Jausma Saliņa ir Mālpils pilsētas pensionāre, kas aizrāvusies ar dažāda veida rokdarbu mākslu. 13. novembrī Neretas novada centrālajā bibliotēkā bija iespēja dzirdēt par to, ko viņai pašai vislabāk patīk darīt un redzēt daļu no viņas veikuma.

 

Vienā no bibliotēkas telpām skaisti uz galdiem bija sarindoti visi Jausmas Saliņas darbi. To bija daudz un viens par otru smalkāki. Pati kundze, kā sākumā apgalvoja, bija ļoti uztraukusies, bet to it nemaz nevarēja manīt. Sākot savu stāstījumu, jau pirmajās minūtes varēja manīt, ka māksliniece ir droša un pārliecināta par to ko dara. Izstādē varēja aplūkot dažādas kartiņas, dāvanu kastītes un maisiņus, grāmatzīmes. Pašu darinātas krelles, Ziemassvētku rotājumus, traukus, kas veidoti no papīra. Visinteresantākais ir tas, ka, piemēram, ziedu pušķus Saliņas kundze veido no lielveikalos ietīto augļu papīra. Mēs veikalā ņemam augļus, bet Jausma Saliņa salasa šo papīru. Dažādas Ziemassvētku eglītes tiek veidotas no konfekšu papīriem, saktas, ko iecienījušas sievietes, iespējams pagatavot no plastmasas pudeļu apakšām. No papīra olu paplātēm Saliņas kundze veido skaistas rozītes. Pat tik vienkāršas lietas kā ķiršu kauliņi var noderēt, lai pagatavotu skaistu interjera dekoru mājai. Baltās stieplītes, ar kurām mēs aiztaisām maizi, Saliņas kundze veido skaistus dekorus Ziemassvētku eglītēm. Visus šos veidotos darbus ir iespējams pasniegt kā dāvanu – tā būs oriģināla un kā nevienam.

 

Jausmai Saliņai ideju ir daudz. Tās visas tiek arī realizētas. Reizēm pat visa nakts paiet, lai uztaisītu ko interesantu un pabeigtu iesākto. Viņa ļoti aktīvi darbojas arī biedrībās un māca citiem rokdarbu mākslu.

 

Noslēgumā Neretas novada centrālās bibliotēkas vadītāja teica paldies Jausmai Saliņai par ierašanos. Apmeklētāju nebija daudz, bet viennozīmīgi visi bija ieguvēji par redzēto un dzirdēto.

 

Izstādi Neretas novada centrālajā bibliotēkā varēs aplūkot līdz 1. decembrim.

 

Agnese Rutka

Novembris ir mēnesis, kad mēs, latvieši,  domājam, runājam, un izjūtam Latviju īpaši. Lepojamies un suminām to. No sirds.

 

Arī Mazzalves pagastā 14. novembrī tika godināta un sumināta Latvija.

 

Pagasta pārvaldes zālē ikviens pagasta iedzīvotājs tika aicināts uz svētku pasākumu ‘’Nekur nav tik labi kā mājās’’.

 

Pasākumu atklāja pagasta pārvaldes vadītāja Z. Odiņa, kura savas uzrunas laikā nolasīja valsts prezidenta A. Bērziņa sūtīto sveicienu svētkos. Svētkos, kuri svinami ne tikai Latvijai, bet ikvienam latvietim, jo, kā sveicienā saka Andris Bērziņš, Latvija – tie esam mēs!

 

Jau tradicionāli šajos svētkos Mazzalves pagastā atceramies un sveicam represētos iedzīvotājus - A. Briņķi, I. Ginoti, V. Jakuboviču, E. Gobu, M. Lapiņu, A. Ludvigsonu, H. Miezīti, J. Pantalonu, D. Raupu, E. Sietnieci. Tāpat atceramies un sveicam brīvības cīnītājus (leģionārus) – A. Grīvaldu un J. Tauriņu, kā arī Černobiļas AES avārijas seku likvidētājus – V. Jalovčuku, O. Ādamu un O. Dāboliņu.

17. novembrī, dienu pirms Latvijas valsts dzimšanas dienas, visi Neretas novada iedzīvotāji bija gaidīti Neretas kultūras namā. Visi kopā, ar sarkanbaltsarkanu lentīti pie krūtīm, svētku noskaņā, pieminējām mūsu mīļo Latviju un iedzīvotājus, kas ar saviem darbiem, apņēmību, pašaizliedzību, augstu atbildību un ilggadīgu darbu veicina mūsu novada attīstību.

 

Svētku koncerts iesākās ar Latvijas valsts himnu. Tālāk uzrunu teica Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis. Viņš atgādināja to, ka jau 96 gadus mūsu mazā valsts ir izdzīvojusi, neskatoties uz vēstures skaudrajiem līkločiem. Tas ir liels iepriekšējo paaudžu nopelns, ka varam dzīvot savā valstī, justies droši un brīvi paust savu viedokli. Vērtējot mūsu valsts vēsturisko notikumu nozīmīgumu, īpaši jāizceļ Latvijas brīvības cīņu nepārvērtējamā nozīme mūsu tautas vēsturē. Tikai pateicoties mūsu brīvības cīnītāju varonībai, mēs vēl arvien varam dzīvot savā valstī. Ar augsti paceltu galvu saimniekot savā dzimtenē, turēt dziļi sirdī, domās mūsu sarkanbaltsarkano karogu. Būt lepni par to, ka dzīvojam Latvijā.

 

Ik gadu 18. novembris ir īpašs datums mūsu ikdienas dzīvē. Tas ir datums, kad Latvijas Republika svin savu dzimšanas dienu, tātad tā ir arī dzimšanas diena katram no mums. To ir jāatzīmē katrās pilsētās, novados un pagastos. Arī Zalves pagasts 16. novembrī godināja brīvo Latvijas valsti.

 

Svētku koncertu atklāja Zalves pagasta pārvaldes vadītāja Dzintra Noreika. Savā uzrunā viņa uzsvēra ģimeniskās vērtības un to, cik tai ir liels spēks. Latvijas pamats – tā ir ģimene. Bez tām mūsu valsts pamazām izzustu. Tieši tāpēc atzinības rakstus par ģimenisko vērtību stiprināšanu saņēma – Skaidrīte un Egons Dāboli, Enāra un Miervaldis Saulīši, Skaidrīte un Stasis Svetiņini, Jeļena un Gunārs Saulīši, Iveta un Aivars Muraški, Valentīna un Jānis Kupeši, Ērika un Reimārs Saulīši, Valda un Ainārs Rutki, Danute un Guntars Pauniņi, Ilona un Ivars Nāburgi, Sarmīte un Edvīns Sniķeri, Janīna un Dainis Laimiņi, Inga un Juris Smirnovi, Jana un Aleksis Smirnovi. Liels paldies visām šīm ģimenēm, kuras dziļā mīlestībā, sapratnē un lielā cieņā audzina bērnus. Spēj kopt un saudzēt savu mīlestību, iemācot arī saviem bērniem patiesās dzīves vērtības.

 

Pēc atzinības rakstu pasniegšanas visi klātesošie uzklausīja Sproģu pamatskolas skolēnu dzejoļus par Latviju. Tālāk sekoja koncerts “Savai Zemītei” Ivetas Kraševskas vadībā. Dziesmas bija jautras, citas nedaudz skumjākas, bet visas par mūsu mīļo Latviju.

 

Agnese Rutka

15. novembrī Pilskalnes pagastā norisinājās svētku koncerts par godu Latvijas valsts 96. dzimšanas dienai. Svētku nedēļa ir ļoti īpaša, jo tajā tiek godināta ne tikai mūsu dzimtene – Latvija, bet arī cilvēki, kas ar saviem darbiem, cīņas sparu, apņēmību veicina pagasta attīstību, līdz ar to arī padara labāku Latvijas valsti. Tieši šādus cilvēkus sveica Pilsklanē. Par ilggadēju un godprātīgu darbu mūža garumā apbalvoja – Zinaidu Daugello, Ainu Ozoliņu, Broņislavu Pavloviču. Lauksaimniekus – Ivanovu Aleksandru, Edmundu Klimoviču, Nauri Dābolu, Andri Bukšu. Saimnieks savā sētā – Andris Gadišķis, Aivars Baltacis. Uzticīgs dzimtajam pagastam – Indra Simčera, Aigars Zupa. Par kultūras veicināšanu pagastā – Dāvis Gorbačovs, Zane Vadzīte, Jānis Rubins. Par radošu darbu, pozitīvu attieksmi un ideju realizēšanu – Natālija Grīnvalde. Neatkarības atbalstītāji – Valdis Tomsons, Māris Vanags. Labs sava darba darītājs – Dmitrijs Grigorskis. Pārvaldes vadītāja Aina Vadzīte un Mirdza Varekoja pasniedza goda rakstus, piespraudes un ziedus.

 

Projekts ,,Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa” šogad notiek 18. reizi. Mazzalves skola tajā iesaistās 3.reizi. Šī gada temats ļoti interesants – ,,Troļļi ziemeļos”.

 

Neskatoties uz to, ka novembra mēnesis Latvijā ir valstiski svarīgiem svētkiem bagāts laiks, atradām iespēju iesaistīties šai projektā.

 

Skolā lasījumi notika 10. un 12.novembrī.  10.novembrī 8.klases skolēni zilo un balto svecīšu gaismiņā lasīja fragmentu no Stēfana Spjuta grāmatas ,,Stallo”. Grāmata ir uzrakstīta modernās zinātniskās fantastikas stilā, un tajā ir ielikts pašlaik diezgan aktuāls vēstījums par skandināvu mitoloģisko tēlu Trolli–par tā iespējamajām dīvainajām pārvērtībām, saikni ar cilvēka dzīves telpu un mistisko pasauli.

 

12.novembrī mazie lasītāji (5.-6.gad. un 1.-2.kl.) skolas zālē klausījās Kalles Gūtlera, Rakela Helmsdāla  grāmatiņu  ,,Briesmonīšu tracis” elektroniskā formātā, bet 3.-4.klases skolēni lasīja fragmentu no T. Jānsnones grāmatas ,,Tētis un jūra”.

 

Lai izprastu garo ceļu uz skaisto Norvēģu zemi, mazākie bērni ceļojumu sāka ar ,,vilcieniņa” rotaļu. Skatījāmies foto par Norvēģijas  kalniem, klausījāmies mūziku, iepazināmies ar dažādiem troļļu zīmējumiem. Skolēni tika iesaistīti stafetēs ar Troļļu pēdām un Troļļu raganiņu slotām.

 

Noslēgumā katrs saņēma mazu balviņu – trollīša grāmatzīmi.

 

Daiga Pabērza

 

11. novembrī – Lāčplēša dienā Neretas Ķesteru kapsētā naksnīgā pievakarē ikviens bija laipni aicināts uz Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieru – Augusta Aperjota un Jāņa Kramiņa piemiņas brīdi. Patriotiskā noskaņā uzrunu teica Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis. Viņš pieminēja kauju,  kad Latvijas armija sakāva savu pretinieku Bermonta karaspēku un lielā pateicībā pie abu Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieru kapiem nolika ziedus. Tāpat arī zemessardzes veterānu priekšnieka padomniece Zigfrīda Ozoliņa godināja latviešu karavīrus, kas 1919. gada skaitliskā mazākumā, pilni drosmes un varonības, cīnījās ar Bermonta karaspēku un padzina to. Ģirts Ozoliņš – zemessardzes veterānu priekšnieka padomnieka atvaļinātais virsleitnants pieminēja aizgājējus un nolika ziedus pie karavīru kapiem. Žanna Miezīte, izglītības darba speciāliste, atgādināja par svecīšu aizdegšanu katra nama logus. Pieminēja, cik svarīga ir kopības sajūta un mirkļi, kad mēs atceramies tos, kas cīnījās par Latviju, lai mēs šodien varētu dzīvot savā valstī, savā dzimtenē.

 

Paldies Neretas 513. jaunsargu vienībai par piedalīšanos pasākumā un stāvēšanu goda sardzē pie karavīru kapiem un paldies instruktoram kaprālim Klāvam Bajinskim. Tāpat paldies arī par svinīgo karoga ienešanu Neretas kultūras namā.

 

Pēc pasākuma visiem apmeklētājiem kultūras namā bija piedāvāta iespēja noskatīties latviešu spēlfilmu “Džimlai Rūdi rallallā.”

 

Agnese Rutka

Lāčplēša diena ir Latvijas brīvības cīņas kritušo varoņu piemiņas diena, ko svin 11. novembrī.

 

11.novembra vakarā Mazzalves pagasta iedzīvotāji – skolēni, pedagogi, skolēnu vecāki, SAC „Mēmele” ļaudis un citi interesenti – pulcējās pie Mazzalves pamatskolas, lai dotos lāpu gājienā uz pagasta centru uz Piemiņas laukumu. Tika godināti par Latvijas brīvību un neatkarību kritušie karavīri. Par 1919.gada 11.novembra nozīmi Latvijas vēsturē stāstīja Mazzalves pamatskolas vēstures skolotāja Maija Gabuža.

 

Lāpu gājiena dalībnieki pie pagasta pārvaldes ēkas bija klāt novada karoga pacelšanas brīdī. Visus klātesošos uzrunāja pagasta pārvaldes vadītāja Zeltīte Odiņa un skolas direktors Aivars Miezītis.

 

Pēc lāpu gājiena visi dalībnieki tika cienāti ar siltu tēju. Sekoja svētku koncerts, kurā uzstājās Mazzalves pagasta dziedātāji un Mazzalves pamatskolas daiļlasītāji.

 

Žanna Miezīte

01.11. – Rudens kauss volejbolā vīriešiem Neretā

06.11. – Neretā pirmsskolas bērniem radošā darbnīca

07.11. – Zalves kultūras namā rudens balle kopā ar grupu „Galaktika”.  

11.11. – plkst.17.00 – Mazzalvē Lāčplēša dienas lāpu gājiens.

14.11. – Mazzalvē Latvijas valsts svētkiem veltīts svinīgs pasākums

15.11. – Pilskalnē Latvijas Republikas gadadienas pasākums

15.11. – „Valmieras kauss” senioriem volejbolā

16.11. – Zalvē Latvijas valsts svētku koncerts

17.11. – Neretā svinīgs pasākums, veltīts Latvijas Republikas gadadienai

22.11. – Saimnieču diena Neretā

30.11. – Eņģeļu egles iedegšana pagastu centros

alt

15. oktobra vakarā Mazzalves pamatskolā rosība nenorima, bet gan kļuva skaļāka un darbīgāka. Drīz vien iemesls bija skaidrs, brauks ciemiņi, to skolā zināja mazāko klašu skolēni. Īstenībā pasākums veltīts dramaturga Viljama Šekspīra 450. dzimšanas dienai būs 8., 9.klašu skolēniem no Mazzalves, Stelpes pamatskolām, Vecumnieku, Misas, Skaistkalnes un Valles vidusskolām. Vecumnieku novada dome un Latviešu valodas un literatūras MA vadītāja Ingrīda Segliņa bija parūpējušies, lai pasākumā piedalītos Bauskas pils seno laiku deju kopa ,,Galms”. Prieks, ka uz pasākumu bija ieradušās visas skolas. Pasākumu vadīja 8.klases skolniece Evelīna Jaudzema muižas noskaņas tērpā. Skolas direktors Aivars Miezītis uzrunāja visus ciemiņus, novēlot labu un jauku vakaru. Sākumā  uzstājās Bauskas seno deju grupa, iemācot arī mūs seno laiku dejas soļus. Uzzinājām daudzus noslēpumus, kāpēc bija vajadzīgas maskas. Skolēni bija sagatavojuši  īsu un precīzu prezentāciju par dramaturgu.

Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
2864744
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
3712
145045
2864744

Sadarbība