Aktualitātes (Kultūra un sports)

Aktualitātes (Kultūra un sports) (209)

Šogad laikā no 18. līdz 23. aprīlim Latvijas bibliotēkās noritēja ikgadējā Bibliotēku nedēļa. Jau kļuvis par tradīciju, ka šajā laikā bibliotēku darbinieki ar dažādu aktivitāšu palīdzību cenšas popularizēt bibliotēkas pakalpojumus, krājumu, parādīt bibliotekāra darba specifiku, akcentēt lasīšanas nozīmi katra indivīda attīstībā un izaugsmē, kā arī aktualizēt problēmas, ar ko bibliotēkas saskaras ik dienu. Protams, ka visdažādākie pasākumi, ko bibliotēkas rīko sakarā ar Bibliotēku nedēļu, nav ietilpināmi dažu dienu amplitūdā, tādēļ droši var teikt, ka viss aprīlis ir Bibliotēku mēnesis, lai arī nozīmīgākā diena ir 23. aprīlis, Pasaules grāmatu un autortiesību aizsardzības diena.

Šogad Bibliotēku nedēļas vadmotīvs: „Attiecības. Sadarbība. Kopiena”. Sadarbības prasmes ir svarīgas ikvienam cilvēkam, lai viņš sevi veiksmīgi realizētu šajā dzīvē, un vienas no būtiskākajām dzīves prasmēm arī mums – bibliotekāriem. Tās nosaka to, kādas ir mūsu attiecības ar citām bibliotēkām, citām organizācijām un pats galvenais – kā veidojas mūsu sadarbība ar bibliotēkas lietotājiem un sabiedrību kopumā.

Labas sadarbības prasmes ar kolēģiem – viens no veiksmīga bibliotekāru darba priekšnoteikumiem. Ne mazāk svarīgi – citu bibliotēku darbības iepazīšana, pieredzes apmaiņa starp vienas profesijas pārstāvjiem. Šādi – sadarbībā un viedokļu apmaiņā – tiek atrasts ne viens vien risinājums sasāpējušām problēmām, gūtas jaunas idejas tālākai profesionālajai darbībai, tāpēc 28. aprīlī Viesītes un Neretas novadu bibliotekāri devās kopīgā pieredzes apmaiņas braucienā. Vispirms apmeklējām Pļaviņu HES, kur šobrīd notiek rekonstrukcijas darbi. Gandrīz stundu ilgajā ekskursijā ieguvām plašu un izsmeļošu informāciju par Pļaviņu HES agrāk un tagad, kā arī par HES attīstību Latvijā kopumā, varējām vērot rekonstrukcijas darbus un novērtēt dabasskatus, kas uz apkārtni paveras no HES 8. stāva.

Mūsu kopīgā ceļojuma turpinājumā devāmies uz Kokneses novada Bebru pagastu, kur mūsu galvenā ciemošanās vieta – Bebru pagasta bibliotēka. Mūs laipni sagaidīja bibliotēkas vadītāja Ausma Rode ar kolēģi Dailu  Riekstiņu. Tālākā dienas organizācija – viņu pārziņā. Vispirms Ausmas vadībā apmeklējām PII “Bitīte”, kur mūs ar koncertiņu iepriecināja bērnudārza bērni un darbinieces. Pabijām arī tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā muzejā, kur aplūkojām šeit izveidoto un saglabāto piemiņas ekspozīciju. Pēc tam devāmies uz Latvijas biškopības vēstures muzeju, kur, aplūkojot ekspozīciju, kas izvietota četrās zālēs, uzzinājām daudz jauna par bišu saimes dzīvi, bišu barības bāzi, biškopības produktiem un to nozīmi, kā arī guvām ieskatu Vecbebru biškopības skolas vēsturē. Ekskursijā pa pagasta centru ieklausījāmies zinošās gides interesantajā stāstījumā par pagasta vēsturi un šodienu.

Dienas turpinājumā atgriezāmies Bebru pagasta bibliotēkā, kur kopīgās sarunās un diskusijās par bibliotēku darbu aizvadījām mūsu ciemošanās noslēdzošo posmu. Paldies Bebru pagasta bibliotēkas kolēģiem par sirsnīgo uzņemšanu un pārdomāto dienas organizāciju, liels paldies Neretas centrālās bibliotēkas vadītājai Regīnai Kviesei par ideju un brauciena organizēšanu!

Ko deva šis kopīgais brauciens? Iegūti labi draugi, iepazīta vēl viena skaista Latvijas vieta, kopīgās sarunās un viedokļu apmaiņā iegūta jauna profesionālā pieredze, idejas, radušies secinājumi (redzot un salīdzinot, kā strādā kolēģi citur, Latvijā, iespējams objektīvāk novērtēt arī pašiem savu darbu). Bet pats galvenais – esam pārliecinājušies, ka savstarpēja komunikācija, sadarbība un pieredzes apmaiņa dara mūs zinošākus, ļauj pilnveidoties un spējīgākus risināt katram savas problēmas, kas ir priekšnoteikums bibliotēkas veiksmīgākai darbībai.

 

Viesītes bibliotēkas vadītāja L. Griškena

Katru gadu maija mēnesis ir piepildīts ar diviem ģimeniskiem un mīlestības pilniem svētkiem. Tā ir Māmiņu diena un Ģimenes diena. Māmiņu dienas svētku tradīcijas Latvijā ir iesakņojušās jau izsenis, Ģimenes diena kā oficiāli svētki tiek svinēti salīdzinoši nesen – kopš 2008. gada. 

Nenoliedzami gan vieniem, gan otriem svētkiem par pamatu ir stipras ģimenes. Ik gadu šajos svētkos iedzīvotāji ir aicināti sveikt māmiņas, vecmāmiņas un vecvecmāmiņas, teikt paldies par viņu rūpēm un gādību. Ikviens tiek mudināts aizdomāties par ģimenes lielo nozīmi cilvēku ikdienā, attiecībās un dzīvē, kā arī vairāk laika un uzmanības veltīt vecākiem, brāļiem, māsām un bērniem – saviem ģimenes locekļiem.

Mazzalvē 10. maijā pagasta iedzīvotāji un arī ciemiņi bija aicināti uz Māmiņu un Ģimenes dienai veltītu koncertu. Koncerta laikā katram apmeklētājam, baudot dziesmas, dejas un dzejoļus, bija iespēja aizdomāties par saviem tuvajiem un mīļajiem.

Sirsnīgas dziesmas izdziedāja Mazzalves pamatskolas meiteņu ansamblis (vadītāja Kristīne Ozoliņa), jautrās dejās izlēkājās Mazzalves pamatskolas mazākie tautu deju dejotāji (vadītāja Silvija Ivanova). Skolotājas Silvijas Lisovskas apmācīti, vairāki skolas bērni skaitīja aizkustinošus dzejoļus par māmiņu. Drosmīgākie bērni dziedāja solo vai duetā.

Savu veikumu parādīja ne tikai Mazzalves pamatskola skolēni, bet arī daudz pieredzējušāki kolektīvi – brīvā stila deju kopa “Mozaīka” (vadītāja Dzintra Noreika) un Mazzalves pagasta dziedātāju kopa (vadītāja Kristīne Ozoliņa). 

Kopīgi izdziedot Raimonda Paula dziesmu “Kad man maziņam”, ģimenes ar bērniem devās mājās ar patīkamu aizkustinājumu sirdīs.

 

Agnese Rutka

Dienu pirms Māmiņu dienas, Pilskalnes pagastā iedzīvotāji bija aicināti uz īpašu svētku koncertu – veltījums māmiņām un arī vecmāmiņām. Koncerta laikā priekšnesumos uzstājās Mazzalves pagasta pašdarbnieku kolektīvi. Raitu soli demonstrēja brīvā stila deju kopa “Mozaīka” (vadītāja Dzintra Noreika), īpašu dzejoli māmiņām norunāja Mazzalves pamatskolas skolniece, nelielu, viena seansa izrādi iestudēja Mazzalves pagasta amatierteātris “Tradare” (vadītāja Silvija Lisovska) un aizkustinošus un sirsnīgus vārdus koncerta apmeklētājiem izteica pasākuma vadītāja Anita Vectirāne. 

Ar ziediem un paldies vārdiem Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītāja Aina Vadzīte pateicās pašdarbnieku kolektīviem.

 

Agnese Rutka

Gatavojoties Latvijas simtgadei 2018. gadā un atsaucoties Latvijas simtgades biroja aicinājumam, 4. maijā ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts iesaistīties jaunā iniciatīvā, kura varētu kļūt par ikgadēju tradīciju, proti, Baltā galdauta svētku svinēšana. Šo svētku mērķis ir iedibināt un stiprināt paražu cilvēkiem pulcēties pie viena galda tuvinieku vai draugu lokā un apzināti svinēt savas valsts esību, godinot tos, kuri palīdzējuši to radīt un nosargāt. 

Baltā galdauta svētkos ikviens aicināts veikt dažādas kopīgas aktivitātes, piemēram, iestādīt puķes, izgreznot māju un pagalmu, nokrāsot sētu un ieturēt kopīgu maltīti. Doties izbraucienos ar velosipēdu, nūjot, muzicēt – jebkas, kas nostiprina savstarpējās attiecības cilvēkos varētu būt Baltā galdauta svētku sastāvdaļa.

Arī Neretas kultūras namā 4. maijā iedzīvotāji svinēja Baltā galdauta svētkus. Pirms svētku koncerta katrs pasākuma apmeklētājs bija aicināts uzrakstīt vēlējumu Latvijai. Atminoties 26 gadus senus notikumus, Neretas novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis visus klātesošos sveica Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā. Ar svinīgu un sirsnīgu koncertu “Mēs esam tavi, mīļā Latvija” iepriecināja jauktais koris “Viesīte” un Viesītes mūzikas skolas audzēkņi (kolektīvu vadītāji Liene un Reinis Grīnhofi) no Viesītes novada.

Koncerta laikā vairākkārt izskanēja dziesmas par mūsu mīļo Latviju. Paldies kaimiņu novada viesiem par skaisto koncertu. Jācer, ka “Baltā galdauta svētku” svinēšana 4. maijā noturēsies un kopīgām aktivitātēm vienos gadu no gada.

 

Agnese Rutka

Otro gadu pēc kārtas Neretas novada pašvaldība sadarbībā ar Neretas kultūras namu organizēja dziedāšanas konkursu “Dziesmu virpulis”. Šī konkursa mērķis palicis nemainīgs – radīt iespēju dažāda vecuma dalībniekiem apliecināt sevi un parādīt savu prasmi uzstāties publikas priekšā.

Šogad savas spējas skatuviskajā un dziedāšanas mākslā demonstrēja 13 dalībnieki. Muzikālās pieredzes dziesminiekiem atšķīrās, tāpat arī vecums bija dažāds, jaunākajām dalībniecēm bija 11 gadi, bet vecākajam 53 gadi. Bija tādi mākslinieki, kas savu dzīvi saista ar mūziku un ar to nodarbojas ikdienā, bet bija arī tādi, kas, paralēli mācībām, brīvajā laikā muzicē. 

Konkursanti bija sadalīti divās vecuma grupās. Sākoties “Dziesmu virpulim” dalībnieki piedalījās izlozē, lai noskaidrotu secību kādā uzstāties. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 12. klases skolēnu – Paulas Baltaces un Dāvja Plusniņa pieteikti – konkursanti kāpa uz skatuves. 

Pēc katra priekšnesuma žūrija novērtēja visu dalībnieku muzikalitāti, spēju parādīt sevi uz skatuves un pieredzi mūzikā. Žūrijas sastāvā bija Anita Šolmane – bijusī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas mūzikas skolotāja, Sandra Auzāne – Muraško – bijusī Neretas kultūras nama vadītāja un Staņislava Rudāka – bijusī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas mūzikas skolotāja. Žūrija nebija barga, bet saprotoša, konkursantiem sniedza vērtīgu padomus, kas noderēs tālākā nākotnē piedaloties arī citos konkursos. Arī skatītājiem bija iespēja izteikt savu vērtējumu, nosakot skatītāju simpātiju.

Šī gada “Dziesmu virpulī” piedalījās duets Alise Vaičulena un Saiva Staģīte, Beāte Vitkovska – Kaktiņa, Rūta Leite, Amanda, Anta Štāle, Madara Zeltiņa, Dāvis Gorbačovs, Māris Strautnieks, trio “Rīta rasa” (Daris Jansons, Haralds Puriņš, Ramants Jansons) un Inese Čiževska. Jāpiebilst, ka dalībnieki izvēlējās izpildīt ne tikai dziesmas latviešu valodā, bet arī angļu valodā. Beāte Vitkovska – Kaktiņa konkursā startēja ar pašsacerētu dziesmu angļu valodā “At the top” un pati spēlēja pavadījumu uz klavierēm. Arī Māris Strautnieks, savas ģitārspēles pavadījumā, izpildīja paša oriģināldziesmu “Telefoniskais blūzs”. Trio “Rīta rasa” cēli un patriotiski izdziedāja neretietes Zigfrīdas Ozoliņas (teksta autore) radīto dziesmu “Lūgums uguntiņai”. Muzikālo pavadījumu dalībniekiem nodrošināja Zigurds Kalnāre, Klāvs Zigurds Kalnāre, Edvīns Sniķeris un Aldis Strautnieks.

Izskanot visām dziesmām, žūrija devās apspriesties, bet skatītāji noteica savu simpātiju. Starplaikā muzikālu priekšnesumu sniedza trio “Rīta rasa”. Šī gada “Dziesmu virpulim” balvu fondu nodrošināja pagājušā gadā notiekošais mūsu novadnieces Elīnas Šimkus “Pavasara koncerts”. Tā kā ieeja bija par ziedojumiem, tad pēc operdziedātājas iniciatīvas un vēlmes visi saziedotie līdzekļi tika novirzīti “Dziesmu virpulim”. Paldies Elīnai Šimkus par to!

Katrs dalībnieks ieguva pateicības balvas, trīs godalgotās vietas saņēma izglītojošas galda spēles, bet 1. vietām naudas balva 50 euro apmērā. Izvērtējot dalībnieku sniegumus, 1. vietu jaunākajā grupā izcīnīja Alise Vaičulena un Saiva Staģīte, 2. vieta Beātei Vitkovksai – Kaktiņai un 3. vieta Rūtai Leitei. Vecākajā grupā godalgoto 1. vietu pārliecinoši izcīnīja Anta Štāle, 2. vietu Madara Zeltiņa un dalīto 3. vietu Dāvis Gorbačovs un Māris Strautnieks.  Skatītāju simpātiju balvu (galda spēli) ieguva Anta Štāle.

Paldies visiem dalībniekiem, pavadošai mūziķu grupai, konkursa vadītājiem, žūrijai, skatītājiem un organizētājiem. Mūsu novadniece Elīna Šimkus pasākuma dienā visiem konkursantiem sūtīja rakstisku vēlējumu: “Attīstot praktiskās zināšanas un izkopjot sevī kādu talantu, mēs pilnveidojam savu dvēseli. Un tas nav izmērāms ne balvās, ne uzvarās. Attīstot sevī kādu māksliniecisko talantu, mēs jau esam sasnieguši uzvaru savā dzīvē, veltot laiku mākslai, nevis garlaicībai. Novēlu, lai visiem šovakar labi skan, lai pašiem ir prieks un gandarījums par paveikto un lai visiem kopā izdodas lielisks vakars mūzikā!”

Konkursā “Dziesmu virpulis” uzvarētāji bija visi. Tiekamies atkal pēc diviem gadiem – 2018. gadā!

 

Agnese Rutka

16. aprīlī ar vīriešu līgas fināspēlēm Rokišķos noslēdzās atklātais starpvalstu Rokišķu volejbola čempionāts, kurš ilga no 2015. gada oktobra līdz 2016. gada aprīlim. Čempionātā spēles notika  divās līgās – vīriešu un romantiskajā līgā, kurā obligāti laukumā spēles laikā bija jāspēlē diviem senioriem 40+, divām sievietēm un diviem jauniešiem. Neretas komandas piedalījās abās līgās un abas komandas demonstrēja skaistu, sakarīgu volejbolu. Romantiskajā līgā Neretas komandas volejbolisti Andris Grīnvalds, Jānis Plusniņš, Gundars Ziemelis, Kaspars Silavs, Mārtiņš Putnieks, Agate Riekstiņa, Dace Butenaite, Daira Silava un epizodiski arī Jānis Saulītis, Jānis Bojaruns, Aldis Muraško un Imants Silavs ceturtdaļfinālā līdz divām uzvarētām spēlēm ar 1:2 (2:3; 3:0; 2:3) zaudēja komandai no Lietuvas “Rokiškio sūris”. Vīriešu līgā Neretas volejbolisti Jānis Usāns, Jānis Kārtiņš, Denijs Grīnvalds, Valdis Kārtiņš, Viktors Kudrjašovs, Andris Grīnvalds, Jānis Plusniņš un epizodiski Gundars Ziemelis un Imants Silavs pusfinālā līdz divām uzvarētām spēlēm ar 2:1 (2:3, 3:0, 3:1) pārspēja komandu “Rokiškio sūris”. Spēlē par zelta medaļām Neretas volejbolisti tikās ar Lietuvas komandu “Panevežys”. Sīvā piecu setu cīņā ar 3:2 (26:28;25:21;25:21;21:25;15:9) uzvarēja “Paņevežys” komanda.

 

Imants Silavs

 

“Latvijā ir ap 700 vokālo ansambļu, to pusfinālā šogad piedalās 200. Jūs esat starp tiem,” tā 24. aprīlī Bauskas Kultūras centrā ar gandarījumu mūs apsveica Latvijas Nacionālā kultūras centra Vokālo ansambļu nozares padomes priekšsēdētāja Mārīte Puriņa.

Konkursa pusfinālā piedalījās 32 ansambļi, kas uzstājās 2 daļās: 1. daļā savu prasmi rādīja senioru, vīru un jauktie ansambļi, taču 2. daļā – sieviešu un pusprofesionālie ansambļi.

Neretas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Kadence” savā dziedātprasmē sacentās ar 16 ansambļiem 2. daļā. Tika dziedātas 2 dziesmas – akapella “Vai tā mana vaina bija?” (O. Grāvīša apdare) un “Saule danci ritināja” (S. Skrūzmanes apdare) –, tās pašas, kas atnesa augstāko pakāpi 4. martā Jēkabpilī. Saņēmām komplimentus par tērpiem no Jaunbērzes Kultūras nama dāmu vokālā ansambļa “Ilūzija” dziedātājām (tajā dzied arī māsas Legzdiņas).

Gaidot rezultātu paziņošanu, tika aicināti ansambļi izdziedāt trešo skatei gatavoto dziesmu. Vispirms citus iepazīstinājām ar to, ka esam no Sēlijas – Jāņa Jaunsudrabiņa dzimtās Neretas, tad dziedājām R. Paula dziesmu “Mēs tikāmies martā” neretieša E. Lindes apdarē. Zālē sēdošie piebalsoja. Par savu drosmi saņēmām vērtējumu no Bauskas Kultūras centra darbinieces: “Jums ir pakāpe – augstākā!”

Tagad par žūrijas vērtējumu. Kārlis Rūtentāls (Latvijas Radio kora 2. tenors) visiem teica: “Milzīgs paldies! Cik lieliski, ka esam un dziedam!” K. Rūtentāls par pusfināla vērtēšanu: tā ir stingrāka, konsekventi bargāk vērtē visā Latvijā. Tāpēc, ka rūp vokālo ansambļu attīstība. Visbeidzot novēlējums: “Nezaudēt milzīgo dziedātprieku, pielikt klāt milzīgu kvalitāti!” Daces Bulas skatījumā ansambļi bija interesanti mākslinieciskajā ziņā. Viņa novēlēja vienmēr mācīties, augt un augt.

Konkursa pusfinālā Neretas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Kadence” saņēma 33,42 punktus un III pakāpi. Esam lepnas par novērtējumu, jo starp 17 ansambļiem mums ir dalīta 7./8. vieta iegūto punktu ziņā. Žūrijas vērtējums pa kritērijiem: mākslinieciskais sniegums – 7,17, tehniskais sniegums – 6,33, vokālā kultūra – 6,33, stila izjūta – 6,92, kopiespaids – 6,67.

Uzklausījām žūrijas locekļu komentārus, kas ir svarīgi mūsu dziedātprasmes izaugsmei, jo mēs pārstāvam Neretas novadu un ar lielu prieku tā vārdu nesam ne vien Latvijā, bet 30. aprīlī un 1. maijā to pārstāvēsim Dublinā Latviešu kultūras svētkos Īrijā.

Kadences” vārdā – Dace Kronīte

Daba, Neretas gaiss, sirsnība un laipnība no iedzīvotājiem ir tas, ko rokdarbniece, Mālpils novada iedzīvotāja, Jausma Saliņa tik ļoti iemīļoja ierodoties mūsu novadā aptuveni pirms gada. Vilinājums ierasties šeit atkal bija “ņēma virsroku” un māksliniece 15. martā viesojās Neretas novada centrālajā bibliotēkā. Tā kā Jausmas Saliņas interese par rokdarbu mākslu nav mazinājusies, tieši otrādi, vēl vairāk palielinājusies, tad līdzi viņa bija atvedusi dažādus savus darinājumus.

Redzējums un ideju pieredze ir palielinājusies, arī darināto darbu klāsts paplašinājies. Interesantas un oriģinālas dāvanu kastītes, iesaiņojumu maisiņi, kartiņas – viss veidots no dabiska, pašu savākta un izkaltēta materiāla. Savdabīgi un neparasti dekorētas dzēriena pudeles dāvinātājam sniedz iespēju parādīt savu individualitāti un personību. Jausmas Saliņas katrs rokdarba darinājums ir vairāku stundu, citreiz pat vairāku dienu darbs. Vēlme redzēt gatavu rezultātu ir tik liela, ka reizēm māksliniece pavada arī nakts stundas savā darbistabā. Jāpiebilst, ka Jausma Saliņa ir 2. grupas invalīde, tomēr tas viņai neliedz regulāri sevi pilnveidot un iegūtās zināšanas un iemaņas nodot citiem cilvēkiem. Tieši tāpēc māksliniece darbojas Mālpils novada invalīdu biedrībā “Notici sev”, lai apmācītu arī citus radīts skaistas un īpašas lietas.

Izstādē apmeklētāji varēja aplūkot ne tikai Jausmas Saliņas darbus, bet arī Judītes Ārgales skaistās rotas un dekorus. Judīte ir Jausmas Saliņas meita un pati rokdarbniece atzīst, ka par mīlestību uz rokdarbu mākslu viņai jāsaka paldies savai mammai, vecmāmiņai un mājturības skolotājai, kuras ievadīja šajā pasaulē. Mākslinieces Judītes darinājumi ir ļoti smalki un apbrīnojami. Dažādas rokassprādzes ar smalkām pērlītēm, lelles kā rotu lādītes un daudz kas cits ir īpašs un neparasts.

 Vēl sirsnīgāku un mīļāku izstādi padarīja tas, ka ikvienam bija iespēja aplūkot Neretas novada iedzīvotājas, īstenas Latvijas patriotes, Zigfrīdas Ozoliņas apsveikumus, novērtējumus un dažādus goda rakstus, kas laika gaitā saņemti vai arī pašu darināti un dāvināti citiem. Kā pati  izstādes autore atzīst, tad viss tiek veidots un darīts no sirds. Aizraujas ar datorgrafiku, teātri, sportu.

Noslēdzoties izstādes atkāšanai, ikviens varēja iegādāties mākslinieču darinājumus.

Interesentus, kuri vēlās apmeklēt un novērtēt izstādi, līdz 7. aprīlim to var izdarīt, iegriežoties Neretas novada centrālajā bibliotēkā.

 

Agnese Rutka

Notikumi, kas norisinājušies vairākus gadus atpakaļ, atmiņas, kuras glabā ikviens savās sirdīs, tās paliek un nezūd. Tomēr laika pulkstenis turpina savu tecējumu un dzīve iet uz priekšu – vecākās paaudzes vietā stājas jauna. Cilvēku atmiņām, kas izliktas uz papīra, ir neatsverama vērtība.

Arī nesen izdotā bijušās neretietes Neldas Brūveres atmiņu grāmata “Neretas saule, Sibīrijas vēji” ļaus tiem cilvēkiem, kas šo laiku nepiedzīvoja un nepārdzīvoja, izlasot grāmatu,  izprast to gadu notikumus un dzīvi.

14. aprīlī Neretas kultūras namā sadarbībā ar Neretas novada centrālo bibliotēku norisinājās oficiālie grāmatas “Neretas saule, Sibīrijas vēji” atvēršanas svētki. Daudz šaurākā lokā – represēto piemiņas dienā – šīs grāmatas atvēršanas svētki jau notika. Tad arī pasākumā bija ieradusies grāmatas autore Nelda Brūvere. Šajā reizē pati autore ierasties nevarēja, bet grāmatas līdzautore – Lidija Ozoliņa, kura visas Neldas kundzes atmiņas pārrakstīja datorrakstā, sakārtoja fotogrāfijas, virzīja to drukāšanai, ieguldot personiskos līdzekļus, bija svētkos.

Draudzīgā atmosfērā Lidija Ozoliņa nedaudz pastāstīja par grāmatu. Daļa svētku apmeklētāju šīs atmiņas jau bija izlasījuši un padalījās savās domās un vērtējumā. Kopīgās sarunās izkristalizējās tas, cik vērtīgas ir grāmatas un cik daudz zināšanu tās mums var sniegt.  

Ar ziediem un sirsnīgiem vēlējumiem no Neretas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieka Aivara Miezīša, izglītības un kultūras darba speciālistes Žannas Miezītes, bibliotēku pārstāvjiem un citiem sveicējiem, pasākums noslēdzās.

 

Agnese Rutka

Seko mums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
1566442
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
1856
125101
1566442

Sadarbība