Aktualitātes (Kultūra un sports)

Aktualitātes (Kultūra un sports) (232)

Dienvidsusējas upes krastos, 18. jūnijā Aknīstes pilsēta aicināja kultūrvēsturiskā Sēlijas novada un Krustpils novada dziedošos kolektīvus, tajā skaitā korus, ansambļus, folkloras kopas un dejotājus uz IV Sēlijas Tautas mākslas svētkiem “Sēlija Rotā”.

Šo svētku organizēšana un kopīga sadziedāšana un sadancošana ir ikgadēja Sēlijas novada tradīcija, kas iesakņojusies un turpina kuplināt aizvien vairāk un vairāk radošus cilvēkus un savu novadu patriotus. Pasākumu atbalsta visi septiņi Sēlijas novadi – Aknīste, Nereta, Viesīte, Jēkabpils, Sala, Jaunjelgava, Ilūkste un Krustpils novads, kas labprāt iesaistās visos Sēlijas novada organizētajos pasākumos.

Diena aizsākās ar vokālo ansambļu koncertiem Aknīstē pie luterāņu baznīcas, Asarē pie Asares pilsdrupām, Kraujās Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas teritorijā un Gārsenē pie pils. Gārsenē uzstājās Ilūkstes novada sieviešu vokālais ansamblis “Saskaņa” (vadītāja Marija Žigajeva), Krustpils novada sieviešu vokālais ansamblis “Dimda” (vadītāja Emīlija Balode), Gārsenes sieviešu vokālais ansamblis “Gārsas” (vadītāja Madara Ozoliņa), Seces sieviešu vokālais ansamblis “Magnolija” (vadītāja Zaiga Barone)  un Neretas novadu pārstāvēja Mazzalves pagasta dziedātāju kopa, ko vada Kristīne Ozoliņa. Nelielā uzvedumā mazzalvieši izdziedāja 3 tautasdziesmas – “Rūžeņa”, “Apsedloju melnu kuili” un “Maza, maza meitenīte”. Pēc uzstāšanās visi kolektīvi ar interesi apskatīja skaisto Gārsenes pili un tās  apkārtni.

Tālāk Aknīstē pie Svētavota norisinājās folkloras kopu sasaukšanās, kā arī mākslinieku plenērs, kurā tā dalībnieki gleznoja kādu sev īpašu vietu Aknīstē. Visas dienas garumā ikvienam bija iespēja tirdziņā iegādāties dažādus gardumus un darinājumus no mājražotājiem, amatniekiem un rokdarbniekiem.

Vakarpusē visi “Sēlija Rotā” kolektīvi un pašvaldību vadība posās kopīgam svētku gājienam no Aknīstes novada domes līdz estrādei. Jāpiebilst, ka pavisam Dižkoncertā piedalījās 18 vokālie ansambļi, 24 deju kolektīvi, 6 folkloras kopas un 8 kori. Neretas novadu pārstāvēja Mazzalves pagasta dziedātāju kopa (vadītāja Kristīne Ozoliņa) un Neretas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sēļi” (vadītāja Inita Kalniņa).

Šīs dienas kulminācija – Dižkoncerts “Sēlija Rotā” – aizsākās vakarpusē. Aplausiem skanot, estrādē ienāca visi novadu pašdarbnieku kolektīvi, to vadītāji un pašvaldību pārstāvji, lepni nesot savu novadu karogus.

Ar kopīgu Latvijas valsts himnas izdziedāšanu un Kultūras ministres Daces Melbārdes vēlējumu Sēlijai un tās iedzīvotājiem, svētku koncerts tika atklāts. Pirms pašdarbnieku kolektīvu priekšnesumiem vārds tika dots Aknīstes novada pašvaldības domes priekšsēdētājai Vijai Dzenei un Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētājam Jānim Dimitrijevam.

Ne tikai visu Sēlijas novadu un Krustpils novada kolektīvi kuplināja pasākumu. Svētku koncertā kopa ar visiem dalībniekiem uzstājās arī operdziedātājs Armands Siliņš, svētku kopkori diriģēja Latvijas Dziesmu un Deju svētku koru virsdiriģente Agita Ikauniece, deju uzvedumu veidoja Elita Treilone.

Jau ceturto gadu pēc kārtas, organizējot un plānojot kopīgus svētkus Sēlijā, mēs veicinām kultūras un kopības sajūtas saglabāšanos un Sēlijas kā atsevišķa reģiona pastāvēšanu un nostiprināšanos. Tikai mēs paši spējam veidot un daudzināt mūsu piederību savai zemei. Šis Dižkoncerts ir apliecinājums, ka sēļi var paaudžu paaudzēs nodot tautas mākslas kopienas nozīmību.

Uz tikšanos nākamajā gadā!   

 

Agnese Rutka

           

 

              

Katra novada apliecinājums tā aktivitātei, radošumam un rosībai ir pašdarbnieku kolektīvi. Tie spēj iekrāsot un paspilgtināt ierasto ikdienas ritmu, radot prieku un baudījumu sirdij ikvienam kolektīva pārstāvim un visiem novada iedzīvotājiem kopumā.  

4. jūnijā Pilskalnes pagasta estrādē uz kopīgu pašdarbnieku koncertu bija aicināts ikviens novada mākslinieciskais kolektīvs un skatītāji. Šī bija īpaša diena, kurā savu apgūto dejas soli, teātra izrādi vai dziesmu varēja nodemonstrēt katrs.

Svētkus atklājot, aizkustinošas dzejoļa rindas klātesošajiem veltīja Pilskalnes pagasta iedzīvotāja Monika Pavloviča. Humora pilnu un asprātību piesātinātu sarunu vadīja divas “labas kaimiņienes” – Aina Vadzīte un Mirdza Varekoja. Starplaikos ar raitu dejas soli priecēja Pilskalnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sarma” (vadītāja Aina Vadzīte) un Mazzalves pagasta brīvā stila deju kopa “Mozaīka” (vadītāja Dzintra Noreika).

Īstu precību jandāliņu izdzīvoja Mazzalves pagasta amatierteātris “Tradare”, sākot jau ar sludinājuma ievietošanu “Neretas novada vēstīs” par precinieka meklēšanu un kāzu tērpa piemeklēšanu un beidzot ar topošā vīra transportlīdzekļa ieripošanu estrādē – šoreiz cerētā glaunā auto vietā visparastākais divritenis. Ar lustīgām dziesmām skatītājus iepriecināja Mazzalves pagasta dziedātāju kopa (vadītāja Kristīne Ozoliņa).

Tikpat asprātīgu un nenopietnu izrādi demonstrēja Pilskalnes pagasta pašdarbnieku kolektīvs, parādot īstu lauku dzīvi ar ganu zēniem, slaucēju un govi. Estrādē izvērtās pamatīgs ļembasts, kas skatītājiem deva iespēja izsmieties, vēderus turēdami. Apsveicama ir pilskalniešu aktivitāte, iesaistīšanās un spēja sevi nodarbināt, neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits šajā pagastā ir neliels.  

Paldies arī ciemiņiem no Lietuvas. Apdzīvota vieta Kvetki ir pavisam netālu no Pilskalnes, līdz ar to pasākuma apmeklētāji varēja baudīt dziesmas lietuviešu mēlē.

Pasākuma apmeklētāji nenoliedzami bija ieguvēji, jo koncertu caurvija humors un asprātības. Slavējama ir pašdarbnieku kolektīvu dalībnieku apņēmība un centība savu brīvo laiku pavadīt lietderīgi un saturīgi.  

Noslēgumā Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītāja teica sirsnīgu paldies visiem kolektīvu vadītājiem. Piepildot skatuvi, mākslinieciskie kolektīvi vienojās kopīgā dziesmā.

 

Agnese Rutka

23.-29.maijā Latvijā daudzi novadi iesaistījās tradicionālajā Latvijas Veselības nedēļā. Arī Mazzalvē visa nedēļa bija saplānota ar dažādām sportiskām aktivitātēm, jo sports un aktīvs dzīvesveids ir drošākais ceļš uz veselību. Vairums sportotāju bija Mazzalves pamatskolas skolēni, bet viņiem pievienojās arī pieaugušie – skolotāji, skolas darbinieki, vecāki, pagasta ļaudis. Visu nedēļu ap Ērberģes muižu dažādās aktivitātēs iesaistījās ap 100 dalībnieku – spēlēja dvieļu bolu, futbolu, volejbolu, skrēja netradicionālās stafetēs, spēlēja tenisu, brauca ar velosipēdiem. Paldies sporta skolotājam Agrim Saknem un Mazzalves pagasta sporta darba organizatoram Gundaram Ziemelim par pārdomāti novadītajiem sporta pasākumiem!

Žanna Miezīte

Mēs visi varam lepoties, ka Neretā ir ļoti stipri, mērķtiecīgi, sportiski un aktīvi jaunieši. Jau trešo gadu jauniešu komanda “Nereta” piedalījās “Stipro skrējienā”, kurš šogad notika citā vietā – Ķeguma mototrasē “Zelta zirgs”. Četri Neretas jaunieši – Daira Silava, Kaspars Mališevs, Arnis Šarkuns un Intars Osītis jau kopš janvāra sāka nopietni gatavoties šim smagajam pārbaudījumam. Diemžēl gatavošanās procesā Intars Osītis ieguva nopietnu potītes traumu, kas liedza viņam startēt šajās sacensībās. Komandā jābūt obligāti četriem un Intaru aizvietoja Jānis Mūrnieks, kurš ļoti labi iekļavās komandā. Neretieši startēja masu komandu startā, kurā uz starta izgāja 506 komandas ar kopējo dalībnieku skaitu 2024. Skrējiens norisinājās gan pa mežu, gan dūksnāju, gan smiltīm un granti. Nācās pārvarēt arī ūdens tilpnes, dažādas sienas, tranšejas un citus šķēršļus. Neizpalika arī cīņa ar slaveno Stikla kalnu. Kopā skrējējiem bija jāpārvar 33 šķēršļi, kuri bija izvietoti 9 km distancē. “Stipro skrējiens” ir Baltijā vienīgais ekstremālais masu izturības skrējiens, kur ikviens, pārvarot vairākus desmitus šķēršļu, var mācīties pārvarēt sevi, pārbaudīt savus spēkus, fizisko formu un saprast, ka piedalīšanās pasākumā ir lieliska motivācija pašam sev.

Neretas komanda veiksmīgi pārvarēja visus šķēršļus un ar labu noskaņojumu un smaidu sejā sasniedza finišu. Rezultātu ziņā no kopējiem 2026 dalībniekiem mūsējie ierindojās pirmajā tūkstotī, kas radīja gandarījuma un prieka sajūtu gan sportistiem, gan atbalstītājiem. Ar vēl lielāku prieku jāatzīmē tas, ka šie Neretas jaunieši nebija vienīgie neretieši, kuri startēja “Stipro skrējienā”. Citās komandās veiksmīgi finišu sasniedza arī Laura Skavronska un, iespējams, arī vēl citi, kurus šajā lielajā dalībnieku skaitā nebija iespējams saskatīt.

Lai labāk izprastu šo skrējienu ielūkojieties Neretas novada mājas lapā.

 

Imants Silavs

Cēsīs 14. maijā notika Latvijas Jaunatnes čempionāta U-12 meiteņu grupas finālspēles par 7. – 12. vietām. Šajā grupā spēlēja arī Aizkraukles NSS treniņgupas meiteņu komanda, kuras sastāvā spēlē Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 4. –  5. klašu meitenes: Endija Kapele, Amanda Regute, Kitija Kuzņecova, Luīze Liepiņa, Alise Vaičulena, Rūta Leite, Elizabete Anna Sīpoliņa, Zita Tihonova un Viesītes vidusskolas skolniece Sintija Caune. Kopumā čempionātā piedalījās 15 sporta skolu komandas, kuras sakotnēji tika sadalītas pa grupām un izspēlēja grupā divus “apļus” . Pēc šo “apļu” rezultātiem komandas tika sadalītas trijās grupās, kur pirmās sešas komandas Rīgā cīnījās par medaļām, nākošais sešinieks spēlēja Cēsīs par 7. – 12. vietām un trīs komandas arī Rīgā tikās spēlēs par 13. – 15. vietām. Izcīnot priekšspēlēs 3. vietu Neretas komanda turpināja spēles Cēsīs.

Treniņos liela uzmanība tika pievērsta servēm un to uzņemšanai, kas kopumā nesa arī pozitīvu rezultātu. Šajā spēles elementā Cēsīs izcilu sniegumu demonstrēja Kitija Kuzņecova. Arī visas pārējās volejbolistes Cēsīs rādīja ļoti labu volejbolu un  ikviena no viņām spēlēs ieguva svarīgus punktus, kas palīdzēja uzvarēt ar 3:1 Madonas sporta skolas un Zvejniekciema sporta skolas komandas.  Ar rezultātu 1:3 nācās atzīt Cēsu un Tukuma sporta skolu komandu pārākumu. Šo abu spēļu iznākumu lielā mērā noteica veiksme, kura šoreiz nebija mūsu pusē. Kopumā Cēsīs metenēm nācās izspēlēt 16 setus, no kuriem 6 beidzās ar viena punkta pārsvaru! Attiecīgi no šiem sešiem mūsu volejbolistēm 4 neveiksmīgi  20:21 un 2 veiksmīgi 21:20 seti.

Latvijas Jaunatnes čempionātā izcīnījām 9. vietu, aiz sevis atstājot Vecumnieku, Madonas, Zvejniekciema, Preiļu, Liepājas un Minusas (Rīga) sporta skolu komandas. Šis ir vērā ņemams rezultāts, kurš nepārprotami ir arī sasniegums.

Paldies visu meiteņu vecākiem, kuri veicina un atbalsta jauno volejbolistu vēlmi nodarboties, kuri uzmundrina meitenes ar savu klātbūtni sacensībās. Paldies meitenēm par kopumā labo sezonu!

 

Treneris Imants Silavs

Foto: Anita Kuzņecova

Mākslas dienu 2016 ietvaros, 6. maijā Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” norisinājās praktiskas nodarbības “Domā un radi”. Iegūt jaunas zināšanas un izpausties radošumā bija ieradušies Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 7., 8. un 10. klases skolēni  kopā ar skolotājam – Daci Kronīti un Intu Vasariņu.

Muzeja sētsvidū laipni uzņēma un visus uzrunāja Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma. Nodarbībām sākoties, ikviens tika iepazīstināts ar veicamajiem darbiem.

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēniem un skolotājām bija iespēja mīcīt mālu un veidot dažādas vāzes un traukus (nodarbības vadīja Zanda Ragele). Ar speciāliem līmpapīriem nodarbību dalībnieki aplīmēja papīra kastes, padarot tās košas un krāsainas (nodarbības vadīja Zigrīda Tauriņa no Rīgas) un noslēdzošajā radošajā nodarbībā skolēniem bija iespēja ar visparastāko ogli uz baltas papīra lapas radīt savas iedomu “durvis” (nodarbības vadīja Dita Pavloviča). Melnbaltas, krāsainas, lielākas un mazākas – idejas bija daudzveidīgas, tāpat kā zīmējumu nosaukumi.

Cītīgi pastrādājot un ļaujoties savas fantāzijas lidojumiem, Mākslas dienu apmeklētāji tradicionāli cienājās ar muzeja tēju, cepumiem un zirņiem, kuri sevišķi labi garšo tieši muzejā. Ar nelielām balviņām un saldumiem Jaunsudrabiņa muzeja vadītāja teica paldies visiem par dalību Mākslas dienā.

Netradicionālu un neierastu mācību stundu muzejā izbaudīja aptuveni trīsdesmit skolēnu. Sakot lielu paldies muzeja vadītājai, bērni un skolotājas devās mājās.

 

Agnese Rutka

Stipras, noturīgas ģimenes ir katra novada lielākā vērtība un bagātība. Ģimenes, kuras laulībās nodzīvojušas vairākus gadus ir apliecinājums cieņai, mīlestībai un uzticībai.  Neretas novada pašvaldība sadarbībā ar Zalves pagasta pārvaldi, iedibinot jaunu tradīciju, šogad pirmo reizi 15. maijā organizēja Ģimenes dienu svētkus, kuros godināja un sveica pēdējā pusotra gada laikā dzimušos bērniņus un pārus, kuri laulībās nodzīvojuši 25 un vairāk gadus. “Man ir patiess prieks Jūs visus sveikt Starptautiskajā Ģimenes dienā un Vasarsvētkos. Šogad mēs pirmo reizi Ģimeņu dienu ietvaros suminām sava novada jaundzimušos un stiprās ģimenes – goda pārus. Es ceru, ka šis pasākums, kuru šogad ievada Zalves kultūras nams un Zalves pagasta pārvalde kļūs par noturīgu tradīciju mūsu novadā,” pasākumu atklājot uzsvēra Neretas novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis.

Par spīti lietainai dienai, kas 15. maija rītā aizsāka Ģimenes dienu, Zalves kultūras namu piepildīja vecāku un bērnu skanīgās balsis. Daudz nosvērtāki un nedaudz uztraukušies uz pasākumu ieradās tie novada pāri, kas pagājušā gadā un līdz šī gada maijam svinēja apaļas kāzu jubilejas.

Pirms svinīgās sveikšanas, visus pasākuma apmeklētājus priecēja “Čučumuižas” – Kristīnes Dinas Bitēnas un Atvara Sirmā koncerts. Neizpalika arī svētku viesu iepazīstināšana ar jau izsenis zināmo “Čučumuižas” varoni – rūķīti Kikī.

Noslēdzošajā pasākuma daļā gan jaundzimušos, gan goda pārus sveica Neretas novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis, izglītības darba speciāliste Žanna Miezīte un Zalves pagasta pārvaldes vadītāja Dzintra Noreika. Pirms pasākuma ģimenes bija aicinātas nofotografēties pie profesionāla fotogrāfa īpaši izdekorētā un speciāli šim pasākumam iekārtotā telpā. Dāvanā goda pāri un jaundzimušie saņēma šo fotogrāfiju.

Patiess prieks un gandarījums pasākuma laikā bija par mūsu novada zelta pāri – Jeļenu un Gunāru Saulīšiem no Zalves pagasta. Tik daudz gadu nodzīvoti laulībā un vēl joprojām ir jūtama lielā cieņa un mīlestība vienam pret otru. Jautājot, kas tad ir panākumu atslēga ilgajai kopdzīvei, Gunāra kungs atbildēja, ka nebija jau laika strīdēties. Protams, kašķi un ķildas bija, bet vaicājot, vai atcerieties visnopietnāko savstarpējo strīdu, zelta pāris vienbalsīgi atbildēja, ka nē. Ar ne tik lielu kopdzīvē nodzīvoto gada skaitli, pasākumu kuplināja arī Skaidrīte un Stasis Svetiņini no Zalves pagasta (30 gadi nodzīvoti laulībā), Lāsma un Normunds Mušperti no Neretas pagasta (25 gadi nodzīvoti laulībā) un Silva un Oļegs Salnas no Pilskalnes pagasta (laulībā nodzīvoti 25 gadi).

Līdz ar pēdējo ziedu pasniegšanu un laba vēlējumiem visiem svētku viesiem, pasākums noslēdzās, bet jau ar mērķi nākamajā gadā kopā pulcēt jaundzimušos, kas piedzims šī gada laikā un goda pārus, kas arī šogad svinēs apaļas kāzu jubilejas.

 

Agnese Rutka

             

Šogad laikā no 18. līdz 23. aprīlim Latvijas bibliotēkās noritēja ikgadējā Bibliotēku nedēļa. Jau kļuvis par tradīciju, ka šajā laikā bibliotēku darbinieki ar dažādu aktivitāšu palīdzību cenšas popularizēt bibliotēkas pakalpojumus, krājumu, parādīt bibliotekāra darba specifiku, akcentēt lasīšanas nozīmi katra indivīda attīstībā un izaugsmē, kā arī aktualizēt problēmas, ar ko bibliotēkas saskaras ik dienu. Protams, ka visdažādākie pasākumi, ko bibliotēkas rīko sakarā ar Bibliotēku nedēļu, nav ietilpināmi dažu dienu amplitūdā, tādēļ droši var teikt, ka viss aprīlis ir Bibliotēku mēnesis, lai arī nozīmīgākā diena ir 23. aprīlis, Pasaules grāmatu un autortiesību aizsardzības diena.

Šogad Bibliotēku nedēļas vadmotīvs: „Attiecības. Sadarbība. Kopiena”. Sadarbības prasmes ir svarīgas ikvienam cilvēkam, lai viņš sevi veiksmīgi realizētu šajā dzīvē, un vienas no būtiskākajām dzīves prasmēm arī mums – bibliotekāriem. Tās nosaka to, kādas ir mūsu attiecības ar citām bibliotēkām, citām organizācijām un pats galvenais – kā veidojas mūsu sadarbība ar bibliotēkas lietotājiem un sabiedrību kopumā.

Labas sadarbības prasmes ar kolēģiem – viens no veiksmīga bibliotekāru darba priekšnoteikumiem. Ne mazāk svarīgi – citu bibliotēku darbības iepazīšana, pieredzes apmaiņa starp vienas profesijas pārstāvjiem. Šādi – sadarbībā un viedokļu apmaiņā – tiek atrasts ne viens vien risinājums sasāpējušām problēmām, gūtas jaunas idejas tālākai profesionālajai darbībai, tāpēc 28. aprīlī Viesītes un Neretas novadu bibliotekāri devās kopīgā pieredzes apmaiņas braucienā. Vispirms apmeklējām Pļaviņu HES, kur šobrīd notiek rekonstrukcijas darbi. Gandrīz stundu ilgajā ekskursijā ieguvām plašu un izsmeļošu informāciju par Pļaviņu HES agrāk un tagad, kā arī par HES attīstību Latvijā kopumā, varējām vērot rekonstrukcijas darbus un novērtēt dabasskatus, kas uz apkārtni paveras no HES 8. stāva.

Mūsu kopīgā ceļojuma turpinājumā devāmies uz Kokneses novada Bebru pagastu, kur mūsu galvenā ciemošanās vieta – Bebru pagasta bibliotēka. Mūs laipni sagaidīja bibliotēkas vadītāja Ausma Rode ar kolēģi Dailu  Riekstiņu. Tālākā dienas organizācija – viņu pārziņā. Vispirms Ausmas vadībā apmeklējām PII “Bitīte”, kur mūs ar koncertiņu iepriecināja bērnudārza bērni un darbinieces. Pabijām arī tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā muzejā, kur aplūkojām šeit izveidoto un saglabāto piemiņas ekspozīciju. Pēc tam devāmies uz Latvijas biškopības vēstures muzeju, kur, aplūkojot ekspozīciju, kas izvietota četrās zālēs, uzzinājām daudz jauna par bišu saimes dzīvi, bišu barības bāzi, biškopības produktiem un to nozīmi, kā arī guvām ieskatu Vecbebru biškopības skolas vēsturē. Ekskursijā pa pagasta centru ieklausījāmies zinošās gides interesantajā stāstījumā par pagasta vēsturi un šodienu.

Dienas turpinājumā atgriezāmies Bebru pagasta bibliotēkā, kur kopīgās sarunās un diskusijās par bibliotēku darbu aizvadījām mūsu ciemošanās noslēdzošo posmu. Paldies Bebru pagasta bibliotēkas kolēģiem par sirsnīgo uzņemšanu un pārdomāto dienas organizāciju, liels paldies Neretas centrālās bibliotēkas vadītājai Regīnai Kviesei par ideju un brauciena organizēšanu!

Ko deva šis kopīgais brauciens? Iegūti labi draugi, iepazīta vēl viena skaista Latvijas vieta, kopīgās sarunās un viedokļu apmaiņā iegūta jauna profesionālā pieredze, idejas, radušies secinājumi (redzot un salīdzinot, kā strādā kolēģi citur, Latvijā, iespējams objektīvāk novērtēt arī pašiem savu darbu). Bet pats galvenais – esam pārliecinājušies, ka savstarpēja komunikācija, sadarbība un pieredzes apmaiņa dara mūs zinošākus, ļauj pilnveidoties un spējīgākus risināt katram savas problēmas, kas ir priekšnoteikums bibliotēkas veiksmīgākai darbībai.

 

Viesītes bibliotēkas vadītāja L. Griškena

Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
2678885
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
4774
138627
2678885

Sadarbība