Kādi izskatāmies uz kaimiņu pašvaldību fona?

Kādi izskatāmies uz kaimiņu pašvaldību fona?

Neretas novada attīstības programmas 2013.-2019.gadam izstrādes ietvaros vērtējam, kādi izskatāmies uz tuvējo kaimiņu pašvaldības fona, un kāds ir mūsu iedzīvotāju noskaņojums, vērtējot attīstību pašvaldībā.

 

Attīstības rādītāji – esam pa vidu

Bezdarba līmenis 2012.gada sākumā, %Par noteicošo kritēriju izvēloties ģeogrāfisko kontekstu, Neretas novadam nosakāmas astoņas kaimiņu pašvaldības – Aizkraukles, Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Salas, Skrīveru, Vecumnieku un Viesītes. Minētajos novados kopā dzīvo 51 202 iedzīvotāji, no tiem 4233 jeb 8,3 % Neretas novadā. Minēto deviņu pašvaldību sarakstā, tas ir sestais lielākais iedzīvotāju skaits (lielākais ir Aizkraukles novadā ar 9694 iedzīvotājiem). Viens no primārajiem pašvaldību attīstības salīdzināšanas instrumentiem ir teritorijas attīstības indekss – to aprēķina summējot attīstību raksturojošos statistikas pamatrādītājus. Veidojot šo indeksu, kā būtiskāki avoti tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), Valsts kases (VK), Valsts zemes dienesta (VZD), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sagatavotā (PMLP) informācija. Apkopojot šos attīstības indeksa datus par 110 Latvijas novadiem, Neretas novads ierindojas 60. pozīcijā.

Visaugstākie rādītāji sasniegti Aizkrauklei (16.vieta) un Vecumniekiem (32.vieta). Viesītes novads atrodas 90. pozīcijā, kas no tuvējām kaimiņu pašvaldībām ir zemākais radītājs. Salīdzinot ar valsts kopējo fonu, pozitīvas iezīmes Neretas novada un tā tuvējā apkārtnē redzamas nodarbinātības jomā. 2012.gada sākumā Neretas novadā kopā ar pārējiem astoņiem kaimiņu novadiem reģistrētais vidējais bezdarbs bija 10,6 % no ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas, kas ir par 1% labāks rādītājs par to, kas bija valstī kopumā (11,6% pēc NVA datiem). Attiecīgi Neretas novadā šis rādītājs bija par 0,5% augstāks par valsts sasniegto vidējo radītāju. Mazākais bezdarbs konstatēts Skrīveros 8%, savukārt, lielākais Viesītē 13%. Krietni labāks kā vidēji valstī novados ir demogrāfiskās slodzes rādītājs Neretas novadā, attiecīgi darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaita attiecība pret personu skaitu darbspējas vecumā novadā ir 483,7, kamēr Latvijā vidēji novados tas pārsniedz 500 (519,4).

Iedzīvotāju skaita izmaiņu kontekstā, līdzīgi kā lielākajā daļā Latvijas novadu, Neretas novada un reģiona radītāji ir negatīvi. Neretas novadā, tāpat kā Aizkraukles novadā, pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 8,9 %, un šis rādītājs ir negatīvākais no visām iepriekš minētajām pašvaldībām. „Labākie” sasniegumi Salas novadam, kura iedzīvotāju skaits samazinājies par 3% (CSP dati). Jāpiebilst, ka pēc tautas skaitīšanas rezultātiem, laika periodā no 2000.g. līdz 2011.g gadam visas Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 13%. Demogrāfijas kontekstā jaunais Nacionālais attīstības plāns 2014-2020 (25.oktobrī iesniegts izskatīšanai Saeimā) paredz vairākus pasākumus un atbalstu dzimstības veicināšanai, kam teorētiski vajadzētu uzlabot šos rādītājus, tāpat arī 2013.gada budžeta plānošanā koalīcija vienojās par papildus finansiālu atbalstu demogrāfijas rādītāju uzlabošanai. Taču pagaidām šie ir tikai tehniski, instrumentāli veidi kā uzlabot demogrāfiju, nereti tie neatbilst esošajai situācijai lauku pašvaldībās. Lielisks un praktisks alternatīvs variants lauku reģioniem ir Jūrkalnes piemērs Ventspils novadā, kuru būtu lietderīgi izmantot ar Neretas novadā un kaimiņu pašvaldībās. Jūrkalnē izveidojās pilsoņu grupa, kura pēc pašiniciatīvas nolēma noskaidrot nosacījumus, kādos sievietes būtu gatavas laist pasaulē bērnu, tādejādi risinot jautājumu, kā panākt, lai novadā dzimtu vairāk bērnu un veidotos bagātīgāka jaunā paaudze. Aptauja tika veikta divos pagastos (Jūrkalnes un Ances). Rezultāti atklāja, ka katrai sievietei vidēji šajos pagastos ir 1,38 bērni, taču vēlētos 2,58. Meklējot nosacījumus, kam būtu jāpiepildās, lai sievietes varētu laist pasaulē šos bērnus – pabalsti, atvieglojumi, priekšrocības, labumi – sākas risinājumu meklējums vietējā līmenī starp šo iniciatīvas grupu, iedzīvotājiem un pašvaldību. Tā teikt, viens ir meklēt risinājumu visai valstij uzreiz, bet kas cits, un iespējams krietni efektīvāka versija, meklēt risinājumu un lāpīt dzimstības bedri vietējā līmenī.

 

 

Iedzīvotāju noskaņojums – optimisms

Veidojot Neretas novada attīstības programmu 2013. – 2019.gadam, veicām iedzīvotāju aptauju, kur viens no jautājumiem bija par uzticību pašvaldībai. Tas ir viens no rādītājiem, kas signalizē par attīstības optimisma/pesimisma stāvokli pēc iedzīvotāju domām. Aptaujājot iedzīvotājus un noskaidrojot viņu viedokli par pašvaldības darbu, piemēram, izglītības un sociālajā jomā, atklājās, ka no astoņām darbības jomām iedzīvotāji pašvaldības darbu vērtē labi vai apmierinoši visās astoņās jomās. Visaugstāk pašvaldības darbs tika novērtēts teritorijas labiekārtošanas jomā, bet vislielākā opozīcija atklājās jautājumā par mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstīšanu. Salīdzinoši par šādu uzticību valsts līmenī politiķi varētu tikai sapņot. Lielākajā daļā Latvijas pašvaldību gan pastāv tendence uzticēties vietējām varām, bieži bez dziļākās analīzes, līdz ar to šos rezultātus vajadzētu vērtēt piezemēti. Tomēr veselīga attīstība iespējama tikai iedzīvotājiem uzticoties un sadarbojoties ar pašvaldību, līdz ar to šie rādītāji vieš zināmas optimisma iezīmes.

Aptaujas laikā iedzīvotāji izteica savus priekšlikumus, kas būtu jāveic, lai pašvaldības dzīve uzlabotos. Minēti tika ļoti konkrēti priekšlikumi, kā, piemēram, - aicinājums sakārtot brīvdabas estrādi Ērberģes parkā un Sproģu centra tilta remonta nepieciešamība. Tāpat iedzīvotāji redz, kādi uzlabojumi ir būtiski, lai pašvaldība attīstītos ilgtermiņā, piemēram, jauniešu darbu un atpūtas iespēju pilnveidošana. Šie priekšlikumi kā realizējami projekti turpmāko septiņu gadu laikā paredzēti arī Neretas novada attīstības programmas 2013. – 2019.gadam Rīcības plānā. Apsveicama būtu iniciatīva, ja iedzīvotāji arvien aktīvāk un aktīvāk vērstos pie pašvaldības ar saviem priekšlikumiem. Pašvaldības atbildība un pienākums ir respektēt iedzīvotāju iniciatīvas, un sadarbojoties tās iespējams labāk realizēt, tādejādi sekmējot mūsu visu kopējo attīstību.

 

Quo vadis?*

Skaidrs ir tas, ka Latvijā lauki pastāvēs mūžīgi, tas ir mūsu mantojums (un neviena pilsēta nevar pastāvēt bez laukiem!). Neretas novads nekur nepazudīs. Jautājums ir - kāda būs tā attīstība un nākotne pēc x gadiem? Pašreiz Eiropas Savienības budžetu aptuveni 40% apjomā veido finansējums lauksaimniecībai. Šis finansējums neaprobežojas tikai ar diskusiju un ķīviņiem par tiešmaksājumiem, tas ir mediju radīts mīts par lauksaimniecības finansējumu. Šiem naudas līdzekļiem jākalpo videi draudzīgas lauksaimniecības un jauno zemnieku atbalstam, lauku infrastruktūras uzlabošanai, jauno lauku uzņēmēju atbalstam. To skaidri apzinās arī Latvijas Zemkopības ministrija, lēmumu pieņēmēji. Var jau teikt, ko tad tur tie politiķi Rīgā? Var sūkstīties, ka nozīmīgos lēmumus pieņems – politiķi, valdība, birokrāti, nevis pašvaldības laukos.

Šāda attieksme pēc loģikas jau nosaka, ka nekāda attīstība nav iespējama. Tieši pašvaldību iedzīvotājiem, lauksaimniecībā iesaistītajiem ir iespēja būt tiem, kas sagatavo diskusiju un lēmumus, kurus pieņems valsts līmenī. Tas ir iespējams ar tādām iniciatīvām kā Jūrkalnes demogrāfijas piemērs, kas šobrīd ir labs paraugs visai valstij. Neretas novada pašvaldībai jāstrādā, lai arī tās iedzīvotāju un pašvaldības iniciatīvas kalpotu par paraugu citiem. Iedzīvotāju optimisms liecina, ka mēs to varam.

 

*No Latīņu valodas – „Kur Jūs ejat?”

1. attēlā - "Bezdarba līmenis 2012.gada sākumā, %"

2. attēlā - "Demogrāfiskā slodze 2012.gada sākumā"

3. attēlā - "Iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2007.gada sākuma līdz 2012.gada sākumam, %"

4. attēlā - "Teritorijas attīstības indekss, novada vieta starp 110 novadiem (pēc 2011.gada datiem)"

Novada attīstības rādītājus skatīt šeit!

 

 

 

Ģeogrāfe Ilze Circene

Neretas novada pašvaldība

priekšsēdētāja vietnieks Arvīds Kviesis

2012.gada 9.novembrī

 

Kartes sagatavoja I.Circene. A.Markots, 2012


Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
3182634
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
391
106426
3182634

Sadarbība