Aktualitātes (Kultūra un sports)

Aktualitātes (Kultūra un sports) (243)

Vasara ir laiks, kad braucam ciemos paši un uzņemam ciemiņus. Tā liepu mēneša pēdējā sestdienā, 30. jūlijā, Pilskalnes pagastā rakstnieka Jāņa Veseļa piemiņas vietu Āniņos rakstnieces Lūcijas Ķuzānes vadībā apmeklēja Latvijas fantāzijas un fantastikas biedrības (LFFB, dibināta 2000. g. 15. janvārī) domubiedru grupa: publicists Imants Belogrīvs (arī fantāzijas un fantastikas literatūras izdevniecības “Hekate” dibinātājs), viens no LFFB dibinātājiem Kaspars Bērziņš, Gundega Švarcberga, Ilmārs Bite, Arnis Votkāns, Boriss Štrumfs, rakstniece Ieva Melngalve.

Pie J. Veseļa piemiņas akmens “Āniņos” LFFB viesi iestādīja divas tūjas, lai tās vēl ilgi stāstītu mūsu novada ļaudīm par viedajiem ciemiņiem. Pateicība Pilskalnes pagasta pārvaldei par sagatavoto augsni un puķu dobi, lai kociņus varētu labi iestādīt.

Novadniece rakstniece Lūcija Ķuzāne bija paņēmusi līdzi saini J. Veseļa darbu izdevumu, kā arī savu grāmatu par Jāni Veseli “Saules koka meklētājs”. Viņa bija padomājusi par šīs vasaras laikapstākļiem, tādēļ improvizēto grāmatu izstādi zem “Kanenieku” lielās liepas izkārtoja uz polietilēna plēves, kuras vienu galu pārsedza grāmatām katrā lietus šturmē. Pēc tūju iestādīšanas I. Belogrīvs lasīja fragmentu no sava apcerējuma par Jāni Veseli kā fantāzijas literatūras radītāju, kurš publicēts 90.-to gadu vidū žurnālā “Karogs”.

Sarunā par J. Veseli kā fantāzijas darbu radītāju, par iedvesmotāju viņa ceļā uz literatūru pieminējām rakstnieku Jāni Kļaviņu, kura dzimto māju “Kanenieku” pamati turpat ceļu krustojumā līdzās “Āniņu” mājām. Nākamgad Jānim Kļaviņam (dzimis 1877. gada 13. novembrī) atzīmēsim 140. dzimšanas dienu. Varbūt mēs, novadnieki, laikā līdz 2017. gada rudenim kopā varam izveidot piemiņas zīmi šim aizmirstajam rakstniekam, novietojot to līdzās J. Veseļa piemiņas akmenim?

Pasākuma noslēgumā L. Ķuzāne uzdāvināja viesiem savu grāmatu “No kurienes mēs nākam”, L. Ozoliņa – jaunākās grāmatas par Neretu, bet mēs ar L. Ķuzāni saņēmām pa grāmatai dāvanā no rakstnieces Ievas Melngalves viņas darbus. Gandarīti par tikšanos atvadījāmies, lai kaut kad atkal satiktos.

 

L. Ozoliņa, vēroju un klausījos, līdzdarbojos kociņu stādīšanā

Vieni no gaidītākajiem svētkiem, kas liek jo īpaši sarosīties muižas ļaudīm, ir Marijas tilta un Ērberģes muižas svētki. Šos svētkus tradicionāli svin jūlija beigās. Marijas tiltam svētki ir 22. jūlijā, kad arī kalendārā ir ierakstīts Marijas vārds. Barons Hāns šim tiltam devis savas sievas Marijas vārdu, līdz ar to jau izsenis šis tilts tā tiek dēvēts. Ērberģes muižas svētkus šogad atzīmēja vienā dienā ar Marijas tilta svētkiem.

Ievadot svētku dienu, jau rīta pusē muižas gariņi – biedrība “Ērberģietes” pulcēja gan mazos, gan lielos uz aktīvām un radošām aktivitātēm. Pasākuma apmeklētāji taisīja niedru laiviņas, apgleznoja akmentiņus, kurus vēlāk izmantos īpašā galda spēlē – tautā dēvētā “desu” spēle. No baloniem ar salmiņu palīdzību tapa īsti mākslas šedevri daudzveidīgās krāsās. Netālu no tilta tika izveidots māksliniecisks dīķis, kurā svētku dalībnieki varēja izvietot savas pagatavotās zivis un citus ūdens valstības iemītniekus.

Biedrība “Ērberģietes” bija piedomājušas arī pie sportiskajām aktivitātēm. Mazzalves pagasta kultūras darba organizatore Ilva Saveļjeva saka lielu paldies Solveigai Koklevskai, Jautrītei Dobrjai, Agitai Sirsniņai, Aijai Dārziņai un Gunai Baltacei par lielisko darbu rīta pusē!

Paralēli aktivitātēm čaklie gariņi – Zilgma Raupa un Astra Saveļjeva tradicionāli gatavoja tiltu svētkiem. Ar brīnišķīgiem dekoriem tas tika izdaiļots un saposts. Paldies par ieguldīto darbu un laiku!

Dienas noslēgumā – vakarpusē saviem svētkiem “posās” Ērberģes muiža un tās ļaudis. Šogad šie svētki norisinājās sesto reizi. Tradicionāli pirms muižas saimnieks barons Hāns sveicinājās ar saviem iedzīvotājiem, ikviens varēja iegādāties dažādus garšīgus našķus – pīrādziņus, sieru un atspirdzinošus dzērienus vai kafiju, tēju.

Svētku apmeklētājiem nepacietīgi gaidot pie muižas nama durvīm, beidzot parādījās pats barons Hāns (Elmārs Vectirāns) ar saviem palīgiem – Zilo Dāmu (Žanna Miezīte), baronesi (Anita Vectirāne), muižas raganu (Zeltīte Odiņa) un citiem muižas iemītniekiem. Barons Hāns atturīgi un svinīgi sveica ļaudis pasākuma dienā. Augstu debesīs atskanēja tradicionālie šāvieni, pasludinot svētkus par atklātiem. Neizpalika arī otra muižas saimnieka – Mazzalves pamatskolas direktora Aivara Miezīša uzruna. Ikvienam ir skaidrs, ka šī ēka spēj sevī saglabāt senatnīgo muižas nokrāsu un elpu, paralēli sniedzot zināšanas arī skolēniem. Vasaras periodā Ēberģes muiža no Mazzalves pamatskolas pārtop iecienītā tūristu apskates objektā. Abi ēkas saimnieki – barons Hāns un Aivars Miezītis ir spējuši rast kopīgu valodu un veicinājuši muižas attīstību un atpazīstamību.

Pēc svinīgajām uzrunām ikviens svētku viesis bija aicināts un atraktīvām izdarībām muižā, ko organizēja paši muižas iemītnieki. Tika pārbaudīta katra iedzīvotāja precizitāte, izturība, spēks un veiklība. Katrs par dalību atrakcijās saņēma kādu našķi vai barona īpašo dzērienu.

Ikviens varēja ne tikai izkustēties un pārbaudīt savas prasmes, bet arī apmeklēt un novērtēt īpašo dāliju izstādi Ērberģes muižas kamīnzālē. Vairāku krāsu, košākas un gaišākas – tik daudzveidīgi bija šie ziedi. Pasākuma apmeklētāji varēja izpausties arī mākslinieciski, uzzīmējot uz baltas lapas savu īpašo dāliju. Vēlāk šo kopdarbu, kur gandrīz katrs kaut ko uzgleznoja, barons Hāns dāvāja savai sievai Marijai.

Īstu precēšanās kāri visiem svētku apmeklētājiem nodemonstrēja Mazzalves pagasta amatierteātris “Tradare” (vadītāja Silvija Lisovska). Asprātīgi joki, skatītāju smiekli un pats barons Hāns vēl pa vidu ar saviem komentāriem – to visu varēja piedzīvot šajā koncertā. Mazzalves pagasta brīvā stila deju kopa “Mozaīka” (vadītāja Dzintra Noreika) izdejoja jautras dejas. Vienā dejā bija ieradušies arī vairāki domes darbinieki un deputāti. Visai koncerta programmai cauri izvijās arī dziesmas, kuras izpildīja Žanna Miezīte, Anita Vectirāne un Gita Kārkliņa (sintezatoru spēlēja Baiba Santa Vanaga).

Noslēdzoties koncertam, tradicionāli barons Hāns saviem ļaudīm izsniedza pagodinājuma rakstus, kuri jātur godā. Šoreiz tie bija bērniņiem, kas dzimuši laika posmā no iepriekšējiem muižas svētkiem līdz šiem.

Pēc pagodinājumu rakstu izsniegšanas, ragana visus aicināja uz spīzmanīšu (Aiga Protapa, Gunta Zvilna) garšīgi vārīto raganisko zupu. Visiem cītīgi ēdot, ragana uzdeva vienu jautājumu: Kādas tad ir piecas īpašās sastāvdaļas šajā zupā? Pagājušā gada muižas svētkos ragana to visu cītīgi izstāstīja, tomēr neviens nespēja atcerēties, kas tad bija tie īpašie ingredienti. Raganai nācās to visu izstāstīt vēlreiz, bet ar pamudinājumu noteikti atcerēties nākamajā gadā, kad tiks atkārtoti jautāts. Redzēsim kā būs!

Paldies vārdus un barona Hāna īpašo dziru saņēma mākslinieciskie kolektīvi un visi tie, kas palīdzēja muižas un Marijas tilta svētku organizēšanā.

Vēl vairāk vakaram satumstot, Ērberģes muižas danču placī sākās dejas kopā ar grupu Hāgenskalna muzikanti.

 

Agnese Rutka

Neretas novada svētkos katram apmeklētājam bija iespēja Neretas centrālās bibliotēkas izstāžu zālē apskatīt Maskavas mākslinieku Māras Daugavietes un viņas dzīvesbiedra Georgija Uvarova gleznas, kurās mākslinieki iemūžinājuši Neretas raksturīgākās ēkas, piemēram, baznīcu, aptieku, dabu, piemēram, tiltu pie pienotavas, varavīksnes ieskautus Neretas laukus un ceļus un Neretas cilvēkus. Neviens no māksliniekiem novada svētku dienā nevarēja būt klāt, tāpēc tikšanās ar Māru Daugavieti viņas mākslas cienītājiem notika 26.jūlija pēcpusdienā.

Neretas centrālajā bibliotēkā pulcējās visu pagastu cilvēki, jo ar Māras Daugavietes daiļradi pazīstami jau kādu laiku (Maskavas mākslinieces gleznu izstādes jau vairākus gadus vasarā ir tradīcija), un tā piesaista ar savu reālismu, mierīgo krāsu gammu. Māra Daugaviete īsi raksturoja izstādes koncepciju, teica sirsnīgus vārdus par Neretu, kuru viņa jau bērnībā iepazinusi, pirmkārt, ar mātes starpniecību. Izstādē māksliniece izvietojusi arī mātes portretu. Izstādes apmeklētāji Mārai Daugavietei sniedza ziedus un teica pateicības vārdus par Neretas šībrīža iemūžināšanu un laba vēlējumus turpmākajā daiļradē. Un tad …sarunas neoficiālā gaisotnē, jo visi Maskavā dzīvojošās neretietes izstādes apmeklētāji jutās savējie, Daugavietes mākslai, kura visbiežāk šajās izstādēs atklāj Latvijas ainavas, piederīgie.

Izstāde būs apskatāma Neretas centrālās bibliotēkas izstāžu zālē līdz rudenim. Aicinu apmeklēt izstādi!

 

Žanna Miezīte

16. jūlijā Sēlijas apvienības pašvaldības pulcējās Ilūkstē uz I Sēlijas novadu vasaras sporta svētkiem “Sēlija sporto”. Pēc kārtīgas iesildīšanās Ilūkstes pilsētas stadionā Ilūkstes vidusskolas meiteņu pavadībā sākās sacensības.

Vispirms sacentās pludmales volejbolisti (Neretas novadu pārstāvēja Agris Sakne, Mairis Dzenis, Aivars Miezītis, Anna Grenciņa – Grencione, Inga Davidene). Viņi pārliecinoši uzvarēja visās spēlēs, piekāpjoties tikai Jēkabpils novada volejbolistiem, rezultātā izcīnot sudraba medaļas.

Paralēli risinājās sīvas cīņas strītbola laukumā. Neretas pašvaldības komanda – Mairis Dzenis, Agris Sakne un Dzintars Osītis – uzvarēja visās spēlēs un pārliecinoši izcīnīja zelta medaļas. Īpaši sīva cīņa izvērsās ar jēkabpiliešiem. Izšķirošo punktu meistarīgi guva Dzintars. Uzteicama bija Maira un Agra saspēle visu spēļu gaitā.

Visa pašvaldības komanda aktīvi juta līdzi priekšsēdētāju trīscīņas norisei. Arvīds Kviesis izcīnīja 2. vietu, priekšā palaižot vien Viesītes domes priekšsēdētāju.

Pašvaldības komanda ar atbalsta saucieniem juta līdzi arī jauktās stafetes dalībniekiem  (Neretas novada pašvaldību pārstāvēja Arvīds Kviesis, Rolands Klibiķis, Aivars Miezītis un Anna Grenciņa-Grencione). Stafetē vajadzēja gan lekt ar maisu, gan pārvietoties pa “ciņiem”, gan “trijatā “slēpot” ar vienām slēpēm, vārdu sakot, tika pārbaudītas sadarbības prasmes. Mūsējie izcīnīja godalgoto 3.vietu.

Paralēli komandu sporta sacensībām norisinājās individuālās sacensības. Labākie rezultāti mūsējiem bija basketbola soda metienos – Agrim Saknem zelts un Armandam Šimenam 2. vieta vīru konkurencē, bet Agate Riekstiņa izcīnīja uzvaru dāmu sacensībā. Arī armrestlingā mūsējiem ļoti labi rezultāti – Solvita Bukšai 2. vieta, Gunitai Gorbačovai – 3. vieta dāmu konkurencē, bet Kristaps Bērziņš izcīnīja bronzu vīru sacensībā. Sitienos pa futbola vārtiem 2. vietu izcīnīja Solvita Bukša, bet Gunita Gorbačova tikai finālsacensībā piekāpās ilūkstietei sacensībā par 3. vietu. Labi rezultāti arī jaunākajiem mūsu pašvaldības pārstāvjiem – astoņgadīgā Inguna Sakne izcīnīja 1. vietu gredzenu mešanā.

Sacensības noslēdzās ar virves vilkšanu. Mūsējie pārliecinoši izcīnīja zeltu, uzvarot visus pretiniekus ar rezultātu 2:0. Virves vilcēju komanda – Rolands Klibiķis, Aivars Miezītis, Juris Gorbačovs, Kristaps Bērziņš, Andis Balulis un Mairis Dzenis – atzīst, ka viņiem ļoti palīdzējis menedžeris Arvīds Kviesis un pārējo neretiešu skaļā, draudzīgā līdzijušana. Neretas novada komandas garu un saliedētību uzteica arī pārējo pašvaldību vadītāji noslēguma pasākumā pēc sacensībām.

Sacensību noslēgumā visiem bija iespēja noskatīties aizraujošu velotriāla šovu.

 Mājās atgriezāmies nedaudz noguruši, krietni iedeguši, bet laimīgi, jo kopvērtējumā izcīnījām 1. vietu un ceļojošo Sēlijas novadu sporta svētku “Sēlija sporto” kausu.

Mājupbraucot iegriezāmies viesu namā “Pie torņiem” un …bijām patīkami pārsteigti par saimnieku izdomu apkārtnes iekārtošanā. Te noteikti vēl iegriezīsimies kādā citā ekskursijā.

Paldies visiem, kuri pārstāvēja Neretas novadu 1. Sēlijas sporta svētkos un spodrināja Neretas novada vārdu!

 

Žanna Miezīte

Senā stiklinieku pilsēta - Līvāni - pilsētas 90 gadu jubilejā iedarbinājusi stikla kausēšanas krāsni, un Līvānos atkal tiek pūsts stikls.

Stikla ražošanas tradīcijas Līvānos aizsākās 1887.gadā. Rūpnieciska stikla izstrādājumu ražošana Līvānos turpinājās līdz pat 2008.gadam. Nu jau teju 10 gadus savulaik privatizētās Līvānu stikla fabrikas vārti ir slēgti, bet rūpnīcas ražojumi aplūkojami vien Līvānu stikla muzejā, Latgales mākslas un amatniecības centrā Līvānos.

Lai saglabātu seno stiklinieka arodu nākamajām paaudzēm un piesaistītu tūristus, Latgales mākslas un amatniecības centrā šogad izveidota stikla pūšanas darbnīca, kura savas durvis apmeklētājiem vērs Līvānu pilsētas svētkos.

Atbraucot uz Līvāniem, visu dienu būs ko darīt gan lieliem, gan maziem un garlaicīgi nebūs ne mirkli, sola organizatori. Lieliska svētku programma 16.jūlijā sarūpēta visas dienas garumā:

  • Jau no 10.00 notiks sporta svētki “Kvartālā” (Lāčplēša ielā 28) - aktivitātes paredzētas visām vecuma grupām;
  • No 11.00 līdz pat vakaram ar ēdamām un baudāmām lietām Tirgoņu ielā tirgosies ražotāji no visas Latvijas (Domes ielā), bet blakus esošajā Spēļu un rotaļu ielā (Zaļā iela) - būs atrakcijas un darbnīcas bērniem, kā arī policijas ekipējuma un tehnikas demonstrējumi;
  • 11.30 Līvānos pirmoreiz būs Bēbīšu ratiņu parāde, kam sekos ikgadējie Bēbīšu svētki pie Daugavas;
  • 13.00 bērnus gaida Putu ballīte un jautrā diskotēka (Tradīciju laukumā), bet pieaugušos - Latvijas spēkavīru atklātais čempionāts (skolu sporta stadionā);
  • No 13.00 plaša programma Latgales mākslas un amatniecības centrā – pudeļu un glāžu koncerts, keramikas cepļa atvēršana un amatu paraugdemonstrējumi, stikla pūšanas darbnīcas atklāšana un ziedu tortes apskate. Būs skatāma stikla mākslinieka Jura Dunovska darbu izstāde un vēsturiska Līvānu fotogrāfiju izstāde (Domes ielā 1);
  • 14.00 Līvānu Centrālajā bibliotēkā (Rīgas ielā 136) Novadnieku salidojumā pulcēsies bijušie līvānieši. Būs tikšanās, atmiņu stāsti, varēs izmantot iespēju doties nelielā ekskursijā pa Līvāniem elektromobilī gida pavadībā. Bibliotēkā būs skatāma fotoizstāde “Līvāni stiklā”, kā arī novadpētniecības materiālu izstāde “Līvāni toreiz un tagad”;
  • 15.00 Labdarības bumbu rallijs aicinās vērot bumbiņu ātrpeldēšanu pa Dubnu (pie Tradīciju laukuma);
  • 16.00 Līvānos durvis vērs Mūsdienu mākslas galerija ar mākslas performanci gleznotāja Ilgvara Zalāna izpildījumā (Rīgas iela 108a, ieeja no pagalma puses, galerija būs atvērta visa vakara garumā);
  • No 17.00 būs skatāma brīvdabas izstāde “90 stāsti Līvāniem”, ko veidojuši Līvānu novada jaunieši (pretī Latgales mākslas un amatniecības centram);
  • 18.00 pie Līvānu kultūras centra varēs vērot Nacionālo Bruņoto spēku orķestra defilē un pulcēties svētku gājienam
  • 18.30 sāksies krāšņs svētku gājiens uz tradīciju laukumu, kurā piedalās visi. Noformējums radošs un košs!
  • 19.00 Tradīciju laukumā uz lielās skatuves sāksies vakara koncertprogramma ar izcilu mākslinieku piedalīšanos – Intars Busulis, “Carnival Youth”, Jānis Aišpurs no “Sound Poets”, Nacionālā teātra aktieri, dziedātāja Ieva Kerēvica, Abonementa orķestris un MC orķestris.
  • No 23.00 (ar atkārtojumiem ik pēc 15 min.) uz Latgales mākslas un amatniecības centra sienām būs skatāma multimediāla skaņas un gaismas izrāde “Līvānu leģenda”
  • 24.00 grandioza svētku uguņošana un zaļumballe līdz rītam Tradīciju laukumā.

 

Tos, kas ieradušies ciemos, aicinām apmeklēt infotelti svētku norises galvenajā ielā (Domes ielā). Infoteltī no 11.00 līdz 20.00 varēs saņemt informāciju, piemēram, kur ieturēt maltīti Līvānos, kā arī uzņemt bezmaksas momentfoto Līvānu pilsētas svētku fotoautomātā.

 

Visi svētku pasākumi ir bez maksas.

Pilna svētku programma: www.livani.lv

 

Informāciju sagatavoja Līvānu novada domes

Sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru daļas vadītāja Ginta Kraukle

Pirms diviem gadiem, 2014. gadā, Neretas novads svinēja savas pastāvēšanas 5. gadadienu. Šogad, 9. jūlijā, visi četri pagasti – Nereta, Mazzalve, Zalve un Pilskalne atkārtoti svinēja II Neretas novada svētku 7. jubileju.

 

Svētku atklāšana

Nenoliedzami viena no novada lielākajām bagātībām ir iedzīvotāji, tomēr ievērojams devums attīstībā, radošumā un atpazīstamībā ir pašdarbnieku kolektīvi. Tradicionāli, tāpat kā pirms diviem gadiem, svētku atkāšanu ievadīja Neretas novada pašdarbnieku kolektīvi. Izskanot Neretas novada pašvaldības Domes priekšsēdētāja uzrunai un sveicienam, svinīgi paceļot novada karogu un kopīgi izdziedot Latvijas valsts himnu, II Neretas novada svētki bija atklāti.

 Ikvienam svētku apmeklētājam bija iespēja nobaudīt krāšņu un daudzveidīgu koncertu. Novada vokāli instrumentālā ansambļa jauniešu grupa “Wild Pride” ar pārliecību izdziedāja un izspēlēja savu repertuāru. Mūziķi ir iekrājuši pieredzi piedaloties dažādos konkursos un muzicējot pasākumos. Novada dejotāji – Neretas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sēļi” un Pilskalnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sarma”, iepretim mūsu vērienīgākajai un populārākajai baznīcai, izdejoja jautras, lustīgas dejas. Dziedošie ansambļi – Mazzalves pagasta dziedātāju kopa un Neretas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Kadence” piedziedāja Neretu ar skaistām dziesmām. Ikvienu iedzīvotāju uz vienu valsi mudināja dueta “Zemeņu lauks” (Laima un Benjāmiņš Lesinski) un “Kadences” izpildītā dziesma “Par gadiem” (komponists Andris Šīrants). Šī dziesma un tās izpildītāji sevi parādījuši  teju vai visai Latvijai piedaloties koncertā “Vasarsvētki Bīriņos” un Latvijas Šlāgeraptaujas 2016 koncerta iesildošajā daļā. Netradicionālas dejas demonstrēja Mazzalves pagasta brīvā stila deju kopa “Mozaīka”. Skatītāji nekautrējās un cītīgi aplaudēja dejotājām.

Noslēdzoties svētku koncertam, iedzīvotāji varēja izbaudīt Skaistkalnes pūtēju orķestra dzīvespriecīgās melodijas.

Pirms un pēc svētku atklāšanas pasākuma apmeklētāji izmantoja iespēju un mājražotāju, amatnieku un rokdarbnieku tirdziņā iegādājās dažādas noderīgas lietas, ēdienus un dzērienus. Tirdziņā bija rotaslietas, ziepes, māla un koka darinājumi, medus, dažādas ogas, saldējums, pašmāju piena produkti, saldumi un māju vīns.

 

Radošās darbnīcas, sporta spēles un citas atraktīvas aktivitātes

Visas dienas garumā ikvienam svētku apmeklētājiem bija iespēja iesaistīties dažādās radošās un sportiskās aktivitātēs. Mazākie svētku viesi varēja izlēkāties piepūšamajā pilsētiņā “Džungļu karalis”, iepazīt mūsu ugunsdzēsējus, apskatot īstu ugunsdzēsēju mašīnu, pielaikojot ķiveri, iesēžoties automašīnā, ieklausoties skaļajās sirēnās, kuras ir dzirdamas ikreiz, kad glābēji steidz palīgā kādam nelaimē nokļuvušam un izbaudīt īstu ūdens šalti.

Nevalstiskās organizācijas ikvienu iesaistīja dažādās radošās aktivitātēs. Biedrība “Ērberģietes” svētku apmeklētājiem mācīja kā pagatavot skaistu papīra ziedu un rokassprādzi vai kādu citu rotu. Interesanta un neparasta nodarbe bija zīmēšana uz baloniem, kas ļoti aizrāva jaunākos svētku viesus. Biedrība “Upmales mantinieki” mācīja kā  daudzveidīgos zīmējumus, kas ir uz salvetēm, uzlikt uz akmeņiem.

Līdz pat pēdējam brīdim ļoti aktuāli meitenēm bija sejiņu apgleznošana, ko piedāvāja vizāžiste Elīna Laiviņa. Viena pēc otras meitenes gaidīja brīdi, kad tiks apgleznotas viņu seja ar speciālajām krāsām. Neizpalika arī frizūras. Puišu uzmanību vairāk piesaistīja Saules sporta kluba motorolleru demonstrācija. Ikviens varēja noskaidrot sev interesējošus jautājumus par šiem braucamrīkiem. Pēcpusdienā Neretas novadā viesojās Jēkabpils motokluba pārstāvji, kuri labprāt izvizināja ikvienu ar motociklu.

Parkā svētku viesi varēja piedalīties šaušanā ar pneimatisko šauteni. Tradicionāli šī aktivitāte piesaista visvairāk iedzīvotāju. Vīriešu konkurencē visaugstāko rezultātu sasniedza Lauris Cēnis, 2. vieta Danam Ragelim un 3. vieta Dainim Baumanim. Sievietēm visprecīzāk sašaut mērķī izdevās Anitai Kuzņecovai, 2. vieta Līgai Grauzei un 3. vieta Katrīnai Kļavinskai.  

Uzņēmuma “Bergs” fotopakalpojumus izmantoja ģimenes ar bērniem, pašdarbnieku kolektīvi un daudzi citi. Ieguvums, ka fotogrāfiju varēja saņemt drīz pēc fotosesijas. Profesionāli fotogrāfi ieteica kā veiksmīgāk izvēlēties pozu, lai foto izdotos lielisks.

Susējas upes krastā centīgākie sportisti spēlēja pludmales volejbolu. 1. vietu izcīnīja Jānis Kārtiņš un Denijs Grīnvalds, 2. vietu Valdis Kārtiņš un Aldis Muraško un 3. vietu Imants Silavs un Juris Ignatjevs. Ikviens varēja piedalīties jautrajās stafetēs un atraktīvā sportošanā. Dažādi interesanti uzdevumi un pārbaudījumi aizrāva ikvienu. Svarīgs bija komandas darbs. Spēlē ar baloniem veiksmīgākajiem bija iespēja izvairīties no veldzējošas ūdens šalts. Nozīme bija arī veiklībai. “Dvieļbolā”, kur ar dvieļa palīdzību bija jāraida bumba pār tīklu, izvērtās jo īpaši interesantas sacensības. Arī šeit noskaidrojās trīs labākās komandas. 1. vieta Madarai Zeltiņai un Andrai Vaičulenai, 2. vieta Lienei Klimovičai un Zanei Vadzīte un 3. vieta Gunitai Gorbačovai un Armandam Aivim Gorbačovam. Mazos svētku apmeklētājus ļoti iepriecināja izjādes ar poniju. Dzīvnieks, ik pa laikam iestiprinoties, braši soļoja savas saimnieces pavadībā, sniedzot bērniem īpašu svētku sajūtu.

Dienas vidū tirgus laukuma teritorijā ikviens bija laipni aicināts nobaudīt garšīgu auksto zupu.   

 

Izstādes novada svētkos

Visas dienas garumā svētku viesi varēja izbaudīt vairāku mākslinieku izstādes. Pie Neretas kultūras nama ikviens varēja novērtēt ērberģietes Līgas Jukšas gleznu izstādi. Māksliniece atzīst, ka gleznošana ir emociju un jūtu izpausme. Viņa glezno dažādu žanru mākslas darbus, bet visvairāk iedvesmo figūru un portretu gleznošana.

Neretas novada centrālajā bibliotēkā apmeklētāji varēja baudīt Māras Daugavietes un viņas dzīvesbiedra Georgija Uvarova gleznas. Abi mākslinieki viennozīmīgi apgalvo, ka viņiem ir liels prieks ik gadu vasaras pavadīt Latvijā un Neretā. Tā ir reta dāvana, kad var izbaudīt īstu neskartu dabiskumu un smelties iedvesmu jauniem, radošiem darbiem. Bibliotēkas gleznu izstādē ir iespēja aplūkot vairākas zināmas vietas un personas Neretā.   

Svētku viesiem visas dienas garumā bija iespēja iegriezties Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” un novērtēt izstādi “Atrast sevi”. Muzeja vadītāja ikvienu apmeklētāju iepazīstināja ar mūsu novada dižā rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa “Mūsmājām”.

Neretas evaņģēliski luteriskajā baznīcā apmeklētāji varēja uzzināt daudz jauna par dievnama vēsturi un tur esošajiem eksponātiem.

 

Novada amatierteātru izrādes

Plkst. 14.00 un 17.00 Neretas kultūras namā visi bija aicināti uz Neretas kultūras nama amatierteātra izrādi “Pacelt vabolīti” (režisore Aija Kalnāre) un Mazzalves pagasta amatierteātra “Tradare” izrādi “Vīramāte” (režisore Silvija Lisovska). Atsaucība bija ļoti liela. Gan uz vienu, gan otru izrādi kultūras nama zāle bija gandrīz pilna. Aktieri spēja sasmīdināt skatītājus. Pēc rosīgas un kustīgas svētku dienas, teātris bija garīgs baudījums dvēselei. Skatītāju aplausi bija apliecinājums tam, ka viņiem patika.

 

Svētku noslēgums

Ar daudzveidīgu svētku programmu visas dienas garumā pamazām izskanēja II Neretas novada svētki. Atlika vakara kulminācija – svētku koncerts un balle. Visus klātesošos Dzirnavu saliņas estrādē uzrunāja Neretas novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis: “Svētki ir īstais brīdis, lai izvērtētu padarīto un nospraustu nākotnes mērķus. Ja domājam par darbiem, tad kopumā katrā pagastā ir daudz padarīts. Ir arī daudz ieceru, kuras mēs centīsimies īstenot. Katrā pagastā ir čakli, talantīgi un strādīgi cilvēki un es visiem gribu pateikties par ieguldījumu mūsu novada attīstībā. Vienmēr esmu teicis un arī šodien atkārtošu, ka ģimene ir lielākā mūsu novada vērtība. Esmu lepns par katru cilvēku, kas dzīvo mūsu novadā, esmu lepns par katru, kurš atgriezies šeit no svešuma strādā, kopj tēva sētu, veido ģimenes un audzina bērnus. Mūsu novadam jau septiņi gadi. Septiņi tas ir laimīgs skaitlis. Esmu pārliecināts, ka šis būs ražens un daudziem darbiem piepildīts gads! Man ir svarīgi, lai mūsu novada pagasti, kas ir daudz sasnieguši, nezaudētu savu identitāti. Taču vēl svarīgāka ir tā kopības sajūta, ko mēs izjūtam svinot novada svētkus un citus kolektīvus pasākumus.” Izskanot priekšsēdētāja vēlējumam uz skatuves tika aicināti visi četri pagastu pārvalžu vadītāji, lai svinīgi iededzinātu svētku ugunskuru kā simbolu vienotībai un kopīgam darbam.

Pamazām iedegoties karstām uguns liesmām, visus svētku apmeklētājus priecēja brāļu Auzānu koncerts un vēlāk arī balle, kurā izskanēja lustīgas un jautras dziesmas.

Svētki bija izdevušies! Par to liecināja iedzīvotāju apmeklētība un interese visas dienas garumā kā arī vakara noslēdzošajā daļā. Paldies visiem čaklajiem darbiniekiem par cītīgo un apzinīgo darbu, gatavojoties svētkiem! Tikai kopīgiem spēkiem ir sasniedzams pozitīvs rezultāts.

Uz tikšanos pēc diviem gadiem – 2018. gadā – Latvijas Simtgadē!

 

Agnese Rutka

                

29. februārī, kas ir neparasta diena, Neretas kultūras nama sieviešu vokālajam ansamblim Kadence tika izteikts neparasts piedāvājums – dziesmai, ko izpilda duets Zemeņu lauks (ērberģieši Laimdota un Benjamiņš Lesinski), vajadzīgas  fona dziedātājas, kas vēstījumam piešķirtu lielāku sievišķīgumu un mīļumu. Komponists Andris Šīrants, apmeklējot Neretā Lieldienu koncertus, bija dzirdējis mūsu dziedājumu un sapratis, ka ansamblim var uzticēties.

Bijušais neretietis Edgars Linde pārlika trīsbalsīgi ansamblim Andra Šīranta komponēto dziesmu (Gundegas Salnas vārdi). 8. maijā A. Šīranta ierakstu studijā katra balss atsevišķi ierakstīja savu melodiju. Tas nebija viegli, jo neparasta vieta – no skaņām izolēta telpa –, lielie mikrofoni un dzirdama tikai sava balss. Bija interesanti vērot A. Šīranta darbu pie ierakstu pults.

10. maijā dziesma Par gadiem bija gatava – A. Šīrants bija izveidojis, mūsuprāt, mīļu, sirsnīgu apsveikuma dziesmu, kas domāta dzīves jubilejām. Tad arī tika piedāvāts ar šo dziesmu uzstāties šlāgersezonas sākuma pasākumā. Vasarsvētkos Bīriņos dziesma tika palaista tautās.

Lai jauno dziesmu zinātu tautā, lai to varētu novērtēt, izpildītājiem dziesma ir jāpopularizē. Arī dziesmas radītājs rīkojas – tā ir nosūtīta uz Latvijas Radio 2, kā arī tika pieteikta Latvijas Šlāgeraptaujas 2016 fināla koncertā Ventspilī.

2. jūlijā mums bija tas gods piedalīties Latvijas Šlāgeraptaujas 2016 koncerta iesildošajā daļā, kurā skan ierakstītās jaunās dziesmas. Neretas pagasta pārvaldes finansiāli atbalstīti, Mazzalves pagasta pārvaldes šoferīša Edgara Kārkliņa vizināti, Neretas kultūras nama vadītājas Initas Kalniņas pavadīti, devāmies uz Ventspili. Pulksten 15.00 sākās caurlaides mēģinājums, pirms tā pasākuma režisors Arvīds Babris iesildošās daļas dalībniekiem izstāstīja darbības plānu, tad arī uzzinājām, ka tiešraides laikā ar mums notiks intervija un ka pēc vadītāja Gunta Skrastiņa teiktā par tostu (dziesmas sākotnējais nosaukums) mums jādzied tautā populārās dziesmas rinda “par to mums atkal jāiedzer”, uz ko skatītāji atbildēšot ar turpinājumu. Iesildošajā daļā mēs dziedājām otrie; mēģinājumu filmēja, lai redzētu, kas jāuzlabo. A. Babris ieteica pārdomāt, kā turam mikrofonus  (aizrādījums bija vietā, jo neesam pieradušas dziedāt mikrofonā), un to, ka uz lielās skatuves jānāk tuvāk pie skatītājiem (atkal ieteikums vietā – uz tik lielas skatuves bijām pirmoreiz!). Tad tika izmēģināta arī intervija – sapratām, ka improvizēt nedrīkst, ir jādarbojas pēc režisora A. Babra scenārija. Laiku līdz koncerta sākumam pavadījām lietderīgi – kārtīgi iepazinām Reņķa dārzu. Neaizmirstami būs iespaidi par tautā pazīstamiem izpildītājiem, kas ir ļoti vienkārši un sirsnīgi cilvēki.

Gatavošanās tiešraidei ir ļoti nopietna – ne vien notiek caurlaides mēģinājums, bet arī jāiet pie grimētājām, kas ne vien uzliek grimu, bet arī uztaisa frizūru. Tā kā bijām uzprišināti, Zemeņu lauks ar Kadenci rīkoja jautru fotosesiju (kas zin’, varbūt noder!).

Kā tad bez tradicionālā lietus! Bīriņos visa pasākuma laikā lija, vai tad Ventspilī nelīs? Ap pulksten 19 sāka līt un nepārstāja līdz pusnaktij! Tieši pulksten 19.00 Latvijas Šlāgeraptaujas 2016 fināla koncerta iesildošā daļa sākās ar režisora A. Babra frāzi: “Sākam tiešraidi!” Sākumā, kad dziedāja Ineta Rudzīte, uztraukums norima. Jutāmies lepni, kad vadītājs Guntis Skrastiņš uz skatuves sauca duetu Zemeņu lauks un vokālo ansambli Kadence no Sēlijas. Dziedot saviļņojums pazuda, taču patīkamās emocijas, ko ieguvām, saglabāsies. Latvijas Šlāgeraptaujas 2016 fināla koncertā notika trīs intervijas, vienā no tām intervēja izpildītājus, kas Ventspilī piedalās pirmoreiz – grupu Miera vējos un mūs. Intervijas mēģinājumā mums neteica, ka tās laikā piedalīsies arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Tas bija vēl viens pārsteigums! Intervijā vissvarīgākais bija tas, ka izskanēja Neretas novada vārds. Par to esam lepni!

Andris Šīrants, novērtējot mūsu sniegumu, pavēstīja, ka darbs nav beidzies, jo dziesma ir nofilmēta, tā piedalīsies Latvijas Šlāgeraptaujā 2017. Izmantojiet Andra Šīranta komponēto dziesmu Par gadiem (Gundegas Salnas vārdi, izpilda  duets Zemeņu lauks un vokālais ansamblis Kadence), pasūtot Latvijas Radio 2 sveicienus dzimšanas dienās raidījumā Lielā vēstuļu balle! Tā jūs ne tikai iepriecināsiet kādu tuvu cilvēku, bet arī popularizēsiet savu novadu.

Dziesma skanēs arī Neretas novada svētku atklāšanas laikā, kad koncertu sniegs pašdarbnieki.

Paldies mūsu ģimenēm par sapratni un atbalstu!

Darīsim labus darbus! Leposimies ar vietu, kur dzīvojam! Liksim skanēt Neretas novada vārdam Latvijā un pasaulē! Tas varētu būt pašdarbnieku turpmāko gadu moto, jo, ieguldot lielu darbu, iespējams radīt!

Priecāsimies, ja nākamajā sezonā pašdarbnieku pulciņš paplašināsies!

 

Kadences vārdā –

Dace Kronīte

Foto: Uldis Grietiņš

Neretas pagasta sporta bāzē, spītējot dienas karstuma rekordam, 25. jūnijā notika pludmales volejbola sacensības vīriešiem “Saulgriežu kauss”. Uz kausa izcīņu ieradās 11 komandas no Vecumnieku, Ilūkstes, Ērgļu un Neretas novadiem. Neskatoties uz pārmērīgo karstumu, +38 grādi, visi volejbolisti rādīja atzīstamu sniegumu, sacensības norisinājās spraigi, katra spēle bija ļoti interesanta un azarta pilna. Pēc apakšgrupu un ceturtdaļfināla spēlēm, līdz pusfinālam aizspēlējās komandas “626” (Nereta), “Adis/Dāvis” (Vecumnieki), “Ezis” (Ērgļi) un “Ambasador” (Subate). Pusfinālspēles bija pārbagātas ar skaistām bumbas izspēlēm, azartisku cīņu par ikvienu punktu. Pusfināla spēlē “626” ar “Ambasador” uzvaru izšķīra tikai viens punkts, kas šoreiz uzvaru atnesa Neretas komandai “626”. Otrajā pusfinālspēlē tikās “Ezis” ar “Aldis/Dāvis”. Šajā spēlē paveicās senioru komandai “Ezis”, kurai pēc nolikuma bija atļauts spēlēt trijiem volejbolistiem. Spēlē par trešo vietu tikās Vecumnieku un Ilūkstes novadu komandas. Nedaudz veiksmīgāki šajā spēlē bija “Ambosador” komanda no Subates – Juris Leikuss un Toms Švans, kas arī izcīnīja 3. vietu. Par “Saulgriežu kausu” finālspēlē tikās Neretas “626” un Ērgļu “Ezis”. Šoreiz meistarīgāka bija senioru komanda “Ezis” – Andris Stalidzāns, Juris Sirmais un Māris Belorogs, kas izcīnīja “Saulgriežu kausu”, otrajā vietā atstājot neretiešu komandu “626”, kurā spēlēja Valdis Kārtiņš un Viktors Kudrjašovs.

 

Imants Silavs

Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
3021262
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
2502
95057
3021262

Sadarbība