubileju.

 

Svētku atklāšana

Nenoliedzami viena no novada lielākajām bagātībām ir iedzīvotāji, tomēr ievērojams devums attīstībā, radošumā un atpazīstamībā ir pašdarbnieku kolektīvi. Tradicionāli, tāpat kā pirms diviem gadiem, svētku atkāšanu ievadīja Neretas novada pašdarbnieku kolektīvi. Izskanot Neretas novada pašvaldības Domes priekšsēdētāja uzrunai un sveicienam, svinīgi paceļot novada karogu un kopīgi izdziedot Latvijas valsts himnu, II Neretas novada svētki bija atklāti.

 Ikvienam svētku apmeklētājam bija iespēja nobaudīt krāšņu un daudzveidīgu koncertu. Novada vokāli instrumentālā ansambļa jauniešu grupa “Wild Pride” ar pārliecību izdziedāja un izspēlēja savu repertuāru. Mūziķi ir iekrājuši pieredzi piedaloties dažādos konkursos un muzicējot pasākumos. Novada dejotāji – Neretas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sēļi” un Pilskalnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sarma”, iepretim mūsu vērienīgākajai un populārākajai baznīcai, izdejoja jautras, lustīgas dejas. Dziedošie ansambļi – Mazzalves pagasta dziedātāju kopa un Neretas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Kadence” piedziedāja Neretu ar skaistām dziesmām. Ikvienu iedzīvotāju uz vienu valsi mudināja dueta “Zemeņu lauks” (Laima un Benjāmiņš Lesinski) un “Kadences” izpildītā dziesma “Par gadiem” (komponists Andris Šīrants). Šī dziesma un tās izpildītāji sevi parādījuši  teju vai visai Latvijai piedaloties koncertā “Vasarsvētki Bīriņos” un Latvijas Šlāgeraptaujas 2016 koncerta iesildošajā daļā. Netradicionālas dejas demonstrēja Mazzalves pagasta brīvā stila deju kopa “Mozaīka”. Skatītāji nekautrējās un cītīgi aplaudēja dejotājām.

Noslēdzoties svētku koncertam, iedzīvotāji varēja izbaudīt Skaistkalnes pūtēju orķestra dzīvespriecīgās melodijas.

Pirms un pēc svētku atklāšanas pasākuma apmeklētāji izmantoja iespēju un mājražotāju, amatnieku un rokdarbnieku tirdziņā iegādājās dažādas noderīgas lietas, ēdienus un dzērienus. Tirdziņā bija rotaslietas, ziepes, māla un koka darinājumi, medus, dažādas ogas, saldējums, pašmāju piena produkti, saldumi un māju vīns.

 

Radošās darbnīcas, sporta spēles un citas atraktīvas aktivitātes

Visas dienas garumā ikvienam svētku apmeklētājiem bija iespēja iesaistīties dažādās radošās un sportiskās aktivitātēs. Mazākie svētku viesi varēja izlēkāties piepūšamajā pilsētiņā “Džungļu karalis”, iepazīt mūsu ugunsdzēsējus, apskatot īstu ugunsdzēsēju mašīnu, pielaikojot ķiveri, iesēžoties automašīnā, ieklausoties skaļajās sirēnās, kuras ir dzirdamas ikreiz, kad glābēji steidz palīgā kādam nelaimē nokļuvušam un izbaudīt īstu ūdens šalti.

Nevalstiskās organizācijas ikvienu iesaistīja dažādās radošās aktivitātēs. Biedrība “Ērberģietes” svētku apmeklētājiem mācīja kā pagatavot skaistu papīra ziedu un rokassprādzi vai kādu citu rotu. Interesanta un neparasta nodarbe bija zīmēšana uz baloniem, kas ļoti aizrāva jaunākos svētku viesus. Biedrība “Upmales mantinieki” mācīja kā  daudzveidīgos zīmējumus, kas ir uz salvetēm, uzlikt uz akmeņiem.

Līdz pat pēdējam brīdim ļoti aktuāli meitenēm bija sejiņu apgleznošana, ko piedāvāja vizāžiste Elīna Laiviņa. Viena pēc otras meitenes gaidīja brīdi, kad tiks apgleznotas viņu seja ar speciālajām krāsām. Neizpalika arī frizūras. Puišu uzmanību vairāk piesaistīja Saules sporta kluba motorolleru demonstrācija. Ikviens varēja noskaidrot sev interesējošus jautājumus par šiem braucamrīkiem. Pēcpusdienā Neretas novadā viesojās Jēkabpils motokluba pārstāvji, kuri labprāt izvizināja ikvienu ar motociklu.

Parkā svētku viesi varēja piedalīties šaušanā ar pneimatisko šauteni. Tradicionāli šī aktivitāte piesaista visvairāk iedzīvotāju. Vīriešu konkurencē visaugstāko rezultātu sasniedza Lauris Cēnis, 2. vieta Danam Ragelim un 3. vieta Dainim Baumanim. Sievietēm visprecīzāk sašaut mērķī izdevās Anitai Kuzņecovai, 2. vieta Līgai Grauzei un 3. vieta Katrīnai Kļavinskai.  

Uzņēmuma “Bergs” fotopakalpojumus izmantoja ģimenes ar bērniem, pašdarbnieku kolektīvi un daudzi citi. Ieguvums, ka fotogrāfiju varēja saņemt drīz pēc fotosesijas. Profesionāli fotogrāfi ieteica kā veiksmīgāk izvēlēties pozu, lai foto izdotos lielisks.

Susējas upes krastā centīgākie sportisti spēlēja pludmales volejbolu. 1. vietu izcīnīja Jānis Kārtiņš un Denijs Grīnvalds, 2. vietu Valdis Kārtiņš un Aldis Muraško un 3. vietu Imants Silavs un Juris Ignatjevs. Ikviens varēja piedalīties jautrajās stafetēs un atraktīvā sportošanā. Dažādi interesanti uzdevumi un pārbaudījumi aizrāva ikvienu. Svarīgs bija komandas darbs. Spēlē ar baloniem veiksmīgākajiem bija iespēja izvairīties no veldzējošas ūdens šalts. Nozīme bija arī veiklībai. “Dvieļbolā”, kur ar dvieļa palīdzību bija jāraida bumba pār tīklu, izvērtās jo īpaši interesantas sacensības. Arī šeit noskaidrojās trīs labākās komandas. 1. vieta Madarai Zeltiņai un Andrai Vaičulenai, 2. vieta Lienei Klimovičai un Zanei Vadzīte un 3. vieta Gunitai Gorbačovai un Armandam Aivim Gorbačovam. Mazos svētku apmeklētājus ļoti iepriecināja izjādes ar poniju. Dzīvnieks, ik pa laikam iestiprinoties, braši soļoja savas saimnieces pavadībā, sniedzot bērniem īpašu svētku sajūtu.

Dienas vidū tirgus laukuma teritorijā ikviens bija laipni aicināts nobaudīt garšīgu auksto zupu.   

 

Izstādes novada svētkos

Visas dienas garumā svētku viesi varēja izbaudīt vairāku mākslinieku izstādes. Pie Neretas kultūras nama ikviens varēja novērtēt ērberģietes Līgas Jukšas gleznu izstādi. Māksliniece atzīst, ka gleznošana ir emociju un jūtu izpausme. Viņa glezno dažādu žanru mākslas darbus, bet visvairāk iedvesmo figūru un portretu gleznošana.

Neretas novada centrālajā bibliotēkā apmeklētāji varēja baudīt Māras Daugavietes un viņas dzīvesbiedra Georgija Uvarova gleznas. Abi mākslinieki viennozīmīgi apgalvo, ka viņiem ir liels prieks ik gadu vasaras pavadīt Latvijā un Neretā. Tā ir reta dāvana, kad var izbaudīt īstu neskartu dabiskumu un smelties iedvesmu jauniem, radošiem darbiem. Bibliotēkas gleznu izstādē ir iespēja aplūkot vairākas zināmas vietas un personas Neretā.   

Svētku viesiem visas dienas garumā bija iespēja iegriezties Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” un novērtēt izstādi “Atrast sevi”. Muzeja vadītāja ikvienu apmeklētāju iepazīstināja ar mūsu novada dižā rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa “Mūsmājām”.

Neretas evaņģēliski luteriskajā baznīcā apmeklētāji varēja uzzināt daudz jauna par dievnama vēsturi un tur esošajiem eksponātiem.

 

Novada amatierteātru izrādes

Plkst. 14.00 un 17.00 Neretas kultūras namā visi bija aicināti uz Neretas kultūras nama amatierteātra izrādi “Pacelt vabolīti” (režisore Aija Kalnāre) un Mazzalves pagasta amatierteātra “Tradare” izrādi “Vīramāte” (režisore Silvija Lisovska). Atsaucība bija ļoti liela. Gan uz vienu, gan otru izrādi kultūras nama zāle bija gandrīz pilna. Aktieri spēja sasmīdināt skatītājus. Pēc rosīgas un kustīgas svētku dienas, teātris bija garīgs baudījums dvēselei. Skatītāju aplausi bija apliecinājums tam, ka viņiem patika.

 

Svētku noslēgums

Ar daudzveidīgu svētku programmu visas dienas garumā pamazām izskanēja II Neretas novada svētki. Atlika vakara kulminācija – svētku koncerts un balle. Visus klātesošos Dzirnavu saliņas estrādē uzrunāja Neretas novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis: “Svētki ir īstais brīdis, lai izvērtētu padarīto un nospraustu nākotnes mērķus. Ja domājam par darbiem, tad kopumā katrā pagastā ir daudz padarīts. Ir arī daudz ieceru, kuras mēs centīsimies īstenot. Katrā pagastā ir čakli, talantīgi un strādīgi cilvēki un es visiem gribu pateikties par ieguldījumu mūsu novada attīstībā. Vienmēr esmu teicis un arī šodien atkārtošu, ka ģimene ir lielākā mūsu novada vērtība. Esmu lepns par katru cilvēku, kas dzīvo mūsu novadā, esmu lepns par katru, kurš atgriezies šeit no svešuma strādā, kopj tēva sētu, veido ģimenes un audzina bērnus. Mūsu novadam jau septiņi gadi. Septiņi tas ir laimīgs skaitlis. Esmu pārliecināts, ka šis būs ražens un daudziem darbiem piepildīts gads! Man ir svarīgi, lai mūsu novada pagasti, kas ir daudz sasnieguši, nezaudētu savu identitāti. Taču vēl svarīgāka ir tā kopības sajūta, ko mēs izjūtam svinot novada svētkus un citus kolektīvus pasākumus.” Izskanot priekšsēdētāja vēlējumam uz skatuves tika aicināti visi četri pagastu pārvalžu vadītāji, lai svinīgi iededzinātu svētku ugunskuru kā simbolu vienotībai un kopīgam darbam.

Pamazām iedegoties karstām uguns liesmām, visus svētku apmeklētājus priecēja brāļu Auzānu koncerts un vēlāk arī balle, kurā izskanēja lustīgas un jautras dziesmas.

Svētki bija izdevušies! Par to liecināja iedzīvotāju apmeklētība un interese visas dienas garumā kā arī vakara noslēdzošajā daļā. Paldies visiem čaklajiem darbiniekiem par cītīgo un apzinīgo darbu, gatavojoties svētkiem! Tikai kopīgiem spēkiem ir sasniedzams pozitīvs rezultāts.

Uz tikšanos pēc diviem gadiem – 2018. gadā – Latvijas Simtgadē!

 

Agnese Rutka

                

29. februārī, kas ir neparasta diena, Neretas kultūras nama sieviešu vokālajam ansamblim Kadence tika izteikts neparasts piedāvājums – dziesmai, ko izpilda duets Zemeņu lauks (ērberģieši Laimdota un Benjamiņš Lesinski), vajadzīgas  fona dziedātājas, kas vēstījumam piešķirtu lielāku sievišķīgumu un mīļumu. Komponists Andris Šīrants, apmeklējot Neretā Lieldienu koncertus, bija dzirdējis mūsu dziedājumu un sapratis, ka ansamblim var uzticēties.

Bijušais neretietis Edgars Linde pārlika trīsbalsīgi ansamblim Andra Šīranta komponēto dziesmu (Gundegas Salnas vārdi). 8. maijā A. Šīranta ierakstu studijā katra balss atsevišķi ierakstīja savu melodiju. Tas nebija viegli, jo neparasta vieta – no skaņām izolēta telpa –, lielie mikrofoni un dzirdama tikai sava balss. Bija interesanti vērot A. Šīranta darbu pie ierakstu pults.

10. maijā dziesma Par gadiem bija gatava – A. Šīrants bija izveidojis, mūsuprāt, mīļu, sirsnīgu apsveikuma dziesmu, kas domāta dzīves jubilejām. Tad arī tika piedāvāts ar šo dziesmu uzstāties šlāgersezonas sākuma pasākumā. Vasarsvētkos Bīriņos dziesma tika palaista tautās.

Lai jauno dziesmu zinātu tautā, lai to varētu novērtēt, izpildītājiem dziesma ir jāpopularizē. Arī dziesmas radītājs rīkojas – tā ir nosūtīta uz Latvijas Radio 2, kā arī tika pieteikta Latvijas Šlāgeraptaujas 2016 fināla koncertā Ventspilī.

2. jūlijā mums bija tas gods piedalīties Latvijas Šlāgeraptaujas 2016 koncerta iesildošajā daļā, kurā skan ierakstītās jaunās dziesmas. Neretas pagasta pārvaldes finansiāli atbalstīti, Mazzalves pagasta pārvaldes šoferīša Edgara Kārkliņa vizināti, Neretas kultūras nama vadītājas Initas Kalniņas pavadīti, devāmies uz Ventspili. Pulksten 15.00 sākās caurlaides mēģinājums, pirms tā pasākuma režisors Arvīds Babris iesildošās daļas dalībniekiem izstāstīja darbības plānu, tad arī uzzinājām, ka tiešraides laikā ar mums notiks intervija un ka pēc vadītāja Gunta Skrastiņa teiktā par tostu (dziesmas sākotnējais nosaukums) mums jādzied tautā populārās dziesmas rinda “par to mums atkal jāiedzer”, uz ko skatītāji atbildēšot ar turpinājumu. Iesildošajā daļā mēs dziedājām otrie; mēģinājumu filmēja, lai redzētu, kas jāuzlabo. A. Babris ieteica pārdomāt, kā turam mikrofonus  (aizrādījums bija vietā, jo neesam pieradušas dziedāt mikrofonā), un to, ka uz lielās skatuves jānāk tuvāk pie skatītājiem (atkal ieteikums vietā – uz tik lielas skatuves bijām pirmoreiz!). Tad tika izmēģināta arī intervija – sapratām, ka improvizēt nedrīkst, ir jādarbojas pēc režisora A. Babra scenārija. Laiku līdz koncerta sākumam pavadījām lietderīgi – kārtīgi iepazinām Reņķa dārzu. Neaizmirstami būs iespaidi par tautā pazīstamiem izpildītājiem, kas ir ļoti vienkārši un sirsnīgi cilvēki.

Gatavošanās tiešraidei ir ļoti nopietna – ne vien notiek caurlaides mēģinājums, bet arī jāiet pie grimētājām, kas ne vien uzliek grimu, bet arī uztaisa frizūru. Tā kā bijām uzprišināti, Zemeņu lauks ar Kadenci rīkoja jautru fotosesiju (kas zin’, varbūt noder!).

Kā tad bez tradicionālā lietus! Bīriņos visa pasākuma laikā lija, vai tad Ventspilī nelīs? Ap pulksten 19 sāka līt un nepārstāja līdz pusnaktij! Tieši pulksten 19.00 Latvijas Šlāgeraptaujas 2016 fināla koncerta iesildošā daļa sākās ar režisora A. Babra frāzi: “Sākam tiešraidi!” Sākumā, kad dziedāja Ineta Rudzīte, uztraukums norima. Jutāmies lepni, kad vadītājs Guntis Skrastiņš uz skatuves sauca duetu Zemeņu lauks un vokālo ansambli Kadence no Sēlijas. Dziedot saviļņojums pazuda, taču patīkamās emocijas, ko ieguvām, saglabāsies. Latvijas Šlāgeraptaujas 2016 fināla koncertā notika trīs intervijas, vienā no tām intervēja izpildītājus, kas Ventspilī piedalās pirmoreiz – grupu Miera vējos un mūs. Intervijas mēģinājumā mums neteica, ka tās laikā piedalīsies arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Tas bija vēl viens pārsteigums! Intervijā vissvarīgākais bija tas, ka izskanēja Neretas novada vārds. Par to esam lepni!

Andris Šīrants, novērtējot mūsu sniegumu, pavēstīja, ka darbs nav beidzies, jo dziesma ir nofilmēta, tā piedalīsies Latvijas Šlāgeraptaujā 2017. Izmantojiet Andra Šīranta komponēto dziesmu Par gadiem (Gundegas Salnas vārdi, izpilda  duets Zemeņu lauks un vokālais ansamblis Kadence), pasūtot Latvijas Radio 2 sveicienus dzimšanas dienās raidījumā Lielā vēstuļu balle! Tā jūs ne tikai iepriecināsiet kādu tuvu cilvēku, bet arī popularizēsiet savu novadu.

Dziesma skanēs arī Neretas novada svētku atklāšanas laikā, kad koncertu sniegs pašdarbnieki.

Paldies mūsu ģimenēm par sapratni un atbalstu!

Darīsim labus darbus! Leposimies ar vietu, kur dzīvojam! Liksim skanēt Neretas novada vārdam Latvijā un pasaulē! Tas varētu būt pašdarbnieku turpmāko gadu moto, jo, ieguldot lielu darbu, iespējams radīt!

Priecāsimies, ja nākamajā sezonā pašdarbnieku pulciņš paplašināsies!

 

Kadences vārdā –

Dace Kronīte

Foto: Uldis Grietiņš

Neretas pagasta sporta bāzē, spītējot dienas karstuma rekordam, 25. jūnijā notika pludmales volejbola sacensības vīriešiem “Saulgriežu kauss”. Uz kausa izcīņu ieradās 11 komandas no Vecumnieku, Ilūkstes, Ērgļu un Neretas novadiem. Neskatoties uz pārmērīgo karstumu, +38 grādi, visi volejbolisti rādīja atzīstamu sniegumu, sacensības norisinājās spraigi, katra spēle bija ļoti interesanta un azarta pilna. Pēc apakšgrupu un ceturtdaļfināla spēlēm, līdz pusfinālam aizspēlējās komandas “626” (Nereta), “Adis/Dāvis” (Vecumnieki), “Ezis” (Ērgļi) un “Ambasador” (Subate). Pusfinālspēles bija pārbagātas ar skaistām bumbas izspēlēm, azartisku cīņu par ikvienu punktu. Pusfināla spēlē “626” ar “Ambasador” uzvaru izšķīra tikai viens punkts, kas šoreiz uzvaru atnesa Neretas komandai “626”. Otrajā pusfinālspēlē tikās “Ezis” ar “Aldis/Dāvis”. Šajā spēlē paveicās senioru komandai “Ezis”, kurai pēc nolikuma bija atļauts spēlēt trijiem volejbolistiem. Spēlē par trešo vietu tikās Vecumnieku un Ilūkstes novadu komandas. Nedaudz veiksmīgāki šajā spēlē bija “Ambosador” komanda no Subates – Juris Leikuss un Toms Švans, kas arī izcīnīja 3. vietu. Par “Saulgriežu kausu” finālspēlē tikās Neretas “626” un Ērgļu “Ezis”. Šoreiz meistarīgāka bija senioru komanda “Ezis” – Andris Stalidzāns, Juris Sirmais un Māris Belorogs, kas izcīnīja “Saulgriežu kausu”, otrajā vietā atstājot neretiešu komandu “626”, kurā spēlēja Valdis Kārtiņš un Viktors Kudrjašovs.

 

Imants Silavs

2. jūlijā jau 13. reizi koncertā “Dziesmu sirdij rodi Ventspilī!” Ventspilī Reņķa dārzā un tiešraidē LTV1 kanālā noskaidros “Latvijas Šlāgeraptaujas” 2015./2016. gada Sirdsdziesmu.

Šis koncerts ir gada galvenais šlāgermūzikas notikums, kas klātienē pulcē tūkstošiem skatītāju ne vien no Ventspils, bet arī no citiem Latvijas reģioniem, savukārt koncerta TV pārraide nemainīgi ierindojas TV reitingu augšgalā.

Pavisam konkursā par “Šlāgermūzikas Sirdsdziesmas” titulu cīnīsies 12 dziesmas –  Dzintars Čīča, Solistu ansamblis “Jubilāri”, Sestā Jūdze, Rumbas Kvartets & Tēva nams, Ginc un Es, Andrejs un draugi no Cēsīm, Santa Zapacka, Juris Ostrovskis & “Dvinskas muzikanti”, Igauņu ģimene no Gaigalavas, Ineta Rudzīte & “Klaidonis”.

Kā īpašie viesi izdziedāt dziesmu “Par gadiem” konkursā “Dziesmu sirdij rodi Ventspilī” ir uzaicināts mūsu novada duets “Zemeņu lauks” (Laima un Benjamiņš Lesinski) un Neretas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Kadence”. Šīs dziesmas pirmatskaņojums jau bija 15. maijā pasākumā “Vasarsvētki Bīriņos”.

Veiksmi duetam “Zemeņu lauks” un vokālajam ansamblim “Kadence”!

Agnese Rutka

 

 

 

Dienvidsusējas upes krastos, 18. jūnijā Aknīstes pilsēta aicināja kultūrvēsturiskā Sēlijas novada un Krustpils novada dziedošos kolektīvus, tajā skaitā korus, ansambļus, folkloras kopas un dejotājus uz IV Sēlijas Tautas mākslas svētkiem “Sēlija Rotā”.

Šo svētku organizēšana un kopīga sadziedāšana un sadancošana ir ikgadēja Sēlijas novada tradīcija, kas iesakņojusies un turpina kuplināt aizvien vairāk un vairāk radošus cilvēkus un savu novadu patriotus. Pasākumu atbalsta visi septiņi Sēlijas novadi – Aknīste, Nereta, Viesīte, Jēkabpils, Sala, Jaunjelgava, Ilūkste un Krustpils novads, kas labprāt iesaistās visos Sēlijas novada organizētajos pasākumos.

Diena aizsākās ar vokālo ansambļu koncertiem Aknīstē pie luterāņu baznīcas, Asarē pie Asares pilsdrupām, Kraujās Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas teritorijā un Gārsenē pie pils. Gārsenē uzstājās Ilūkstes novada sieviešu vokālais ansamblis “Saskaņa” (vadītāja Marija Žigajeva), Krustpils novada sieviešu vokālais ansamblis “Dimda” (vadītāja Emīlija Balode), Gārsenes sieviešu vokālais ansamblis “Gārsas” (vadītāja Madara Ozoliņa), Seces sieviešu vokālais ansamblis “Magnolija” (vadītāja Zaiga Barone)  un Neretas novadu pārstāvēja Mazzalves pagasta dziedātāju kopa, ko vada Kristīne Ozoliņa. Nelielā uzvedumā mazzalvieši izdziedāja 3 tautasdziesmas – “Rūžeņa”, “Apsedloju melnu kuili” un “Maza, maza meitenīte”. Pēc uzstāšanās visi kolektīvi ar interesi apskatīja skaisto Gārsenes pili un tās  apkārtni.

Tālāk Aknīstē pie Svētavota norisinājās folkloras kopu sasaukšanās, kā arī mākslinieku plenērs, kurā tā dalībnieki gleznoja kādu sev īpašu vietu Aknīstē. Visas dienas garumā ikvienam bija iespēja tirdziņā iegādāties dažādus gardumus un darinājumus no mājražotājiem, amatniekiem un rokdarbniekiem.

Vakarpusē visi “Sēlija Rotā” kolektīvi un pašvaldību vadība posās kopīgam svētku gājienam no Aknīstes novada domes līdz estrādei. Jāpiebilst, ka pavisam Dižkoncertā piedalījās 18 vokālie ansambļi, 24 deju kolektīvi, 6 folkloras kopas un 8 kori. Neretas novadu pārstāvēja Mazzalves pagasta dziedātāju kopa (vadītāja Kristīne Ozoliņa) un Neretas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sēļi” (vadītāja Inita Kalniņa).

Šīs dienas kulminācija – Dižkoncerts “Sēlija Rotā” – aizsākās vakarpusē. Aplausiem skanot, estrādē ienāca visi novadu pašdarbnieku kolektīvi, to vadītāji un pašvaldību pārstāvji, lepni nesot savu novadu karogus.

Ar kopīgu Latvijas valsts himnas izdziedāšanu un Kultūras ministres Daces Melbārdes vēlējumu Sēlijai un tās iedzīvotājiem, svētku koncerts tika atklāts. Pirms pašdarbnieku kolektīvu priekšnesumiem vārds tika dots Aknīstes novada pašvaldības domes priekšsēdētājai Vijai Dzenei un Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētājam Jānim Dimitrijevam.

Ne tikai visu Sēlijas novadu un Krustpils novada kolektīvi kuplināja pasākumu. Svētku koncertā kopa ar visiem dalībniekiem uzstājās arī operdziedātājs Armands Siliņš, svētku kopkori diriģēja Latvijas Dziesmu un Deju svētku koru virsdiriģente Agita Ikauniece, deju uzvedumu veidoja Elita Treilone.

Jau ceturto gadu pēc kārtas, organizējot un plānojot kopīgus svētkus Sēlijā, mēs veicinām kultūras un kopības sajūtas saglabāšanos un Sēlijas kā atsevišķa reģiona pastāvēšanu un nostiprināšanos. Tikai mēs paši spējam veidot un daudzināt mūsu piederību savai zemei. Šis Dižkoncerts ir apliecinājums, ka sēļi var paaudžu paaudzēs nodot tautas mākslas kopienas nozīmību.

Uz tikšanos nākamajā gadā!   

 

Agnese Rutka

           

 

              

Katra novada apliecinājums tā aktivitātei, radošumam un rosībai ir pašdarbnieku kolektīvi. Tie spēj iekrāsot un paspilgtināt ierasto ikdienas ritmu, radot prieku un baudījumu sirdij ikvienam kolektīva pārstāvim un visiem novada iedzīvotājiem kopumā.  

4. jūnijā Pilskalnes pagasta estrādē uz kopīgu pašdarbnieku koncertu bija aicināts ikviens novada mākslinieciskais kolektīvs un skatītāji. Šī bija īpaša diena, kurā savu apgūto dejas soli, teātra izrādi vai dziesmu varēja nodemonstrēt katrs.

Svētkus atklājot, aizkustinošas dzejoļa rindas klātesošajiem veltīja Pilskalnes pagasta iedzīvotāja Monika Pavloviča. Humora pilnu un asprātību piesātinātu sarunu vadīja divas “labas kaimiņienes” – Aina Vadzīte un Mirdza Varekoja. Starplaikos ar raitu dejas soli priecēja Pilskalnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sarma” (vadītāja Aina Vadzīte) un Mazzalves pagasta brīvā stila deju kopa “Mozaīka” (vadītāja Dzintra Noreika).

Īstu precību jandāliņu izdzīvoja Mazzalves pagasta amatierteātris “Tradare”, sākot jau ar sludinājuma ievietošanu “Neretas novada vēstīs” par precinieka meklēšanu un kāzu tērpa piemeklēšanu un beidzot ar topošā vīra transportlīdzekļa ieripošanu estrādē – šoreiz cerētā glaunā auto vietā visparastākais divritenis. Ar lustīgām dziesmām skatītājus iepriecināja Mazzalves pagasta dziedātāju kopa (vadītāja Kristīne Ozoliņa).

Tikpat asprātīgu un nenopietnu izrādi demonstrēja Pilskalnes pagasta pašdarbnieku kolektīvs, parādot īstu lauku dzīvi ar ganu zēniem, slaucēju un govi. Estrādē izvērtās pamatīgs ļembasts, kas skatītājiem deva iespēja izsmieties, vēderus turēdami. Apsveicama ir pilskalniešu aktivitāte, iesaistīšanās un spēja sevi nodarbināt, neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits šajā pagastā ir neliels.  

Paldies arī ciemiņiem no Lietuvas. Apdzīvota vieta Kvetki ir pavisam netālu no Pilskalnes, līdz ar to pasākuma apmeklētāji varēja baudīt dziesmas lietuviešu mēlē.

Pasākuma apmeklētāji nenoliedzami bija ieguvēji, jo koncertu caurvija humors un asprātības. Slavējama ir pašdarbnieku kolektīvu dalībnieku apņēmība un centība savu brīvo laiku pavadīt lietderīgi un saturīgi.  

Noslēgumā Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītāja teica sirsnīgu paldies visiem kolektīvu vadītājiem. Piepildot skatuvi, mākslinieciskie kolektīvi vienojās kopīgā dziesmā.

 

Agnese Rutka

23.-29.maijā Latvijā daudzi novadi iesaistījās tradicionālajā Latvijas Veselības nedēļā. Arī Mazzalvē visa nedēļa bija saplānota ar dažādām sportiskām aktivitātēm, jo sports un aktīvs dzīvesveids ir drošākais ceļš uz veselību. Vairums sportotāju bija Mazzalves pamatskolas skolēni, bet viņiem pievienojās arī pieaugušie – skolotāji, skolas darbinieki, vecāki, pagasta ļaudis. Visu nedēļu ap Ērberģes muižu dažādās aktivitātēs iesaistījās ap 100 dalībnieku – spēlēja dvieļu bolu, futbolu, volejbolu, skrēja netradicionālās stafetēs, spēlēja tenisu, brauca ar velosipēdiem. Paldies sporta skolotājam Agrim Saknem un Mazzalves pagasta sporta darba organizatoram Gundaram Ziemelim par pārdomāti novadītajiem sporta pasākumiem!

Žanna Miezīte

Mēs visi varam lepoties, ka Neretā ir ļoti stipri, mērķtiecīgi, sportiski un aktīvi jaunieši. Jau trešo gadu jauniešu komanda “Nereta” piedalījās “Stipro skrējienā”, kurš šogad notika citā vietā – Ķeguma mototrasē “Zelta zirgs”. Četri Neretas jaunieši – Daira Silava, Kaspars Mališevs, Arnis Šarkuns un Intars Osītis jau kopš janvāra sāka nopietni gatavoties šim smagajam pārbaudījumam. Diemžēl gatavošanās procesā Intars Osītis ieguva nopietnu potītes traumu, kas liedza viņam startēt šajās sacensībās. Komandā jābūt obligāti četriem un Intaru aizvietoja Jānis Mūrnieks, kurš ļoti labi iekļavās komandā. Neretieši startēja masu komandu startā, kurā uz starta izgāja 506 komandas ar kopējo dalībnieku skaitu 2024. Skrējiens norisinājās gan pa mežu, gan dūksnāju, gan smiltīm un granti. Nācās pārvarēt arī ūdens tilpnes, dažādas sienas, tranšejas un citus šķēršļus. Neizpalika arī cīņa ar slaveno Stikla kalnu. Kopā skrējējiem bija jāpārvar 33 šķēršļi, kuri bija izvietoti 9 km distancē. “Stipro skrējiens” ir Baltijā vienīgais ekstremālais masu izturības skrējiens, kur ikviens, pārvarot vairākus desmitus šķēršļu, var mācīties pārvarēt sevi, pārbaudīt savus spēkus, fizisko formu un saprast, ka piedalīšanās pasākumā ir lieliska motivācija pašam sev.

Neretas komanda veiksmīgi pārvarēja visus šķēršļus un ar labu noskaņojumu un smaidu sejā sasniedza finišu. Rezultātu ziņā no kopējiem 2026 dalībniekiem mūsējie ierindojās pirmajā tūkstotī, kas radīja gandarījuma un prieka sajūtu gan sportistiem, gan atbalstītājiem. Ar vēl lielāku prieku jāatzīmē tas, ka šie Neretas jaunieši nebija vienīgie neretieši, kuri startēja “Stipro skrējienā”. Citās komandās veiksmīgi finišu sasniedza arī Laura Skavronska un, iespējams, arī vēl citi, kurus šajā lielajā dalībnieku skaitā nebija iespējams saskatīt.

Lai labāk izprastu šo skrējienu ielūkojieties Neretas novada mājas lapā.

 

Imants Silavs

Seko mums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
1566437
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
1851
125096
1566437

Sadarbība