Saistošie noteikumi

Saistošie noteikumi (18)

APSTIPRINĀTS

                                                                                 Ar Neretas novada pašvaldības domes

                                                                                  30.05.2013. sēdes lēmumu  (prot. Nr 5.)

 

Neretas novada pašvaldības

MEŽA CIRSMU IZSOLES NOTEIKUMI

                              

  1. Vispārējie noteikumi
    1. Šie  izsoles noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks rīkota  Neretas novada pašvaldībai piederošo pavisam 8 (astoņi) nogabalu nekustāmā īpašuma „Dēliņi” ar kadastra nr. 3266 012 0065 , kas atrodas Mazzalves pagastā Neretas novadā, kustamās mantas – 5 (pieci) meža cirsmu pircēja noteikšana,  saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.

 

  1. Ziņas par izsolē pārdodamo objektu

2.1. Nosaukums: Neretas novada Mazzalves pagasta meža īpašuma „Dēliņi” 8 (astoņi) meža nogabalu 5 (pieci) cirsmu izstrāde  - zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 3266 012 0065.

2.2. Pārdodamais objekts  kopā sastāv no koku izstrādes sekojošās cirsmās:

2.2.1. „Dēliņi” zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 3266 012 0065, 1. kvartālā 8. nogabalā, izcērtamā platība 2.6 ha , valdošā koku suga – apse, baltalksnis, cirtes veids  - galvenā cirte, cirtes izpildes veids – kailcirte, caurmēra mežaudzes krāja  974.82 m3, pārdošanas krāja  862.21 m3 ;

2.2.2. „Dēliņi” zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 3266 012 0065, 1. kvartālā 11. nogabalā, izcērtamā platība 3.5 ha , valdošā koku suga – baltalksnis, egle, cirtes veids  - galvenā cirte, cirtes izpildes veids – kailcirte, caurmēra mežaudzes krāja  938.38 m3, pārdošanas krāja 854.10 m3 ;

2.2.3.  „Dēliņi” zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 3266 012 0065, 1. kvartālā 9. un 10. nogabalos, izcērtamā platība 2.0 ha , valdošā koku suga –baltalksnis, bērzs, cirtes veids  - galvenā cirte, cirtes izpildes veids – kailcirte, caurmēra mežaudzes krāja  482.72 m3, pārdošanas krāja 430.18 m3 ;

2.2.4. „Dēliņi” zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 3266 012 0065, 1. kvartālā 4. un 6.  nogabalos, izcērtamā platība 0.9 ha , valdošā koku suga – egle, cirtes veids  - galvenā cirte, cirtes izpildes veids – kailcirte, caurmēra mežaudzes krāja  240.62 m3, pārdošanas krāja 219.28 m3 ;

2.2.5. „Dēliņi” zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 3266 012 0065, 1. kvartālā 12. nogabalā, izcērtamā platība 0.5 ha , valdošā koku suga – bērzs, egle, cirtes veids  - galvenā cirte, cirtes izpildes veids – kailcirte, caurmēra mežaudzes krāja  191.96 m3, pārdošanas krāja 167.44 m3 .

Neretas novada pašvaldības

starpinstitucionālās komisijas darbam ar ģimenēm

NOLIKUMS

 

  1. Vispārīgie noteikumi

 

1.1. Neretas novada pašvaldības starpinstitucionālā komisija darbam ar riska ģimenēm (turpmāk tekstā – Komisija) tiek izveidota un ir pakļauta Neretas novada pašvaldības  domei.

1.2. Savā darbībā Komisija ievēro vispārējo tiesību principus, starptautiskos tiesību aktus, Latvijas Republikas likumus, Ministru kabineta noteikumus, Neretas novada pašvaldības domes lēmumus, Neretas novada pašvaldības saistošos noteikumus, citus normatīvos aktus un šo nolikumu.

1.3. Savas kompetences ietvaros Komisija uzdevumus veic sadarbojoties ar valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī citām juridiskajām personām.

 

  1. Komisijas uzdevumi

 

2.1. Organizēt sadarbību starp pašvaldību, LR ministrijām un citām valsts un pašvaldību

institūcijām bērnu tiesību aizsardzības jomā.

2.2. Izskatīt Neretas novada izglītības iestāžu sagatavoto informāciju par izglītojamiem, kuri bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādes.

2.3. Izskatīt konkrētus gadījumus un sniegt nepieciešamo palīdzību ģimenēm, kurās nav pietiekami nodrošināta nepilngadīgo bērnu aprūpe, uzraudzība un audzināšana un kuru risināšanā iesaistītas komisijā darbojošās institūcijas.

2.4.Organizēt preventīvos pasākumus darbā ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem.

2.5. Lai varētu izpildīt 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4. punktā noteikto Komisijai ir pienākums:

2.5.1. apzināt informāciju par bērnu, viņa ģimeni, sociālo situāciju ģimenē, veikt starpinstitucionālo institūciju informācijas apmaiņu;

2.5.2. ieviest profilakses lietas un izstrādāt nepilngadīgā uzvedības sociālās korekcijas un palīdzības programmu, katram bērnam par kuru ir saņemta informācija atbildīgajā institūcijā;

2.5.3. nozīmēt programmas vadītāju un atbildīgos speciālistus;

2.5.4. izvērtēt programmas rezultātus.

2.6. Apzināt mērķauditorijas problēmas un izstrādāt priekšlikumus to risināšanai.

2.7. Analizēt stāvokli un pieņemt nepieciešamos lēmumus bērnu tiesību nodrošināšanā

Neretas novada administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sadarbojoties atbildīgajām pašvaldības institūcijām.

 

3. Komisijas tiesības un atbildība

 

3.1. Komisijai savas kompetences ietvaros ir tiesības pieprasīt jautājumu izskatīšanai nepieciešamo informāciju no citām valsts un pašvaldību institūcijām.

3.2. Lemt par nepieciešamās palīdzības sniegšanu ģimenēm, kurās nav pietiekami nodrošināta nepilngadīgo attīstība un audzināšana.

3.3. Uzaicināt uz Komisijas sēdēm nepilngadīgos un viņu likumiskos pārstāvjus.

3.4.  Lūgt citu valsts un pašvaldību institūciju līdzdalību nepilngadīgo un viņu ģimeņu problēmu risināšanā.

3.5. Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Neretas novada pašvaldības domei priekšlikumus ar Komisijas pienākumu izpildi saistītajos jautājumos.

3.6. Nepieciešamības gadījumā uzaicināt uz Komisijas sēdēm citu institūciju attiecīgus

speciālistus, konsultantus. Pieaicinātajām personām nav balsošanas tiesību.

3.7. Komisijas locekļi ievēro fizisko personu datu aizsardzības likumu un nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

3.8.  Komisijas priekšsēdētājs, vietnieks un locekļi var tikt izslēgti no komisijas sastāva ar domes lēmumu uz šīs personas iesnieguma pamata, kā arī gadījumos, ja persona nepilda nolikumā noteikto.

 

4. Komisijas darba struktūra un organizācija

 

4.1. Komisija sastāv no 7 locekļiem un tās sastāvu un izmaiņas tajā apstiprina ar Neretas novada pašvaldības domes lēmumu.

4.2. Komisijas darbu vada Komisijas priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā – Komisijas

priekšsēdētāja vietnieks.

4.3. Komisijas sastāvā ietilpst pašvaldības institūciju speciālisti, kuru ikdienas darba pienākumi saistīti ar nepilngadīgajiem vai to ģimenēm, un kuriem ir speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.

4.4. Komisijas sēdes tiek protokolētas, komisijas sēžu protokolistu ievēl no Komisijas locekļu vidus.

4.5. Komisijas sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī vai arī pēc nepieciešamības. Komisijas sēdes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var būt slēgtas.

4.6. Komisijas priekšsēdētājs:

4.6.1. plāno un organizē Komisijas darbu;

4.6.2. sagatavo un apstiprina Komisijas sēžu darba kārtību;

4.6.3. nosaka Komisijas sēžu laiku un vietu, informējot par to Komisijas locekļus;

4.6.4. vada Komisijas sēdes, paraksta sēžu protokolus un citus Komisijā sagatavotus

dokumentus.

4.7. Komisijas protokolists:

4.7.1. elektroniski informē priekšsēdētāja vietnieku un locekļus par sēdes laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā 5 (piecas) dienas pirms Komisijas sēdes;

4.7.2. veic Komisijas sēžu protokolēšanu;

4.7.3. informē ieinteresētas personas par Komisijas pieņemtajiem lēmumiem,

rekomendācijām un priekšlikumiem, sagatavojot un nosūtot izrakstus no

protokoliem.

4.8.Komisijas locekļi:

4.8.1. informē Komisiju par viņu pārstāvētās institūcijas viedokli Komisijas sēdē

izskatāmajā jautājumā;

4.8.2. informē viņu pārstāvēto institūciju par komisijas sagatavotajiem dokumentiem un lēmuma projektiem;

4.8.3. piedalās komisijas sēdēs, kā arī priekšlikumu sagatavošanā.

4.9. Komisija izskata jautājumus un pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros.

4.10. Komisija pieņem lēmumus ar klātesošo locekļu balsu vairākumu.

4.11. Sēdes protokolu un lēmumus paraksta Komisijas priekšsēdētājs un protokolētājs.

4.12. Komisijas pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Neretas novada pašvaldības domē.

Neretas novada pašvaldības noteikumu „ Kārtība, kādā notiek pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas process un atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu izlietošana”

 

I Vispārīgie jautājumi

 

  1. Neretas novada pašvaldības noteikumi „ Ķārtība, kādā notiek pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas process un atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu izlietošana”, (turpmāk tekstā – Noteikumi), nosaka kārtību, kādā notiek Neretas novada pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas process, kuru ierosinājušas Publisko personu mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā norādītās personas, nosaka atsavināšanas procesa finansēšanas un tajā iegūto līdzekļu izlietošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek atlīdzināti izdevumi personām, kuras pamatojoties uz pašvaldības izdotu pilnvaru veikušas nekustamā īpašuma kadastrālo uzmērīšanu un nostiprinājušas to zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.
  2. Noteikumi izstrādāti pamatojoties uz Publisko personu mantas atsavināšanas likuma, saistītajiem Ministru kabināta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

 

 

II Atsavinājuma ierosinājuma iesniegšana, reģistrācija un izskatīšana

 

Atsavināšanas ierosinājumu ( Pielikums Nr.1) likumā noradītās tiesīgās personas iesniedz rakstiski Neretas novada pašvaldības Kancelejā. Atsavināšanas ierosinājumā norāda šādu informāciju: atsavināšanas ierosināšanas tiesisko pamatu, atsavināmā nekustamā īpašuma adresi un kadastra numuru, fiziska persona -  vārds, uzvārds, personas kods, pilsonība, deklarētā dzīvesvietas adrese; juridiska persona – juridiskas personas nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese. Atsavināšanas ierosinājumam pievieno atsavināšanas ierosinātāja īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas un robežu plāna kopiju būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā, Valsts zemes dienesta kadastra izziņu par nekustamo īpašumu.

  1. Atsavināšanas ierosinājumu Kancelejas darbinieki reģistrē, norādot atsavināmā nekustamā īpašuma adresi un kadastra numuru.
  2. Saņemot atsavināšanas ierosinājumu Kanceleja pārliecinās vai:
  1. iesniegtajā ierosinājumā ir ietverta Ministru kabineta ( turpmāk - MK) noteikumos Nr. 109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” norādītā informācija;
  2. pievienoti dokumenti, kas pierāda personas tiesības iegūt nekustamo īpašumu;
  3. nekustamais īpašums, kura atsavināšana ierosināta, ir reģistrēts zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.

6. Atsavināšanas ierosinājuma izskatīšanas termiņam tiek piemērotas Administratīvā procesa likuma normas.

7. Gadījumā, ja konstatē, ka atsavināšanas ierosinājumā nav iekļauta visa informācija vai nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, ierosinātājam tiek pieprasīta papildus informācija un iztrūkstošie dokumenti.

8. Ja atsavināmais nekustamais īpašums nav reģistrēts zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, Kanceleja sagatavo rīkojuma projektu un iesniedz to parakstīšanai domes priekšsēdētājam par attiecīgās pārvaldes, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, rīcību šī nekustamā īpašuma reģistrācijai uz pašvaldības vārda.

9. Atbilstoši domes priekšsēdētāja rīkojumam pārvalde veic darbības nekustamā īpašuma reģistrācijai zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Pārvaldei nekustamā īpašuma reģistrācija jāveic trīs mēnešu laikā.

10. Nekustamā īpašuma reģistrācijai zemesgrāmatā darbību veikšanai attiecīgās pārvaldes atbildīgajam darbiniekam tiek izsniegta Neretas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja pilnvara.

11. Pēc atsavināmā nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas un zemesgrāmatas apliecības saņemšanas, pārvalde sagatavo lēmuma projektu par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai vai atteikumu izskatīt atsavināšanas ierosinājumu, un virza tālākai izskatīšanai Finanšu komitejai, savukārt Finanšu komiteja - Neretas novada domei.

12. Dome, pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai, izveido nekustamā īpašuma novērtēšanas komisiju nosacītās cenas noteikšanai. Komisija, veicot nekustamā īpašuma novērtēšanu, ievēro pašvaldības līdzekļu lietderīgas izmantošanas principu.

13. Nekustamā īpašuma novērtēšanas komisija novērtēšanai pieaicina sertificētu vērtētāju.

14. Nosakot atsavināmā nekustamā īpašuma nosacīto cenu, nekustamā īpašuma novērtēšanas komisija cenā iekļauj:

            14.1. izdevumus par nekustamā īpašuma uzmērīšanu, zemes robežu plāna izgatavošanu;

            14.2. izdevumus par kadastra izziņas saņemšanu un par nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā;

            14.3. izdevumus par nekustamā īpašuma novērtēšanu.

15. Nekustamā īpašuma novērtēšanas komisija iesniedz domei apstiprināšanai nosacīto cenu.

16. Dome, pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma nosacītās cenas apstiprināšanu, nosaka maksāšanas līdzekļus, pirkuma summas samaksas termiņus un pirkuma līguma sagatavošanas personu.

17. pamatojoties uz domes pieņemto lēmumu, Kancelejas darbinieks izsūta atsavināšanas ierosinātājam paziņojumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu un lēmumu.

18. Saņemot no atsavināšanas ierosinātāja piekrišanu nopirkt attiecīgo nekustamo īpašumu, maksājumu apliecinošus dokumentus, juriskonsults sagatavo pirkuma līgumu un nostiprinājuma lūgumu.

 

III Atsavināšanas procesa finansēšana un iegūto līdzekļu izlietošana

 

19. Ar atsavināšanu saistītos izdevumus sedz no Neretas novada pašvaldības attiecīgās pārvaldes budžeta līdzekļiem.

20. Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita Neretas novada pašvaldības kontā.

21. Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ieskaitāmi pārvaldes budžetā.

22. Finanšu nodaļa viena mēneša laikā pēc atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu saņemšanas ierosina domei veikt grozījumus budžeta ieņēmumu un izdevumu tāmē.

 

IV Nobeiguma noteikumi

23. Gadījumos, kad nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda veikusi persona uz pašvaldības pilnvaras pamata, kurai pilnvara izdota pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, izdevumus par pašvaldības nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā nosaka pamatojoties uz iesniegtajiem maksājuma dokumentiem.

24. Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 1.septembri.

APSTIPRINĀTI

ar Neretas novada domes

2012.gada 26.jūlija sēdes

lēmumu (prot. Nr.7 § 2)

 

Neretas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.9/2012

„Grozījumi saistošajos noteikumos Nr. 6/2012 „Par Neretas novada pašvaldības nodevām””

 

 

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām”

14.panta trešo daļu,

likuma “Par nodokļiem un nodevām”

10.panta 3.daļu, 12.panta pirmās daļas 1., 2., 4., 7. punktu

un Ministru kabineta 28.06.2005.noteikumiem Nr.480

”Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas ” 3.punktu

 

 

Izdarīt Neretas novada pašvaldības 2012.gada 24.maija saistošajos noteikumos Nr.6/2012 „Par Neretas novada pašvaldības nodevām” šādus grozījumus:

 

  1. Papildināt saistošo noteikumu tiesisko pamatojumu ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmās daļas 9.punktu.
  2. Mainīt 1.nodaļas nosaukumu no “Vispārīgie nosacījumu” uz “Vispārīgie jautājumi”.
  3. Izslēgt 2.1.14.punktu.
  4. Izslēgt 3.5.apakšpunktu.
  5. Izslēgt 6.6.apakšpunktu.
  6. Punktu 8.1. ietvert 1.nodaļā kā punku 1.6.
  7. Punktu 8.2. ietvert 1.nodaļā kā punku 1.7
  8. Punktu 8.3. ietvert 7.nodaļā kā punku 7.2.

 

 

 

 

Domes priekšsēdētājs                                                                          A.Blūms

APSTIPRINĀTI

ar Neretas novada domes

2012. gada 26.jūlija lēmumu

(protokols Nr. 7 § 1 )

2012. gada 26.jūlijā

 

 

Neretas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 8/2012

„Grozījumi saistošajos noteikumos Nr.4/2012„Par Neretas novada pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā””

 

 

Izdoti saskaņā ar  likuma

“Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”

6.panta otro daļu, 14. panta sesto daļu, 15.pantu, 17.panta pirmo daļu, 24. panta pirmo daļu.

 

 

 

Izdarīt Neretas novada pašvaldības 2012.gada 26.aprīļa saistošajos noteikumos Nr.4/2012„Par Neretas novada pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” šādus grozījumus:

 

  1. Papildināt saistošos noteikumus ar punktu 3.5. un izteikt to šādā redakcijā:

“ Ar pagaidu dzīvojamo telpu pašvaldība nodrošina visas personas un tādā kārtībā kā tas noteikts likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 23.pantā.”

 

  1.  3.2.1. punktā izslēgt vārdus “vismaz desmit gadus”.

 

 

 

Domes priekšsēdētājs                                                                          A.Blūms

 

Apstiprināti

ar Neretas novada pašvaldības domes

2012.gada 22.marta lēmumu Nr.3 §4

Noteikumi Nr. 1/2012   „Skolēnu autobusa izmantošanas noteikumi.”

 

Izdoti saskaņā ar likuma „ Par pašvaldībām"
15.panta pirmās daļas 4., 5. un 19.punktu,
21.panta pirmās daļas 14.punkta g apakšpunktu,
41.panta pirmās daļas 2.punktu

 

  1. Noteikumi nosaka Neretas novada pašvaldībai piederošo, tiesiskā valdījumā esošo skolēnu autobusu MERCEDES-BENZ SPRINTER 516 CDI ar reģistrācijas numuriem HN 1328 un HN 4598, kas iegādāti Latvijas - Šveices sadarbības programmas individuālā projekta „Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolēnu pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus” ietvaros, izmantošanas veidus, rezervēšanas kārtību un to izmantošanas apmaksas kārtību un apmēru.
  2. Noteikumu piemērošanu nodrošina un veic Neretas novada pašvaldības izglītības iestāžu vadītāji, kuru valdījumā un atbildībā ir nodoti autobusi.
  3. Autobusi tiek izmantoti pašvaldībai noteikto izglītības un kultūras funkciju veikšanai šādiem mērķiem:
  1. Neretas novada pašvaldības izglītības iestāžu izglītojamo un viņus pavadošo personu nogādāšanai uz Neretas novada pašvaldības izglītības iestādēm, kā arī uz dzīvesvietu pēc mācību procesa beigām;
  2. Neretas novada pašvaldības izglītības iestāžu izglītojamo un viņus pavadošo personu pārvadāšanai uz mācību programmu un ārpusklašu pasākumiem (mācību olimpiādes, sporta sacensības, konkursi, koncerti, izrādes, skates, mēģinājumi u.tml.) un no tiem atpakaļ uz dzīvesvietu;
  3. Neretas  novada pašvaldības izglītības iestāžu izglītojamo un viņus pavadošo personu pārvadāšanai uz pasākumiem, kuri nav iekļauti mācību plānā, piem., ekskursijas, kultūras pasākumi u.c. , un no tiem atpakaļ uz dzīvesvietu;
  4. Neretas novada pašvaldības iestāžu un struktūrvienību darbinieku nogādāšanai uz izglītības un kultūras pasākumiem, kuros tie paši ir dalībnieki (kursi, semināri, pieredzes apmaiņas vizītes u.tml.) un no tiem atpakaļ;
  5. Institūciju (biedrības, pašdarbnieku kolektīvi, pulciņi u.tml), kurām Neretas novada pašvaldība deleģējusi atsevišķu uzdevumu izpildi, pārstāvju (darbinieku, biedru un dalībnieku) nogādāšanai uz izglītības un kultūras pasākumiem, kuros tie paši ir dalībnieki (sporta sacensības, koncerti, izrādes, skates, mēģinājumi, kursi, lekcijas, pieredzes apmaiņa u.tml.) un no tiem atpakaļ.

4. Šo noteikumu 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5.punktos minētā skolēnu autobusu izmantošana var tikt realizēta tikai pie nosacījuma, ka netiek kavēts šo noteikumu 3.1.punktā noteiktais autobusu izmantošanas veids.

5. Prioritārie autobusa izmantošanas veidi (Noteikumu 3.1. un 3.2.punkts) tiek finansēti no attiecīgo izglītības iestāžu budžeta. Līdztekus pastāvot vairākām prioritārām autobusa izmantošanas nepieciešamībām, autobusa  izmantošanas veidu nosaka izglītības iestādes vadītājs.

6. Par plānoto autobusa izmantošanas datumu un laiku, plānoto nobraukumu (kilometru daudzumu), brauciena ilgumu, izbraukšanas vietas adresi, kontaktpersonas mobilo tālruņa numuru un citiem būtiskiem apstākļiem autobusa rezervētājs informē izglītības iestādes vadītāju, kas sniedz informāciju par iespēju noteiktā datumā, laikā un pie noteiktajiem apstākļiem rezervēt autobusu.

7. Par autobusa izmantošanu, pārvadājot pasažierus, kuri atbilst noteikumu 3.3., 3.4. un 3.5. punktos minētajam statusam, pasažieri vai attiecīgā institūcija sedz autobusa izmantošanas izdevumus, ja tam nav paredzēti līdzekļi pašvaldības budžetā.

8. Norēķini starp Neretas novada pašvaldības iestādēm notiek saskaņā ar Neretas novada pašvaldības domes apstiprinātajiem tarifiem.

9. Naudas līdzekļi par autobusa izmantošanas pakalpojumiem, tiek novirzīti attiecīgā skolēnu autobusa uzturēšanas izmaksu segšanai.

10.Noteikumi ir saistoši visām Neretas novada pašvaldības iestādēm, amatpersonām un darbiniekiem.

 

 

Neretas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks A.Kviesis

 

APSTIPRINĀTI
ar Neretas novada domes
 2011.gada 22.decembra lēmumu (prot.Nr.16,3.§)



Neretas novada pašvaldības iekšējie personu datu apstrādes aizsardzības noteikumi


Izdoti saskaņā ar
Fizisko personu datu aizsardzības likumu,
Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumiem Nr.40
„Personas datu aizsardzības obligātās tehniskās un
organizatoriskās prasības” 5.punktu,
Informācijas atklātības likumu



I Vispārīgie jautājumi

1.    Neretas novada pašvaldības iekšējie personas datu apstrādes aizsardzības noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosaka personas datu apstrādes aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības, nodrošinot Neretas novada pašvaldības (turpmāk tekstā – Pašvaldība) informācijas resursu un informācijas sistēmu drošību.
2.    Noteikumu mērķis ir noteikt Pašvaldības iekšējo normatīvo aktu, organizatorisko pasākumu un nepieciešamo tehnisko līdzekļu kopumu, kas nodrošina godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi un lietošanu tikai paredzētajiem mērķiem, to glabāšanas, atjaunošanas, labošanas un dzēšanas veidu, nodrošinot ikvienas fiziskas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību.
3.    Personas datu apstrāde tiek veikta Neretas novada pašvaldības, tās pagasta pārvalžu, struktūrvienību un iestāžu telpās.
4.    Noteikumi ir saistoši visiem Pašvaldības personas datu apstrādes lietotājiem un nosaka prasību kopumu Pašvaldības darbinieku informētībai un izpratnei par  noteikumu mērķiem.
5.    Noteikumi attiecināmi uz visiem personas datiem, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu
6.    Par informācijas drošības un pilnveidošanas procesu kopumā atbild Neretas novada priekšsēdētāja vietnieks, kurš kontrolē pagasta pārvalžu informācijas drošību.

II Informācijas sistēmas nodrošinājums

7.    Personas datu obligāto tehnisko aizsardzību īsteno ar fiziskiem un loģiskiem aizsardzības līdzekļiem, nodrošinot aizsardzību pret fiziskās iedarbības radītu personas datu apdraudējumu un aizsardzību, kuru realizē ar programmatūras līdzekļiem.


8.    Dati, kas tiek izmantoti personas datu apstrādē, ir klasificējami kā ierobežotas piekļuves informācija, kas paredzēta tikai noteiktam Pašvaldības darbinieku lokam (turpmāk tekstā – Lietotājs).
9.    Datortehnikas un programmatūras uzstādīšanu un to administrēšanu nodrošina Pašvaldības darbinieks, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi atsevišķu līgumu.
10.    Informācijas sistēmas aizsardzība tiek nodrošināta ar datora paroli, kurai jābūt komplicētai, izmantojot burtu, ciparu un rakstzīmju kombināciju un kura ir zināma tikai Lietotājam.
11.    Apstrādājot personas datus, tiek nodrošināta pilnvarotu personu piekļūšana pie tehniskajiem līdzekļiem un dokumentiem.
12.    Personas datu apstrāde Pašvaldībā ir atļauta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam un tikai tad, ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
12.1.     saņemta personas datu subjekta piekrišana;
12.2.    12.2. datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;
12.3. datu apstrāde nepieciešama Pašvaldībai likumā noteikto pienākumu veikšanai;
12.4.  datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;
12.3.    12.5. datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti Pašvaldībai vai pārraidīti trešajai personai;
12.4.    12.6. datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu Pašvaldības vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

III Lietotāja tiesības, pienākumi un atbildība

13.    Lietotājam ir tiesības izmantot viņam lietošanā nodotos datorus un to programmatūru, , kuros ir personas dati, nodrošinot datu vākšanu, ierakstīšanu, ierakstīto personas datu sakārtošanu, saglabāšanu, kopēšanu, pārrakstīšanu, pārveidošanu, labošanu, dzēšanu, iznīcināšanu, arhivēšanu.
14.    Lietotājs nedrīkst izpaust ziņas par Pašvaldības datoru tīklu uzbūvi un konfigurāciju, kā arī atklāt klasificēto informāciju nepilnvarotām personām. Personas datus var izpaust, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu vai vienošanos, norādot datu izmantošanas mērķi, ja likumā nav noteikts citādi. Personas datu pieprasījumā norādāma informācija, kas ļauj identificēt datu pieprasītāju un datu subjektu, kā arī pieprasāmo personas datu apjoms.
15.    Lietotājs nedrīkst atļaut piekļūt personas datiem nepiederošām personām, ja to nevajag tiešo darba pienākumu pildīšanai.
16.    Lietotāja pienākums ir saglabāt un bez tiesiska pamata neizpaust personas datus arī pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas.
17.    Lietotāja pienākums ir lietot nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos līdzekļus, lai aizsargātu personas datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi.
18.    Lietotājs ir atbildīgs par datortehniku, kas nodota viņa rīcībā, kā arī par dokumentiem, kas nepieciešami viņa darba pienākumu pildīšanai.


Domes priekšsēdētājs                                    Antons Blūms
 

APSTIPRINĀTI

 Ar Neretas novada  domes ārkārtas sēdes

10.11.2011.lēmumu (prot.Nr.14,3.§)

 

 

Neretas novada pašvaldības 24.11.2011.saistošie

noteikumi Nr.10   /2011

„Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Neretas novadā”

 

Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās

daļas 13.punktu un Atkritumu apsaimniekošanas likuma

8.panta pirmās daļas 3.punktu

 

 

Lietotie termini un to skaidrojums

 

Atkritumi - jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kura atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām.

Sadzīves atkritumi -  mājsaimniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas procesā vai citur radušies atkritumi, ja tie īpašību ziņā ir pielīdzināmi mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem.

Ražošanas atkritumi — atkritumi, kas radušies ražošanas procesā vai būvniecībā.

Šķidrie sadzīves atkritumi- jebkuri dzīvojamās un publiskās ēkās sadzīvē radušies

atkritumi, kas ir šķidrā agregātstāvoklī, tajā skaitā notekūdeņi, izņemot bīstamos atkritumus.

Bīstamie atkritumi— atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus.

Sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – bīstamo atkritumu veidi, kas radušies mājsaimniecībās ( sadzīves ķīmija un to iepakojums, dzīvsudraba termometri, dienas gaismas lampas, dzīvsudraba spuldzes, nolietotās baterijas un akumulatori, transportlīdzekļu apkopes atkritumi – motoreļļas eļļas filtri, riepas, medikamenti u.c.).

 

Atkritumu radītājs ir ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus (sākotnējais atkritumu radītājs)vai kura veic atkritumu priekšapstrādi, sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs vai īpašības.

Atkritumu apsaimniekošana — atkritumu savākšana, uzglabāšana, pārvadāšana,

reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, atkritumu apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas, kā arī tirdzniecība ar atkritumiem un starpniecība atkritumu apsaimniekošanā.

 

 

 

 

Atkritumu apsaimniekotājs — komersants, arī atkritumu tirgotājs un atkritumu

apsaimniekošanas starpnieks, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju atkritumu apsaimniekošanai šajā likumā vai normatīvajos aktos par piesārņojumu noteiktajā kārtībā.

 

1.Vispārīgie jautājumi

1.1. Neretas novada pašvaldība ir atbildīga par veselīgu un tīru vidi savā teritorijā, tā

organizē un kontrolē savā administratīvajā teritorijā atkritumu saimniecības darbību

saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, valsts un reģionālo atkritumu apsaimniekošanas

plānu un šiem noteikumiem.

1.2. Neretas novada pašvaldība atkritumu apsaimniekošanu organizē normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, slēdzot līgumus ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem

1.3. Šie noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām – atkritumu

radītājiem un apsaimniekotājiem Neretas novada administratīvajā teritorijā.

 

2.Mērķi un uzdevumi

2.1.Šo noteikumu mērķis ir noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, novada vidi, kā arī personu mantu un veicinātu atkritumu efektīvu apsaimniekošanu novada administratīvajā teritorijā.

2.2 Nodrošināt visu Neretas novada teritorijā radušos atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, transportēšanu un noglabāšanu Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu poligonā „Dziļā vāda”, Mežāre atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam.

2.3. Samazināt atkritumu rašanās iespējas un daudzumu to izcelsmes vietās.

2.4. Pakāpeniski ieviest šķirošanu, otrreiz izmantojamo un pārstrādājamo atkritumu

savākšanu, tādējādi samazinot poligonā nogādājamo atkritumu daudzumu.

 

3. Nekustamā īpašuma īpašnieka un lietotāja pienākumi un atbildība

3.1. Nekustamā īpašuma īpašnieks ir atbildīgs par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu no tā īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas un iesaistās pašvaldības atkritumu apsaim­niekošanas pasākumu īstenošanā, slēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanu, kā arī sedzot šo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

3.2. Nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums ir pašvaldībai sniegt patiesas ziņas par to iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, kā arī par komersantiem un citām perso­nām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā.

3.3. Nekustamā īpašuma īpašnieks ir atbildīgs par līguma noslēgšanu ar sadzīves atkritu­mu apsaimniekotāju, kuram ir līgums ar pašvaldību, par sadzīves atkritumu savākšanu.

3.4. Ikvienam ir pienākums aktīvi iesaistīties dalītas sadzīves atkritumu vākšanas pasākumos atbilstoši saistošajiem noteikumiem un pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas izstrādātajam plānam, šķirot atkritumus to rašanās vietā, ja Neretas novada pašvaldība attiecīgajā novada pārvaldē ir noteikusi dalīto atkritumu savākšanas sistēmu par obligātu.

3.5. Ēku īpašniekiem jānodrošina specializētā transportlīdzekļa ērta piekļūšana atkritumu konteineriem to iztukšošanas dienās. Atkritumu tvertņu iztukšošanas dienās sadzīves atkritumu tvertnes no privāto īpašumu slēgtajiem pagalmiem jāpārvieto specializētajiem transportlīdzekļiem vai to apkalpei pieejamā vietā, kur tās netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī jānodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas tvertnes tiktu novietotas atpakaļ to pastāvīgajā atrašanās vietā.

3.6. Ja atkritumi netiek šķiroti, nekustamā īpašuma īpašniekam ne retāk kā vienu reizi mēnesī pēc saskaņošanas ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju jānodrošina tvertņu

 

 

iztukšošanu, kā arī sadzīves atkritumu savākšanai nepieciešamo tvertņu skaitu, ņemot vērā sadzīves atkritumu daudzumu.

3.7. Izmantot uzstādītos atkritumu konteinerus un iekārtas tikai tiem paredzēto atkritumu savākšanai, uzturēt sadzīves atkritumu konteinerus tīrus un lietošanas kārtībā.

3.8 Liela gabarīta atkritumus (mēbeles, dažāda materiāla iepakojumus, sadzīves tehnikas priekšmetus un tml.) uz to pārstrādes vai apglabāšanas vietām nogādā ar savutransporta līdzekli vai izmanto sadzīves atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus.

3.9. Kompostēt bioloģiski noārdāmos atkritumus atļauts sava īpašuma teritorijā, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai.Pārtikas, dārza un zaļos atkritumus ir atļauts kompostēt dārzos, ja kompostēšanasprocess tiek rūpīgi novērots un kontrolēts.

3.10. Celtniecības atkritumi, kas radušies būvniecības procesā tiek šķiroti un savākti atsevišķi, pēc iespējas nodrošinot to otrreizējo izmantošanu. Līdz izvešanas brīdim tos pieļaujams uzkrāt un uzglabāt tikai teritorijā, kurā notiek būvdarbi. Uzkrājot celtniecības atkritumus nav pieļaujama grunts piesārņošana un putekļu izplatīšanās gaisā.

3.11. Birstošus būvgružus transportē uz pārstrādes vietām vai pieņemšanas vietām speciāli tam paredzētos konteineros.

3.12 Pašvaldība daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem pieejamā vietā atkritumu tvertņu laukumus, kas paredzēti sadzīves atkritumu savākšanai. Dzīvokļu īpašnieki nodrošina tajos kārtību, kā arī atkritumu tvertņu iztukšošanas dienās nodrošina specializētajiem transportlīdzekļiem jebkurā laikā ērtu piekļuvi minētajām tvertnēm.

3.13.  Atkritumu radītājam, kura īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir konkrēta dzīvojamā telpa daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, atkritumi jāievieto tikai dzīvojamās mājas apsaimniekotāja norādītajos atkritumu konteineros.

3.14. Šajos noteikumos minētie nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumi attiecas uz nekustamā īpašuma lietotāju vai valdītāju gadījumos, ja līgumā tas ir paredzēts.

3.15. Sabiedrisko pasākumu organizētājiem jāslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu savākšanas pakalpojumu pasākuma laikā un  jānodrošina teritorijas sakopšana piecu stundu laikā pēc pasākuma noslēguma.

 

4. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošana

4.1. Bīstamos atkritumus atdala no citu veidu atkritumiem un uzglabā atkritumus tā, lai tie neapdraudētu vidi, cilvēku dzīvību, veselību vai personu mantu.

4.2. Bīstamos atkritumus nogādā speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vietās vai slēdz līgumu par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu ar personu, kura veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un ir saņēmusi atļauju bīstamo atkritumu apsaimniekošanai.

 

5. Par aizliegumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā

5.1. Aizliegts ierīkot patvaļīgas izgāztuves, aprakt atkritumus pagalmos, piegružot un aizbērt grāvjus, iznest no sētām vai novietot ielu, laukumu malās visāda veida atkritumus (tai skaitā koku lapas, zarus, zāli, utt.), piesārņot ar atkritumiem ūdens tilpnes, grāvjus, vai atkritumus novietot to malās, nogāzēs vai konteineros, kuri paredzēti sētnieku vajadzībām.

5.2. Atkritumu konteineros aizliegts ievietot viegli uzliesmojošus (tai skaitā karstus pelnus, izdedžus u.tml.) degošus, ugunsnedrošus un eksplozīvus priekšmetus vai vielas,šķidrus, infekcijas slimības izraisošus vai bīstamus atkritumus, liela gabarīta

atkritumus, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, rūpniecības atkritumus, ielu smiltis, parku un dārzu atkritumus .

 

 

 

5.3. Sadzīves atkritumus konteineros aizliegts cieši sablīvēt, ieskalot, iesaldēt vai dedzināt, kā arī pārsniegt atkritumu apsaimniekotāja noteikto maksimāli pieļaujamo atkritumu masu attiecīgā tilpuma konteineros. Atkritumu transportēšanas organizācijai šādus konteinerus ir tiesības atstāt neiztukšotus. Šādu konteineru izvešana notiek par papildus samaksu.

5.4. Aizliegts dedzināt sadzīves atkritumus uz jebkura īpašnieka īpašumā esošās zemes, mežos, dārzos un parkos.

5.5. Aizliegts nešķirotos atkritumus ievietot šķiroto atkritumu konteineros.

 

6. Sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēle un  apsaimniekotāja pienākumi

6.1. Neretas novada pašvaldība izvēlas sadzīves atkritumu apsaimniekotāju novada teritorijā atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem.

6.2. Pašvaldība savlaicīgi organizē publiskā iepirkuma procedūru, nodrošinot nepārtrauktu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu.

6.3. Pašvaldība slēdz līgumu ar izraudzīto pretendentu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā.

6.4. Pašvaldība informē savas administratīvās teritorijas atkritumu radītājus par vienas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas izveidi tās teritorijā un par sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kā arī par līguma noteikumiem.

6.5. Sadzīves atkritumu apsaimniekotājs pirms darbības uzsākšanas paš­valdības administratīvajā teritorijā noslēdz līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu norma­tīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saņem reģionālās vides pārvaldes atļauju atkritumu apsaimniekošanai.

6.6. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanā izmanto tikai specializētus transportlīdzekļus, atkritumu tvertnes, iekārtas un ierīces, kas nerada apdraudē­jumu cilvēku dzīvībai un veselībai, videi un nepārsniedz pieļaujamo trokšņa līmeni.

6.7. Sadzīves atkritumu apsaimniekotājs nodrošina klientus ar atkritumu tvertnēm un atbilstoši saskaņotiem grafikiem nodrošina sadzīves atkritumu tvertņu iztukšošanu un sadzīves atkritumu izvešanu no atkritumu tvertņu laukumiem, nodrošinot tajos tīrību.

6.8. Sadzīves atkritumu apsaimniekotājs uzstāda, labo, nepieciešamības gadījumā nomaina sadzīves atkritumu tvertnes.

6.9. Sadzīves atkritumu apsaimniekotājs nogādā savāktos sadzīves atkritumus pašvaldības noteiktajā sadzī­ves atkritumu poligonā ar šim nolūkam paredzētu specializēto transportlīdzekli.

6.10. Nodrošina atsevišķu sadzīves atkritumu veidu (piemēram, liela izmēra atkritumi, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, ielu tīrīšanas atkritumi, parku un dārzu atkritumi) izvešanu, saskaņā ar pašvaldību noslēgtā līguma noteikumiem.

6.11. Sadzīves atkritumu apsaimniekotāja pienākums ir saskaņot ar pašvaldību atkritumu tvertņu dizainu un marķēt atkritumu tvertnes, norādot sadzīves atkritumu apsaim­niekotāja nosaukumu.

6.12. Sadzīves atkritumu apsaimniekotājs nodrošina atkritumu tvertņu laukumu sakopšanu pēc sadzīves atkritumu savākšanas.

6.13. Visi atkritumi, kuri netiek tālāk šķiroti vai otrreiz pārstrādāti ir jānogādā uz Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģiona poligonu „Dziļā vāda”.

 

7. Maksa par atkritumu saimniecības sniegtajiem pakalpojumiem

7.1.Ikviena atkritumu radītāja pienākums ir samaksāt izdevumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas līgumā noteikto apmēru un kārtību.

7.2. Maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nosaka pašvaldības ar savu lēmumu, pamatojoties uz iepirkuma procedūras rezultātiem.

 

 

7.3. Kārtība, kādā izdarāmi maksājumi par atkritumu apsaimniekotāju sniegtajiem

pakalpojumiem, tiek noteikta saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem starp atkritumu

apsaimniekotāju un atkritumu radītāju, pamatojoties uz Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

7.4 Maksu par atkritumu apsaimniekošanu veido:
1) maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs;

2) sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs;
3) dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā. pārvadāšana, pārkraušana, uzglabāšana, atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs.

7.4. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki un īrnieki, nedzīvojamo telpu īpašnieki,

nomnieki un citi lietotāji par atkritumu savākšanu un apglabāšanu norēķinās ar  apsaimniekotāju saskaņā ar noslēgto līgumu.

7.5..Pašvaldības zemes nomnieks par atkritumu savākšanu un apglabāšanu norēķinās ar pašvaldību saskaņā ar noslēgto līgumu.

 

8 Atkritumu savākšana un transportēšana

8.1.Sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas un veidus Neretas novada administratīvajā teritorijā nosaka Neretas  novada pašvaldība.

8.2..Sadzīves atkritumi novadā tiek vākti konteineros, kuru izvietojumu saskaņā ar sanitārajām normām nosaka nekustamā īpašuma īpašnieks vai apsaimniekotājs, bet sabiedriskās vietās to saskaņo ar Neretas novada pagasta pārvalžu vadītājiem.

8.3. Neretas novada pašvaldības teritorija tiek iedalīta četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, atbilstoši pagasta pārvalžu noteiktajām administratīvajām teritorijām.

 

9. Rīcības tiesības ar atkritumiem

9.1.Sadzīves atkritumi pēc to nodošanas atkritumu apsaimniekotājam pāriet šo uzņēmumu īpašumā.

9.2..Atkritumu apsaimniekošanas organizācijas pienākumos neietilpst meklēt atkritumos pazudušus priekšmetus vai atļaut to darīt nepiederošām personām.

 

10. Šķiroto atkritumu apsaimniekošana

10.1 .Atkritumu radītājs šķiro tā radītos atkritumus, ja pašvaldība ir nodrošinājusi ar atbilstošiem atkritumu konteineriem šķirotiem atkritumiem.

10.2.. Atkritumu radītāji šķiro sadzīvē radītos atkritumus un nogādā tos atkritumu dalītas vākšanas laukumā vai punktā novietotos ar noteiktām krāsām un uzrakstiem vai uzlīmēm apzīmētos speciālajos konteineros, kas paredzēti noteikta veida atkritumu savākšanai.

10.3.Šķirotiem atkritumiem jābūt tīriem, bez cita atkritumu veidu atlikumiem.

10.4. Atkritumu apsaimniekotājiem ir pienākums laikus informēt Neretas novada pašvaldību, atkritumu radītājus par šķiroto atkritumu savākšanas veida ieviešanu un attiecīgo konteineru krāsojumu vai apzīmējumu.

 

11. Atbildība par šo noteikumu neievērošanu

11.1.Par šo noteikumu neievērošanu vai pārkāpšanu vainīgās personas tiek sauktas pie administratīvas atbildības.

 

 

 

 

11.2.Par saistošo noteikumu pārkāpšanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskām personām līdz 150 latiem, juridiskām personām no 50 līdz 500 latiem.

 

 

 

 

 

12. Noslēguma jautājums

12.1.Saistošie noteikumi stājas spēkā Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 45.panta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

Domes priekšsēdētājs                                                              A.Blūms

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pielikums pie Neretas novada  ārkārtas sēdes

10.11.2011.lēmuma (prot.Nr.14,3.§)

 

2011.gada 24.novembra saistošo noteikumuNr.  10/2011 „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Neretas novadā” paskaidrojuma raksts

 

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1.Projekta nepieciešamības pamatojums

Neretas novada pašvaldības 2011.gada 24.novembra saistošo noteikumu Nr.10/2011 „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Neretas novadā” projekts, izstrādāts pamatojoties uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu.

Uz doto brīdi Neretas novada administratīvajā teritorijā nav spēkā esoša ārējā normatīvā akta, kas regulē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Nepastāvot tiesiskajam regulējumam, netiek nodrošināta atkritumu apsaimniekošanas kārtība, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, lai novērstu atkritumu rašanos, nodrošinātu radīto atkritumu dalītu savākšanu, kā arī lai veicinātu apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanos.

2. Īss projekta satura izklāsts

 Saistošo noteikumuprojekts nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Neretas novada administratīvajā teritorijā, noteiks vienotas prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai un uzglabāšanai, kā arī atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto personu pienākumus un atbildību, noteiks kārtību, kādā veicami maksājumi.

 

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Saistošo noteikumu īstenošanai netiek prognozēta finansiāla ietekme uz pašvaldības budžetu.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Nav noteikta konkrēta mērķgrupa, uz kuru attiecināms saistošo noteikumu tiesiskais regulējums.

5.Normatīvie akti, saskaņā ar kuriem saistošie noteikumi sagatavoti

Likums „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punkts, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu.

 

6. Informācija par administratīvajām procedūrām

Nav attiecināms

7. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Saistošo noteikumu projekts un paskaidrojuma raksts ievietots www.neretasnovads.lv, pieejams Neretas novada pašvaldībā.

 

Neretas novada Neretas pagastā

 

 

APSTIPRINĀTI

Neretas  novada domes

28.07.2011. sēdē (protokols Nr.10,§6)

 

 

Neretas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.6/2011

„Par sociālās palīdzības pabalstiem Neretas  novadā”

 

Izdoti  saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 7.punktu,

Sociālo pakalpojumu un sociālās  palīdzības likuma 35.panta ceturto un piekto daļu,

MK 2010. 30.03. noteikumu Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 19.3 apakšpunkts,

MK 2009. 17.06. noteikumu Nr.550 „Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams,

izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa

nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību” 15.2.apakšpunkts,

MK 2006. 19.12 noteikumu Nr. 1036 „Audžuģimenes noteikumi” 43.punkts

 

 

1.Vispārīgie noteikumi

 

            1.1.Saistošie  noteikumi nosaka Neretas  novada sociālās palīdzības pabalstu (turpmāk tekstā – pabalsts) veidus un apmērus, pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību ģimenēm (personām),  kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, kā arī lēmumu par pabalstiem apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

            1.2. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt sociālās palīdzības sistēmu, kas nodrošina materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), kā arī personām, kurām tas ir nepieciešams, lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

            1.3.Ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsts, pašvaldība, izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, ir tiesīga no pamatbudžeta izmaksāt arī citus pabalstus ģimenes (personas) pamatvajadzību nodrošināšanai.

1.4. Pabalstus piešķir ģimenei (personai), kura deklarējusi savu dzīvesvietu Neretas novada administratīvajā teritorijā.

1.5. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz pabalsta pieprasītāja rakstveida iesniegumu un dokumentiem, kas apliecina pabalsta piešķiršanas likumību, savā darbībā ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

1.6. Noteiktopabalstu izmaksu nodrošina  Neretas  novada pagastu pārvaldes.

      1.7. Neretas  novadā ir noteikti šādi pabalstu veidi:

                        1.7.1. pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai (turpmāk tekstā - GMI);

                  1.7.2. dzīvokļa pabalsts;

                  1.7.3. vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā;

                  1.7.4. pabalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;

               1.7.5. pabalsts audžuģimenēm;

               1.7.6.pabalsts bērna izglītībai, audzināšanai, ēdināšanai;

               1.7.7.pabalsts no ieslodzījuma atbrīvotai personai;

               1.7.8. pabalsts medicīnas pakalpojumu apmaksai.

 

 

  1. Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšana

 

2.1.  Lēmumu par trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu pieņem Sociālais dienests viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību..

2.2. Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu, tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums (izņemot  2.5. punktā minēto), nav noslēgts uzturēšanas līgums, nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā, darbspējīga persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks.

2.3. Ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 100 latu, tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums (izņemot  2.5. punktā minēto), nav noslēgts uzturēšanas līgums, nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā, darbspējīga persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks.

  2.4.  Izvērtējot ģimenes (personas)  atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, pabalsta pieprasītājs aizpilda un iesniedz Sociālajā dienestā iztikas līdzekļu deklarāciju, izziņas par ienākumiem saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, un citus dokumentus, ko pieprasa Sociālā dienesta darbinieks.

  2.5. Izvērtējot ģimenes (personas)  atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, kā īpašums netiek uzskaitīts: dzīvokļa iekārta, apģērbs un sadzīves priekšmeti, nekustamais īpašums vai tā daļa vai kustamā manta, kuru izmanto ģimenes (personas) pamatvajadzību (uzturs, miteklis, apģērbs) nodrošināšanai, zeme, mežs mājsaimniecības uzturēšanai līdz 5,00 ha ( platība attiecas uz zemi un mežu kopā); viena garāža, viens automobilis vai motocikls, kā arī viens velosipēds, viens mopēds vai motorollers vienam ģimenes loceklim.

 

 

  1. Pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai

 

3.1. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk tekstā - GMI) piešķirams un izmaksājams ģimenei (personai), kura atzīta par trūcīgu atbilstoši normatīvajiem aktiem, lai sniegtu materiālu atbalstu un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību sociālās situācijas uzlabošanā.

3.2. Neretas novadā noteikts GMI pabalsta apmērs: pilngadīgai personai – 40 latu mēnesī, bērnam – 45 lati mēnesī.

            3.3. Pabalstu piešķir, aprēķina un izmaksā atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17. jūnija noteikumiem Nr.550 „Kārtība, kādā piešķirams, aprēķināms un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību.”

            3.4. Vienojoties ar pabalsta pieprasītāju, pabalstu var izmaksāt naudā vai apmaksāt pakalpojumus (preces), kas nepieciešami personas  vai  tās  ģimenes  locekļu pamatvajadzību apmierināšanai.

            3.5.Sociālais dienests noslēdz vienošanos par līdzdarbību un seko tās izpildes gaitai.

            3.6. Sociālais dienests ik pēc diviem mēnešiem novērtē ģimenes (personas) sociālo situāciju un vienošanās izpildi, pieņem lēmumu par turpmākajiem pasākumiem un GMI apmēriem. Ja vienošanās netiek pienācīgi pildīta, GMI pabalstu var samazināt vai neizmaksāt.

3.7. Darbspējīgu personu, kura vēlas saņemt GMI pabalstu, sociālais dienests iesaista profesionālo iemaņu apgūšanas un pilnveidošanas pasākumos, veic visus pasākumus, kas veicinātu profesionālo spēju paaugstināšanu un iespēju iekārtoties darbā.

 

 

  1. Dzīvokļa pabalsts

 

4.1. Dzīvokļa pabalsts šo noteikumu izpratnē ir sociālais pabalsts, kas paredzēts dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas maksas, komunālo pakalpojumu apmaksas vai ar kurināmā iegādi saistīto izdevumu daļējai segšanai.

4.2.Pabalsts tiek piešķirts ģimenēm (personām), kuras atbilst trūcīgas ģimenes (personas) statusam, kā arī nestrādājošiem vientuļiem pensionāriem un 1.un vientuļiem 2.grupas invalīdiem, kuru īpašumā vai lietošanā atrodas dzīvoklis vai privātā māja, kuras īrē pašvaldības dzīvokļus un persona savu dzīvesvietu ir deklarējusiNeretas novada administratīvajā teritorijā.

4.3. Lēmumu par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu un izmaksāšanu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz pabalsta pieprasītāja iesniegtajiem dokumentiem, sadzīves apstākļu apsekošanas rezultātiem.

4.4. Dzīvokļa pabalsta saņemšanai pabalsta pieprasītājs iesniedz iesniegumu un uzrāda šādus dokumentus: personu apliecinošu dokumentu, iztikas līdzekļu deklarāciju, dzīvojamās telpas īres līgumu (ja dzīvoklis nepieder pašvaldībai), dokumentus, kas apliecina īpašuma  valdīšanas vai lietošanas tiesības par dzīvojamo telpu, izdevumus pamatojošus dokumentus par komunālajiem pakalpojumiem.

4.5. Ja dzīvokļa pabalsta pieprasītājs ir darbspējīga persona un nav nodarbināta, Sociālais dienests noslēdz vienošanos par līdzdarbības pienākumu veikšanu, nosakot tos visām personām, kas deklarētas kopā ar pabalsta pieprasītāju.

4.6. Dzīvokļa pabalsts tiek  piešķirts kalendārajam gadam  un tiek izmaksāts apkures sezonas laikā  šādos apmēros:

4.6.1. vientuļiem nestrādājošiem pensionāriem, 1.grupas invalīdiem un vientuļiem 2.grupas invalīdiem, kuriem ienākumi mēnesī  ir līdz  Ls 150,00 ,   pabalsta apmērs ir  Ls 100,00 ( viens simts lati)  ;

4.6.2. vientuļiem nestrādājošiem pensionāriem,1.grupas invalīdiem  un vientuļiem 2. grupas invalīdiem, kuru ienākumi mēnesī  ir virs  Ls 150,00 , bet nepārsniedz  attiecīgajā gadā valstī noteikto minimālo algu , pabalsta apmērs ir  Ls 80,00  ( astoņdesmit lati) ;

4.6.3. ģimenēm ar bērniem, kurām noteikts trūcīgas ģimenes statuss, un  nav piešķirts pabalsts GMI nodrošināšanai -   Ls 80,-  ( astoņdesmit lati);

4.6.4 ģimenēm ar bērniem, kurām noteikts maznodrošinātas  ģimenes statuss, -   Ls 60,-  ( sešdesmit lati).

4.7Dzīvokļa pabalstu nepiešķir, ja:

            4.7.1. persona bez objektīva iemesla nav izpildījusi noteiktos līdzdarbības pienākumus;

            4.7.2. persona, kura deklarēta dzīvoklī, tajā nedzīvo vairāk nekā trīs mēnešus (izņemot skolēnus un studentus vai persona, kura ilgstoši atrodas ārstniecības iestādē);

            4.7.3. dzīvoklis tiek izīrēts citām personām;

            4.7.4. ir izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums;

            4.7.5. pabalsta pieprasītāja sniegtās ziņas nav pilnīgas un patiesas;

            4.7.6. ir noslēgts uztura līgums;

            4.7.7. ir nekustamais īpašums, no kura var gūt ienākumu;

            4.7.8. pēdējo 12 mēnešu laikā gūti ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas, tādā veidā pasliktinot savu materiālo stāvokli;

            4.7.9. pamatojoties uz dzīves apstākļu pārbaudes laikā konstatētajiem pārkāpumiem.

4.8. Ja pabalsta pieprasītājam ir parādi par īri un komunālajiem pakalpojumiem, no piešķirtā pabalsta vispirms tiek segti parādi  par īri un komunālajiem maksājumiem, pārskaitot parāda summu   uzņēmumam, kurš sniedz attiecīgo pakalpojumu.

4.9. Dzīvokļa pabalstu neizmaksā gadījumā, ja pabalsta pieprasītājam (tajā skaitā ģimenei) nav kopīga mājsaimniecība un izdevumi par uzturu, bet dzīvoklī vai privātajā mājā nedzīvo viens  un izdevumi par apkuri ir kopīgi.

 

 

  1. Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā

 

            5.1.Pabalstu ārkārtas situācijā (stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzami apstākļi) piešķir līdz 50% no kopējiem izdevumiem,bet ne vairāk par Ls 300,-personai (ģimenei), neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus, bet ņemot vērā iepriekš neparedzamo apstākļu radīto zaudējumu sekas, un tikai tajos gadījumos, ja nepienākas cits valsts noteiktais pabalsts vai tas ir nepietiekams minimālo izdevumu segšanai.

5.2. Pabalstu piešķir, ja prasītāja iesniegums saņemts ne vēlāk kā 1mēneša laikā no ārkārtas situācijas rašanās un persona nav vainojama šīs situācijas rašanās iemeslos.

            5.3. Pabalstu ārkārtas situācijā personas nāves gadījumā piešķir mirušā ģimenes loceklim (apgādniekam) vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanusaskaņā ar Sociālā dienesta lēmumu.:

            5.4. Apbedīšanas pabalstu  piešķir mirušā ģimenes loceklim (apgādniekam) vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu.

            5.5. Pabalsta apmērs kompensē neatliekamo apbedīšanas pakalpojumu izmaksas  Ls 250,- apmērā.Gadījumā, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātā pabalsta summa nekompensē neatliekamos apbedīšanas izdevumus pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp neatliekamajiem apbedīšanas izdevumiem un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksāto pabalsta summu.

            5.6. .Gadījumā, ja mirusi persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta novada administratīvajā teritorijā un kurai nav apgādnieku vai personas, kas uzņemtos apbedīšanu, novads vai tās deleģēta institūcija slēdz līgumu ar fizisku (juridisku) personu par šī pakalpojuma organizēšanu un sedz ar apbedīšanu saistītos izdevumus.

            5.7. Pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai līdz Ls 30,00 (dokumentu noformēšanai, atjaunošanai u.c.) tiek piešķirts trūcīgām ģimenēm (personām) individuāli izvērtējot situāciju.

 

 

6. Pabalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem

 

            6.1.Pabalstu piešķir Bērnu tiesību aizsardzības likuma 12.panta trešās un ceturtās daļas, Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumos Nr.857 „Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” noteiktajā kārtībā. Ja bērns pēc pilngadības sasniegšanas turpina mācīties, neizmantotās garantijas tiek saglabātas visu mācību laiku, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam.

            6.2. Pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās vienreizēju pabalstu sociālo garantiju nodrošināšanai piešķir, neizvērtējot personas materiālo stāvokli,:

6.2.1. pabalsts pastāvīgās dzīves uzsākšanai - Ls 90,00;

                        6.2.2..pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei  Ls 175,00  (vai par šo summu izsniedz sadzīves priekšmetus un mīksto inventāru).

            6.3. Ja pilngadību sasniegušais bērns nepārtraukti turpina mācības vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iestādē dienas nodaļā , ir sekmīgs tās audzēknis, pabalsts ikmēneša izdevumu segšanai - Ls 45,00 .

            6.4. Pilngadību sasniegušais bērns tiek nodrošināts ar dzīvojamo platību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai par dzīvojamās telpas īri tiek segti visi ikmēneša izdevumi. 

 

7. Pabalsts audžuģimenēm

           

7.1.Pabalstu piešķir Bāriņtiesu likuma 25.panta trešajā daļā un Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1036 „Audžuģimeņu noteikumi” noteiktajā kārtībā.

7.2. Pabalstu apmēri:

            7.2.1.  ikmēneša pabalsts uzturlīdzekļiem audžuģimenē ievietota bērna uzturam Ls 110,00 .

            7.2.2.  pabalsts audžuģimenei mīkstā inventāra iegādei Ls 240,- gadā par pabalsta izmaksas noteikumiem vienojoties ar audžuģimeni.

             7.3. Personai ir tiesības saņemt pabalstu no dienas, kad noslēgts līgums ar pašvaldību un bērns nodots aprūpē audžuģimenei.

 

 

8. Pabalstsbērnaizglītībai, audzināšanai, ēdināšanai

 

            8.1.Tiesības saņemt pabalstu ir ģimenei (personām),   kuras atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, nav piešķirtspabalsts GMI nodrošināšanai, kuru bērni mācās Neretas novada mācību iestādēs.

            8.2.Pabalsta bērna ēdināšanas izdevumu segšanai skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs apmērs vienai dienai  tiek noteikts Ls 0,70. Pabalsta summa tiek pārskaitīta ēdināšanas uzņēmumam, kurš nodrošina  bērnu ēdināšanu pamatojoties uz mācību iestādes iesniegto izziņu sociālajā dienestā, kas apliecina bērnu, kuriem piešķirts pabalsts ēdināšanai,  skolas apmeklējumus tekošajā mēnesī.

8.3. Pabalstu bērna ēdināšanas izdevumu segšanai piešķir par katru mācību gada pusgadu līdz mācību pusgada beigām.

8.4. Vienreizējs pabalsts mācību līdzekļu un citu ar mācībām un audzināšanu saistītu izdevumu apmaksai, uzsākot mācības 1. klasē vienam skolēnam, tiek noteikts Ls 20,00.

8.5.Lai uzlabotu sociālo situāciju, nodrošinātu pamatvajadzības vai atrisinātu radušās problēmas, transporta izdevumu apmaksa var tikt piešķirta ģimenei, kurā divi vai vairāki bērni izmanto sabiedrisko transportu nokļūšanai uz mācību vai pirmsskolas iestādi, nepārsniedzot Ls 20.- gadā.

           

9. Pabalsts no ieslodzījumaatbrīvotaipersonai

 

           9.1.  Vienreizējs pabalsts tiek piešķirts no ieslodzījuma atbrīvotai personai  Ls 30,- apmērā.

9.2. Iesniegums par pabalsts piešķiršanu un izziņa par atbrīvošanu no ieslodzījuma iesniedzama viena mēneša laikā no atbrīvošanās dienas Sociālajā dienestā.

 

 

10. Pabalstsmedicīnaspakalpojumuapmaksai

 

10.1. Lēmumu par pabalsta medicīnas apkalpojumu apmaksai piešķiršanu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz pabalsta pieprasītāja iesniegumu un maksājumus apliecinošiem dokumentiem.

            10.2. Operāciju, onkoloģisku slimību ārstēšanās izdevumi tiek segti 50% apmērā, bet ne vairāk par Ls 100,00 vienai personai gadā tām personām, kuru ienākumi  mēnesī nepārsniedz attiecīgajā gadā valstī noteikto minimālo algu.

            10.3. Pabalsts briļļu iegādes izdevumu segšanai  bērniem tiek piešķirts  50% apmērā, bet ne vairāk par Ls 20,00 vienai personai gadā.

10.4.  Pabalsts psihologa pakalpojumu apmaksai bērniem Ls 10,- par konsultāciju,  nepārsniedzot Ls 50.00 gadā.

 

11. Pabalstu piešķiršanas kārtība

 

11.1. Lai pretendētu uz šajos noteikumos paredzētajiem novada sociālās palīdzības pabalstiem, pabalsta pieprasītājs vēršas Neretas novada pašvaldības Sociālajā dienestā ar iesniegumu par nepieciešamā pabalsta veida piešķiršanu un aizpilda noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju.

11.2. Deklarācijā sniegtās ziņas Sociālais dienests pārbauda, izmantojot apliecinošus dokumentus, novērtējot pieprasītāja dzīves apstākļus un pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskajām personām.

11.3. Pabalsta pieprasītājam ir pienākums sniegt pilnīgas pabalsta saņemšanai nepieciešamās ziņas un viņš ir atbildīgs par norādīto ziņu patiesumu.

11.4. Personai, kura vēlas saņemt sociālo pabalstu, jāierodas Sociālajā dienestā personīgi, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu

11.5. Lai saņemtu šajos noteikumos paredzētos pabalsta veidus, ģimenei (personai) jāpilda līdzdarbības pienākumi:

11.5.1. sniegt pilnīgas nepieciešamās ziņas, nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālās palīdzības saņemšanu vai par kuriem iepriekš sniegtas ziņas,

11.5.2. atļaut sociālajam darbiniekam apmeklēt personas pastāvīgo dzīves vietu, uzrādīt pieprasītos dokumentus īpašuma, naudas uzkrājumu un ienākumu novērtēšanai,

11.5.3. ierasties personiski, lai apspriestu pieprasījumu vai veiktu pasākumus, kas  nepieciešami lēmuma pieņemšanai par sociālās palīdzības sniegšanu,

11.5.4. apmeklēt ārstu, lai veiktu medicīnisko izmeklēšanu, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai,

11.5.5. jāpakļaujas ārstēšanai un atveseļošanās pasākumiem, ja persona vēlas saņemt sociālo palīdzību sakarā ar slimību, invaliditāti, un, ja paredzams, ka tas uzlabos minētās personas veselības stāvokli vai novērsīs tā pasliktināšanos,

11.5.6.personai, kura vēlas saņemt sociālo palīdzību, sakarā ar pelnīt spējas samazināšanos vai bezdarbu, jāpiedalās nodarbinātību veicinošos pasākumos.

11.6. Personai, kura nepilda noteiktos līdzdarbības pienākumus, pabalstu izmaksu var pilnīgi vai daļēji pārtraukt, iepriekš par to brīdinot.

11.7.Sociālais dienests pēc pabalsta pieprasītāja iesnieguma saņemšanas desmit darbdienu laikā novērtē personas vajadzības pēc pabalsta un pieņem lēmumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma nosacījumiem.

11.8.Sociālais dienests pēc lēmuma pieņemšanas informē personu par pieņemto lēmumu. Ja lēmums negatīvs – pabalsta piešķiršana atteikta – personu informē rakstveidā, informācijā pabalsta saņēmējam norādāms atteikuma pamatojums, kā arī lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

 

12. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

 

12.1.Sociālā dienesta lēmumu var apstrīdēt Neretas  novada domē.

12.2. Neretas  novada domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Jelgavā  ,Atmodas ielā 19, Jelgava, LV-3007, likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 Neretas novada pašvaldības domes  priekšsēdētājs                                          Antons Blūms

 

APSTIPRINĀTS

ar Neretas novada Domes

2011.gada 23.marta

lēmumu  Nr.14,protokols Nr.4

 

Neretas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.3/2011

„Neretas novada administratīvās atbildības noteikumi”

 

Izdoti saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 5.pantu,

 likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 16.punktu,

43.panta pirmās daļas 4., 5.,6.,9, 10. punktiem

 

  1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

 

1.1. Šo saistošo noteikumu uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību Neretas novadā, veidot tajā civilizētu kultūrvidi, nodrošināt iedzīvotājiem veselīgu dzīves vidi, aizsargāt dabu, uzturēt sabiedrības tikumību.

1.2. Par Neretas novada domes izdoto saistošo noteikumu neievērošanu personas saucamas pie administratīvās atbildības saskaņā ar šiem noteikumiem.

1.3. Noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskai un juridiskai personai visā Neretas novada administratīvajā teritorijā .

1.4.Personas, kuras pārkāpušas šos noteikumus, saucamas pie tajos paredzētās administratīvās atbildības, ja par pārkāpumu neiestājas kriminālatbildība vai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk - LAPK) paredzētā administratīvā atbildība.

1.5. Par Neretas domes izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu pārkāpējam piemērojams brīdinājums vai naudas sods. Maksimālais naudas sods, kāds uzliekams par saistošo noteikumu pārkāpšanu, fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem. Ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, pārkāpēju var atbrīvot no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

1.6. Administratīvais sods neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī pārkāpuma rezultātā nodarītā zaudējuma novēršanu.

1.7. Saistošo noteikumu izpildi kontrolēt un sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus tiesīgi:
  1.7.1. novada domes priekšsēdētājs;

1.7.2. novada domes priekšsēdētāja vietnieks;

1.7.3. novada domes deputāti;

1.7.4. novada pagastu pārvalžu vadītāji;

1.7.5. ar Neretas novada domes lēmumu pilnvarotas amatpersonas;

1.7.6. mācību iestāžu direktori.

1.8. Lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās veicama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

1.9. Administratīvo pārkāpuma lietas izskata un lēmumus pieņem Neretas novada administratīvā komisija.

1.10. piemērotie administratīvie sodi pārsūdzami Administratīvajā tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

2.Atbildība par sabiedriskās kārtības pārkāpšanu

 

2.1. Par ielu, ietvju, laukumu, namu pagalmu un citu sabiedrisko vietu piegružošanu ar sīkiem atkritumiem (izsmēķiem, sērkociņiem, saulespuķu sēklām, papīriem u.tml.)
– izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 10 latiem;
2.1.1.Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā
– uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

 

2.2. Par spļaušanu uz ielas un dabisko vajadzību kārtošanu sabiedriskās vietās
– izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 15 latiem;
2.2.1. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā
– uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

 

2.3. Par brauktuves un zaļās zonas piesārņošanu vai piegružošanu (izkritusi krava, izlijusi eļļa)– uzliek naudas sodu no 5 līdz 25 latiem.

 

2.4. Par alkoholisko dzērienu un alus lietošanu sabiedriskās vietās, dzīvojamo ēku pagrabos, bēniņos, koplietošanas telpās, kā arī atstātās bez uzraudzības un nepabeigtās ēkās un būvēs – uzliek naudas sodu līdz 20 latiem.

 

2.5.1.Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā
– uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

 

2.6. Par uzmākšanos apkārtējām personām ar ubagošanu, zīlēšanu, buršanu vai nodarbošanos ar šādām darbībām sabiedriskās vietās– uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

2.6.1.Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā
– uzliek naudas sodu līdz 100 latiem.

 

2.7. Par nepilngadīgo spēlēšanos, zīmēšanu uz ielas braucamās daļas, ietvēm, ražošanas vai celtniecības objektos, bez ievērības atstātos sagruvušos vai celtniecības nepabeigtos objektos un citos bīstamos objektos – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 100 latiem nepilngadīgā vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.

 

2.8 .Par nepilngadīgo lamāšanos neķītriem vārdiem un piedauzīgu izturēšanos uz ielas, kāpņu telpās un citās sabiedriskās vietās – uzliek naudas sodu līdz 50 latiem (naudas sodu piedzen no pārkāpēja vecākiem vai personām, kas viņu aizstāj);
2.8.1. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā – uzliek naudas sodu līdz 100 latiem (naudas sodu piedzen no pārkāpēja vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj).

 

2.9. Par nepilngadīgo personu smēķēšanu sabiedriskās vietās

- izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 10 latiem (naudas sodu piedzen no pārkāpēja vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj).

2.9.1. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā
– uzliek naudas sodu līdz 50 latiem (naudas sodu piedzen no pārkāpēja vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj).

 

2.10. Par nepilngadīgas personas, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, atrašanos ārpus mājas sabiedriskās vietās nakts laikā (no plkst.22.00 līdz 6.00) bez vecāku, aizbildņa vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības- izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 20 latiem (naudas sodu piedzen no pārkāpēja vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj).

2.10.1.Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā
– uzliek naudas sodu līdz 50 latiem (naudas sodu piedzen no pārkāpēja vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj

 

2.11. Par trokšņu radīšanu (skaļa muzicēšana, mūzikas atskaņošana, cilvēku, izņemot bērnus līdz 3 gadu vecumam, un mājdzīvnieku radītie trokšņi, remontdarbu veikšana, automašīnu signalizācija u.tml.), kas traucē citu iedzīvotāju naktsmieru, bet kas nav saistīta ar satiksmi, pilsētas teritorijā laikā no plkst.23.00 līdz plkst.7.00, izņemot pasākumus, kas saskaņoti ar Neretas novada  domi, – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām – līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 500latiem.
2.12.1. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā
– izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 250 latiem, juridiskām personām līdz 1000 latiem;

 

2.12. Par iekšējās kārtības noteikumu neievērošana izglītības, kultūras, sporta, tirdzniecības un citās sabiedriskās iestādēs – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 20 latiem.

2.11.1. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā
–  uzliek naudas sodu līdz 50 latiem;

 

2.13. Par nekorektu izturēšanos pret amatpersonu vai amatpersonas aizskaršanu, sakarā ar viņa dienesta darbību vai sabiedriskā pienākuma pildīšanu – uzliek naudas

sodu no 5 līdz 100 latiem.
2.13.1. Par tām pašām darbībām, ja tās tiek izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas – uzliek naudas sodu no 25 līdz 250 latiem.

 

2.14. Par sistemātisku (vairāk par divām reizēm vienā mācību gadā) būtisku skolas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 100 latiem (naudas sodu piedzen no pārkāpēja vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj).

 

2.15. Par nakšņošanu, gulēšanu uz ielas, parkā, kāpņu telpās un citās publiskās vietās
– uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

 

2.16. Par valsts un pašvaldības izvietoto aizlieguma, ierobežojuma, informatīvo vai brīdinājuma zīmju bojāšanu, pārvietošanu, un izkārtņu, reklāmas, ielu nosaukumu un ēku numuru plāksnīšu bojāšanu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 25 latiem.

 

 

 

 

3. Atbildība par labiekārtošanas noteikumu pārkāpšanu

 

3.1. Par ēku, dzīvojamo māju, saimniecisko celtņu, žogu un citu būvju neuzturēšanu kārtībā, radot draudus cilvēku dzīvībai un veselībai, un bojāšanu, tai skaitā ar dažādiem uzrakstiem un zīmējumiem – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 50 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 100 latiem.

 

3.2. Par pilnīgi vai daļēji sagruvušu būvju un būvju, kas bojā ainavu, nesakārtošanu
– uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 1000 latiem.

 

3.3. Par pieminekļu, piemiņas plākšņu un piemiņas vietu, kā arī arhitektūras formu bojāšanu vai iznīcināšanu– uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 1000 latiem.

 

3.4. Par daudzdzīvokļu ēku pagalmu, zālāju, ietvju un dzīvojamām ēkām piederošo neapdzīvoto telpu nesakopšanu, sniega mešanu uz ielas braucamās daļas
– izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 250 latiem.

 

3.5. Par ēku, būvju jumta karnīzu, notekcauruļu neattīrīšanu no gružiem, sniega, ledus un lāstekām, kur tas var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, ēkas īpašniekam vai apsaimniekotājam- uzliek naudas sodu līdz 250 latiem.

 

3.6. Par nelikumīgu krūmu un koku ciršanu vai citādu iznīcināšanu, kā arī to savlaicīgu nesakopšanu vai neizzāģēšanu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 50 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 250 latiem.

 

3.7. Par speciāli ierīkotu bērnu rotaļlaukumu vai citu sabiedrisku atpūtas vietu postīšanu– uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 250 latiem.

 

3.8. Par staigāšana pa publiskā lietošanā esošo zālienu, apstādījumiem, gulēšanu tajos
– izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

 

3.9. Par ziedu, augļu un lapu plūkšanu, koku un krūmu zaru laušanu vai citādu bojāšanu (paziņojuma norāžu piestiprināšanu, iegriezumu izdarīšana u.tml.) sabiedriskās vietās – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 latiem.

 

3.10. Par telts celšanu, ugunskuru dedzināšanu, izņemot ugunskuru kurināšanu tam paredzētajās vietās, zāles un koku, krūmu u.tml. lapu, zaru dedzināšanu, putnu ligzdu postīšanu, savvaļas dzīvnieku vai putnu ķeršanu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 250 latiem.

 

3.11. Par transporta līdzekļu profilaktisko apkopi vai to mazgāšanu ūdenskrātuvju krastos un citās vietās, kas tam nav paredzētas, – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 latiem.

 

3.12. Par koku sulu tecināšanu, koku mizas graizīšanu, uzrakstu vai vadu piestiprināšanu pie kokiem,– izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 100 latiem.

3.13. Par ietaises, izveidojumu, ierīces uzstādīšanu uz ielas, trotuāra vai zālienā bez pašvaldības saskaņojuma, ja tāds ir paredzēts – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 500 latiem.

 

3.14. Par apstādījumu veidošanu uz sabiedriskās lietošanas esošās teritorijas bez saskaņošanas ar pašvaldību – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 500 latiem.

 

3.15. Par patvaļīgu rakšanas darbu veikšanu, augsnes iegūšanu, sakņu dārzu ierīkošanu sabiedriskās vietās– uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 1000 latiem.

 

3.16. Par celtniecības materiālu, grants, melnzemes, malkas un citu krāvumu novietošanu nekustamam īpašumam piegulošā publiskā lietošanā esošā teritorijā bez pašvaldības atļaujas- izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

 

3.17. Par sadzīves atkritumu un mājlopu mēslu uzglabāšanu tādā veidā, ka tas nelabvēlīgi ietekmē pašvaldības teritorijas sanitāro tīrību vai rada neērtības citām personām- izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

 

3.18.Par apbūves gabalu un individuālo dzīvojamo ēku apkārtnes neappļaušanu, nekustamam īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas ( gājēju ietves, grāvji,, caurtekas, vai zālāji līdz brauktuves malai) nesakopšanu

- izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 25 latiem

 

3.19. Par iestāžu, organizāciju, skolu, bērnudārzu un citu sabiedrisku teritoriju nesakopšanu atbildīgām personām- izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 50 latiem

 

3.20. Par sniega vai ledus izgāztuvju ierīkošana apstādījumu platībās, sāls ūdens vai citu šķidrumu izliešana apstādījumos, ja tas apdraud apstādījumus
– uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 500 latiem.

 

3.21. Par celtniecības un remontdarbu veikšanu bez iepriekšējas apstādījumu nožogošanas un citu pasākumu neveikšanu apstādījumu aizsardzībai
– izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 1000 latiem.

 

3.22. Par kapsētu aprīkojuma (sētu, solu, sūkņu, stādījumu, vainagu, puķu utt.) postīšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 250 latiem.

 

3.23. Par suņu, kaķu, putnu un citu dzīvnieku barošanu uz ielas, pagalmos, kāpņu telpās un citās publiskās vietās – uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

 

3.24 Par mājdzīvnieku klaiņošanas pieļaušanu un atstāšanu bez uzraudzības ārpus saimnieka rīcībā esošās teritorijas- uzliek naudas sodu līdz 20 latiem.

 

3.25. Par ierašanos ar suņiem bērnudārzos, skolās, bērnu rotaļu laukumos, tirdzniecības vietās un sabiedrisko pasākumu norises vietās-uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

 

3.26. Par mājlopu ganīšanu tam neparedzētās vietās- uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

 

 

4. Citi noteikumi

 

4.1. Saistošie noteikumi stājas spēkā likuma “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

2011.gada 23.marta saistošo noteikumu Nr.3/2011 „Neretas novada

administratīvās atbildības noteikumi” paskaidrojuma raksts

Neretas novada Neretas pagastā

 

2011.gada 23.martā Nr.3/2011

 

Paskaidrojuma raksts

 

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1. Projekta nepieciešamības pamatojums

Likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas  4.punkts noteic, ka dome tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos par sabiedrisko kārtību, 5. punkts -  par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, 6. punkts - par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu, 9. Punkts – par novada teritorijas labiekārtošanu, zaļumu stādījumu uzturēšanu un aizsardzību, 10.punkts- par mājdzīvnieku uzturēšanu.

Neretas  novada pašvaldība līdz šim nav pieņēmusi saistošos noteikumus, kas nosaka novada teritorijā sabiedrisko kārtību, namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, teritorijas uzkopšanu, mājdzīvnieku uzturēšanu, un  nav paredzēta arī administratīvā atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu.

2. Īss projekta satura izklāsts

Noteikumi paredz nodrošināt sabiedrisko kārtību, nosaka kārtību, kādā jāuztur  nekustamam īpašumam piegulošā publiskā lietošanā esošā teritorija un īpašumā, valdījumā, lietojumā vai apsaimniekošanā esošās būves un ēkas, zemesgabals, kā arī mājdzīvnieku uzturēšanas noteikumus, un administratīvi sodīt privātpersonas par šo noteikumu  pārkāpumiem

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Nav iespējams veikt noteikumu finansiālo ietekmi uz pašvaldības budžetu, jo nav iespējams iepriekš prognozēt personu skaitu, kuri tiks administratīvi sodīti.

Saistošo noteikumu izpildei jaunas institūcijas netiks veidotas.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Nav attiecināms.

5. Informācija par administratīvajām procedūrām

Noteikumu izpildi nodrošinās Neretas novada  pašvaldības amatpersonas un valsts  policija.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Konsultācijas notika ar Neretas novada pašvaldības iestāžu un struktūrvienību vadītājiem, valsts policiju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
3182634
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
391
106426
3182634

Sadarbība