Aktualitātes (Sabiedrība)

Aktualitātes (Sabiedrība) (455)

16.janvārī Neretas novadpētniecības muzejā tika atklāta fotogrāfes Mētras Štelmaheres izstāde “Mēs atgriezāmies”, kurā dokumentēti represēto jēkabpiliešu dzīvesstāsti fotogrāfijās. 20 portretos viņi izstāsta savu stāstu ar dažādiem priekšmetiem, kuri bija paņemti līdzi tālajā ceļā un atpakaļ atgriezās jau kā vērtīgas, sargājamas un mīļas ģimenes relikvijas.

Muzeja vadītāja Lidija Ozoliņa, atklājot izstādi, teica, ka fotogrāfijas ir tik dzīvas un siltas, ka, veicot ikdienas darbus izstāžu zālē, ir sajūta, ka tie lūkojas un vēro viņu.

Mētras radošo daiļradi raksturo portrets un klusā daba. Fotoprojekts “Mēs atgriezāmies” ir iespēja apvienot abus šos žanrus.  Tas ir veltījums tiem cilvēkiem, kuri, pārdzīvojuši ciešanas izsūtījumā, atgriezās Latvijā. Visi portretos redzamie cilvēki apcietināšanas brīdī bija vēl bērni, daži ir dzimuši vecāku izsūtījuma laikā Sibīrijā. Katram ir savs atmiņu stāsts un emocionāls vēstījums par kādu priekšmetu, kas atgādina dzīvi izsūtījumā, glabājot to kā piemiņu no skaudrajos gados pārdzīvotā.

 Izstādes autore Mētra Drulle darbojas gan glezniecībā, gan fotogrāfijā. Viņa strādā Jēkabpils Mākslas skolā un ir fotogrāfe Štelmahera fotostudijā. Tā kā Mētrai ir arī mākslinieces izglītība, viņas radošais rokraksts ir abu mākslu  - fotogrāfijas un gleznošanas -  mijiedarbība. Māksliniece savos darbos izmanto gan  foto, gan gleznošanas galvenos izteiksmes līdzekļus – krāsu un gaismu.

Fotoportreti tapuši 2017.gada martā un aprīlī. Fotografēšana, kā atzinusi māksliniece, nav bijusi viegla, un fotogrāfiju varoņus nav bijis viegli pierunāt iesaistīties projektā, nācies vairākkārt pierunāt, līdz tie tapuši.  Kā atklāšanas vārdos teica L.Ozoliņa, fotoprojekta varoņu sejas, spītējot pārdzīvotajai ciešanu nastai, daudzu tuvinieku zaudējumam, rada gaišu starojumu.

Izstādē aplūkojami dažādi portreti un lietas, kas kā ģimenes piemiņas lietas bijušas līdzās izsūtītajiem. Te ir Tālivaldis Rozenbergs, kas ar tēvu taigā  strādājis dzelzceļu būves darbos, par kuriem apbalvots ar Goda rakstiem. No Sibīrijas viņš pārvedis Goda rakstus, zāģus u.c. darba rīkus.  Te – Juris Veigurs, kuram, kad viņu izsūtīja, brāļa sieva iedeva līdzi Vācijā ražotu fotoaparātu “Kijev-3”. Tāpat fotoportretos aplūkojama Aina Brodežonoka, kurai mamma paņēmusi līdzi, pēc viņas domām, svarīgākās lietas – pasi, ķemmi un pulksteni. Kabatas pulkstenis bija dāvana Ainas tēvam iesvētību dienā. Pulksteņa ķēdīti Sibīrijā iemainīja pret pienu, savukārt vēlāk to kā kaklarotu nēsāja kolhoza priekšsēdētāja sieva. Tāpat Maija Blūma ar bērnu dienu spilventiņu, kas savulaik Sibīrijā viņai likts ratiņos, un daudzi citi ar saviem skaudrajiem dzīvesstāstiem, kas savu pārdzīvoto sāpju ceļu izstāstījuši ar priekšmetu starpniecību.

Jēkabpils Vēstures muzejs izstādi veidojis sadarbībā ar Latvijas politiski represēto apvienības Jēkabpils nodaļu. To atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

 

Daiga Meldere