Muzeja jaunumi

Muzeja jaunumi (40)

16.jūnijā Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” tika atklāta izstāde “Fotogrāfijas un ķerbeles”.  Fotogrāfiju izstādi pārstāv trīs autori – Ķemeru pamatskolas sociālā pedagoģe Margrieta Laimiņa, ģimenes ārsts Uldis Grietiņš un pati muzeja saimniece – Ilze Līduma.  Foto mirkļos ietverta gan Kurzemes jūrmala, gan ainava mūsu novadā, kas iemūžināta dažādās noskaņās, laikapstākļos (lietus, mierīga upe u.c.) un gadalaikos. Pasākuma apmeklētāji, aplūkojot fotogrāfijas, atzina, ka bildēs iemūžinātais ir ļoti daudzveidīgs, un cik liela nozīme ir spējai saredzēt detaļas, prasmei saskatīt skaistumu ikdienišķajā un smalkās niansēs.

Izstādes atklāšanu kuplināja Nacionālā teātra aktrises Zanes Jančevskas uzstāšanās, kurai Jāņa Jaunsudrabiņa vārds nav svešs. Aktrise 1987. gadā filmējusies režisora Vara Braslas režisētajā divsēriju televīzijas spēlfilmā pēc J.Jaunsudrabiņa  triloģijas “Aija” motīviem.

Uzstāšanās reizei “Riekstiņos” Z.Jančevska bija sagatavojusi tautasdziesmu dziedājumus un spēlēja kokli. Interesanti, uzjautrinoši un daļai publikas droši vien nezināmi bija Jāņa Jaunsudrabiņa izteikumi par neretiešiem un apkārtnes iedzīvotājiem, neretiešus, rakstnieka skatījumā, izceļot kā kārtīgākus, sakoptākām saimniecībām un labāk ģērbtus. Zanes Jančevska aicināja to uztvert ar humoru, jo ikdienā noteikti visi tāpat draudzīgi dzīvojot -  savas dzimtās puses patriotisms liek uz savu vietu paskatīties mīlošākām acīm un redzēt sevi labāku.

Pasākuma noslēgumā, kā allaž, bija Pupiņu balle, kur visi varēja cienāties ar “Riekstiņos” pagatavotajām pupiņām.

 

Daiga Meldere

 

Muzeju nakts ir tradicionāls Eiropas mēroga pasākums Latvijā, kad durvis atver lielākā daļa muzeju valstī, rīkojot dažādus pasākumus un aktivitātes. Arī Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi” bija atvērts ikvienam apmeklētājam. Atnākušajiem bija iespēja apskatīt muzeja ekspozīciju un izstādes (Līgas Jukšas gleznu izstādi, Zandas Rageles māla izstrādājumus, ikvienam interesentam bija iespēja aplūkot  Jāņa Jaunsudrabiņa garstāsta “Vēja ziedi” dažādu gadu izdevumus – stāstam šogad 110 gadu jubileja ).

Par vakara muzikālo gaisotni rūpējās “Aizezeres muzikanti”, kas ne tikai muzicēja, bet arī mācīja muzeja apmeklētājiem dažādas dejas. Visiem bija iespēja dejot gan lambetvoku, gan kreicpolku, gan prankuseju un dažādas citas dejas, kurā raitā deju solī metās gan liels, gan mazs.

"Riekstiņu" muzeja vadītāja Ilze Līduma pauda prieku par Muzeju nakts pasākumu, jo viss esot noritējis tā, kā viņa bija iecerējusi, - cilvēku plūsma bija nemitīga: vieni atnāca, padejoja, apskatīja muzeja telpas, tad nāca citi, un tā  visa vakara garumā. I.Līduma informēja, ka Muzeju nakti kopumā apmeklējuši 140 cilvēku.

Savukārt Muzeju nakts priecīgā dejošana noslēdzās ar pupiņu balli. Cienāšanās ar pupiņām jau ir kļuvusi par  tradīciju.

 

Daiga Meldere

 

11.maijā Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” tika atklāta gleznotājas Līgas Jukšas izstāde “Sēlijas noskaņas”. Kaut arī Līga nu jau daudzus gadus dzīvo un strādā Rīgā, māksliniece ir mazzalviete. Līgai līdz šim ir bijušas 15  personālizstādes  Latvijā un ārpus tās, kā arī māksliniece piedalījusies grupu izstādēs Baltkrievijā , Vācijā un Beļģijā.

Izstādei muzejā Līga izvēlējusies darbus, kuros jūtama  dzimtās Sēlijas ietekme ,– daba, krāsas, dzimtās puses vietas, kā arī neliels ieskats viņas darbos visbiežāk izmantotajos simbolos – roku gleznojumos. Vaicāta, kāpēc gleznotāja tik lielu nozīmi piešķir rokām un kāpēc tik daudzās gleznās kā daudznozīmīgu simbolu viņa izmanto tās, Līga skaidro, ka viņu vienmēr saistījuši simboli. Tie rosina cilvēkus domāt, iedziļināties un meklēt dziļāku lietu nozīmi, meklēt ko vairāk, kas ir zem ārējās, ikdienišķi redzamās virskārtas. Turklāt jau kopš viduslaikiem rokas mākslā bijušas svarīgs simbols un dažādu nozīmju paudējas. Kā stāsta Līga, mākslinieki nereti izvairās zīmēt rokas, jo tās uzgleznot nemaz nav vienkārši. “Un  kas ir tas, ko mēs izmantojam, kad nekāda cita saziņa nav iespējama, piemēram, ārzemēs, kur nezinām kādas valsts valodu? Tās ir rokas, žesti un emocijas, ko ar tām paužam,” skaidro  Līga.

Līga stāsta, ka liela nozīme viņas dzīvē bijusi diviem skolotājiem – gleznotājiem – Osvaldam Zvejsalniekam un Aleksejam Naumovam. No viņiem aizgūta krāsu ekspresija un spilgtās, košās krāsas. Taču, kā saka māksliniece, “nevar dzīvot tikai uz dažu mākslinieku darbiem – ir jāiet uz priekšu”.  Līga ir attīstījusi pati savu māksliniecisko rokrakstu, kur glezniecības centrā ir cilvēka figūra un interese par kubisma figurālajām kompozīcijām. Kaut arī tēli ir abstrahēti, tomēr tajos ir saglabāts arī priekšmetiskums. Viens no Līgas tuvākajiem māksliniekiem ir Pablo Pikaso, ekscentriskais, ekspresīvais Frānsiss Bēkons un no latviešu gleznotājām – Aija Zariņa.

Pēc izstādes atklāšanas skolēniem bija plenērs. Mazajiem gleznotājiem bija pašiem iespēja ne tikai zīmēt, bet arī vērot L. Jukšas gleznotājas meistarību, ātri izveidojot “Riekstiņu ”ainavas uzmetumu ar eļļas krāsām.

 

 

Daiga Meldere

Tradicionāli maija mēnesī visā Latvijā norisinās “Muzeju nakts” sarīkojums. Arī šogad, 21. maijā,  muzeju durvis bija atvērtas apmeklētājiem un interesentiem. Ik gadu akcijā iesaistās aizvien lielāks skaits muzeju. “Muzeju nakts” tradīcija aizsākusies 1999. gadā Francijā ar mērķi iepazīstināt tos iedzīvotājus, kas ikdienā muzejus neapmeklē, ka te glabājas vērtīgs kultūras mantojums.

Katru gadu “Muzeju nakts” pasākumu pavada kāda noteikta tēma. Šī gada akcijas atslēgvārds bija “Durvis”, kas ikvienu rosināja mirkli pakavēties uz sliekšņa un pavērot kādas durvis mēs veram ikdienā – aicinošas, pārsteigumu sološas vai varbūt smagas, bijību raisošas. “Durvis”, ar kurām mēs “sastopamies”  dienu no dienas var būt dažnedažādas. “Muzeju naktī” Latvijas ļaudīm bija iespēja noskaidrot, ko sargā, ko slēpj, ko dāvā un stāsta muzeju durvis.

Ienākot pa Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” durvīm, sētsvidū skanēja mūzika un bija dzirdamas apmeklētāju čalas. Pirms sarīkojuma “Es durvīs iestājos – vai visi mājās” sākuma, ikvienam bija iespēja izvēlēties un nobalsot par sev tīkamāko zīmējumu un nosaukumu. Zīmējumos bija attēlotas durvis. Jāpiebilst, ka šie zīmējumi tapa “Mākslas dienā”, kad čaklākie skolēni iztēlojās kādas varētu būt viņu iedomu durvis. Sarīkojuma laikā “Muzeju nakts” viesi varēja izgatavot savas “uztveres durvis” gan zīmējot, gan griežot, gan līmējot. Ikviens varēja aizdomāties par “durvīm” ar kurām nākas sastapties ikdienā. Katrs, kurš pacentās, noslēgumā saņēma balvas.

Starptautiskajā Muzeju nakts pasākumā ciemos ieradās viesi no Lietuvas – Suvainišķu sieviešu klubiņš –, pieskandinot sētsvidu ar sirsnīgām dziesmām. Tikšanās ar šīm dāmām muzeja vadītājai jau bija pirms diviem gadiem “ejot” pa “Baltās grāmatas” simtgades pēdām. Šogad dziedošās kundzes labprāt pieņēma uzaicinājumu viesoties Latvijā – Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi”.

Ne tikai ciemiņi no kaimiņvalsts kuplināja “Muzeju nakts” sarīkojumu. Arī mūsu novada jauniešu vokāli instrumentālā grupa “Wild Pride” izdziedāja vairākas lustīgas dziesmas. Aktīvākie svētku apmeklētāji uzdrošinājās arī dejot. Nepamanīts nepalika viens no “Muzeju nakts” jaunākajiem apmeklētajiem. Izvairoties no odiem, zēns bez apstājas tekalēja pa muzeja sētsvidu, liekot arī saviem vecākiem izkustēties.

Ne tikai dziesmās “Muzeju nakts” tika aizvadīta. Latviskas tautu dejas izdejoja Pilskalnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sarma” (vadītāja Aina Vadzīte).

Nedaudz atskatoties uz pagājušā gada nogales Latviešu valodas aģentūras organizēto konkursu “Novada valodnieks”, “Muzeju nakts” ietvaros Jāņa Jaunsudrabiņa biedrība un Muzeja draugu kopa sveica muzeja vadītāju Ilzi Līdumu ar “Novada valodnieka” titula iegūšanu.

Iestājoties nelielai tumsai, muzeja sētsvidū visi pulcējās uz tradicionālo “pupiņu balli”. Ikviens cienājās ar siltām pupiņām, kefīru, zāļu tēju, pīrādziņiem un cepumiem.

Baudot “Muzeju nakts” sarīkojumu, apmeklētāji varēja novērtēt Jāņa Jaunsudrabiņa gleznu reprodukcijas, Zandas Rageles māla darinājumus un Mildas Šaltiņas (Rīga) akvareļu izstādi “Manas Latvijas āres”.  

Šogad “Muzeju nakts” pasākumā piedalījās vairāk kā 100 interesentu. Iestājoties vēl lielākai tumsai, daļa sarīkojuma viesu devās mājās, bet izturīgākie, kurus nebaidīja odu nerimstošie kodieni, turpināja klausīties grupas “Wild Pride” skanīgās dziesmas, kopīgi uzdziedāja un dejoja līdz pat diviem naktī.

Tā kā vienu dienu gadā Latvijas muzeju durvis ir atvērtas visiem interesentiem, tad viesi no citiem Latvijas novadiem, kas bija nolēmuši apceļot Sēlijas muzejus, iegriezās arī Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi”.

 

Agnese Rutka

Vairāk kā divus mēnešus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Jāņa Akuratera muzeja (Memoriālo muzeju apvienības) veidotā izstāde “Dienu atspīdumi jeb pieci stāsti par Dzejnieka mākslas darbu kolekciju.” Šī izstāde bija veltīta Jāņa Akuratera 140. jubilejai.

J. Akuraters gan savā tiešajā darbībā, gan interešu lokā bija cieši saistīts ar vairākiem talantīgiem māksliniekiem. Viens no domubiedriem un tuviem draugiem Jānim Akurateram jau no 1905. gada ir mūsu novadnieks, rakstnieks un mākslinieks Jānis Jaunsudrabiņš. Abi kopā viņi veidoja literatūrai un mākslai veltīto Sociāldemokrātu Savienības izdoto žurnālu “Pret Sauli.”.

Jāņa Akuratera un Jāņa Jaunsudrabiņa sadarbības atklāsmei un mākslinieka tēla interpretācijai abu autoru daiļradē 26. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija veltīts literārs vakars “Puķes ziemeļos”. Tā gaitā Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kaspars Dumburs lasīja fragmentus no Jāņa Akuratera stāsta “Puķes ziemeļos” un Jāņa Jaunsudrabiņa romāna “Kapri”, kuru autors uzraksta pēc 1936. gadā Itālijas ceļojuma iespaidiem un izdod 1939. gadā.

Sirsnīgā atmosfērā, uzklausot aktiera lasījumus un Jāņa Akuratera muzeja speciālistes Mairas Valteres izklāstu par rakstnieka dzīves gājumu, starplaikos literāro vakaru papildināja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas meiteņu ansambļa koncerts (vadītāja Sintija Leimane).  

Viens no būtiskākajiem šī vakara notikumiem, kas neatņemami ir paliekoša vērtība mūsu novadam, bija Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” un Jāņa Jaunsudrabiņa biedrības izdevuma “Abas mākslas man vienādi mīļas” atvēršana. Nelielā grāmatiņa ir pirmais plašākais izdevums par Jāņa Jaunsudrabiņa devumu tēlotājmākslā, tajā lasītājiem būs iespēja ieraudzīt ap 60 Jāņa Jaunsudrabiņa gleznu un grafikas darbu reprodukciju. Izdevumu sastādīja Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma.

Jaunsudrabiņa muzeja vadītāja Ilze Līduma klātesošajiem sniedza neliela ieskatu par grāmatiņā esošo informāciju uz uzsvēra to, ka Jānis Jaunsudrabiņš bija ne tikai lielisks rakstnieks, bet arī fantastisks gleznotājs. Viņš mīlēja gleznot brīvā dabā uz audekla, finiera vai papīra lapas, izliekot savas emocijas un domas.

Literārā vakara ietvaros, Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma ievadīja Jāņa Jaunsudrabiņa gadu. 2017. gadā mūsu novada rakstnieks, gleznotājs svinēs savu 140 jubileju. 

Izskanot pateicības vārdiem, dāvājot ziedus visiem šī vakara organizatoriem un atbalstītājiem, literārais vakars noslēdzās.

 

Agnese Rutka

12. novembrī skolas zālē bija grāmatas “Mūsu karoga stāsti” (AS “Lauku Avīze”, 2015) atvēršanas svētki, kurus rīkoja Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma un Muzeja draugu skolotāja Egija Apiņa. Vēstures skolotāja Lija Saldovere pastāstīja par Latvijas karoga vēsturi.

 

Skolotāja Egija Apiņa izstāstīja savas atmiņas par pirmo reizi, kad ieraudzīts Latvijas karogs; tad Egijai un citiem audzēkņiem klases audzinātājs teicis, lai par redzēto nevienam nestāsta (tad Latvija bija PS sastāvā). Ilze Līduma pastāstīja par savas dzimtas karogu, kas nosargāts un saglabāts joprojām plīvo “Riekstiņos”.

 

Ar lielu interesi klausījāmies ciemiņa Pētera Kassalieša stāstījumā par to, kā viņš – septiņpadsmitgadīgs jaunietis – kopā ar trīs draugiem uzšuvis sarkanbaltsarkano karogu un 1982. gada 17. novembrī tumsas aizsegā uzvilcis Smiltenes katlumājas skurstenī. 18. novembrī to ieraudzījuši ne vien smiltenieši, bet arī tie, kas iebraukuši Smiltenē. Grāmatā “Mūsu karoga stāsti” P. Kassalietis teic: “Kad jau drīkstēja uzvilkt karogu visā Latvijā, kāds prieks tas bija! [..] Es naktī izgaismoju karogu, lai no mašīnām redz, kā plīvo pašu karogs. Neaprakstāma sajūta!”

 

Dace Kronīte,

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolotāja

Pamazām rudens sāk iekrāsot koku lapas krāsainās un košās krāsās. Sals ik rītu aizvien vairāk pārklāj laukus un pļavas. 6. oktobrī Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” novada izglītības iestāžu bērni steidza sagaidīt rudeni pasākumā “Rudens nāca sētiņā.”

 

Jau no plkst. 12.00 muzeja sētsvidu piečaloja daudzskaitlīgs bērnu pulks.  Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 2. klases (skolotāja Natālija Grīnvalde) un 3. klases (skolotāja Daira Osīte) skolēni, kā arī Sproģu pamatskolas bērni (skolotāja Līga Rutka) un PII “Ziediņš” sagatavošanas un vecākās grupas audzēkņi kopā ar savām audzinātājām un bērnudārza vadītāju.

“Mazā, sirmā kumeliņā,

Jāj pa ceļu pasaciņa.”

 

Godinot Raini un Aspaziju, 2015. gada 9. septembrī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” norisinājās ikgadējais Dzejas dienu pasākums “Sasmēlies es esmu saules.” Nosacījums bija, ka pasākuma apmeklētājiem bija jāsagatavo un jānolasa vai jānoskaita kāds no Raiņa vai Aspazijas dzejoļiem.

22. augusta pēcpusdienā neliels ļaužu pulciņš pulcējās Ķišku kapsētā uz piemiņas brīdi Jānim Jaunsudrabiņam. Neretas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Miezītis uzrunā klātesošajiem uzsvēra, ka ir svarīgi apzināties savas saknes un ar lepnumu nest pasaulē savas dzimtās zemes vārdu. Pie Jāņa Jaunsudrabiņa atdusas vietas skanēja viņa dzeja, ko runāja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēni – gan sākumskolas skolēni, kuri simbolizēja Janci no “Baltās grāmatas”, gan pamatskolas skolēni, kuri nesa Jāņa izjūtas no “Zaļās grāmatas”, gan vidusskolēni, kuri pārstāvēja Jāņa jūtu pasauli “Vēja ziedos”. Gluži negaidīti, bet sirsnīgi un mīļi izvērsās saruna ar Liliju Šicu, kura pastāstīja, kā bērnībā viņai – mazai ganu meitenei – Jānis Jaunsudrabiņš nopirka kurpītes, ar ko iet skolā.

Seko mums

Pašvaldību vēlēšanas 2017

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
2219144
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
2407
136838
2219144

Sadarbība