Muzeja jaunumi

Muzeja jaunumi (44)

16.septembrī pusdienlaikā Latvijas Nacionālās bibliotēkas vestibilā pulcējās krietni daudz ļaužu, lai  nokļūtu 12.stāvā, kur visus laipni sagaidīja “Riekstiņu” saimniece Ilze Līduma, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas jaunieši un Jāņa Jaunsudrabiņa biedrības pārstāves, lai Gaismas pilī kopā daudzinātu izcilā novadnieka rakstnieka, dzejnieka un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa vārdu. Ieskatu “Baltajā grāmatā” un “Zaļajā grāmatā” pasākuma apmeklētāji guva, klausoties fragmentus no grāmatām un kopā ar pasākuma vadītājiem Aiju Kalnāri un Jāni Sarmi Bajinski lasot fragmentus, kur Neretas apkārtnes mājas skatītas Jāņa acīm, saistot ar dažādiem dzīves notikumiem. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas jaunieši priecēja ar skanīgu un sirsnīgu dziedāšanu ģitārspēles pavadījumā. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja redzēt arī jauniešu sagatavoto tērpu kolekciju, kuras motīvs bija “Baltās grāmatas” teksti un ilustrācijas. Pasākumā vairāk tika akcentēta Jaunsudrabiņa dzeja, ko pēdējos gados 2 dzejoļu grāmatiņās apkopojusi muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma. Viņa arī pasākuma dalībniekiem raksturoja Jaunsudrabiņa dzeju. Dzeju lasīja Aija Kalnāre un Jānis Sarmis Bajinskis. Pasākuma īpašās vieses bija Elīna Šimkus un Aurēlija Šimkus, kuras priecēja ar savu šarmanto uzstāšanos.

Noslēgumā visi cienājās ar Neretas saimnieču sarūpētajiem pīrādziņiem un kafiju.

Rosinošs, sirsnīgs un bagātinošs izvērsās Jāņa Jaunsudrabiņa 140 gadu jubilejai veltītais pasākums Gaismas pilī.

Žanna Miezīte

8.septembra pēcpusdienā skolēni un skolotāji no visām Latvijas malām, tuvākām un tālākām skolām, pulcējās “Riekstiņu” pagalmā, lai noskaidrotu uzvarētājus Jāņa Jaunsudrabiņa 140. dzimšanas dienai veltītajā literāro darbu un ainavu konkursā, ko organizēja muzejs “Riekstiņi” un Jāņa Jaunsudrabiņa biedrība. Skolēnu interese par konkursu bija milzīga. Literāro darbu konkursā pieteikti 123 darbi, savukārt ainavu – ap 300.

Literāro darbu rakstīšanas un zīmēšanas sacensību mērķis bija veicināt skolēnu un skolotāju dziļāku interesi un izpratni par Jāni Jaunsudrabiņu un viņa daiļradi, tās nozīmīgumu latviešu kultūrā, radīt interesi par talantīgiem un darbīgiem cilvēkiem savā novadā vai pilsētā, ieinteresēt par J.Jaunsudrabiņa glezniecību, kā arī veicināt pētnieciskā darba iemaņas un radošo darbību.

Literāro darbu konkursam bija četras tēmas: “Kas cilvēks ir bez dzimtenes,/Bez tēvijas, bez mājām?/Tik puteklis un pameslis/Zem svešu tautu kājām. (Jānis Jaunsudrabiņš)”, “Kam dāvanas, tas nestāv dīkā (Jānis Jaunsudrabiņš)”, “Mītiskais Jāņa Jaunsudrabiņa daiļradē” un “Makšķernieka stāsts”.

Labus rezultātus un godalgotas vietas literāro darbu konkursā ieguva arī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēni. Pēterim Pavlovičam un Erīdai Cepurītei – 1.vieta, 2. vieta – Montai Apeinānei, Kārlim Plusniņam un Samantai Šidlai, 3. vieta  - Artūram Zastupņevičam un Santai Regutei.

Konkursā ar saviem darbiem piedalījās pērnā mācību gada viesskolnieces taizemiete Chantara Chanikarn un vāciete Paula Amrei Hainz, kas literārajā konkursā nopelnīja augstāko novērtējumu – 1.vietu. Paula bija saskatījusi paralēles savas vecmāmiņas liktenī, kurai bija nācies bēgt no Bohēmijas Čehijā uz Vāciju ar Jaunsudrabiņa dzīvi un viņa trimdas laiku Vācijā.

Tā kā J.Jaunsudrabiņš ir ne tikai izcils rakstnieks, bet arī aizrāvies ar gleznošanu, skolēniem bija iespēja piedalīties ainavu konkursā. J.Jaunsudrabiņa darbu klāstā ir ne tikai Latvijas ainavas, bet arī Kaukāza kalni, Vācijas, Francijas un Itālijas dabasskati. Mākslinieks ir arī viens no bērnu grāmatu ilustrāciju pamatprincipu pamatlicējiem, kā arī bijis viens no mākslas teorijas un kritikas aizsācējiem Latvijas kultūrā.

Ainavu konkursa darbu tematika – “Jaunsudrabiņš. Nereta. Latvija. Eiropa”. Konkursa dalībnieki savus mākslas darbus varēja īstenot jebkurā tehnikā (eļļa, akrils, akvarelis, guaša, pastelis), kā arī radoši risināt iecerēto domu visai plašā amplitūdā, gan attēlojot dzimto pusi, gan ceļojuma iespaidus (gan lauku, gan pilsētainavu).

No Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas konkursā 3.vietu ieguva Samanta Šidla un 2. – Alise Vaičulena.

Abu konkursu vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja bija Ilze Līduma (Jāņa Jaunsudrabiņa “Riekstiņi” muzeja vadītāja, Jaunsudrabiņa biedrības valdes priekšsēdētāja), vērtēšanas komisijas locekles: Egija Apiņa un Dace Kronīte (Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa latviešu valodas un literatūras skolotājas), Gaida Jablovska (filoloģe), Dita Pavloviča un Marija Šalna (Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas vizuālās mākslas skolotājas) un gleznotāja Līga Jukša.

Godalgoto vietu ieguvēji saņēma īpašu dāvanu – grāmatu “ …atrast otru Latviju pasaulē nav iespējams”, kurā publicēti visu pirmo triju vietu ieguvēju literārie darbi un zīmējumi.

Apbalvošanas pasākumā viesojās arī Māris Olte, kuram, gluži tāpat kā mūsu novadniekam J.Jaunsudrabiņam, makšķerēšana un viss, kas ar to saistīts ir ļoti tuva un saistoša tēma.

“Riekstiņu” saimniece Ilze Līduma  pateicās visiem konkursa dalībniekiem un pauda cerību, ka jaunā paaudze cienīs un pratīs novērtēt kultūras vērtības, nepakļaujoties tikai un vienīgi sacensībai par materiālajām vērtībām un sīkumainām rūpēm, vai “kaimiņa sētā nav dārgāka mašīna par manējo, vai kaimiņam nav modernāks telefons”.

 

Daiga Meldere

2017.gads gleznotājam un rakstniekam Jānim Jaunsudrabiņam un muzejam “Riekstiņi” ir zīmīgs un notikumiem bagāts gads. 26.augustā muzejā, klātesot novadniekiem un “Baltās grāmatas” autora talanta cienītājiem, notika gleznotāja un rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa 140. jubilejas svinības. Vienlaikus tika atzīmēta arī muzeja 50. pastāvēšanas gadskārta.

J.Jaunsudrabiņa 140. jubilejas atceres pasākums sākās ar piemiņas brīdi Ķišku kapsētā, rakstnieka atdusas vietā. Rakstnieks un gleznotājs savā dzimtenē tika pārbedīts 1997.gada 13.septembrī. Viņa mirstīgo atlieku pārbedīšanu dzimtenē ar 5000 latu finansējumu pirms 20 gadiem finansēja novadnieks LV ģenerālprokurora vietnieks Oļģerts Šabanskis. Neretas novada dome ar īpašu goda rakstu par nozīmīgu ieguldījumu J.Jaunsudrabiņa piemiņas saglabāšanā Neretā un Latvijā pateicās arī O. Šabanskim, kurš turklāt šogad nosvinējis cienījamu – 80 – gadu jubileju.

Ievērojamā neretieša Jāņa Jaunsudrabiņa 140 gadu jubilejas svinības tika atzīmētas ar divu grāmatu atvēršanas svētkiem – Lūcijas Ķuzānes “Saule mūžam mana” un muzeja veidoto Jāņa Jaunsudrabiņa dzejoļu grāmatu “Daugava”.

Skolotājas un rakstnieces, aizrautīgas Sēlijas novada pētnieces L.Ķuzānes, kurai pašai šogad aprit 90.gadskārta, darbs “Saule mūžam mana” ir būtiski papildināts 1986. gada izdevums, kura manuskripts tagad ir restaurēts atbilstoši autores iecerei, bez cenzūras svītrojumiem un labojumiem, kā arī papildināts ar jauniem faktiem un fotomateriālu ( fotovēsturnieka Pētera Korsaka atlase). Papildinātajā izdevumā rakstnieku un gleznotāju var iepazīt daudz cilvēciskāku, bez cenzūras uzliktā rāmja, kur noklusēti fakti traucē laikmetu un cilvēku attiecības saprast labāk, jo padomju laika cenzūras prasība bija - izcilam rakstniekam jābūt arī nevainojamai privātajai dzīvei.  No cenzūras apcirptajiem tekstiem grāmatā pieejams arī materiāls par J.Jaunsudrabiņa attiecībām ar skolotāju Mildu Ozolu.

Tāpat jaunajā izdevumā nu ir pieejama informācija par personām, kuru pieminēšana tolaik cenzūrai šķita nevēlama. Piemēram, dzejnieka Aleksandra Pelēča biogrāfija cenzūrai šķitusi “nepareiza”, tāpēc, par spīti tam, ka Pelēcim Jaunsudrabiņa dzīvē bija liela nozīme,  pirmajā izdevumā tas netika pieminēts.

Rakstniece uzrunā klātesošajiem uzsvēra, ka J.Jaunsudrabiņš nav aizmirsts un joprojām viņa darbus atceras tāpēc, ka viņš nerakstīja elitei, bet tautai. Tam tautas slānim, no kura pats bija nācis, un avotus savai daiļradei smēlās tautā. Turklāt Nereta, Lūcijas Ķuzānes vārdiem, bez Jaunsudrabiņa nebūtu nekas – rakstnieks un gleznotājs ir spodrinājis Neretas vārdu un darījis to atpazīstamu plašākā mērogā.

Grāmatas atvēršanas svētki bija arī muzeja veidotajam izdevumam “Daugava”-   Jāņa Jaunsudrabiņa dzejas krājumam. Kā norādīja muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma, līdz ar šo izdevumu un dzejoļu grāmatu “Baltā mūžība”  ir apkopota J.Jaunsudrabiņa dzeja.

Pasākuma muzikālo daļu kuplināja Skaistkalnes pūtēju orķestris, Neretas sieviešu vokālais ansamblis “Kadence” un kori no Kokneses, Pļaviņām un Rīgas, vienojot arī pasākuma viesus kopējā dziesmā. Īpašā, personiskā stāstā par Jāni Jaunsudrabiņu dalījās arī Latvijā vecākā audēja – olimpisko medaļnieku, kamaniņu braucēju Andra un Jura Šicu vecmāmiņa – 97 gadus vecā Lilija Šica.

 

 

Daiga Meldere

 

21.jūlijā Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” atklāja neretietes Mirdzas Brūniņas rokdarbu izstādi.  Mirdza ir prasmīga un daudzveidīga rokdarbniece – gan ada, gan tamborē, gan auž. Izstādē ir apskatāmi gan viņas darinātie lakati, gan paklāji, gan arī pārvalki un tautiskie svārki Sēlijas krāsās(zaļa, dzeltena, lillā, pelēka). Mirdzas austos svārkus izstādes atklāšanā bija uzvilkusi gleznotāja Māra Daugaviete un Pilkalnes muižas saimniece Irma Tomsone.

Izstādes autore stāsta, ka ar rokdarbiem aizrāvusies jau kopš agras bērnības, un prasme meistarot darbus, kas prasa rūpīgumu, roku veiklību un izdomu, bija likumsakarīga, jo ar rokdarbiem viņas dzimtā nodarbojās visas ģimenes sievietes – gan vecvecmamma, gan vecmamma, gan mamma.  Skolā, kad sācies rokdarbu pulciņš, mazā Mirdza bijusi klāt. Ļoti gribējies iemācīties aust.  Līdz ar pirmajiem soļiem rokdarbu pulciņā darbmācības skolotājas vadībā rokdarbu prasme un vēlme radoši darboties saglabājusies līdz pat šai dienai.

Muzeja izstādē apskatāmie darbi ir tapuši triju gadu laikā.

Mirdzai visvairāk patīk aust un tamborēt: ”Man vienmēr patīk izdomāt kaut ko jaunu, interesantus rakstus, meklēt izaicinājumus. Ja kaut ko interesantu atrodu vai kādam ieraugu, man arī to vajag pamēģināt.” Vaicāta, vai ir kādi īpaši mīļi darbi, viņa pasmaida un saka, ka uz šādu jautājumu nevar sniegt vienu atbildi, jo tuvi ir visi rokdarbi – katrā no tiem ir ieguldīts liels darbs un pacietība.

Mirdza ir piedalījusies dažādās izstādēs. Pirmā personālizstāde bijusi 2016. gada jūlijā Jaunjelgavā. 2016.gada rudenī nelielu daļu rokdarbu interesenti varēja aplūkot Neretas centrālās bibliotēkas organizētajā izstādē, tāpat arī mazzalviešiem bijusi iespēja novērtēt Mirdzas veikumu. Daudzi rokdarbi aizceļojuši uz dažādām vietām Latvijā, kā arī uz ārzemēm– Itāliju, Vāciju, Angliju, Ukrainu un Īriju. Trīs gadus Mirdza ar saviem darbiem piedalās arī Zemgales novada stendā “Riga Food”.

Tā kā tuvojas Latvijas simtgade, liels pieprasījums ir pēc tautiskajiem svārkiem. Vairākas brunču gribētājas vēl gaida rindā. Kad vaicāju, cik ilgā laikā var noaust svārkus, Mirdza pasmaida:” Ja divu stundu laikā var noaust 10 cm, tad parēķiniet paši, cik laikietilpīgs darbs tas ir.”

Mirdzai ir vairākas aizraušanās, ne tikai rokdarbi. Viņu interesē arī dārzkopība, patīk lasīt arī grāmatas. Mirdza saka: “Lasītu daudz vairāk, ja vien būtu vairāk laika.” Tāpat arī ja būtu daudz naudas, labprāt ceļotu. Mirdza smejas: ”Mani interesē siltās zemes. Nebūtu nekas pretim pa ziemu dzīvot kaut kur Tenerifē, pa vasaru – šeit. ”

 

Daiga Meldere

 

16.jūnijā Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” tika atklāta izstāde “Fotogrāfijas un ķerbeles”.  Fotogrāfiju izstādi pārstāv trīs autori – Ķemeru pamatskolas sociālā pedagoģe Margrieta Laimiņa, ģimenes ārsts Uldis Grietiņš un pati muzeja saimniece – Ilze Līduma.  Foto mirkļos ietverta gan Kurzemes jūrmala, gan ainava mūsu novadā, kas iemūžināta dažādās noskaņās, laikapstākļos (lietus, mierīga upe u.c.) un gadalaikos. Pasākuma apmeklētāji, aplūkojot fotogrāfijas, atzina, ka bildēs iemūžinātais ir ļoti daudzveidīgs, un cik liela nozīme ir spējai saredzēt detaļas, prasmei saskatīt skaistumu ikdienišķajā un smalkās niansēs.

Izstādes atklāšanu kuplināja Nacionālā teātra aktrises Zanes Jančevskas uzstāšanās, kurai Jāņa Jaunsudrabiņa vārds nav svešs. Aktrise 1987. gadā filmējusies režisora Vara Braslas režisētajā divsēriju televīzijas spēlfilmā pēc J.Jaunsudrabiņa  triloģijas “Aija” motīviem.

Uzstāšanās reizei “Riekstiņos” Z.Jančevska bija sagatavojusi tautasdziesmu dziedājumus un spēlēja kokli. Interesanti, uzjautrinoši un daļai publikas droši vien nezināmi bija Jāņa Jaunsudrabiņa izteikumi par neretiešiem un apkārtnes iedzīvotājiem, neretiešus, rakstnieka skatījumā, izceļot kā kārtīgākus, sakoptākām saimniecībām un labāk ģērbtus. Zanes Jančevska aicināja to uztvert ar humoru, jo ikdienā noteikti visi tāpat draudzīgi dzīvojot -  savas dzimtās puses patriotisms liek uz savu vietu paskatīties mīlošākām acīm un redzēt sevi labāku.

Pasākuma noslēgumā, kā allaž, bija Pupiņu balle, kur visi varēja cienāties ar “Riekstiņos” pagatavotajām pupiņām.

 

Daiga Meldere

 

Muzeju nakts ir tradicionāls Eiropas mēroga pasākums Latvijā, kad durvis atver lielākā daļa muzeju valstī, rīkojot dažādus pasākumus un aktivitātes. Arī Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi” bija atvērts ikvienam apmeklētājam. Atnākušajiem bija iespēja apskatīt muzeja ekspozīciju un izstādes (Līgas Jukšas gleznu izstādi, Zandas Rageles māla izstrādājumus, ikvienam interesentam bija iespēja aplūkot  Jāņa Jaunsudrabiņa garstāsta “Vēja ziedi” dažādu gadu izdevumus – stāstam šogad 110 gadu jubileja ).

Par vakara muzikālo gaisotni rūpējās “Aizezeres muzikanti”, kas ne tikai muzicēja, bet arī mācīja muzeja apmeklētājiem dažādas dejas. Visiem bija iespēja dejot gan lambetvoku, gan kreicpolku, gan prankuseju un dažādas citas dejas, kurā raitā deju solī metās gan liels, gan mazs.

"Riekstiņu" muzeja vadītāja Ilze Līduma pauda prieku par Muzeju nakts pasākumu, jo viss esot noritējis tā, kā viņa bija iecerējusi, - cilvēku plūsma bija nemitīga: vieni atnāca, padejoja, apskatīja muzeja telpas, tad nāca citi, un tā  visa vakara garumā. I.Līduma informēja, ka Muzeju nakti kopumā apmeklējuši 140 cilvēku.

Savukārt Muzeju nakts priecīgā dejošana noslēdzās ar pupiņu balli. Cienāšanās ar pupiņām jau ir kļuvusi par  tradīciju.

 

Daiga Meldere

 

11.maijā Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” tika atklāta gleznotājas Līgas Jukšas izstāde “Sēlijas noskaņas”. Kaut arī Līga nu jau daudzus gadus dzīvo un strādā Rīgā, māksliniece ir mazzalviete. Līgai līdz šim ir bijušas 15  personālizstādes  Latvijā un ārpus tās, kā arī māksliniece piedalījusies grupu izstādēs Baltkrievijā , Vācijā un Beļģijā.

Izstādei muzejā Līga izvēlējusies darbus, kuros jūtama  dzimtās Sēlijas ietekme ,– daba, krāsas, dzimtās puses vietas, kā arī neliels ieskats viņas darbos visbiežāk izmantotajos simbolos – roku gleznojumos. Vaicāta, kāpēc gleznotāja tik lielu nozīmi piešķir rokām un kāpēc tik daudzās gleznās kā daudznozīmīgu simbolu viņa izmanto tās, Līga skaidro, ka viņu vienmēr saistījuši simboli. Tie rosina cilvēkus domāt, iedziļināties un meklēt dziļāku lietu nozīmi, meklēt ko vairāk, kas ir zem ārējās, ikdienišķi redzamās virskārtas. Turklāt jau kopš viduslaikiem rokas mākslā bijušas svarīgs simbols un dažādu nozīmju paudējas. Kā stāsta Līga, mākslinieki nereti izvairās zīmēt rokas, jo tās uzgleznot nemaz nav vienkārši. “Un  kas ir tas, ko mēs izmantojam, kad nekāda cita saziņa nav iespējama, piemēram, ārzemēs, kur nezinām kādas valsts valodu? Tās ir rokas, žesti un emocijas, ko ar tām paužam,” skaidro  Līga.

Līga stāsta, ka liela nozīme viņas dzīvē bijusi diviem skolotājiem – gleznotājiem – Osvaldam Zvejsalniekam un Aleksejam Naumovam. No viņiem aizgūta krāsu ekspresija un spilgtās, košās krāsas. Taču, kā saka māksliniece, “nevar dzīvot tikai uz dažu mākslinieku darbiem – ir jāiet uz priekšu”.  Līga ir attīstījusi pati savu māksliniecisko rokrakstu, kur glezniecības centrā ir cilvēka figūra un interese par kubisma figurālajām kompozīcijām. Kaut arī tēli ir abstrahēti, tomēr tajos ir saglabāts arī priekšmetiskums. Viens no Līgas tuvākajiem māksliniekiem ir Pablo Pikaso, ekscentriskais, ekspresīvais Frānsiss Bēkons un no latviešu gleznotājām – Aija Zariņa.

Pēc izstādes atklāšanas skolēniem bija plenērs. Mazajiem gleznotājiem bija pašiem iespēja ne tikai zīmēt, bet arī vērot L. Jukšas gleznotājas meistarību, ātri izveidojot “Riekstiņu ”ainavas uzmetumu ar eļļas krāsām.

 

 

Daiga Meldere

Tradicionāli maija mēnesī visā Latvijā norisinās “Muzeju nakts” sarīkojums. Arī šogad, 21. maijā,  muzeju durvis bija atvērtas apmeklētājiem un interesentiem. Ik gadu akcijā iesaistās aizvien lielāks skaits muzeju. “Muzeju nakts” tradīcija aizsākusies 1999. gadā Francijā ar mērķi iepazīstināt tos iedzīvotājus, kas ikdienā muzejus neapmeklē, ka te glabājas vērtīgs kultūras mantojums.

Katru gadu “Muzeju nakts” pasākumu pavada kāda noteikta tēma. Šī gada akcijas atslēgvārds bija “Durvis”, kas ikvienu rosināja mirkli pakavēties uz sliekšņa un pavērot kādas durvis mēs veram ikdienā – aicinošas, pārsteigumu sološas vai varbūt smagas, bijību raisošas. “Durvis”, ar kurām mēs “sastopamies”  dienu no dienas var būt dažnedažādas. “Muzeju naktī” Latvijas ļaudīm bija iespēja noskaidrot, ko sargā, ko slēpj, ko dāvā un stāsta muzeju durvis.

Ienākot pa Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” durvīm, sētsvidū skanēja mūzika un bija dzirdamas apmeklētāju čalas. Pirms sarīkojuma “Es durvīs iestājos – vai visi mājās” sākuma, ikvienam bija iespēja izvēlēties un nobalsot par sev tīkamāko zīmējumu un nosaukumu. Zīmējumos bija attēlotas durvis. Jāpiebilst, ka šie zīmējumi tapa “Mākslas dienā”, kad čaklākie skolēni iztēlojās kādas varētu būt viņu iedomu durvis. Sarīkojuma laikā “Muzeju nakts” viesi varēja izgatavot savas “uztveres durvis” gan zīmējot, gan griežot, gan līmējot. Ikviens varēja aizdomāties par “durvīm” ar kurām nākas sastapties ikdienā. Katrs, kurš pacentās, noslēgumā saņēma balvas.

Starptautiskajā Muzeju nakts pasākumā ciemos ieradās viesi no Lietuvas – Suvainišķu sieviešu klubiņš –, pieskandinot sētsvidu ar sirsnīgām dziesmām. Tikšanās ar šīm dāmām muzeja vadītājai jau bija pirms diviem gadiem “ejot” pa “Baltās grāmatas” simtgades pēdām. Šogad dziedošās kundzes labprāt pieņēma uzaicinājumu viesoties Latvijā – Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi”.

Ne tikai ciemiņi no kaimiņvalsts kuplināja “Muzeju nakts” sarīkojumu. Arī mūsu novada jauniešu vokāli instrumentālā grupa “Wild Pride” izdziedāja vairākas lustīgas dziesmas. Aktīvākie svētku apmeklētāji uzdrošinājās arī dejot. Nepamanīts nepalika viens no “Muzeju nakts” jaunākajiem apmeklētajiem. Izvairoties no odiem, zēns bez apstājas tekalēja pa muzeja sētsvidu, liekot arī saviem vecākiem izkustēties.

Ne tikai dziesmās “Muzeju nakts” tika aizvadīta. Latviskas tautu dejas izdejoja Pilskalnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sarma” (vadītāja Aina Vadzīte).

Nedaudz atskatoties uz pagājušā gada nogales Latviešu valodas aģentūras organizēto konkursu “Novada valodnieks”, “Muzeju nakts” ietvaros Jāņa Jaunsudrabiņa biedrība un Muzeja draugu kopa sveica muzeja vadītāju Ilzi Līdumu ar “Novada valodnieka” titula iegūšanu.

Iestājoties nelielai tumsai, muzeja sētsvidū visi pulcējās uz tradicionālo “pupiņu balli”. Ikviens cienājās ar siltām pupiņām, kefīru, zāļu tēju, pīrādziņiem un cepumiem.

Baudot “Muzeju nakts” sarīkojumu, apmeklētāji varēja novērtēt Jāņa Jaunsudrabiņa gleznu reprodukcijas, Zandas Rageles māla darinājumus un Mildas Šaltiņas (Rīga) akvareļu izstādi “Manas Latvijas āres”.  

Šogad “Muzeju nakts” pasākumā piedalījās vairāk kā 100 interesentu. Iestājoties vēl lielākai tumsai, daļa sarīkojuma viesu devās mājās, bet izturīgākie, kurus nebaidīja odu nerimstošie kodieni, turpināja klausīties grupas “Wild Pride” skanīgās dziesmas, kopīgi uzdziedāja un dejoja līdz pat diviem naktī.

Tā kā vienu dienu gadā Latvijas muzeju durvis ir atvērtas visiem interesentiem, tad viesi no citiem Latvijas novadiem, kas bija nolēmuši apceļot Sēlijas muzejus, iegriezās arī Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi”.

 

Agnese Rutka

Vairāk kā divus mēnešus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Jāņa Akuratera muzeja (Memoriālo muzeju apvienības) veidotā izstāde “Dienu atspīdumi jeb pieci stāsti par Dzejnieka mākslas darbu kolekciju.” Šī izstāde bija veltīta Jāņa Akuratera 140. jubilejai.

J. Akuraters gan savā tiešajā darbībā, gan interešu lokā bija cieši saistīts ar vairākiem talantīgiem māksliniekiem. Viens no domubiedriem un tuviem draugiem Jānim Akurateram jau no 1905. gada ir mūsu novadnieks, rakstnieks un mākslinieks Jānis Jaunsudrabiņš. Abi kopā viņi veidoja literatūrai un mākslai veltīto Sociāldemokrātu Savienības izdoto žurnālu “Pret Sauli.”.

Jāņa Akuratera un Jāņa Jaunsudrabiņa sadarbības atklāsmei un mākslinieka tēla interpretācijai abu autoru daiļradē 26. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija veltīts literārs vakars “Puķes ziemeļos”. Tā gaitā Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kaspars Dumburs lasīja fragmentus no Jāņa Akuratera stāsta “Puķes ziemeļos” un Jāņa Jaunsudrabiņa romāna “Kapri”, kuru autors uzraksta pēc 1936. gadā Itālijas ceļojuma iespaidiem un izdod 1939. gadā.

Sirsnīgā atmosfērā, uzklausot aktiera lasījumus un Jāņa Akuratera muzeja speciālistes Mairas Valteres izklāstu par rakstnieka dzīves gājumu, starplaikos literāro vakaru papildināja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas meiteņu ansambļa koncerts (vadītāja Sintija Leimane).  

Viens no būtiskākajiem šī vakara notikumiem, kas neatņemami ir paliekoša vērtība mūsu novadam, bija Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” un Jāņa Jaunsudrabiņa biedrības izdevuma “Abas mākslas man vienādi mīļas” atvēršana. Nelielā grāmatiņa ir pirmais plašākais izdevums par Jāņa Jaunsudrabiņa devumu tēlotājmākslā, tajā lasītājiem būs iespēja ieraudzīt ap 60 Jāņa Jaunsudrabiņa gleznu un grafikas darbu reprodukciju. Izdevumu sastādīja Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma.

Jaunsudrabiņa muzeja vadītāja Ilze Līduma klātesošajiem sniedza neliela ieskatu par grāmatiņā esošo informāciju uz uzsvēra to, ka Jānis Jaunsudrabiņš bija ne tikai lielisks rakstnieks, bet arī fantastisks gleznotājs. Viņš mīlēja gleznot brīvā dabā uz audekla, finiera vai papīra lapas, izliekot savas emocijas un domas.

Literārā vakara ietvaros, Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma ievadīja Jāņa Jaunsudrabiņa gadu. 2017. gadā mūsu novada rakstnieks, gleznotājs svinēs savu 140 jubileju. 

Izskanot pateicības vārdiem, dāvājot ziedus visiem šī vakara organizatoriem un atbalstītājiem, literārais vakars noslēdzās.

 

Agnese Rutka

Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
2678966
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
4855
138708
2678966

Sadarbība