Krāsaini akmeņi Neretas bērnu rotaļu laukumā

Jūnija sākums. Vasara beidzot klāt! Spīd saule, nedaudz silti, pat karsti. Zied pļavas un puķu dobes. Acīs krīt pelēcīgi noplukušais. Pagājušajā pavasarī bērnu krāsotie laukakmeņi Neretas parka jaunajā rotaļu laukumā pavisam bāli. Krāsas izbalējušas un lobās nost. Nekāda prieka uz tādiem skatīties!

 

Neretas novada Komunālās nodaļas darbiniece Vēsma Baļčjuna, satiekot biedrības “Upmales mantinieki” vadītāju, uzrunā: “Vajadzētu tos akmeņus pārkrāsot, paspilgtināt. Ko vasarā dara bērni?” Savukārt Neretas bērnu bibliotēkas vadītāja Biruta Petrone, satiekot šī raksta autori L. Ozoliņu skolas gaitenī, vaicā: “Saki, ko varētu darīt ārā, parkā, laukā bibliotēkas lasītāji, bērni Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā?” L. Ozoliņa savukārt stāsta, ka biedrība guvusi apstiprinājumu projektam „Zinu, protu – vecs un jauns: mācāmies kopā, dzīvojam labāk” fondā Ziedot, kur iespēja nopirkt samērīgā daudzumā krāsas un otas. Vien jāvienojas par datumu. Tā no triju cilvēku divām sarunām rodas ideja atjaunot laukakmeņu krāsojumu Neretas bērnu rotaļu laukumā.

 

 

Jūnija pēdējā sestdiena kā radīta rosībai dabā. Nāk ģimenes ar bērniem pa visiem parka celiņiem: Juris Ošiņš ar dzīvesbiedri un bērniem, Jānis Zālītis ar dzīvesbiedri un bērniem, Signe Beļūne ar bērniem un vēl, un vēl. Nāk bērni  pa vienam un bariņos: Dāvis Gastons Vaskovskis, Deivids Līventāls un citi. Priecājamies, ka vecāku pulciņā ir arī vairāki tēvi – Juris Ošiņš un Jānis Zālītis, jo mums, organizatorēm, ar krāsu bundžu atvēršanu, jaukšanu un krāsošanas iemaņām ir trūcīgi. Kopā sapulcējamies 21 dalībnieks. Tas sestdienas rītam ir apsveicami.

 

Vispirms katrs izvēlas sev akmeni, kuru pārkrāsos. Tad rūpīgi ar kociņu notīra atlobījušos krāsu. Atveram biedrības projektā nopirktās krāsu bundžiņas. Katrs saņem cimdus un izvēlas otas.  Te ierodas arī V. Baļčjuna ar pērn pāri palikušo krāsu traukiem, šķīdinātāju un kartona gabaliem, uz kuriem novietot krāsojamos akmeņus. Varam sākt darbu, kur ļoti noderīgs vecāku padoms un palīdzīgā roka. Mazajiem krāsotājiem gadu amplitūda no 3 līdz 11 gadiem, lielie iekļaujas grupā līdz 61 gadam. Nav svarīgi – zēns vai meitene, krāsot vēlas katrs. Parkā valda azartisks krāsu prieks, miers un saskaņa kopīgā mākslas darba radīšanā.

 

Vēroju, kā mazās rociņas mācās turēt otu, pareizi to iemērkt krāsā, jaukt toņus un uzzīmēt iecerēto. Un redzu vēl kaut ko: kopā ar bērniem ir viņu vecāki. Te valda ģimeniska saskaņa, ko ar acīm nevar saredzēt, vien sajust ar sirdi. Pieaugušie atbalsta mazos un bērni paļaujas uz vecāku spēku, gudrību, zināšanām un mīlestību. To, ko šādā brīdī gūstam visi, nespēj sniegt ne gudras grāmatas par pedagoģiju, ne augstskola, ne arī psihologs. Tādēļ sirsnīgs paldies visiem vecākiem, kuri piedalījās, kā arī tiem, kuri, aizņemti darbā vai citos pienākumos, atļāva bērniem baudīt stundas parkā, darot labu darbu Neretas skaistuma vairošanai.

 

Es redzu krāsās uz siltajiem akmens sāniem atplaukstam gan J. Raiņa „Lellīti Lolīti”, gan sunīti, kuram negribas mācīties, gan Aspazijas „Saulaino stūrīti” ar košiem ziediem un sārtiem āboliem raženā ābelē. Te ir arī kas modernāks: spociņš, smaidiņš un auto. Košākas krāsas ieguvis zaļais tārpiņš. Varbūt tas ir Grāmatu Tārps, kurš šogad biežāk apmeklē Raiņa un Aspazijas sarakstītās grāmatas Neretas bērnu bibliotēkā? Neticat? Kad būsiet bibliotēkā, palasiet Raiņa un Aspazijas dzejoļus bērniem un salīdziniet ar zīmējumiem uz akmeņiem. Redzēsiet, ka tur ir gan dzejnieku bērnības gadu, gan šodienas bērnu bērnības pasaule ar viņu nopietnajiem priekiem un bēdām. Un, ja nav vēl visi dzejoļi uzzīmēti, mēs kopā to varam līdz Dzejas dienām septembrī izdarīt. Vai ne?

 

Vecāku rosināti, bērni darbojas cītīgi. Taču, taču… nāk pagurums un gribas visu pamest. Te nu mammas un tēti ir tie, kuri dod padomu un mudina: katrs darbs kārtīgi jāpadara līdz galam. Vecāku teikto sadzird visi. Kad darbiņi pabeigti, otas un krāsas savāktas, B. Petrone cienā visus krāsotājus ar limonādi un cepumiem, jo naudu šim pasākuma cienastam devusi Neretas pagasta pārvalde. Cienasts godīgi nopelnīts un dod enerģiju mājupceļam.

 

Remdējot slāpes un izsalkumu ar limonādi un cepumiem, izskan Evijas Dimitrijevas priekšlikums, ka līdzīga kopīga darbošanās jānoorganizē arī turpmāk vasarā. Teiktajam pievienojas Signe Beļūne un visi pārējie: vasarā kopīgas radošās darbnīcas reizi nedēļā būtu labs pasākums ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet ikvienam brīvajā laikā. Prieks, ka izdevies neretiešiem vajadzīgs pasākums. Raksta autore sola pārdomāt šo priekšlikumu, jo Vēsma Baļčjuna izteikusi ideju par krāsotiem akmentiņiem kā spēli smilšu kastē. Akmentiņi jānokrāso pašiem. Tad tie neaizklīdīs prom no rotaļlietu kastes līdzīgi kā pazudušas Viļņa Beļūna atvestās un mazajiem neretiešiem dāvinātās rotaļlietas. Tagad kaste  tukša…  Vien smilšu bedrē skumst divas pāri palikušās mantas.

 

Nākamajā sestdienā, 4. jūlijā apgleznojam mazos akmentiņus atkal projekta „Zinu, protu – vecs un jauns: mācāmies kopā, dzīvojam labāk” atbalstīti. Pasākumā kā vadītāja iesaistās skolotāja Jolanta Albrehta.

 

Pirmie ierodas Deivids, Džastins un Valentains Līventāli. Drīz nāk Evija Dimitrijeva un Jānis Zālītis ar bērniem. Sākam darbu. Vispirms Jolantas ievads par veicamo, krāsu īpašībām un vēlamo iznākumu – lai krāsu vairāk uz akmentiņiem, ne pašu drēbēm. Zīmējam ar akrila krāsām gan ziedus, gan zivtiņas, kaķīšus, ciparus, burtus un punktiņus. Te varēs mācīties gan lasīt, gan skaitīt, gan ciparus pazīt, gan vienkārši priecāties par krāsām.

 

Drīz pievienojas vēl vairāki neretieši un ciemos atbraukušie radinieki, bijušie neretieši. Kopā sapulcējamies 18 jaunie mākslinieki, kuru dzīves pieredze mērāma ilgumā no 3 līdz 63 gadiem. Jolanta izsniedz krāsas, paletes un akmentiņus. Darbs rit raiti, jo vējš un saule ātri žāvē krāsu, tādēļ var paspēt apgleznot akmeņus tik daudz, lai būtu kāds paņemams savam priekam līdzi uz mājām, kā arī vairāki vēl paliek rotaļu kastei. Divas stundas darbā aizrit nemanot. Košas krāsas ieguvušie akmentiņi nožuvuši. Katrs mazais mākslinieks izvēlas savu krāsoto akmentiņu līdzi ņemšanai.

 

Jolanta pārējos akmeņus saliek spainīšos un novieto tukšajā rotaļlietu kastē, lai mazuļi jau šodien var atnāk pievakarē, kad vēsāks, un paspēlēties ar jaunajām rotaļlietām. Ar tām, ko paši Neretas bērni vai viņu radi, draugi no Rīgas un Mārupes radījuši.

 

Ak, nē! Kaste nav tukša! Tajā kāds neretiešiem pavisam nezināms blēņdaris sabēris smiltis un sametis zāli. Ne jau pilnu kasti, nē. Tikai drusku. Tā, lai tā būtu piemēslota. Bet varbūt tas bija orkāns vai viesulis, kurš atvēra kastes vāku, sagrieza smiltis kopā ar zāli un iemeta kastē? Rotaļlietas esot it kā salūzušas, saplīsušas, tāpēc izmestas miskastē. Nemākam spēlēties? Nesaudzējam, jo nav mans? Nezinu. Neviens jau nav redzējis. Prieks tomēr, ka šodien paliks akmentiņi. Tos varēs likt rindā, celt visaugstāko māju vai torni. Būs labi!

 

Saule karsē gandrīz pusdienlaikā, kad šķiramies, lai dotos mājās vai peldēties. Paldies visiem šīs dienas māksliniekiem, kuri bijām parkā! Paldies ideju ģeneratoriem! Divas sestdienas, 27. jūniju un 4. jūliju, esam radījuši skaistumu sev un neretiešiem.

 

FOTO>

 

Lidija Ozoliņa


Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
3182634
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
391
106426
3182634

Sadarbība