Izstādē „Balttour 2015” Zemgales piedāvājums tūristiem – zem dižkoka kuplajiem zariem

Zemgalē mežu ir mazāk nekā citos Latvijas novados, bet dižkoku - vairāk, jo dižkoks nevar izaugt mežā, tam vajadzīga saule un brīvība visapkārt. Latvijā pazīstamais dižkoku pētnieks Guntis Eniņš turklāt uzskata, ka Zemgales līdzenumā dižkoki vienmēr ir bijuši ainavas vertikālā dominante, tie bijuši savdabīgi sakarnieki ar debesīm. Tā ir viena no būtiskākajām atziņām, kas Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) administrāciju un pašvaldību tūrisma speciālistus mudinājusi gaidāmās starptautiskās tūrisma izstādes „Balttour 2015” kopīgās ekspozīcijas noformējumā izmantot un atraktīvi apspēlēt Zemgales dižkoka simbolu. Pirms gada, ja atceramies, tam kalpoja Pļaviņu pusē, pēc seno vikingu kuģu būves paraugiem, darinātā liellaiva „Nameisis”.

 

 

Zemgales pašvaldības līdzšinējo praksi, minētajā, visnotaļ prestižajā izstādē piedalīties ar kopēju, visu reģionu pārstāvošu stendu, atzinuši par labu esam un arī šogad šim mērķim snieguši nepieciešamo finansiālo atbalstu, kas nodrošina gan iespaidīga laukuma apmaksu, gan aprīkojuma iegādi un stenda noformējuma realizāciju. Tas tāpēc, ka reģiona ekonomikas profilā tūrisma nozare atzīta par vienu no redzamākajiem attīstības virzieniem, kas ļauj palielināt nodarbināto skaitu, gūt papildus ienākumus un sekmēt Zemgales tēla popularizēšanu.

 

Līdzīgi kā pērnajā gadā, Zemgali izstādē pozicionēs pavisam seši ikdienas darbā sevi jau apliecinājuši sadarbības puduri. Vienu no tiem veido Jelgavas pilsēta, Jelgavas un Ozolnieku novads, otru – Jēkabpils pilsēta un Krustpils novads, trešo – Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads, ceturto – Auces, Dobeles un Tērvetes novads, piekto – Aizkraukles, Pļaviņu, Kokneses un Skrīveru novads, bet sesto, tā dēvēto Sēlijas puduri – Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes, kā arī Ilūkstes novads, kas arī ir Sēlijai piederīgs un piebiedrojies no Latgales reģiona. Katrs no puduriem izstādē centīsies prezentēt tieši savam apvidum raksturīgākos tūrisma galamērķus, ko nosaka vietējie resursi un tradīcijas. Vieniem tas ir kultūrvēsturiskais mantojums – pilis un pilskalni, kā arī savdabīgas lauku sētas un amatnieku darbnīcas, izcilu kultūras, mākslas un zinātnes darbinieku piemiņas vietas, citiem atkal unikālas, saimnieciskās darbības maz skartas dabas ainavas ar upēm, ezeriem, parkiem un atpūtas vietām, vēl citiem tradicionālās un bioloģiskās lauksaimniecības demonstrējuma saimniecības, lauku labumu un kulinārā mantojuma piedāvājums, kā arī vērienīgi gadskārtu svētki, starptautiska mēroga mākslas festivāli un sporta sacensības.

 

Lai izceltu pašu galveno un interesantāko savā piedāvājumā, dalībnieki apmeklētājiem sarūpējuši jaunus bukletus, kartes un maršrutu aprakstus, līdz šim neredzētus, oriģinālus suvenīrus, dažādus konkursus un loterijas. Lai ne mirkli un nevienam apmeklētājam zem Zemgales dižkoka kuplajiem zariem nebūtu jāgarlaikojas, visas trīs dienas plānotas raibu raibās izdarības gan bērniem, gan pieaugušajiem. Sēlijas pudurī, piemēram, uzņēmēja Jolanta Kovnacka no Viesītes ne tikai stāstīs par to, kā no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm un burkāniem top unikāla kafija ar bērnības garšu, bet ļaus arī to nogaršot. Savukārt Neretas novada Ērberģes muižas Zilā dāma kopā ar pašu muižkungu apmeklētājus aicinās uz kopīgu fotografēšanos, bet „Sēlijas Ziepnīcas” pārstāvji no Jaunjelgavas atklās dažus tradicionālo ziepju izgatavošanas noslēpumus. Bauskas un tuvākās apkaimes puduris prezentēs svērs un ar inovatīvo čarkometru mērīs interesentus, lai noteiktu, cik katram ieteicams izdzert Bauskas miestiņu, ļaujot nobaudīt arī pērn tūrisma piedāvājumā iekļauto Rātes dziru, kas darināta pēc oriģinālas receptes. Bez tam Tērvetes pudurī vēstures faktu izzinātāji varēs tikties ar vēsturnieku Normundu Jērumu, kurš iepazīstinās ar novada senvēsturi, vadīs aizraujošas viduslaiku spēles. Gados jaunākajiem izstādes apmeklētāji no Tērvetes Meža mātes varēs uzzināt daudz jauna un pamācoša par dabu un meža iemītniekiem.

 

Arī citos puduros informācijas sniedzēji jaunajā tūrisma sezonā aicinās apmeklēt Jelgavas 750 gadu jubilejas svinības, rakstnieka Voldemāra Zālīša grāmatas „Staburaga bērni” 120. gadskārtas pasākumus Jaunjelgavas novadā, Ķiršu un Ceriņu ziedēšanas, kā arī Ābolu svētkus Dobelē, Sama modināšanas svētkus Koknesē, Mēmeles svētkus Vecumnieku novada Kurmenē, Sēlijas svētkus Jaunjelgavā un daudzus citus gan tradicionālus, gan agrāk nebijušus notikumus visā Zemgalē.

 

 

Juris Kālis,

ZPR speciālists.

23.01.2015.

Tālrunis 29144960


Seko mums

Paziņojums

Mājaslapas iepriekšējo versiju varat aplūkot šeit.

No putna lidojuma

Laika ziņas

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
3022381
Šodien
Šajā mēnesī
Kopā
3621
96176
3022381

Sadarbība