Aktualitātes lauksaimiekiem

Aktualitātes lauksaimiekiem (24)

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu "Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstības" apakšpasākuma "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā" otrās kārtas trim aktivitātēm:

  • "Ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstība",
  • "Ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību dažādošana",
  • "Tūrisma aktivitāšu veicināšana".

Projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātēs notiks no 2017. gada 1. augusta līdz 31.augustam. Pasākuma mērķis ir veicināt ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību un nodarbinātību lauku teritorijās, dodot iespēju īstenotās dažādas ar lauksaimniecību nesaistītas, kā arī tūrisma aktivitātes, tādējādi palielinot ienākumu līmeni lauku reģionos.

Pieejamais publiskais finansējums aktivitātēm "Ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstība" un "Ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību dažādošana" ir desmit miljoni eiro; aktivitātei "Tūrisma aktivitāšu veicināšana" tie arī ir desmit miljoni eiro. Pieejamais finansējums visās aktivitātēs ir sadalīts pēc reģionālizācijas principa.

Plašāka informācija par atbalsta pasākumiem ir lasāma LAD mājaslapā www.lad.gov.lv izvēlnē “Atbalsta pasākumi”.

Pasākumi tiek īstenoti Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai  un Lauku attīstības programmas  ietvaros.

Lai lauksaimnieki varētu saņemt atbalsta maksājumus par bioloģisku saimniekošanu, ir jāņem vērā, ka spēkā ir vairākas būtiskas prasības.

Viena no tām – prasība par ieņēmumiem noteiktā apjomā no bioloģiskās lauksaimniecības. Prasība par ieņēmumiem no hektāra tiks ieviesta pakāpeniski, pirmo reizi LAD kopā ar sertificētajiem šo normu skatīs šogad. Ja pirmo reizi konstatēs, ka nav šo ieņēmumu, tad būs tikai brīdinājums, otro reizi maksājumi tiks samazināti par 10%, bet trešajā gadā tie būs 25% no bioloģiskā atbalsta apjoma. BLA jānodrošina minimālie ieņēmumi ne vēlāk kā otrajā saimniekošanas gadā. 2017.gadā tiem jābūt vismaz 170 EUR/ha, tiks skatīti ieņēmumi par 2016. vai 2015.gadu. No 2018.gada ieņēmumiem no bioloģiskās lauksaimniecības jābūt vismaz 200 EUR/ha, tiks skatīti ieņēmumi par 2016. un 2017.gadu. Tiks izvēlēts gads ar lauksaimniekam augstāko ieņēmumu rādītāju.

Jāņem vērā arī saistību palielināšanas ierobežojums. Esošie bioloģiskie lauksaimnieki var papildus uz bioloģisko atbalstu pieteikt platību, kas nepārsniedz 10% no aktuālās apstiprinātās BLA saistību platības. Ja palielinājums būs vairāk nekā par 10% - LAD aprēķinās bioloģisko atbalstu par visu to atbalsttiesīgo platību, kas nepārsniegs 10%. Uz pārējiem atbalsta maksājumiem šis ierobežojums neattiecas.

BLA pasākumā jaunas saistības 2017.gadā var uzņemties tikai par dārzeņu, kartupeļu un ilggadīgo stādījumu platībām, kā arī gadījumos, ja 2016.gadā saimniecība sertificēta pirmo reizi, bet nepieteicās maksājumiem (par 2016.gada nosertificēto platību, bez kultūraugu ierobežojuma) vai 2017.gadā saimniecība sertificēta pirmo reizi, lai īstenotu projektus jauno vai mazo lauksaimnieku projektus.

Pavasaris, vasara un rudens ir būtisks periods, kad lauksaimniekiem jāievēro vairāki nozīmīgi datumi, lai saņemtu atbalsta maksājumus.

Līdz 25. jūnijam laukiem jābūt apsētiem vai apstādītiem ar vienotajā platību maksājuma pieteikumā norādīto kultūru, nodrošinot kultūraugu biezību vismaz 60% apmērā no laukā augošajiem augiem. Līdz 31. augustam LAD jāspēj konstatēt audzētais kultūraugs vai tā atliekas uz lauka.

Līdz 15.augustam ir jābūt noganītiem vai nopļautiem un novāktiem zālājiem, kas nav ES nozīmes zālāju biotopi un kas nav zālāji, ko izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai.

Līdz 15.septembrim ir jābūt noganītiem vai nopļautiem un novāktiem zālājiem, kas ir ES nozīmes zālāju biotopi vai tie zālāji, ko izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai.

15.septembris ir arī termiņš, kad papuvēm jābūt mehāniski apstrādātām; rindstarpām, kuru platums pārsniedz vienu metru, jābūt izpļautām vai mehāniski apstrādātām, nokaltušie ilggadīgo stādījumu koki vai krūmi jāaizvāc.

Līdz 15. septembrim jāsaglabā platības ar stiebrzāļu pasēju, kas bija sēta zem vasarājiem.

Līdz 1.oktobrim jābūt nokultiem zālājiem, kas izmantojami sēklaudzēšanai.

Šajā gadā kā ekoloģiski nozīmīga platība zaļināšanas prasību ievērošanai tiek uzskatīta arī starpkultūras, bet tām jābūt iesētām līdz 1.septembrim un uz lauka jābūt vismaz līdz 31.oktobrim.

Plašāk par svarīgiem datumiem var lasīt LAD mājaslapā materiālā “Svarīgi datumi un izmaiņas platību maksājumu saņemšanai 2017.gadā”

3.Latvijas Lauku kopienu parlaments "Visai Latvijai jādzīvo!" notiks no 15. līdz 18.jūnijam Kandavā, apliecinot Latvijas lauku iedzīvotāju un lauku teritoriju mērķtiecību un radošumu, profesionalitāti un sirsnību, spēju sniegt pievienoto vērtību visas Latvijas attīstībai un ietvert būtisku daļu no Latvijas nākotnes.

Lauku kopienu parlamenta centrā būs lauku nākotnes ceļa izstrāde, lai paustu pārliecību, ka visai Latvijai ir jādzīvo. Šī būs viena no lielākajām lauku teritoriju attīstības atbalstītāju pulcēšanās reizēm Latvijas simtgades priekšvakara laikā, kurā līdzdarbosies Latvijas lauku iedzīvotāji, lauku uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, akadēmiķi, viedokļu līderi, ministriju pārstāvji, attīstības jautājumu speciālisti, politikas veidotāji un citi lauku attīstības entuziasti. Katram parlamentā klātesošajam būs iespēja līdzdarboties, kā arī dalīties ar savu viedokli un pieredzi sekmīgai Latvijas lauku attīstībai.

Latvijas Lauku kopienu parlaments notiek reizi divos gados un tā mērķis ir kopīgi rast veiksmīgus risinājumus, kā arī jaunas iespējas lauku attīstībai, veicinot dažādu iesaistīto pušu sadarbību vietējā, reģionālā un nacionālā mērogā. Lauku kopienu parlamenta darbības princips balstās un līdzvērtīgu dialogu / diskusiju starp kopienu pārstāvjiem un politikas veidotājiem.

Pasākuma laikā notiks diskusijas un iespējamo risinājumu meklēšana lauku attīstībai par vērtībās balstītu lauku attīstību, Latvijas laukiem šodien, to dzīvotspēju un nākotni. Diskusiju rezultātā izstrādātā vīzija un rīcības plāns, iekļaus konkrētus priekšlikumus turpmākajiem diviem gadiem, kā arī konkrētos politikas dokumentos ietveramos jautājumus lauku un mazpilsētu attīstībai.

 

Kā norāda Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka: „Sadarbība un iesaiste lauku nākotnes ceļa veidošanā pašreiz ir daudz svarīgāka kā jebkad līdz šim, sniedzot iespējas līdzdarboties, rīkoties un veidot savu nākotni atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām. Nemitīgi aktualizētās problēmas lauku teritorijās nesniegs risinājumu, bet pozitīvie stāsti un pieredze, inovatīvi risinājumi un saskaņoti darbības modeļi spēj piedāvāt konkurētspējīgus un ilgtspējīgus risinājumus lauku teritoriju attīstībai. Šobrīd tiek plānoti jauni attīstības dokumenti, likti pamati jaunā perioda politikas ietvaram un uzsāktas jaunas inovāciju pilnas iniciatīvas – šajos procesos jau sākuma stadijā ir jāiekļauj lauku teritoriju vajadzības – nevis tikai kādu konkrētu statistikas rādītāju vai emocionālās piesaistes dēļ, bet gan tādēļ, ka abām teritorijām - pilsētām un laukiem ir jābūt ietvertām kopējās Latvijas attīstības virzībā, ņemot vērā katras specifiku. Es esmu Latvija. Tu esi Latvija. Un neviens no mums nav vienlīdzīgāks kā citi.”

Latvijas Lauku kopienu parlamentā aicināti piedalīties  tie iedzīvotāji, kuri gatavi aktīvi darboties mazo pilsētu un lauku reģionu kā kvalitatīvas dzīves, darba un atpūtas vides veidošanā. Dalība parlamentam piesakāma te: ej.uz/3LLKP.

Vairāk informāciju par Lauku kopienu parlamentu var iegūt www.laukuforums.lv.

Kontakti:

Anita Seļicka

Latvijas Lauku foruma izpilddirektore

This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., 29442492

 

Kristaps Gušča

Latvijas Lauku kopienu parlamenta koordinators

This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., 28667673

 

Latvijas Lauku forums (LLF) ir nacionāla mēroga nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2004. gadā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas lauku līdzsvarotu attīstību, lai Latvijas lauki kļūtu par vietu, kur dzīvo apmierināti cilvēki, kuri savā dzīves vietā spēj realizēt ekonomiskās un sociālās vajadzības. LLF darbojas 69 biedru organizācijas. Vairāk par LLF: www.llf.partneribas.lv
 
Latvijas Lauku kopienu parlamentu „Visai Latvijai jādzīvo! – Lauku nākotnes ceļa izstrāde” organizē Latvijas Lauku forums sadarbībā ar Kandavas partnerību un Kandavas novada pašvaldību. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta līguma Nr.2017.LV/NVOF/DAP/MAC/029/01

Kompensācijas par zaudējumiem, kas saistīti ar nemedījamo un migrējošo dzīvnieku sugu nodarītajiem postījumiem

 

 Līdz ar pavasara iestāšanos Latvijā atgriežas gājputni. Ja vairums Latvijas iedzīvotāju tos sagaida ar prieku, tad daļa zemnieku uz šo laiku raugās ar bažām, jo pēc tālā ceļa dzērves, gulbji un zosis atgūst spēkus, labprāt mielojoties labības laukos, tādējādi to saimniekiem sagādājot zaudējumus.

Latvijā par šāda veida postījumiem ir iespēja saņemt kompensāciju. To regulē Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumi Nr. 353 “Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās nepieciešamo aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai”.

Jāatzīmē, ka kompensācijas iespējams saņemt ne tikai par nemedījamo migrējošo putnu nodarītajiem zaudējumiem augkopībā, kas ir būtiski tagad pavasarī. Saskaņā ar augstāk minēto noteikumu 3. punktu, zaudējumus nosaka, ja:

  1. postījumi nodarīti augkopības, akvakultūras, lopkopības vai biškopības nozarē;
  2. nodarīto zaudējumu apmērs pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru (euro);
  3. postījumu platība augkopībā konkrētajā zemes vienībā nav mazāka par 0,05 hektāriem;
  4. postījumi akvakultūrai nodarīti zivju dīķos, un katra zivju dīķa platība nav mazāka par 0,1 hektāru;
  5. postījumus akvakultūrai nodara būtiskākās zivjēdāju putnu sugas – gārņi (zivju gārnis (Ardea cinerea) vai lielais baltais gārnis (Egretta alba)), ķīri (lielais ķīris (Larus ridibundus) vai mazais ķīris (Larus minutus)), jūras krauklis (Phalacrocorax carbo), zivju ērglis (Pandion haliaetus), jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) –, kā arī ūdrs (Lutra lutra).

 

Kompensācijām var pieteikties:

  • augkopības nozarē – pavasara un rudens migrācijas sezonas laikā, bet ne biežāk kā vienu reizi katras sezonas laikā;
  • akvakultūras nozarē – ne biežāk kā reizi gadā;
  • lopkopības vai biškopības nozarē – par ikreizējiem nodarītajiem postījumiem.

 

Jāņem vērā, ka kompensāciju var saņemt tikai tad, ja zemes īpašnieks vai lietotājs postījumu vietā ir veicis šajos noteikumos minētos aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.

Lai pretendētu uz kompensāciju, pieteikums par tās saņemšanu pēc postījumu konstatēšanas nekavējoties jāiesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē vai izmantojot Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) pieejamo tiešsaistes formu.

Pirms pieteikuma iesniegšanas noteikti jāiepazīstas ar visiem priekšnosacījumiem tā saņemšanai: https://likumi.lv/ta/id/282681-kartiba-kada-zemes-ipasniekiem-vai-lietotajiem-nosakami-to-zaudejumu-apmeri-kas-saistiti-ar-ipasi-aizsargajamo-nemedijamo.

 

 

Kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos

 

Kompensāciju izmaksu administrē divas institūcijas – Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un Lauku atbalsta dienests (LAD). Iesniegums katru gadu jāiesniedz DAP līdz 15. maijam un LAD - līdz 22. maijam. Piesakoties LAD, jāiesniedz vienotais iesniegums LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

DAP jāvēršas, ja:

  1. zemes īpašums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ĪADT), kas nav Natura 2000;
  2. zemes īpašums vai tā daļa ar platību  mazāk kā 1 ha  atrodas mikroliegumā ārpus Natura 2000,

kur:

  • meža zemēs ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē, koku ciršana galvenajā cirtē vai koku ciršana kailcirtē;
  • lauksaimniecības zemēs aizliegta uzaršana un kultivēšana vai aizliegta visu veidu saimnieciskā darbība.

Kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu meža zemēs piešķir tad, ja mežaudze ir sasniegusi vismaz 20 gadu vecumu.

 Kompensāciju nepiešķir dabas pieminekļu – īpaši aizsargājamo koku un akmeņu teritorijās.

Sīkāka informācija, t.sk., ĪADT, kas nav NATURA 2000 teritorijas, saraksts : https://daba.gov.lv/public/lat/pakalpojumi/kompensacijas/.

 

LAD jāvēršas, ja zemes īpašums vai tā daļa, kas nav mazāka par 1ha (meža zeme, izņemot purvu):

  1. atrodas NATURA 2000 teritorijā;
  2. atrodas mikroliegumā,

kur:

  • aizliegta mežsaimnieciskā darbība;
  • aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;
  • aizliegta galvenā cirte;
  • aizliegta kailcirte.

Sīkāka informācija: http://www.lad.gov.lv/files/ladNewsItemFile/50/2017_info_materials_04apr2017_16_30.pdf.

Izmaksāto kompensāciju apmērs

 

Saimnieciskās darbības aizliegums

Kompensāciju apmērs (euro/ha)

DAP

LAD

Aizliegta lauksaimnieciskā darbība: lauksaimniecības zemēs aizliegta uzaršana un kultivēšana vai aizliegta visu veidu saimnieciskā darbība

44

-

Aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība vai aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē;

 

157

160

Aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē

128

120

Aizliegta koku ciršana kailcirtē

45

43

 

Seko mums

Pašvaldību vēlēšanas 2017

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
2062533
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
119
189668
2062533

Sadarbība