Zalves pagasts (vēsture)

Zalves pagasts (vēsture) (1)

Zalves muižas pils celta 1676.gadā Zalvītes upes krastā- cietokšņa veidā- ar biezām akmens sienām un tumšām ejām. Savukārt Zalves vecā baznīca celta 1692.gadā un bijusi mūra ēka bez torņa un atradusies netālu no tās vietas kur stāv tagadējā baznīca. To cēlusi toreizējā Lielzalves muižas īpašniece Elizabete fon Pletenberga. Pagasts atradās tālu no lielākiem satiksmes centriem, lielu mežu vidū, tāpēc apdzīvoto vietu Zalvē tolaik nebija pārāk daudz. Ap 1700.gadu te bijis neliels skaits zemnieku māju, kas atradušās netālu no muižas, abos Zalvītes krastos.
Zalves muiža piederēja Krustpils īpašniekam baronam Korfam, bet Katrīnas otrās laikā tā uzdāvināta poļu grāfam Zubovam līdz ar kaimiņu pagastu Neretu un Daudzevas muižu, taču ar tādu noteikumu, ka jaunais triju muižu īpašnieks nedrīkst precēties. Zubovs bijis ļoti bagāts.Vēlāk viņš no Krustpils Korfa nopircis Rundāles pili samaksādams par to vezumu zelta, ko knapi spējuši pavilkt divi zirgi. Kaut arī Zubovs jau bijis krietni gados, tomēr Katrīnas noteikumus pildīt nespēja. Viņš iemīlējās kādā 18 gadīgā poļu augstmaņa skaistulē Teklā un apprecējās. To uzzinot Katrīna pavēlējusi Zubovam nekavējoties ierasties Pēterpilī. Dodoties tālajā ceļā Zubovs nolēma iegriezties Rundāles pilī. Tur viņš izdarīja pašnāvību noindējoties.
Jauno atraitni Teklu Zubovu aprecēja grāfs Šuvalovs un kļuva par Rundāles pils īpašnieku, kā arī par Neretas, Zalves un Daudzevas piļu pārmantotāju. Lai remdētu sirdssāpes pēc pirmā vīra, kurš viņas dēļ šķīrās no dzīves grāfiene Tekla Šuvalova nolēma uzbūvēt baznīcu. Par godu dievam un grēku piedošanu pašnāvniekam 1826.gadā tā tika uzcelta Daudzevā. Pēc daudziem gadiem 1855.gadā iesvēta otru grāfienes celtu baznīcu- Zalvē. Šajā draudzē darbojušies daudzi mācītāji. Ievērojamākais no viņiem Jaunais Stenders, patriota un rakstnieka Vecā Stendera dēls. Pēc veco Šuvalovu nāves Rundāli manto viņu vecākais dēls, bet Neretu, Zalvi un Daudzevu jaunākais dēls Pēteris. Šuvalovu bagātība ir neizmērojama. Viņiem pieder 99 muižas, taču simto pirkt viņi neuzdrīkstas. Ne jau naudas trūkums viņus attur to darīt, bet gan toreizējie likumi, kas paredzēja ka 100 muižu īpašniekiem jāuztur savs karaspēks. Tāpat kā viņa senči, arī jaunais Zalves muižas īpašnieks Pēteris (Pjotrs) Šuvalovs ieņēma ietekmīgus amatus Krievijas varas struktūrās, bet kļūstot par Baltijas ģenerālgubernatoru viņš savās muižās ierodas arvien retāk, gandrīz vienīgi rudeņos medību laikā. Zalves apkārtnes bagātie medību lauki interesē daudzas prominentas personas, tādēļ medību sezonu atklājot uz šejieni dodas augsti Krievijas un Vācijas valstsvīri. Starp tiem 1885.gadā veiksmi Zalves medību laukos izmēģina arī Vācijas augstāko politisko aprindu pārstāvis- Herberts Bismarks.
Par saviem zemniekiem Šuvalovam nav kad domāt, tomēr neskatoties uz to zalvieši viņu vērtē kā augsti izglītotu un humānu cilvēku. Algas saviem padotajiem viņš maksāja labas, dāvāja skolām, baznīcai un citām vajadzībām zemi, kā arī ļoti augstu vērtēja sabiedrisko darbu. Tā, piemēram, kādos svētkos skolotājam Blūmam par labu dziedāšanu Šuvalovs uzdāvināja 50 rubļus, bet viņa kundzei uzmauca pirkstā zelta gredzenu. Muižas ļaudīm Šuvalovs ik gadus rīkoja Jāņu svinības. Šim pasākumam vienmēr tika sarūpētas 3 līdz 4 mucas alus un degvīns. Ļaudis līksmoja un dejoja, bet grāfienei par prieku tika rīkotas dažādas sacensības muižas puišu starpā. Tie allaž rāpušies ar ziepēm noziestā garā stabā pēc kliņģeriem, desām, cigāriem un konfektēm, vai citām godalgām. Tika rīkotas arī skriešanas sacensības maisos un citas atrakcijas. Vecajiem muižniekiem tad bija iespēja no sirds izsmieties. Šāda veida pasākumi tika rīkoti arī grāfa vārda dienā- Pēteros, kā arī ražas novākšanas svētkos.
Skola Zalvē darbojusies jau pirms 1793.gada. Skolotāja amatu pildīja ķesteris, kuru algoja muiža. Viņam bija jāmāca 12 bērni, kas skolā mācījās divus gadus. Pirmajos gados skolēnu skaits bija neliels, jo tikai retais zalvietis domājis par savu dēlu izglītošanu, par meitenēm nemaz nerunājot. Ap 1830.gadu skolēnu skaits jau bijis lielāks, bet tie pamatā bijuši muižas ļaužu bērni. Tāds stāvoklis saglabājās līdz 1864.gadam kad par skolotāju sāka strādāt Valkas semināra absolvents Kārlis Muižnieks. Lai uzņemtu pieaugošo skolēnu skaitu šajā gadā uzbūvēja jaunu skolu. To cēla skaista priežu meža malā starp Zalves baznīcu un kapsētu. Nepieciešamos materiālus, amatniekus un zemi skolotāja algošanai deva grāfs Šuvalovs, bet strādnieki bija jādod saimniekiem. Tā paša gada rudenī skolas nams bija gatavs un ap Mārtiņiem mācības šeit sāka 35 skolēni. Skolēnu skaits nepārtraukti palielinājās, tādēļ pieauga arī skolotāju skaits un vēlāk tika uzcelta vēl viena ēka- internāts. 1890.gadā par skolotāju Zalvē sāk strādāt Cimzes audzēknis Eduards Blūms. 1903.gadā, kad jaunais skolas nams nodega šeit jau mācījās 150 bērni. Telpu trūkums šajā laikā bija ļoti jūtams, tādēļ pagasts nolēma nodegušā nama mūrus izlabot un piebūvēt otro stāvu. 1905. gada vētras smagi skāra kluso Zalves stūrīti. Vietējo revolucionāru- skolotāju Jūliju Dievkociņu soda ekspedīcijas apcietināja un ceļā no Neretas uz Jēkabpili nošāva. Šis notikums satrauca Latvijas inteliģenci un literatūras draugus, jo pāragri tika zaudēts apdāvināts liriķis.
1922.gada rudenī atkal uguns nelaime piemeklēja Zalves skolu. Šoreiz nodega vecais skolas nams. Tas notika tikai dienu pirms Kārļa Ulmaņa viesošanās Zalvē. No šī brīža Zalves pašvaldība skolu ierīkoja muižas pilī. Telpas gan nācās pielāgot skolas vajadzībām, toties šeit ir plašs parks un augļu dārzs. Latvijas pirmās neatkarības laikā Zalves skolā skolēnu skaits nepārtraukti pieauga. Tomēr pārvaldnieces O.Beržanskas vadībā skolā valdīja kreiss noskaņojums. Sociāldemokrātu idejas bija izplatītas arī pagastā, taču pēc 1934.gada 15.maija notikumiem Zalvē politiskā situācija mainījās. Par pagasta vecāko iecēla Arnoldu Bajinski un tolaik valdīja uzskats, ka pārmaiņas atnesa šīs puses ļaužu dzīvē uzlabojumus.
930.gadā Zalvē bija lielas svinības. Luterāņu draudze svinēja savas baznīcas 75 jubileju. Dievnamam tika uzlikts jauns jumts un iegādāts bronzas zvans. Savukārt 1938.gada Zalves 6.klašu pamatskolas svinīgo izlaidumu apmeklēja Valsts kontrolieris Jānis Kaminskis. Augsto viesi sagaidot cēla goda vārtus, kuros no ābeļziediem tika veidots uzraksts „Sveicam”, kā arī svinīgā ierindā sapulcināti ļaudis ar nacionālajiem karogiem rokās.

Seko mums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
1548232
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
1028
106470
1548232

Sadarbība