14. septembrī, spītējot vēsajam laikam un brāzmainajam vējam, Sēlijas sešu  novadu – Neretas, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Jaunjelgavas un Viesītes – komandas pulcējās Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas pagalmā, lai kopīgi sportotu un sacenstos Sēlijas skolēnu sporta svētkos. Šo sacensību mērķis ir veicināt Sēlijas novadu bērnu un jauniešu interesi par sportiskām aktivitātēm, veicināt veselīgu dzīvesveidu, kā arī stiprināt draudzības saites ar kaimiņu novadu jauniešiem un sekmēt Sēlijas novadu sporta tradīciju veidošanos.

Jau otro gadu pēc kārtas Neretas skolēnu komanda sacensībās kopvērtējumā ieguva augstāko vērtējumu un 1. vietu (9 punkti kopsummā; jo mazāk punktu, jo augstāks vērtējums). 2. vietu ieguva Viesītes skolēni ar 12 punktiem, savukārt 3. vietas ieguvēji – Jēkabpils sportisti (18 punkti).

Sporta svētki sākās ar ekstrēmo sporta veidu cienītāju paraugdemonstrējumiem BMX sportista Dāvja Dudeļa vadībā Neretas skeitparkā. Skolēnu sajūsmas saucienu pavadīti un atbalstīti, sportisti ar skrituļslidām, skrituļdēli un velosipēdu demonstrēja dažādus sarežģītus trikus.

Pēc tam skolēni paši  devās uz stadionu, lai piedalītos stafetē, spēlētu tautas bumbu un strītbolu, kā arī sacenstos vairākās individuālajās disciplīnās – šautriņu mešanā mērķī, līdzsvara noturēšanā, hanteļu noturēšanā (rokas sānis), konfekšu makšķerēšanā un basketbola soda metienos.

Komandu sporta veidos 4. - 5. klašu grupā mūsējie stafetē izcīnīja 1.vietu, tautas bumbā 6.-7.klašu grupā – 2.vietu, stafetē 8.- 9.klase ieguva 2.vietu un strītbolā vidusskolēniem – 3. vieta, kas kopsummā novadu komandu vērtējumā deva teicamu rezultātu – 1. vietu.

Labi rezultāti mūsu komandai bija arī individuālajās disciplīnās. Šautriņu mešanā mērķī 4.-5.klašu grupā zēniem 2. vietu ieguva Kaspars Vasiļjevs, savukārt meitenēm šajā vecuma grupā visveiksmīgākā bija Zanda Zariņa, kas uzvarēja šautriņu mešanā. 6.-7. klašu grupā Neretas sportisti ieguva pirmās divas vietas – Mareks Dobrovoļskis ieguva 2.vietu un Ervīns Uzāns bija uzvarētājs savā vecuma grupā. 3. vietu 6.-7.klašu grupā meitenēm šautriņu mešanā ieguva Amanda Regute. 8.-9.klašu  grupā visveiksmīgākās bija Marta Ragele, kas ieguva 2.vietu, un Monta Apeināne – 3.vietas ieguvēja. Savukārt šautriņu mešanā vidusskolēniem pjedestālu aizņēma tikai Neretas novada sportisti – 1. vietu izcīnīja Aivis Podžuks, 2. – Kristers Spriņģis un  3. – Artūrs Zastupņevičs. Savukārt no vidusskolniecēm visveiksmīgākās izrādījās Edīte Grigalovičina (1. vieta) un Samanta Šidla (3.vieta).

Hanteļu noturēšanā (rokas sānis) (grupa 6.kl. un jaunāki) no Neretas novada komandas visvairāk veicās Rūdolfam Ivanovam, kas ieguva 3.vietu.Šajā pašā vecuma grupā meitenēm pirmo vietu izcīnīja Amanda Regute. 7.-9.klašu  grupā 2. vieta Kristapam Blūmam. Vidusskolēniem pirmās divas vietas ieguva neretieši – attiecīgi 1.vietu Henriks Pupels un 2. – Kristers Spriņģis. No vidusskolniecēm – 3. vieta Guntai Ugarenko.

Konfekšu makšķerēšanā 4.-5.klašu grupā 2.vieta Robertam Zariņam un 3. – Danielam Mikam Andersonam. Meitenēm šajā vecumā grupā uzvara jeb 1. vieta – Zandai Zariņai un 2.  – Ingunai Saknei. 6.-7.klašu grupā pirmā vieta Markusam Kazakam. Meitenēm – 2. vieta Endijai Kapelei , savukārt 1. – Amandai Regutei. 8.-9.klašu grupā uzvarēja trīs Neretas komandas pārstāvji – Dāvids Laumanis (1.vieta), Edijs Guoģis (2.vieta), Alens Tomass Griškevičs (3. vieta). Meitenēm šajā grupā visveiksmīgākā  bija Monta Apeināne, kas ieguva 3. vietu. Vidusskolēniem zēniem – Matīsam Kupcim 1. vieta, savukārt Artūram Zastupņevičam – 3. vieta. Meitenēm: Guntai Ugarenko - 1. vieta, Samantai Mikalkevičai – 2. vieta, Edītei Grigalovičinai – 3. vieta.

Basketbola soda metienos 4.-5. klašu grupā meitenēm  Zandai Zariņai 1. vieta, savukārt zēniem – Raulam Saknem 1. vieta un Robertam Zariņam 3. vieta. 6.-7.klašu grupā meitenēm 2. vietā – Endija Kapele, savukārt 3.  – Amanda Regute. 8.-9.klašu grupā Dāvidam Laumanim – 2. vieta, no meitenēm Edītei Grigalovičinai -  3. vieta. Vidusskolēnu sacensībā soda metienos puišiem visprecīzākais bija Pēteris Pavlovičs, kas ieguva 1. vietu.

Līdzsvara noturēšanā zēniem 6.klasēm 1. vieta Laurim Ozolam un 2. – Kasparam Vasiļjevam, meitenēm – Zanda Zariņa izcīnīja 1. vietu, savukārt Endija Kapele – 3. 7.-9. klašu grupā 2. vieta Dāvidam Laumanim un 3. – Reinim Zariņam. Meitenēm šajā vecumā grupā uzvarētājas bija trīs neretietes – Marta Ragele (1. vieta), Līva Marta Klibiķe (2. vieta), Linda Ance Ansviesule (3. vieta). Vidusskolēnu grupā puišiem 1. vietu ieguva Matīss Kupcis, savukārt 3. vietā ierindojās Pēteris Pavlovičs. Meitenēm 3. vietu izcīnīja Edīte Grigalovičina.

Lielais uzvarētāju kauss atkal nonācis neretiešu rokās, savukārt nākamos sporta svētkus skolēniem 2018. gadā organizēs 2. vietas ieguvēji – Viesītes komanda. Veiksmi un labus rezultātus sportistiem! Uz tikšanos nākamgad Viesītē!

KOPVĒRTĒJUMA TABULA

Sēlijas novada skolēnu Sporta svētku 2017

sacensībām

Neretas pagasts, 14.09. 2017.

N.P.K.

Komanda

4.-5.kl.

stafete

6.-7.kl.

tautas

bumba

8.-9.kl.

stafete

V.-sk.

strītbols

Aplis

Punkti

Vieta

1.

JĒKABPILS

4.

5.

3.

4.

2.

18

3.

2.

NERETA

1.

2.

2.

3.

1.

9

1.

3.

VIESĪTE

2.

4.

1.

1.

4.

12.

2.

4.

AKNĪSTE

6.

1.

5.

6.

3.

21

4.

5.

ILŪKSTE

5.

3.

6.

2.

6.

22

5.

6.

JAUNJELGAVA

3.

6.

4.

5.

5.

2.

6.

 

 

Daiga Meldere

 

 

14. septembrī Eiropas Padomes Vietējo un Reģionālo pašvaldību kongresa  (CLRAE) monitoringa delegācija ieradās Neretas novada pašvaldībā, lai vērtētu vietējo demokrātiju, ņemot vērā Latvijas saistības saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, ko Latvija ir ratificējusi 1996.gadā. Balstoties uz vizītes rezultātiem,  Kongresa pārstāvji sagatavos ziņojumu ar rekomendācijām par vietējo demokrātiju Latvijā.

Kongresa delegāciju pārstāvēja Ksavjērs Kadorē (Xavier Cadoret) (Monitoringa komitejas loceklis un Francijas pilsētas Saint –Gerand-le Puy mērs),  Marks Kūls (Marc Cools) (Monitoringa komisijas loceklis un Beļģijas pilsētas Uccle mēra vietnieks), Stefānija Puarē (Stephanie Poirel) (Monitoringa komisijas sekretāre) un Eindžels Moreno (Angel Moreno) (Neatkarīgo ekspertu grupas priekšsēdētājs).

Kongresa delegācijas interešu lokā bija jautājumi par pašvaldības finansēm, tās piekļuvi nacionālajam kapitāla tirgum, teritoriālās reformas vērtējumu, kā arī jautājumi par nepilsoņu integrāciju.

Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis norādīja, ka Neretas pašvaldībā nav problēmu ar nepilsoņu iekļaušanos darba tirgū, jo novadā dzīvojošie nepilsoņi pārvalda latviešu valodu ļoti labi, lai tas nebūtu šķērslis iegūt darbu un iesaistīties sabiedrības dzīvē.

Vizītes ietvaros Latvijā kongresa pārstāvji tikās arī ar finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu, Valsts kontroles pārstāvjiem, tiesībsargu Juri Jansonu, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāju Sergeju Dolgopolovu, viesojās Satversmes tiesā, Latvijas Pašvaldību savienībā,  kā arī apmeklēja Rīgas pilsētas, Daugavpils pilsētas un novada, Ventspils pilsētas un novada un Neretas novada pašvaldību.

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir viena no Eiropas Padomes institūcijām līdzās Ministru Padomei un Parlamentārajai Asamblejai. CLRAE mērķis ir veicināt demokrātiju vietējā un reģionālā līmenī un stiprināt vietējās pašvaldības. Īpašu uzmanību CLRAE pievērš Eiropas vietējo pašvaldību hartai, pārliecinoties, vai tajā noteiktās tiesības un iespējas pašvaldībām tiek garantētas 47 CLRAE dalībvalstīs, līdz ar to vairāk nekā 200 000 pašvaldībās.

 

Daiga Meldere

20. septembrī Neretas PII “Ziediņš” Drošības nedēļas ietvaros viesojās nepilngadīgo lietu inspektore Sanita Zīmele un  policijas pārstāvji Runča Rūda un Bebra Bruno tēlos, lai mazajiem pirmskolas neretiešiem skaidrotu satiksmes noteikumus, pareizu uzvedību uz ceļa, aicināja būt vērīgiem un uzmanīgiem, nedodoties līdzi svešiniekiem un nepieņemot no viņiem ne dāvanas, ne saldumus, informēja, kādas var būt sekas vecākiem, ja veic pārgalvīgas darbības, ko darīt, ja uzbrūk “ļauni cilvēki”, kuras ir tās reizes, kad mazie ķipari drīkst kliegt un saukt pēc palīdzības,  kā arī uzzināt, kā pasargāt sevi dažādās citās dzīves situācijās, ievērojot drošību, piesardzību, lietojot ķiveri, kad brauc ar  velosipēdu u.c.

Pēc tam, kad policijas pārstāvji bija snieguši nelielu ieskatu drošības jautājumus, visi bērni kopā ar Runci Rūdi un Bruno Bebru devās kopīgā rotaļā. Katram bija iespēja arī aptaustīt un sasveicināties ar šiem  policijas tēliem.

1998.gadā tēlu bērniem – Runci Rūdi - izveidoja Ceļu policijas pārvalde. Runča attēls bija redzams uz atstarotājiem, kuri tika dāvināti bērniem, kā arī tika izmantots dažādos preventīvajos materiālos par ceļu satiksmes drošību.

2001.gadā Latvijas Valsts policija, ņemot vērā citu valstu pieredzi, nolēma izveidot savu vienotu policijas tēlu bērniem – dzīvnieciņa prototipu policijas popularizēšanai bērnu vidē. Tika izvērtēta citu valstu pieredze šāda tēla veidošanā, tomēr Valsts policija nolēma, nevis pasūtīt šo darbu speciālistiem, kā tas notiek vairumā valstu, bet gan zīmējumu konkursā ļaut bērniem pašiem radīt savu policijas tēlu. Konkurss norisinājās akcijas – “Policijas dienas skolās” ietvaros, un tajā piedalījās dažāda vecuma bērni no visas Latvijas, kopumā 203 skolas. Katram bērnam bija iespēja parādīt, kādu tad īsti viņš redz policistu. Konkurss noslēdzās 2002.gada  janvārī, un, 547 zīmējumu konkurencē, par labāko policista tēla prototipu tika atzīts inspektors – bebrs.

 

Daiga Meldere

16.septembrī pusdienlaikā Latvijas Nacionālās bibliotēkas vestibilā pulcējās krietni daudz ļaužu, lai  nokļūtu 12.stāvā, kur visus laipni sagaidīja “Riekstiņu” saimniece Ilze Līduma, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas jaunieši un Jāņa Jaunsudrabiņa biedrības pārstāves, lai Gaismas pilī kopā daudzinātu izcilā novadnieka rakstnieka, dzejnieka un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa vārdu. Ieskatu “Baltajā grāmatā” un “Zaļajā grāmatā” pasākuma apmeklētāji guva, klausoties fragmentus no grāmatām un kopā ar pasākuma vadītājiem Aiju Kalnāri un Jāni Sarmi Bajinski lasot fragmentus, kur Neretas apkārtnes mājas skatītas Jāņa acīm, saistot ar dažādiem dzīves notikumiem. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas jaunieši priecēja ar skanīgu un sirsnīgu dziedāšanu ģitārspēles pavadījumā. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja redzēt arī jauniešu sagatavoto tērpu kolekciju, kuras motīvs bija “Baltās grāmatas” teksti un ilustrācijas. Pasākumā vairāk tika akcentēta Jaunsudrabiņa dzeja, ko pēdējos gados 2 dzejoļu grāmatiņās apkopojusi muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma. Viņa arī pasākuma dalībniekiem raksturoja Jaunsudrabiņa dzeju. Dzeju lasīja Aija Kalnāre un Jānis Sarmis Bajinskis. Pasākuma īpašās vieses bija Elīna Šimkus un Aurēlija Šimkus, kuras priecēja ar savu šarmanto uzstāšanos.

Noslēgumā visi cienājās ar Neretas saimnieču sarūpētajiem pīrādziņiem un kafiju.

Rosinošs, sirsnīgs un bagātinošs izvērsās Jāņa Jaunsudrabiņa 140 gadu jubilejai veltītais pasākums Gaismas pilī.

Žanna Miezīte

Pirmdien, 18. septembrī, Zemkopības ministrijas Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar lauksaimniekiem apsprieda ārkārtējo situāciju, kas daudzviet lauku reģionos izveidojusies pēc nelabvēlīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem vasarā un ilgstošajām lietavām septembrī. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs informēja lauksaimnieku organizācijas par Zemkopības ministrijas rīcību, lai palīdzētu zemniekiem pārvarēt plašo postījumu sekas.

Līdz 2. oktobrim Lauku atbalsta dienests (LAD) turpinās pieteikumu pieņemšanu kompensācijām un applūdušo teritoriju apsekošanu 29 novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā, kuros izsludināta ārkārtējā situācija plūdu seku novēršanai. Saskaņā ar LAD pašreizējiem datiem Latgalē, Vidzemē un Sēlijā ir applūduši ap 20 tūkstoši hektāru sējumu. No lauksaimniekiem jau saņemts 700 pieteikumu kompensācijām par plūdu izpostītajām lauksaimniecības platībām, taču šo pieteikumu skaits, ņemot vērā kārtējās postošās lietavas šīs nedēļas sākumā, varētu pieaugt. Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē šodien nolemts, ka par izpostītajām platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD pieteikums pieņems līdz 15. oktobrim. Saskaņā ar prognozēm pēc spēcīgajām lietavām šajā nedēļā appludināto sējumu platība turpinās palielināties.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra, ka lauksaimnieki ar iesniegumu brīvā formā var vērsties LAD reģionālajās pārvaldēs arī par tām applūdušajām sējumu platībām, kas atrodas ārpus 29 novadiem, kuros izsludinātā ārkārtējā situācija. Lauksaimnieki, kuru saimniecības neatrodas ārkārtējās situācijas teritorijā, kompensāciju par plūdu radītajiem zaudējumiem nesaņems. Šīm saimniecībām piemērotas atkāpes, administrējot tiešos maksājumus un Lauku attīstības programmas pasākumus.

Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē šodien arī nolemts, ka LAD, vērtējot lauksaimnieku īstenoto projektu realizāciju, plūdos cietušajiem lauksaimniekiem gan ārkārtējās situācijas skartajos 29 novados, gan ārpus ārkārtējās situācijas teritorijām:

administrējot tiešos maksājumus,

  • ņemot vērā to, ka nepieciešams ilgāks laiks un resursi, lai apsaimniekotu platības, neattiecināt nosacījumu par termiņu – nopļaut un novākt ilggadīgos zālājus, izpļaut ilggadīgo stādījumu rindstarpas, apart papuves;
  • neattiecināt minimālās ražības ieguves prasības saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām (zālāju, labības, kartupeļu) sēklām un cietes kartupeļiem;
  • plūdu nodarītos kaitējumus meliorācijas sistēmām neuzskatīt par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei un nepiemērot soda sankcijas;

savukārt administrējot Lauku attīstības programmas pasākumus pēc atbalsta saņēmēja iesnieguma,

  • noteikt ar projekta īstenošanu saistīto prasību izpildi ne vēlāk kā līdz 2018.gada 30.septembrim (projektu uzsākšana, komersanta izveidošana, finanšu līdzekļa pierādīšana, būvniecības un iepirkuma dokumentu iesniegšana);
  • pagarināt par vienu gadu noteiktos projektu īstenošanas termiņu;
  • noteikt sasniedzamo rādītāju izpildi līdz uzraudzības perioda beigām, bet ne zemāku kā normatīvajos aktos noteikts, izpildē pieļaujot 10 procentu toleranci.

“Situācija laukos šoruden ir ļoti slikta un arvien pasliktinās. Iet bojā nenokultā labība, kartupeļi un citi dārzeņi, kā arī lopbarība. Daudzviet, kur lauksaimniecības zeme nav applūdusi, tā lietavās ir tik ļoti izmirkusi, ka uz tās nav iespējams uzbraukt ar lauksaimniecības tehniku, lai veiktu kulšanu, kartupeļu norakšanu un lopbarības siena izvešanu. Sevišķi grūta situācija veidojas lopkopībā, jo vasara un sevišķi rudens ir bijis ļoti nelabvēlīgs lopbarības sagatavošanai,” uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Zemkopības ministrija un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas aicina lauksaimniekus, kuriem patlaban ir lopbarības rezerves, būt solidāriem un pārdot šo lopbarību Latvijas lauksaimniekiem, nevis ārvalstu zemniekiem.

Radušos situāciju Zemkopības ministrija ir pārrunājusi ar Latvijas komercbankām, informējot tās, ka daudzi Latvijas lauksaimnieki šoruden ir nonākuši ļoti grūtā situācijā. Komercbanku pārstāvji ir apliecinājuši, ka izprot situāciju un būs pretimnākoši pret tiem lauksaimniekiem, kas līdz šim ir pildījuši savas kredītsaistības. Arī Valsts ieņēmumu dienests ir apliecinājis, ka nodrošinās pretimnākšanu lauksaimniekiem, kas cietuši plūdos un no to radītajām sekām, nepiemērojot soda sankcijas.

Zemkopības ministrija sazināsies arī Igaunijas un Lietuvas lauksaimniecības ministrijām, lai konsultētos par iespējām trim Baltijas valstīm kā plašam reģionam vērsties Eiropas Komisijā, prasot ES sniegt atbalstu plūdos cietušajiem lauksaimniekiem.