Kas būtu Nereta bez Jaunsudrabiņa?

2017.gads gleznotājam un rakstniekam Jānim Jaunsudrabiņam un muzejam “Riekstiņi” ir zīmīgs un notikumiem bagāts gads. 26.augustā muzejā, klātesot novadniekiem un “Baltās grāmatas” autora talanta cienītājiem, notika gleznotāja un rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa 140. jubilejas svinības. Vienlaikus tika atzīmēta arī muzeja 50. pastāvēšanas gadskārta.

J.Jaunsudrabiņa 140. jubilejas atceres pasākums sākās ar piemiņas brīdi Ķišku kapsētā, rakstnieka atdusas vietā. Rakstnieks un gleznotājs savā dzimtenē tika pārbedīts 1997.gada 13.septembrī. Viņa mirstīgo atlieku pārbedīšanu dzimtenē ar 5000 latu finansējumu pirms 20 gadiem finansēja novadnieks LV ģenerālprokurora vietnieks Oļģerts Šabanskis. Neretas novada dome ar īpašu goda rakstu par nozīmīgu ieguldījumu J.Jaunsudrabiņa piemiņas saglabāšanā Neretā un Latvijā pateicās arī O. Šabanskim, kurš turklāt šogad nosvinējis cienījamu – 80 – gadu jubileju.

Ievērojamā neretieša Jāņa Jaunsudrabiņa 140 gadu jubilejas svinības tika atzīmētas ar divu grāmatu atvēršanas svētkiem – Lūcijas Ķuzānes “Saule mūžam mana” un muzeja veidoto Jāņa Jaunsudrabiņa dzejoļu grāmatu “Daugava”.

Skolotājas un rakstnieces, aizrautīgas Sēlijas novada pētnieces L.Ķuzānes, kurai pašai šogad aprit 90.gadskārta, darbs “Saule mūžam mana” ir būtiski papildināts 1986. gada izdevums, kura manuskripts tagad ir restaurēts atbilstoši autores iecerei, bez cenzūras svītrojumiem un labojumiem, kā arī papildināts ar jauniem faktiem un fotomateriālu ( fotovēsturnieka Pētera Korsaka atlase). Papildinātajā izdevumā rakstnieku un gleznotāju var iepazīt daudz cilvēciskāku, bez cenzūras uzliktā rāmja, kur noklusēti fakti traucē laikmetu un cilvēku attiecības saprast labāk, jo padomju laika cenzūras prasība bija - izcilam rakstniekam jābūt arī nevainojamai privātajai dzīvei.  No cenzūras apcirptajiem tekstiem grāmatā pieejams arī materiāls par J.Jaunsudrabiņa attiecībām ar skolotāju Mildu Ozolu.

Tāpat jaunajā izdevumā nu ir pieejama informācija par personām, kuru pieminēšana tolaik cenzūrai šķita nevēlama. Piemēram, dzejnieka Aleksandra Pelēča biogrāfija cenzūrai šķitusi “nepareiza”, tāpēc, par spīti tam, ka Pelēcim Jaunsudrabiņa dzīvē bija liela nozīme,  pirmajā izdevumā tas netika pieminēts.

Rakstniece uzrunā klātesošajiem uzsvēra, ka J.Jaunsudrabiņš nav aizmirsts un joprojām viņa darbus atceras tāpēc, ka viņš nerakstīja elitei, bet tautai. Tam tautas slānim, no kura pats bija nācis, un avotus savai daiļradei smēlās tautā. Turklāt Nereta, Lūcijas Ķuzānes vārdiem, bez Jaunsudrabiņa nebūtu nekas – rakstnieks un gleznotājs ir spodrinājis Neretas vārdu un darījis to atpazīstamu plašākā mērogā.

Grāmatas atvēršanas svētki bija arī muzeja veidotajam izdevumam “Daugava”-   Jāņa Jaunsudrabiņa dzejas krājumam. Kā norādīja muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma, līdz ar šo izdevumu un dzejoļu grāmatu “Baltā mūžība”  ir apkopota J.Jaunsudrabiņa dzeja.

Pasākuma muzikālo daļu kuplināja Skaistkalnes pūtēju orķestris, Neretas sieviešu vokālais ansamblis “Kadence” un kori no Kokneses, Pļaviņām un Rīgas, vienojot arī pasākuma viesus kopējā dziesmā. Īpašā, personiskā stāstā par Jāni Jaunsudrabiņu dalījās arī Latvijā vecākā audēja – olimpisko medaļnieku, kamaniņu braucēju Andra un Jura Šicu vecmāmiņa – 97 gadus vecā Lilija Šica.

 

 

Daiga Meldere

Bilžu Galerija


Pēdējo reizi rediģēts Pirmdiena, 04 Septembris 2017 13:27

Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
4382892
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
1118
78785
4382892

Sadarbība